SIA Pata AB, investējot 15 miljonus eiro, iecerējusi Pleskavas apgabalā (Krievijā) izveidot kokapstrādes kompleksu.
Pēc Db aplēsēm Pata AB iecerētā kokapstrādes kompleksa projekts būtu līdz šim lielākais Latvijas meža nozares un, iespējams, pat visas Latvijas investīciju projekts rūpniecībā Krievijā tieši ražošanā. Kaut arī ražotnēs Krievijā investē ne viens vien uzņēmējs, tomēr ne tik lielas summas. SIA Pata AB pēc 2006. gada neto apgrozījuma - 34.31 milj. Ls - bija 7. lielākais meža nozares uzņēmums, bet pēc tīrās peļņas - 1.11 milj. Ls - 11. lielākais visā nozarē.
Līgums noslēgts
Rūpnīcas izveide jau ir uzsākta, jo novembra vidū tika parakstīts līgums starp Pleskavas gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un SIA Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu. Patlaban notiekot ražotnei nepieciešamās infrastruktūras darbi, kā arī zemes darbi.
Plānots, ka kokapstrādes komplekss darbu sāks jau 2008. gada vasarā, bet tas pilnībā tikšot pabeigts 2009. gadā, un tajā tiks nodarbināti 100 līdz 120 civēku. Kokapstrādes kompleksa īstenotājs ir SIA Pata AB meitas kompānija Krievijā Dok-5. Iecerētā kompleksa īstenošanai finanšu avots ir gan paša uzņēmuma agrākajos gados nopelnītā nauda, gan arī kredīts no bankām.
Apaļkoksne jau ir
Paredzēts, ka jaunajā kokapstrādes kompleksā ik gadu tiks saražots ap 200 000 m3 zāģmateriālu, kā arī 30 000 - 35 000 t kokskaidu granulu. Tādējādi ik gadu ražotnei būtu vajadzīgi vairāk nekā 0.4 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes. "Par apaļkoksnes sagādi nav uztraukumu, jo līgumi noslēgti jau iepriekšējos gados," skaidro SIA Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns. Savu teikto viņš pamato ar to, ka Pata AB meitas uzņēmums - Vostočno jevropeiskij rinok lesomaterialov - ir pēc apjoma otrs lielākais apaļkoksnes eksportētājs, izmantojot dzelzceļu - Oktjabrjskaja železnaja doroga.
"Mums ir veiksmīga sadarbība ar vairākiem Ļespromhoziem un citiem vietējiem mežizstrādātājiem," norāda U. Mierkalns. Turklāt šobrīd tiek izskatīts piedāvājums par ilgtermiņa mežu nomu. "Koksnes plūsma jau pašlaik - pirms vēl ražotne ir izveidota - ir sakārtota," uzsver U. Mierkalns.
Tirgos arī Krievijā
Pleskavā saražotos zāģmateriālus paredzēts turpat žāvēt un ēvelēt - tādējādi palielinot pārdodamo koksnes izstrādājumu pievienoto vērtību un līdz ar to arī ienākumus. «Pārdodamo koksnes izstrādājumu sortiments būs atbilstošs tirgus pieprasījumam,» saka U. Mierkalns. Viņš arī norāda, ka nav paredzēta iecerētās ražotnes jaudu palielināšana. Kā koksnes izstrādājumu noieta tirgus U. Mierkalns min Krieviju, Ķīnu, Irānu, Baltijas valstis utt. Savukārt kokapstrādes procesā radušās skaidas tiks pārstrādātas kokskaidu granulās, kuras tikšot realizētas Skandināvijas un Baltijas valstu tirgos, tomēr U. Mierkalns pieļauj, ka produkcija varētu tikt pārdota arī citās ārvalstīs. Citāda situācija ir ar celulozes šķeldu, ko plānots pārdot vietējā Krievijas tirgū un arī Skandināvijā strādājošajiem celulozes kombinātiem.
Vairāki iemesli
Vairāki aptaujātie meža nozares uzņēmēji norāda, ka galvenie iemesli ražotņu veidošanai Krievijā ir ekonomiskie - laba izejvielu bāze, mazāki transporta izdevumi, mazākas izmaksas un politiskie - izvedmuitas paaugstināšana neapstrādātu (apaļkoksnes) resursu izvešanai. Db jau rakstīja, ka Krievijas noteiktie apaļkoksnes izvedmuitas tarifi un transporta izmaksu pieaugums spiež Latvijas kokrūpniekus ražošanu pārnest tuvāk koksnes resursiem. Jāatgādina, ka pēc līdzīga scenārija rīkojās arī ārvalstu meža nozares uzņēmumi Latvijā, deviņdesmito gadu nogalē Latvijā izveidojot vairākas lielas kokzāģētavas.
Jāpiebilst, ka a/s Latvijas Finieris, investējot apmēram 2 milj. Ls, iecerējis Krievijā (Tveras apgabalā) izveidot bērza lobskaidas ražotni. Ražotnes ārpus Latvijas ir krēslu ražotājam SIA Rondeks (kopuzņēmums), a/s Saldus MR utt. Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju teiktā, šobrīd aktīvi Krievijā strādājot Latvijas kompāniju mežizstrādes tehnika.
Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.
Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.
RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.
Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?
Jūrmalā paredzēts izveidot sadzīves atkritumu kompostēšanu slēgtos reaktoros un gāzes ieguves centru. Tā pašvaldība cer samazināt izvedamo atkritumu daudzumu.
2009. gada decembrī Jūrmalā ir plānots uzsākt šķiroto atkritumu savākšanu, Bražciemā šim nolūkam nodos ekspluatācijā atkritumu šķirošanas un pārkraušanas laukumu. Ir aprēķināts, ka tuvākajos gados Jūrmalā tiks savākti 100000 m3 līdz 200000 m3 gadā. Konkursā par sadzīves atkritumu kompostēšanu uzvarēja SIA Nelsens.
Projekts paredz, ka firma pārstrādās atkritumus, kā rezultātā radīsies 40% elektrība un 60% siltums. „Šādi mēs par 50% samazināsim izvedamo atkritumu daudzumu un ietaupīsim ap 400 tūkstošiem latu gadā,” sola Jūrmalas domes izpilddirektors Gatis Truksnis.
Atkritumus pārstrādās slēgtos konteineros un tehnoloģijas atzītas par videi nekaitīgām. Pašvaldība projekta īstenošanai iznomās SIA Nelsens daļu šķirošanas laukuma uz desmit gadiem. Nomas maksa vēl nav izrēķināta, bet tā būs 1,5 % no zemes vērtības privatizācijas vajadzībām. Centrā pārstrādās tikai Jūrmalas atkritumus, citus ievest nav plānots.
Liverpūles John Lennon lidosta Lielbritānijā kļūs par pasaulē pirmo, kas izmēģinās revolucionāru tehnoloģiju, kas pārstrādā pasažieru izelpu biodegvielā, raksta liveleak.com.
Eco-box pamata ideja bija samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu no automašīnām.
"Projekts Liverpūles lidostā ir tikai izmēģinājums, kurš mūsuprāt atstās lielu iespaidu uz to, kā kompānijas mūsdienās apgādā sevi ar degvielu un tiek galā ar oglekļa dioksīda izmešiem," norāda Origo Industries dibinātājs un vadītājs Aians Hjūstons (Iain Huston).
Liverpūles lidostā šo sistēmu sāka iekārtot 2008. gada janvārī. Projekta pilotprogramma paredz pasažieru izelpā savākt pietiekami daudz CO2 gāzes, lai to tālāk varētu izmantot ēkas apsildes sistēmā un siltā ūdens nodrošināšanai.
Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm.
To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.
Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007. gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m3 apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz šā gada maija beigām informēt Ekonomikas ministriju, teikts ministrijas paziņojumā.
Tajā skaidrots, ka tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas sākot no 2012. gada rudens par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.
Kravu apjomu pieauguma sabremzēšanās rada satraukumu Rīgas brīvostā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Rīgas brīvostas kravu apgrozījums pirmajos četros mēnešos pieaudzis par 4,7%, sasniedzot 14,07 milj. tonnu, taču tas ir maldinošs rādītājs, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. Tā kā trīs mēnešu griezumā bija vērojams 6,7% kāpums, tagad vērojama pieaugumu tempu sabremzēšanās.
Iešauj sev kājā
Satraukumu rada apjomu samazināšanās ģenerālkravu segmentā – par 9,4%, – līdz 2,17 milj. t, uzsver A. Ameriks. Viens no šīs nepatīkamās tendences iemesliem nenoliedzami ir Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo ekonomisko sankciju un embargo seku rezultāts, piedzīvojot konteinerizēto kravu kritumu austrumu virzienā. Šo kravu apjomi samazinājušies par 0,95 līdz 1,28 milj. t.
4. jūnijā Pleskavā notiks Latvijas – Krievijas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomās (Komisija) ceturtā sēde.
Sēdes laikā plānots apspriest starpvaldību dienas kārtībā esošos jautājumus, t.sk., līgumtiesiskās bāzes paplašināšanu, kā arī reģionālās sadarbības iespējas. Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāji – Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins par sēdes norisi vienojās, tiekoties šī gada 20.aprīlī Maskavā.
Dienu iepriekš – 3.jūnijā Pleskavā tiksies Komisijas darba grupas eksperti par sadarbību transporta jomā, kā arī notiks «Biznesa forums» Latvijas un Pleskavas uzņēmējiem, ko organizē Latvijas Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Pleskavas Rūpniecības un tirdzniecības palātu. Forumā piedalīsies 30 uzņēmēji no Latvijas.
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.
Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.
"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.
Lietuvas uzņēmums Ekolita, kas noslēdzis līgumu ar Viļņas uzņēmumu Vilniaus vandenys par notekūdeņu dūņu savākšanu un pārstrādi Latvijā, līdz šim nav spējis apmierināt līguma nosacījumus un, iespējams, pat tos rupji pārkāpis, līdz ar ko pastāv iespēja, ka šis līgums varētu tikt lauzts.
Db.lv sadarbībā ar Lietuvas kolēģiem no portāla Delfi.lt noskaidroja, ka Ekolita līgumā ar Vilniaus vandenys kā vienīgais uzņēmējs, kas tālāk pārstrādās notekūdeņu dūņas, minēts Latvijas Eko Terra, taču tā pieļaujamā darbības kapacitāte ne tuvu nespēj apmierināt starp abiem Lietuvas uzņēmumiem noslēgtā līguma nosacījumus, izriet no Vides pārraudzības valsts birojā saņemtās informācijas.
Ekolita ir apņēmusies katru mēnesi atbrīvoties no 2 000 tonnu notekūdeņu dūņu no Viļņas notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, taču jau tagad līguma saistības nepilda. Turklāt Latvijas uzņēmums, kurš ir vienīgais līgumā minētais uzņēmums, kas pārstrādās šīs dūņas, līdz gada laikā drīkst pārstrādāt tikai kopumā 3 000 tonnu no Lietuvas ievesto sadzīves dūņu. To paredz uzņēmuma rīcībā patlaban esošā atļauja, ko izsniegusi valsts.
Poligrāfijas a/s Liepājas papīrs pēc divu gadu pārtraukuma atkal izmaksās dividendes. Šādu akcionāru lēmumu rosinājuši gan pagājušā gada rezultāti, gan stabilā situācija šogad.
Krievijai paaugstinot izvedmuitu apaļkokiem – Latvijas kokapstrādesuzņēmumu galvenajai izejvielai – daļa ražotāju nonākuši riskantā situācijā un nākotnē varētu
A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.
Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons, 18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.
Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.
Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.
Latvijas kokrūpnieki pieteikuši nedaudz vairāk par 0,4 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes importam no Krievijas ar samazināto izvedmuitas likmi.
To liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Lai arī Krievijas baļķi tiek lēsti kā sava veida stabilizators, tomēr ne visi lielie skujkoku pārstrādātāji ir pieteikušies šādām iespējām.
«Jaunizveidotās Krievijas izcelsmes skujkoku apaļkoku importa sistēmas ietvaros uz tradicionālo importētāju statusu un tiesībām pieteicās 15 Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi, kas vēsturiskajos periodos, t.i., 2004. vai 2007. gadā bija importējuši no Krievijas skujkoku apaļkokus vismaz 5000 m3 apmērā,» skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena. Viņa norāda, ka kopējie vēsturiskie importētie apjomi, ko pieteikuši uzņēmumi un kuri tiem tiek rezervēti jaunizveidotās sistēmas ietvaros, bija nedaudz vairāk par 402 tūkst. m3.
SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.
Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.
Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.
Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.
Malkas cena šogad cēlusies no 50% līdz 55%, galvenokārt augošā pieprasījuma dēļ. Dārgākas ir arī akmeņogles.
Galvenie iemesli ir koksnes eksporta pieaugums un jaunas granulu rūpnīcas, kā arī aizvadītā bargā ziema, DB norādīja aptaujātie uzņēmēji, kas nodarbojas ar malkas piegādi. Ogļu cenu audzē transporta izmaksas.
Latgalē šogad malkas cena ir ap 14 - 14,5 latiem par kubikmetru, bet Kurzemē tā sasniedz pat 15 - 16 latus kubikmetrā, DB pastāstīja SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Cenu atšķirība saistīta ar loģistikas izmaksām - Kurzemē ir ostas, no kurām arvien pieaugošos apjomos eksportē apaļkokus, malku un citus kokmateriālus, no Latgales vest uz ostām ir dārgāk, vairāk paliek vietējā tirgū.
Ogļu cenas Latvijā augušas aptuveni par 20 latiem tonnā, DB apliecināja gan lielāki, gan mazāki torgotāji. Ogļu cenu pieaugumu noteikuši galvenokārt augošie dzelzceļa tarifi, DB apgalvoja vairumtirgotāji.
Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu
To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.
Premium segmenta nekustamo īpašumu kompānija Latvia Sotheby’s International Realty uzsākusi zemes apbūves gabalu pārdošanu ciemata projektā Jurmala Dune.
Jurmala Dune ir ciemats Ragakāpas tuvumā Jūrmalā, Lielupes krastā, kur plānots uzbūvēt privātmājas, villas un trīs mazstāvu dzīvokļu mājas.
Ciemata kopējā platība plānota 25 hektāru apmērā. Ciemats atrodas vietā, kurā Lielupe satiekas ar Baltijas jūru. To no vienas puses 1 km garumā ieskauj Lielupes krasti, savukārt no otras puses Ragakāpas dabas parks un balto smilšu pludmale.
Jurmala Dune ir multifunkcionāls slēgta tipa ciemats, kura rezidentiem un viesiem jau ir pieejamas pilnībā labiekārtotas publiskās zonas ar apgaismotiem un bruģētiem ceļiem, ietvēm un veloceļiem, kā arī atpūtas zonām. Teritorijā kopumā atrodas vairāk nekā 30 zemesgabalu dažādas platībās, no 2500 līdz 4000 kvadrātmetriem.
Februārī Liepājas ostā pārkrautas 570 321,29 tonnas dažādu kravu, kas ir par 52,7% vairāk nekā attiecīgajā laika perioda pirms gada.
APjomīgo pieaugumu galvenokārt nodrošināja beramkravu apgrozījuma kāpums. Salīdzinot ar pagājuša gada februāri, pārkrauto beramkravu apjomi Liepājas ostā pieauguši par 142,73%, bet, salīdzinot ar šā gada janvāri, - par 48,5%. Kravu apgrozījuma pieaugumu veicināja arī prāmja satiksme līnijā Liepāja –Traveminde (Vācija). Prāmis tagad kursē četras reizes nedēļā.
No kopējā beramkravu apgrozījuma februārī (322,1 tūkst. tonnu) 283,3 tūkst. tonnu jeb 87,95 % bija labība un labības produkti. Pārējas beramkravas bija celtniecības materiāli, koksa ogles un kūdra. Beramkravas šā gada februārī veidoja 56,48% no visām kravām.
Šā gada 20. maijs ir termiņš, kad saskaņā ar noslēgto līgumu visā Latvijā plānots uzstādīt stacionāros radarus. Apsekojot atlīdzību pieteikumu pieredzi par smagākajiem auto negadījumiem, apdrošināšanas sabiedrība Balta konstatējusi vietas, kur radaru izvietošana būtu visnepieciešamākā.
Baltas datu izpēte liecina, ka daļa no Latvijā paredzētajām radaru izvietošanas vietām sakrīt ar teritorijām, kuras kā potenciāli bīstamākās identificētas arī Baltas atlīdzību pieteikumos. Kā zināms no publiskotās informācijas, stacionāros radarus ātruma ierobežošanai ir plānots uzstādīt uz Ventspils-Rīgas šosejas pagriezienā uz Tukumu, kā arī Baltezerā un Jaunolainē. Baltas atlīdzību pieteikumi liecina, ka šajās vietās notikuši vairāki nopietni satiksmes negadījumi.
Izskatot atlīdzību pieteikumus, ir fiksētas arī citas vietas, kur novērotas vairākas smagas avārijas, kurās cietuši cilvēki un satiksmes negadījuma seku smagums ir saistāms ar ātruma pārsniegšanu. Baltas pieredzē tādas bijušas pie Ķemeru pagrieziena uz Ventspils-Rīgas autoceļa, Granīta ielā Rīgā, uz gājēju pārejas Vangažos un Garkalnē uz autoceļa Rīga-Pleskava, kā arī uz gājēju pārejas Salaspilī uz autoceļa Rīga-Daugavpils un Ķekavā.
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests (Rosseļhoznadzor) ceturtdien paziņoja par kvalitātes nepilnībām no Latvijas ievestos zivju izstrādājumos un sausajā pienā.
Saskaņā ar Rosseļhoznadzor paziņojumu uz Krievijas un Latvijas robežas apturēta 20 tonnu sausā piena krava, kurā konstatēta pārmērīga baktēriju klātbūtne.
«Mikrobioloģisku neatbilstību» Rosseļhoznadzor ceturtdien konstatējis arī šprotu konservos no Latvijas. 15,5 tonnu krava ar šprotu konserviem uzglabāta pagaidu noliktavā Pleskavā.
Attiecībā uz piena un šprotu konserviem dienests devis rīkojumu lietas steidzīgai izvērtēšanai, lai nolemtu par tālāko rīcību.
Uz Krievijas un Latvijas robežas ceturtdien arī apturēta dzelzceļa krava ar 55,5 tonnu zivju produktiem no Latvijas un Islandes, liecina Rosseļhoznadzor paziņojums. Krava nav ielaista Krievijā un nosūtīta atpakaļ.
17.septembrī Latvijas aviosabiedrība airBaltic sāk tiešos lidojumus no Rīgas uz Frankfurti Vācijā. Šis ir jau sestais airBaltic tiešo lidojumu galamērķis Vācijā.
Tiešos lidojumus no Rīgas uz Frankfurti airBaltic veiks katru dienu – kopumā septiņas reizes nedēļā. Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Boeing 737 tipa lidmašīnu, un tā ilgums būs 2 stundas un 15 minūtes. Vienvirziena biļetes cena būs no LVL 27 (38 eiro), ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu. Precīzs lidojumu grafiks pieejams kompānijas mājas lapā www.airbaltic.com.
Šogad airBaltic no bāzes Rīgā ir atklājusi tādus jaunus galamērķus kā Turku (Somija), Trumse (Norvēģija), Palanga un Kauņa (Lietuva), Tartu (Igaunija), Pleskava (Krievija), Varšava (Polija), Ženēva (Šveice), Dušanbe (Tadžikistāna) un Frankfurte (Vācija).
Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs šā gada jūnijā pieņemts 21,41 tūkst. vīzu pieteikumu, kas ir par 32% vairāk nekā pērnajā jūnijā, kad tika pieņemti 16,23 tūkst. vīzu pieteikumu.
Valsts nodevās par vīzu pieteikumu izskatīšanu jūnijā iekasēts 505,81 tūkst. Ls, kas ir apmēram par 101 tūkst. Ls vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, DB informēja Ārlietu ministrija.
Visievērojamākais vīzu pieteikumu skaita procentuālais pieaugums jūnijā bijis Latvijas vēstniecībā Turcijā. Salīdzinot attiecīgo laika periodu 2010. un 2011.gadā, tas pieaudzis par 75%, attiecīgi tie ir 138 vīzu pieteikumi pagājušā gada jūnijā un 241 vīzu pieteikums šā gada jūnijā.
Vīzu pieteikumu skaits par 74% pieaudzis arī Latvijas vēstniecībā Azerbaidžānā, kur pērn jūnijā pieņemti 243 vīzu pieteikumi, bet šogad jūnijā - 423. Procentuāli liels vīzu pieteikuma skaita pieaugums bijis arī Latvijas vēstniecībā Gruzijā.
Biļešu serviss BezRindas.lv iekļāvis savā piedāvājumā jaunus reisus uz esošajiem galamērķiem ārvalstīs un pievienojis jaunus galamērķus.
Turpmāk BezRindas.lv piedāvās jaunus reisus uz Tallinu un Viļņu un jaunus galamērķus – Kaļiņingradu un Novogorodu. Biļetes iespējams iegādāties arī uz reisu starppieturām Pērnavā, Pleskavā, Šauļos, Tauraģē, Paņevežā un citur.
«BezRindas.lv tiešsaistes biļešu tirdzniecības sistēmā tagad ir pieejamas arī biļetes uz Eurolines tīkla pārstāvja Baltijā LuxExpress nodrošinātajiem reisiem. Tā kā Lux Express ir viens no vadošajiem uzņēmumiem pasažieru pārvadājumos starptautiskajos reisos Baltijā, tad piedāvāto starptautisko reisu klāsts ir tagad vairākkāršojies,» norādīja BezRindas.lv vadītājs Gatis Sprūds.
Pēdējā mēneša laikā uz Latvijas-Krievijas robežas Terehovas robežkontroles punktā izveidojušās automašīnu rindas. Savu kārtu izbraukšanai no Latvijas vidēji gaida 20-30 vieglās automašīnas un 20-50 kravas automašīnas, informēja Valsts robežsardzes pārstāve Jevgēnija Pozņaka.
Automašīnu rindas pieaug rīta un vakara stundās, jo cilvēki plāno izbraukšanu vēsākā diennakts laikā, kā arī brīvdienās. Vidējā transportlīdzekļu plūsma ir 15-20 automašīnas stundā, un robežpārbaudes notiek visu diennakti bez pauzēm un pārtraukumiem.
Lai mazinātu rindas Terehovā, robežsardze iesaka izbraukšanai no valsts izvēlēties blakus esošos robežkontroles punktus - Grebņevas (ceļš Rēzekne - Pleskava) vai Pāternieku (ceļš Daugavpils-Vitebska).
Robežsardze atgādina, ka humānu apsvērumu dēļ bērniem, invalīdiem un slimiem cilvēkiem ir iespēja šķēsot robežu ārpus kārtas.
