Ražošana

Apaļo kokmateriālu iepirkuma cena pieaug

Žanete Hāka, 16.09.2014

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 2013. gada 2. pusgadu apaļo kokmateriālu vidējās iepirkuma cenas turpināja pieaugt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Šajā periodā, salīdzinot ar pērnā gada 2. pusgadu, priedes zāģbaļķu vidējās iepirkuma cenas pieauga vidēji par 7% jeb par 2-5 eiro/m3 bez PVN, savukārt egles zāģbaļķu cenas paaugstinājās vidēji par 4%.

Bērza zāģbaļķu tirgū vidējās iepirkuma cenas pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, palielinājās vidēji par 8% jeb par 4-5 eiro/m3 bez PVN. Melnalkšņa zāģbaļķu segmentā bija vērojams iepirkuma cenu kritums vidēji par 7% jeb par 2-4 eiro/m3 bez PVN. Savukārt apses zāģbaļķu segmentā iepirkuma cenas palika nemainīgas iepriekšējā atskaites perioda līmenī 38 – 44 eiro/m3 bez PVN.

Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2013. gada 2. pusgadu, pieauga bērza finierkluču vidējā iepirkumu cena. B kategorijas finierkluču cena palielinājās vidēji 6% robežās, t.i., par 3 eiro/m3 bez PVN, bet A kategorijas finierkluču cena – vidēji par 18% jeb 11 eiro/m3 bez PVN.

Pārmaiņas apaļkoksnes cenās apliecina samērā labvēlīgo situāciju noieta tirgos, kā arī netieši norāda uz būvniecības atsākšanos un kredītu pieejamību pēc 2009. – 2010. gada finanšu krīzes.

Cenu kāpumu daļēji veicināja arī nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi pērnā gada novembrī, decembrī un šā gada janvāra pirmajā pusē. Mežizstrāde daudzviet apstājās, sarūkot kokrūpnieku baļķu rezervēm un izejvielām.

Lapu koku taras kluču vidējās iepirkuma cenas palika nemainīgas iepriekšējā atskaites perioda līmenī – 36 eiro/m3 bez PVN. Tas skaidrojams ar īslaicīgu piedāvājuma pieaugumu, pārsniedzot pieprasījumu, ko veicināja sausā vasara un lapu koku cirsmu izstrāde mitrajās vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Dūklavs: Ķīna varētu būt tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šogad pirmajos sešos mēnešos meža produktus ieveda 628,268 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 41,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

No kopējā meža produkcijas importa lielāko īpatsvaru jeb 69,2% (gadu iepriekš - 59,6%) veidoja koksne un tās izstrādājumi, kurus Latvijā ieveda 434,495 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2020.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, koksnes un tās izstrādājumu imports ir palielinājies par 64%.

Tostarp zāģmateriāli ievesti 167,014 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā, apaļie kokmateriāli - 66,538 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36,3% vairāk, bet kurināmā koksne - 41,155 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,3% vairāk.

Vienlaikus papīru, kartonu un to izstrādājumus Latvijā ieveda 145,73 miljonu eiro apmērā, kas ir 23,2% (gadu iepriekš - 30,5%) no kopējā meža produkcijas ieveduma, un par 7,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt koka mēbeles ieveda 44,096 miljonu eiro vērtībā, kas ir 7% (gadu iepriekš - 9,1%) no kopējā meža produkcijas ieveduma, un par 8,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares produkciju Latvija šogad pirmajos piecos mēnešos eksportēja 1,862 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 42,4% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2022.gada pirmajos piecos mēnešos eksportēti 1,646 miljardu eiro apmērā, kas ir par 45,6% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 88,4% (pirms gada - 86,4%) no kopējā koksnes produktu eksporta.

No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 563,109 miljonus eiro, kas ir par 41,7% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, kurināmā koksne veidoja 201,556 miljonus eiro, kas ir kritums par 4,9%, kokskaidu plātņu eksports pieaudzis par 43,9%, sasniedzot 168,194 miljonus eiro, bet saplākšņa eksports audzis par 39,3% un bija 141,06 miljoni eiro.

Šogad pirmajos piecos mēnešos koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 6,8% salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo periodu un bija 91,575 miljoni eiro jeb 4,9% (pirms gada - 6,6%) no kopējā koksnes produktu eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 71,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 30,8% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 3,8% (4,2%) no kopējā koksnes produktu eksporta daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru