Latvijā pārdoto zāļu tirgus pārsniedz 300 miljonus eiro gadā. Ceļš, kā medikaments kā produkts nonāk no ražotāja līdz pacientam, ir sarežģīts. Tirgū vienlaicīgi darbojas gan vietējie, gan ārvalstu ražotāji un izplatītāji, kuru devums Latvijas tautsaimniecībā nereti ir atšķirīgs.

Cik godīga konkurence pastāv starp vietējiem un ārvalstu ražotājiem attiecībā uz Latvijā nomaksātajiem nodokļiem? Vai ārvalstu ražotāja pārstāvniecības statuss mūsu valstī ļauj samaksāt mazākus nodokļus attiecībā pret to peļņas daļu, kura tiek gūta Latvijā? Kā situāciju ietekmē transferta cenas? Kas varētu veicināt Latvijā saražoto zāļu īpatsvara palielināšanu Latvijas tirgū?

Šie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem spriedīsim apaļā galda diskusijā «Vai pastāv godīga konkurence starp ārvalstu un vietējiem medikamentu ražotājiem?»

Diskusijas dalībnieki:

Juris Bundulis, a/s «Grindeks» valdes priekšsēdētājs;

Jānis Taukačs, advokātu biroja «Sorainen» partneris, zvērināts advokāts;

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna), informē Finanšu ministrijā.

Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Atbilstoši Valsts kases datiem 2020. gada pirmajā ceturksnī konsolidētajā pašvaldību budžetā ieņēmumi pieauga par 5,1%, bet izdevumi par 6,1% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu, veidojot pārpalikumu 143,6 miljonu eiro apmērā, kas ir aptuveni pagājušā gada līmenī.

Augstākie budžeta pārpalikumu līmeņi konstatēti Rīgas pilsētas budžetā (16,8 miljoni eiro), Daugavpils pilsētas budžetā (8,2 miljoni eiro) un Ogres novada budžetā (6,4 miljoni eiro). Turpinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugumam, audzis arī pašvaldību naudas līdzekļu un noguldījumu atlikums, sasniedzot 607,4 miljonus eiro šā gada pirmā ceturkšņa beigās.