SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

Sarunā ar Db vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa (par 760 000 m3 vai to daļas) rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izarisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu, kā arī tiem kokrūpniekiem, kuriem ir samērā nelieli apaļkoksnes krājumi problēmas ar noslēgto gatavās produkcijas līgumu izpildi. Ceru, ka LVM spēs izpildīt savas saistības pret apaļkoku sortimentu pircējiem paredzētajos apjomos un termiņos, uzsver viena no lielākajiem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem SIA Merex iepirkšanas menedžeris Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka Merex rēķinās ar LVM piegādēm šogad, ko apstiprina noslēgtā vienošanās, pretējā gadījumā būs jāmeklē apaļkoksne, lai varētu izpildīt pircēju pasūtījumus. «Ja apaļkoku sortimentu piegādes nenotiek paredzētajos termiņos, tad var rēķināties ar tā jau superaugsto zāģbaļku cenu kārtējo kāpumu,» uzsver A. Apfelbaums. «LVM darīs visu, lai izpildītu līgumos paredzētos koksnes piegādes apjomus, neraugoties uz to, ka tiek torpedēti mežizstrādes un apaļkoku pārvadājumu konkursu rezultāti,» kokrūpniekus mierina LVM prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka LVM ir izmantojusi likumā paredzētās tiesības sarunas procedūras rezultātā turpināt (apjomā līdz 50%) 2003. gadā noslēgtos iepirkuma līgumus, kā rezultātā kokmateriālu piegādes kokrūpniekiem nepastāsies.

Ar 1. jūliju valsts mežu apsaimniekotājs atsāk noslēgto šā gada I pusgada apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi par tām pašām cenām, kuras uzņēmēji bija nosolījuši pērnā gada noglē. Nenoliedzami, ka daļa kokzāģētavu ir izveidojušas samērā lielus zāģbaļķu uzkrājumus, tomēr daļa kokrūpnieku lielus krājumus dažādu iemeslu dēļ nav veidojuši, un tāpēc jūlijā tiek atsākta apaļkoku sortimentu piegādes, uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Papildus jūlijā arī turpināsies apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes no vētras lauztajām/gāztajām cirsmām noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt ar apaļkoku sortimentu pircējiem tiek saskaņots jauns piegāžu grafiks. Lai arī šobrīd tirgū esošās skujkoku apaļkoku (kuri iegūti no vētras lauzatjām/gāztajām cirsmām) cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar tām, kādas savulaik solīja apaļkoku pircēji, tomēr jāuzsver, ka cenas tika solītas par skujkoku apaļkoku sortimentiem no augošu koku cirsmām un tieši tādi apaļo kokmateriālu sortimenti tagad tiks piegādāti, norāda A. Balodis. Viņš nenoliedz, ka viena daļa kokrūpnieku, vēloties šīs apaļkoku piegādes saņemt šā gada IV ceturksnī, tomēr ņemot vērā visu pircēju intereses un arī ražošanas procesu, piegādes būšot arī III ceturksnī. «Mēs respektējam apaļkoku pircēju vēlmes lielāko daļu apjoma piegādājot IV ceturksnī, tomēr visas piegādes 1.29 milj. m3 apmērā neesot iespējamas tikai decembrī,» uzsver A. Balodis.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.

Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.

Lielākā daļa – 1090 – bijušo Liepājas metalurga darbinieku bezdarbnieku uzskaitē stājās novembrī. Decembrī dažs saņems ne vairāk par 30 latiem, vēsta portāls irliepaja.lv.

Par to portālu informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine.

Taču, kā noskaidroja portāls, būs arī tādi, kas vispār decembrī nesaņems neko, jo nepaguva novembrī stāties uzskaitē.

Kāda Liepājas metalurga bijusī darbiniece pastāstīja, ka uzteikumu saņēmusi 14.novembrī, parakstīt to varējusi 27.novembrī, bet uzskaitē VSAA stājusies tikai 5.decembrī.

«Pēdējo atalgojumu darbā saņēmu 12.novembrī, bet pirmo bezdarbnieka pabalstu saņemšu tikai janvārī. Trīs nedēļas nesaņemšu neko. Nezinu, cik liels būs pabalsts, un arī neinteresējos...»

Savukārt tiem, kuri novembrī stājās uzskaitē, decembrī saņemamā pabalsta apmērs atkarīgs no tā, cik dienas novembrī cilvēks būs bijis uzskaitē, pastāstīja Liepājas filiāles vadītāja Inese Birzgale.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru kabineta sēdē 19.decembrī pieņemti noteikumi par azartspēļu un izložu organizācijas vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas ir nepieciešama, lai tiktu noteikta kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci), veiktās grāmatvedības uzskaites vienota izpilde, kā arī lai tiktu noteikta aizpildāmo uzskaites veidlapu forma un tajās iekļaujamās informācijas saturs un apjoms, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Noteikumi nosaka vienotu izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtību kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci) un biedrībām, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kas rīko vietēja mēroga vienreizējās izlozes.

Noteikumus ir regulēta azartspēļu automātu ieņēmumu un izdevumu uzskaite, kazino darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite, bingo spēles ieņēmumu un izdevumu uzskaite, totalizatora un derību ieņēmumu un izdevumu uzskaite, ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot izlozes un ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot azartspēles ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Ministru kabineta sēdē 19.decembrī ir pieņemti noteikumi par azartspēļu un izložu organizācijas vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību, kas ir nepieciešama, lai tiktu noteikta kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci), veiktās grāmatvedības uzskaites vienota izpilde, kā arī lai tiktu noteikta aizpildāmo uzskaites veidlapu forma un tajās iekļaujamās informācijas saturs un apjoms.

Noteikumi nosaka vienotu izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtību kapitālsabiedrībām, kuras saņēmušas izlozes vai azartspēles organizēšanas speciālo atļauju (licenci) un biedrībām, arodbiedrībām un reliģiskajām organizācijām, kas rīko vietēja mēroga vienreizējās izlozes.

Noteikumus ir regulēta azartspēļu automātu ieņēmumu un izdevumu uzskaite, kazino darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite, bingo spēles ieņēmumu un izdevumu uzskaite, totalizatora un derību ieņēmumu un izdevumu uzskaite, ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot izlozes un ieņēmumu un izdevumu uzskaite, organizējot azartspēles ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Valsts mežu apsaimniekotājs drīkst slēgt līgumus desmit kompānijām mežizstrādes veikšanai un kokmateriālu piegādei līdz ceļam, kuras konkursā atzina par uzvarētājām. To paredz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums uzskatīt par nepamatotām četru konkursa pretendentu SIA Omīte, SIA Vidzemes privātmeži, SIA Vikkers un a/s Tukuma MRS sūdzības par valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) konkursa rezultātiem. Tādējādi šogad mežizstrādes (750 000 m3) darbus valsts mežos veiks desmit kompānijas, no kurām visvairāk izstrādās SIA Kursa MRU — 175 000 m3 un SIA Aktīvs — 160 000 m3. Db šā gada 13. janvāra numurā rakstīja, ka vairāki kokrūpnieki, kuri ir uzvarējuši konkrēto apaļkoku sortimentu izsolē, bažījās, vai šo konkursa rezultātu apstrīdēšanas dēļ agrāk nospraustajos termiņos saņems no LVM paredzēto apaļkoku apjomu, jo, ja nevar apstiprināt mežizstrādes konkursa vai to daļas rezultātus, tad nav ko pārvadāt apaļkoku pārvadāšanas konkursa uzvarētājam, bet kokrūpnieki nevar saņemt paredzētos apaļkoku sortimentus. Turklāt šis process, kad no valsts mežiem apaļkoku tirdzniecība kaut uz laiku tiek apturēta, pēc dažu aptaujāto domām, varētu izraisīt papildu spriedzi baļķu tirgū, kas varētu izraisīt cenu kāpumu. Pēc IUB lēmuma vairāki Db aptaujātie kokrūpnieki atzina, ka janvāra mēnesis ir pagājis tukšgaitā un tad, kad mežizstrādātāji sāks strādāt, koksnes pircēji arī saņems izsolē iegūto apaļkoksni. Uzvarētāji zināmi Iepirkumu daļa Konkursa uzvarētājs Apjoms m3 Alsungas a/s Latvijas Finieris 50 000 Garozas SIA Nekas 50 000 Kandavas SIA Kursa MRU 65 000 Kokneses SIA Siksala 50 000 Madonas SIA Asigne 50 000 Mērsraga a/s Tukuma MRS 60 000 Mētru SIA Kursa MRU 60 000 Misas SIA Ogres Mežierīcības centrs 55 000 Ogres SIA Aktīvs 50 000 Ropažu SIA Aktīvs 50 000 Rūjienas SIA Aktīvs 60 000 Sēlpils SIA RTK Pluss 50 000 Silvas a/s Strenču MRS 60 000 Usmas SIA Kursa MRU 50 000 Avots: valsts a/s Latvijas valsts meži

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm.

To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007. gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m3 apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz šā gada maija beigām informēt Ekonomikas ministriju, teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā skaidrots, ka tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas sākot no 2012. gada rudens par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Visu apaļkoku uzmērīšana un uzskaite Latvijā būs jāveic pēc noteiktā valsts uzmērīšanas standarta, to paredz Zemkopības ministrijas likumprojekts. Šī dokumenta mērķis esot samazināt nelegālās apaļkoksnes apriti. Tas vēl jāskata vēl valdībā un arī Saeimā. «Lai Latvijā ieviestu vienotu kokmateriālu uzskaites kārtību ir nepieciešams sagatavoto likumprojektu ne tikai akceptēt valdībā, bet arī Saeimā,» skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta Meža politikas un stratēģijas nodaļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Graudums. Viņaprāt izstrādātais apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekts ļaus izbeigt Latvijā samērā bieži izmantoto konkurenci ar «kokmateriālu mērīšanu», jo pašlaik katrs, kā vēlas, tā arī var mērīt, jo nekādu obligātu mērīšanas nosacījumu nav. Projekts paredz, ka apaļo kokmateriālu uzskaite kokmateriālu noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem. Projekts pieļauj mērījumu kļūdu līdz 10 %, taču virs šī normatīva par katru noliktavā iztrūkstošo m3 apaļkoksnes tiek piedāvāts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā. Savukārt, ja noliktavā apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē, skaidro M. Graudums. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek piedāvāts izdarīt grozījumus, paredzot sodus par kokmateriālu uzskaites kārtības pārkāpšanu 100 — 250 Ls (par atkārtotu analogu pārkāpumu gada laikā — 250 — 500 Ls) apmērā ar vai bez neuzskaitīto kokmateriālu (virs 10 % pieļaujamās kļūdas) konfiskācijas. Pēc M. Grauduma teiktā vairākas valsts institūcijas ir izteikušas priekšlikumus šo naudas sodu ievērojami paaugstināt.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Celulozes rūpnīcas investora Metsäliitto piedāvājums pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus esot sabiedroto meklēšana Latvijas mežizstrādātājos, kuriem šadi līgumi beidzas tuvākajos gados un to pastāvēšanai ir ļoti būtiski. Tā apgalvoja vairāki meža nozares uzņēmēji, kuri vēlējās palikt nezināmi plašākai publikai. Viņi norāda, ka Metsaliitto ar šo savu priekšlikumu ir trāpījis šobrīd ļoti sāpīgajā strīdā starp Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un mežizstrādātājiem, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Latvijas valsts meži ir deklarējis, ka netiks pagarināti tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri beidzas, un pakāpeniski tiks attīstīta apaļkoku pārdošana, kura ļaušot palielināt valsts kā īpašnieka ieņēmumus no saviem mežiem. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē apaļkoku pārdošana tika prezentēta kā veids, kā nodrošināt celulozes rūpnīcu ar papīrmalku 1,2 milj. m3 apmērā, kuru garantētu valdība. Šobrīd, kā izriet no Metsalitto priekšlikuma, tādas nepieciešamības vairs nav. Tādējādi investors, piespiežot valsti pagarināt ilgtermiņa līgumus, varētu ļaut palielināt to uzņēmumu tirgus vērtību, kuriem sakarā ar šo līgumu termiņa beigu tuvošanos, šī vērtība kritās un tālākā pastāvēšana būtu probelāmtiska. Iedzenot ķīli meža nozares uzņēmējos, investoram vairs nebūs jāsastopas ar masveida nozares uzņēmēju pretestību savu interešu realizācijai Latvijā. Tiesa, daži mežizstrādātāji atzīst, ka, nostājoties pret Metsaliitto priekšlikumu, faktiski ir jāatbalsta apaļkoku tirdzniecība valsts mežos, taču šis modelis ir joprojām esot nesaprotams. Tāpat tiek norādīts, ka mežizstrādātāji savulaik jau piedāvāja ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un, ja nepieciešams, arī augošu koku izsoles apgrūtināt ar papīrmalkas piegādēm celulozes rūpnīcai, taču tas netika ņemts vērā. «Nozares uzņēmējiem celulozes rūpnīca ir vajadzīga kā sabiedrotais, kurš iegādāsies papīrmalku, kā arī kokapstrādes procesā radušās koksnes atliekas, paaugstinās to konkurētspēju, bet nav nepieciešama rūpnīca, kuras investors pakāpeniski vēlas iegūt kontroli pār lielu daļu valsts mežos augošās koksnes un to pārdalīt sev par labu,» uzsver uzņēmējs, kurš vēlējās, lai tā vārds netiktu atklāts. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja par Metsäliitto vēlmēm — pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiem, kuriem tie beidzas, taču Ozolsalas apkaimē tos līgumi, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas būtu jānodod Metsäliitto grupai. Tāpat tiek pieprasīts lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Meža nozares uzņēmēju vidū nav vienprātības par valdiba slemumu 2004. gadā dubultot apaļkoku pārdošanas apjomu (lidz 760 000 m3) valsts mežos, tādējādi samazinot augošu koku pārdošanas apjomus. «Neesam pret apaļkoku tirdzniecības modeli, bet gan pret steigu kādā tas tiek ieviests pat nesagaidot šogad veiktā apaļkoku tirdzniecības pilotprojekta pabeigšanu un to rezultātu izvērtējumu,» secina Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņaprāt, valsts nebūtu zaudētāja, ja šāds lēmums tiktu pieņemts vienu gadu vēlāk. «Tie, kas ir ieinteresēti koksnes resursu tirgus steidzamā pārdalē, savu ir panākuši,» uzsver A. Cunskis. Citādās domās ir Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, mežizstrādes SIA Aktīvs direktors Ivars Krūtainis. Viņaprāt šis lēmums ir sava veida kompromiss, kaut arī apaļkoku realizācijas apjoms valsts mežos salīdzinājumā ar 2003. gadu tiek dubultots, bet sākotnēji šo apjomu ir bijis iecerēts palielināt līdz gandrīz 0.92 milj. m3.

Valsts kontrole, veicot finanšu revīziju saistībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidācijas procesu, atklājusi trūkumus šajā procesā, kurā paredzēts, ka Latvijas Universitāte (LU) un J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (LMA) pēc RPIVA reorganizācijas pārņem tās materiālās vērtības, informē VK pārstāve Zane Ozola.

Ministru kabinets šī gada aprīlī pieņēma lēmumu par RPIVA reorganizāciju, tai skaitā paredzot, ka atbilstoši realizētajām studiju programmām, RPIVA materiālās vērtības ir nododamas LU un LMA. Atbilstoši augstskolas likvidācijas plānam, bija jāveic RPIVA materiālo vērtību inventarizācija, fiksējot situāciju uz šī gada 1.maiju.

Atbilstoši grāmatvedības datiem, RPIVA rīcībā ir materiālās vērtības aptuveni 1,5 milj. EUR apmērā. Valsts kontrole, izlases veidā veicot inventarizāciju (t.i. pārliecinoties, ka materiālās vērtības ir identificējams, to atrašanās vieta un daudzums atbilst grāmatvedības uzskaitē minētajam) un salīdzinot iegūtos rezultātus ar augstskolas inventarizācijas kopsavilkumu par stāvokli uz šī gada 1.maiju, konstatēja, ka nevar paļauties uz RPIVA veikto inventarizāciju.

Nelegālās koksnes apriti vēlas ierobežot ar speciālu likumu, kas reglamentēts darījumus ar augošiem kokiem un apaļajiem kokmateriāliem. Jāatgādina, ka šā gada augustā Tieslietu un Finanšu ministriju iebildumu dēļ Ministru kabineta komiteja atlika apaļo kokmateriālu uzskaites likumprojekta izskatīšanu un tālāko virzību. «Šo atlikto likumprojektu pēc sarunām ar Finanšu ministriju esam pārveidojuši par uzskaites likumprojektu par darījumiem ar augošiem kokiem un apaļajiem kokmateriāliem,» skaidro Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors Jānis Birģelis. Viņš norāda, ka Finanšu ministrija atzina, ka ne visi, kuri veic darījumus ar apaļkokiem, ir reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Minēto iemeslu dēļ arī abu ministriju speciālisti vienojušies par atsevišķa darījumus ar apaļkokiem un augošiem kokiem reglamentējoša likuma nepieciešamību. Tuvākajā laikā, pēc J. Birģeļa teiktā, notikšot sarunas ar Tieslietu ministriju. Likumprojekta autori cer, ka šis noramatīvais atkts ļaušot izveidot vienotu augošu koku un apaļo kokmateriālu darījumu uzskaites kārtību, un palielināt nodokļu iekasēšānu. Projekts paredzēja, ka apaļo kokmateriālu uzskaite kokmateriālu noliktavās jākārto tā, lai kontrolējošās institūcijas jebkurā brīdī varētu konstatēt noliktavās ienākušo un no tām izgājušo apaļo kokmateriālu atlikuma atbilstību uzskaites datiem. Projekts pieļauj mērījumu kļūdu līdz 10 %, taču virs šī normatīva par katru noliktavā iztrūkstošo m3 apaļkoksnes tika ierosināts noteikt soda naudu 0,1 minimālās mēnešalgas apmērā.Ja noliktavā apaļkoku būs vairāk par pieļaujamajiem 10 %, tad tos konfiscēs un pārdos izsolē. Abos gadījumos ienākumus no iekasētās soda naudas un apaļkoku pārdošanas paredzēts ieskaitīt valsts budžetā.

Liepājas domes nodarbinātības komisija, analizējot bezdarba situāciju Liepājā līdz 1. oktobr,konstatējusi, ka Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā pēdējo divu mēnešu laikā nav pieaudzis bezdarba līmenis – tas ir 5.7 %.

Lai gan Liepājā šogad likvidēti vairāki rūpniecības uzņēmumi, NVA apkopotie dati liecina, ka Liepāja ir otrā pilsēta aiz galvaspilsētas, kurā visvairāk iedzīvotāji no jauna iekārtojas darbā – septembrī 279 iedzīvotāji paziņojuši par iekārtošanos darbā.

Šobrīd bezdarbnieku uzskaitē ir 2276 bezdarbnieki, no kuriem lielākā daļa ir sievietes ( 1478) un bezdarbnieki virs 50 gadu vecuma ( 655). 2008. gada laikā saņemtas vēstules no 29 uzņēmumiem par 766 darbinieku atbrīvošanu, tajā skaitā IG Latvija ( 135 darbinieki), BALT IG ( 135), A/s Liepājascukurfabrika( 56), A/s Lauma Lingerie( 187), SIA JLM (74) utt.

Iespējams, ka daudzi no atbrīvotajiem darbiniekiem uzreiz pēc atlaišanas arī atraduši jaunas darba vietas, piemēram, no BALT IG atbrīvotajiem 135 darbiniekiem bezdarbnieku uzskaitē stājušies 79, no Lauma Lingerie atbrīvotajiem 187 uzskaitē stājušies 128, SIA JLM – no 74 bezdarbniekiem uzskaitē stājušies 24, liecina NVA apkopotie dati. Liepājā no šā gada sākuma piedāvātas pavisam 1919 brīvās darba vietas, t.i. vidēji 213 mēnesī. 14. oktobrī Liepājā bija 138 brīvas vakances. Kā prognozē G.Ansiņš, tad Liepājā nākamajā gadā par darba trūkumu nevajadzēs uztraukties arī celtniecības firmām, jo plānots ieviest 17 liela apjoma Eiropas Savienības atbalstītus projektus.

Rīgas pašvaldības intereses tai piederošo meža fonda zemju ārpus pilsētas administratīvās teritorijas izmantošanā netiek pilnībā nodrošinātas, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK). Rīgas pašvaldības iestāžu grāmatvedības uzskaitē nav ņemti 15 zemesgabali ar kopējo platību 67 ha un kadastrālo vērtību Ls 346,8 tūkst.

Rīgas meža aģentūra (Aģentūra), kas 2002. gadā tika izveidota, lai pārvaldītu un apsaimniekotu Rīgas pašvaldībai piederošās un piekrītošās meža fonda zemes ārpus pilsētas administratīvās teritorijas, nav pilnībā apzinājusi visas saskaņā ar likumu Rīgas pašvaldībai piekrītošās zemes ārpus pilsētas administratīvās teritorijas.

VK atklājusi, ka Rīgas pašvaldības iestāžu grāmatvedības uzskaitē nav ņemti 15 zemesgabali ar kopējo platību 67 ha un kadastrālo vērtību Ls 346,8 tūkst, kas atrodas ārpus pilsētas administratīvās teritorijas un kas zemesgrāmatā ierakstīti uz pašvaldības vārda. Līdz ar to VK konstatējusi, ka Rīgas pašvaldība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības, ka uz pašvaldības vārda zemesgrāmatā reģistrētā zeme ir jāņem pašvaldības vai tās iestāžu grāmatvedības uzskaitē.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.