Apakškomisijā konceptuāli atbalsta cietumsodu par «aplokšņu algu» maksāšanu 

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija konceptuāli atbalstījusi deputāta Kārļa Šadurska (V) un tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) priekšlikumus Krimināllikumā paredzēt iespēju ar cietumsodu līdz diviem gadiem sodīt personas, kuras ievērojamā apjomā būs maksājušas grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu darba samaksu jeb «aplokšņu algas».

LETA, 16.12.2015

Foto: REUTERS/SCANPIX

Likumā plānots ierakstīt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, sodītu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Sodu varētu piemērot, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem.

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par 50 tajā laikā Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, kas 2016.gadā būs 18 500 eiro.

Par šo priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimas Juridiskajai komisijai un pēc tam arī visam parlamentam.

Saeima iepriekš otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas un tieslietu ministra Rasnača rosinājumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē jeb «aplokšņu algas» maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro. Šos grozījumus gan paredzēts veikt citā likumā - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.