Citas ziņas

Apbalvojamie aizņemti

, 27.03.2007

Jaunākais izdevums

Sakarā ar to, ka Baltkrievijā notikušās naftas produktu vada avārijas izraisītā piesārņojuma likvidēšanā Daugavā ir iesaistīti tie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji, kurus šodien bija paredzēts apbalvot par dalību kuģa Golden Sky glābšanas operācijā, apbalvošana tiek pārcelta uz vēlāku laiku.

Par to Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Šā gada 15. janvārī Kipras sauskravas kuģis Golden Sky, kas ar 25 000 tonnām minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju, netālu no Staldzenes bākas uzsēdās uz sēkļa. NBS Jūras spēku un Gaisa spēku pārstāvji iesaistījās kuģa apkalpes glābšanas darbos un kuģa atbrīvošanā no kravas un naftas produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā aptuveni 150 pašvaldības dzīvokļu aizņemti nelikumīgi

LETA, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome noraida opozīcijas deputātu aizdomas par mahinācijām ar pašvaldības dzīvokļiem, taču atzīst, ka problēma pastāv - aptuveni 150 pašvaldībai piederošu dzīvokļu patlaban aizņemti nelikumīgi.

Kā ziņots, Rīgas domes Vienotība frakciju bloka deputāti 30.maijā sasauca preses konferenci, kurā pauda aizdomas, ka Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās vairāki pašvaldības dzīvokļi izslēgti no dzīvokļu reģistra. Oficiāli papīros šie dzīvokļi neeksistē, bet reāli dzīvē tajos dzīvojot nezināmas personas, kamēr komunālos maksājumus par šiem dzīvokļiem apmaksājot pārējie mājas iedzīvotāji.

Deputāti apzinājuši divas šādas mājas un savākto informāciju nodevuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, taču atteicās nosaukt adreses publiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aktuālas problēmas tieslietās – stratēģiska tiesvedība medija aizvēršanai

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrā frizētava, kas 1. augustā vēra durvis Liepājā, sākumā izsauca skepsi: diez vai kāds būs gatavs maksāt desmit eiro par frizūru, pat ja tā top piecpadsmit minūtēs un bez gaidīšanas rindā? Tomēr steidzīgajiem ļaudīm paredzētais pakalpojums – jebkura frizūra vai matu griezums par vienu cenu – pamazām iekaro savu klientu loku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Protams, esam dzirdējuši, ka par dārgu, bet tā nav plika matu nogriešana, bet vesels process. Cilvēks ir apčubināts, izklaidēts, ko nodrošina televizors, žurnāli un dzērieni pēc izvēles. Arī šampanieti varam nokārtot īpašā svētku reizē. Mūsu mērķauditorija ir savos darbos aizņemti cilvēki vecumā aptuveni līdz četrdesmit, kam laiks ir prioritāte, un mēs par viņiem ļoti priecājamies. Cerams, ka arī citiem iepatiksies,» teic koncepta ĀF autore Lelde Jagmina, kuras moto ir: «Būs labi!»

Kuršu ielā 30 daudzi joprojām meklē iepriekšējo objektu – auto rezerves daļu veikaliņu. «Bet mēs šo vietu nolūkojām, jo jaukā mājiņa jau bija tukša, turklāt atrodas ļoti labā vietā. Blakus ir autostāvvieta, īrējam ar visu teritoriju, tāpēc frizētas klienti var savus braucamos novietot bez maksas. Steidzīgam cilvēkam ir svarīgi pie meistara tikt uzreiz, un parasti viņš nepārvietojas kājām,» novērojusi salona īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adam Auto rīko 24 stundu auto tirdzniecību

, 03.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 6.-7.jūnijā SIA Adam Auto salonos notiks 24 stundu auto tirdzniecība, kuras laikā interesentiem tiks piedāvāta iespēja iegādāties jaunas Opel, Chevrolet vai SsangYong automašīnas par pašizmaksu, bet G2 zīmola automašīnas ar ievērojamām atlaidēm, Db.lv informēja SIA Adam Auto Mārketinga vadītāja Marika Celma.

Turpinot veiksmīgi uzsākto tradīciju, jau trešo reizi SIA Adam Auto salonos – Rīgā, Liepājā un Ventspilī notiks 24 stundu auto tirdzniecības akcija, kas ir vienreizēja iespēja iegādāties jebkuru jaunu Opel, Chevrolet vai SsangYong automašīnu par pašizmaksu, bet mazlietotas sertificētas automašīnas ar atlaidi līdz 2 500 EUR.

Ikviens, kas akcijas 24 stundas ietvaros iegādāsies automašīnu, saņems Adam Auto dāvanu – pastāvīgu 10% atlaidi servisa pakalpojumiem un auto rezerves daļu iegādei, bet īpaši izdevīgus līzinga un apdrošināšanas nosacījumus akcijas laikā nodrošinās Adam Auto apdrošināšanas un līzinga speciālisti. Bez tam, akcijas laikā Adam Auto salonā Rīgā, Krasta ielā 66, ikviens autobraucējs varēs iegādāties OCTA vai KASKO uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kas tapuši sadarbībā ar vadošajām apdrošināšanas kompānijām un iegādāties vasaras sezonai aktuālos auto aksesuārus par pievilcīgām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādus un līdzīgus «komplimentus» Db kolektīvs ir nereti saņēmis tieši un netieši pēdējo dienu laikā. Protams, tas noticis saistībā ar nesenajiem notikumiem māsas laikrakstā Diena, kā rezultātā daļa Dienas kolektīva kļuva par leģendārajiem «aizgājējiem» un teju vai nacionālajiem varoņiem, bet Dienas biznesa kolektīvs kļuvis par nodevējiem.

Varbūt ir vērts paraudzīties uz notikumiem no«streiklaužu» skatpunkta. Pirmkārt, neviens mūs, Dienas biznesu, neaicināja būt par sabiedrotajiem iedomātā streikā vai kādā ideoloģiskā cīņā par vienu vai otru principu aizstāvēšanu. Brīdī, kad vadošie Dienas darbinieki pameta redakciju, skandēdami saukļus par to aptraipītajiem principiem, notikumu gaita sāka atgādināt farsu par karu par preses brīvību, kur neviena no pusēm ne mazākajā mērā vairs neuztraucās par sabiedrības tiesībām uz patiesu un neatkarīgu informāciju, jo vieni ir aizņemti, mēģinot novērst reālu vai iedomātu sabotāžu, bet otri ir aizņemti, spēlējot preses brīvības partizānus tuvējā krodziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija ir pazaudējusi tādu vērtību kā ģimeniskums. Tas jāieaudzina no mazām dienām, uzsverot, ka ģimene ir pirmā vērtība, ka tās prasmes un iemaņas, ko cilvēks iemācās ģimenē, vēlāk noder, veidojot un attīstot ģimenes uzņēmumus,» intervijā izdevuma Kursas Laiks pielikumam Dzīves priekam sacījusi valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«To apzinoties, Latvijā vairāk veidotos nelieli ģimenes uzņēmumi, cilvēkiem nezustu saikne ar savu valsti, prasmes tiktu nodotas no vienas paaudzes otrā. Šīs ir Latvijai ļoti vajadzīgas vērtības. Cilvēki nebrauktu projām, ja viņiem būtu saknes, kas viņus šeit tur un ļauj arī pilnvērtīgi dzīvot. Ja viņi varētu nodrošināt saviem bērniem kvalitatīvu izglītību, zinot, ka tai ir milzīga vērtība. Ir būtiski, kādas vērtības mēs kultivējam,» stāstījusi I. Sudraba.

«Diemžēl jau daudzus gadus tās ir tikai karjera, nauda, bet ne pats cilvēks, viņa prasmes, spējas. Ja ir tā, tad pasaulē daudz kas sagriežas ar kājām gaisā,» viņa norādījusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pie jau agrāk tiesātiem noziedzniekiem atrod Triju Zvaigžņu ordeni

Dienas Bizness, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbiniekiem, sadarbojoties ar Speciālo uzdevumu bataljonu, izdevies aizturēt četrus jau agrāk sodītus noziedzniekus, pie kuriem atrasts arī, visticamāk, zagts Latvijas Republikas apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

17. aprīļa agrā rīta Valsts policijas darbinieki saņēma izsaukumu uz kādu privātmāju Bajāru ielā. Kāds iedzīvotājs ziņoja, ka ēkā iekļuvuši zagļi un joprojām tur atrodas. Uz notikuma vietu nekavējoties devās patruļpolicijas darbinieki un trijatā ielenca māju, informē policijas pārstāvji.

Brīdī, kad no mājas izgāja viens no vīriešiem (dzimis 1980. gadā), policisti viņu uzreiz aizturēja. Mirkli vēlāk no ēkas izgāja otrs iespējamais zaglis un, izmantojot situāciju, kad policisti bija aizņemti ar pirmā aizturēšanu, metās bēgt, taču viens no policistiem bēglim dzinās pa pēdām. Pēc aptuveni divu kilometru skriešanas, policistam izdevies notvert bēgošo vīrieti (dzimis 1981.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes centrā viss ir kompakti un viegli sasniedzams, līdzās novada domes ēkai Daugavas ielā savu biznesa vietu atradis kupls skaits uzņēmumu. Vienīgā bēda – tur visas nomājamās platības jau ir aizņemtas , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pavisam nesen savu sapni par restorāna izveidi Mārupē īstenojis Niko Siciliano, kurš uz dzīvi Latvijā pārcēlies pirms 14 gadiem. Aptuveni desmit gadus viņam piederēja itāļu restorāns Rīgas centrā, bet pirms pusgada viņš atvēra nelielu restorānu Trattoria da Niko Mārupes centrā. Ieejot nelielajā restorāniņā, ausis priecē itāļu melodijas un pats īpašnieks rosīgi saimnieko – apkalpo viesus, steidz uz tāfeles uzrakstīt konkrētās dienas piedāvājumu un pavārei jautā, vai latviešu valodas gramatika viņa rakstītajā ir ievērota korekti. Niko pats arī gatavo viesiem maltītes. «Mārupē dzīvoju sešus gadus. Jau ilgi gribēju atvērt restorānu šeit un beidzot tas izdevās, jo pirms gada centrā tika uzbūvēta jauna ēka, līdz ar to radās iespēja dabūt telpas. Man bija apnicis ik rītu un vakaru pavadīt laiku sastrēgumos, braucot uz savu restorānu Rīgā. Sievai un bērniem varēju vien pateikt «labrīt» un «ar labu nakti». Tagad mājas ir tuvu darbam un varu pavadīt vairāk laika ar ģimeni,» stāsta Niko. Pagaidām viņam ir grūti novērtēt, kā restorānam veiksies ar finansiālo pusi, jo vēl priekšā ir pavasara un vasaras mēneši, kurus Niko ar nepacietību gaidot, jo iecerējis pie restorāna izvietot galdiņus. «Saule, labs itāļu vīns un maltīte. Burvīgi! Arī šobrīd par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevaru. Telpa ir maza un bieži gadās, ka visi galdiņi ir aizņemti. Rīgā itāļu restorānu ir daudz, bet šeit vismaz pagaidām esmu vienīgais. Man patīk eksperimentēt ar garšu. Pie manis ceptus kartupeļus nevar dabūt, bet picu, pastu un citus itāļu ēdienus gatavoju ar lielāko prieku. Kulinārija ir mana biznesa forma,» smej Niko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums.

Grāmatvežiem gads sācies revolucionāru pārmaiņu zīmē līdz ar nodokļu reformu, tam turpinājums būs grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju licencēšanas jautājums

To intervijā DB stāsta Grāmatvežu asociācijas valdes locekle un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja SIA Numeri līdzīpašniece Lilita Bērziņa. Viņa atzīst, ka 2018. gads varētu būt par lūzuma punktu daudzus gadus iekrāto problēmu sakārtošanā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir nodokļu reformas darbības pirmais mēnesis grāmatvežiem?

Izaicinošs, kaut arī nodokļu reformu paredzošie likumprojekti Saeimā tika akceptēti jau pērnā gada jūlija nogalē, tātad bija pieci mēneši, lai šīm pārmaiņām visi – grāmatveži, uzņēmēji, nodokļu administrācija, grāmatvedības programmu izstrādātāji – būtu gatavi. Protams, nodokļu reformu skaidrojošie Ministru kabineta noteikumi parādījās salīdzinoši vēlu, turklāt tajos tika veiktas korekcijas. Grāmatveži ir pietiekami aizņemti, tāpēc tuvojošās pārmaiņas apzinājās, taču visās specifiskajās piemērošanas niansēs neiedziļinājās, jo darbs dzen darbu, un paļāvās, ka ir taču grāmatvedības sistēmas, kas grāmatvežiem palīdz tikt galā ar aprēķiniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto informāciju pašlaik Latvijā ir piešķirti 1633 "īpašie" numuri jeb individuālā pasūtījuma numura zīmes. Kāds lasītājs Db.lv pastāstīja, ka pēdējā laikā ir aktivizējušies šādu numuru zagļi, kas pēc numura noskrūvēšanas vēršas pie tā īpašnieka, piedāvājot numuru atpirkt.

Latvijā šobrīd ir piešķirtas 1633 individuālā pasūtījuma numura zīmes. Līdz pagājušā gada novembrim, kad būtiski mainījās maksa par šo numura zīmju piešķiršanu, bija vērojama strauja pieprasījuma palielināšanās, bet pēc minētā termiņa pieprasījums strauji nokritās. Šobrīd atkal vērojama pieprasījuma pēc šīm numura zīmēm palielināšanās, liecina CSDD sniegtā informācija biznesa portālam Db.lv.

Tiem, kas vēlas iegādāties šādas numura zīmes patlaban jāšķiras jau no 2500 latiem. Taču, kā norādīja CSDD, ne šos ne kādus citus numurus zādzības vai nozaudēšanas gadījumā atjaunot vairs nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pie Saldus apvedceļa izveido lielāko iekštelpu atrakciju parku Kurzemē

Monta Glumane, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrakciju parks "Happy Kids" pie Saldus apvedceļa radījis vietu, kur svinēt bērnu ballītes un citus svētkus.

SIA "Grand M" dibināts 2012.gadā un sākotnēji uzņēmums nodarbojās ar banketu organizēšanu un ēdināšanu. Savukārt 2018.gada novembrī tika atvērta pirmā, 70 kvadrātmetru liela rotaļu istaba. "Šobrīd mums ir lielākais iekštelpu atrakciju parks Kurzemē, aizņemot 600 kvadrātmetrus lielu telpu. Tieši šajā nozarē esam nedaudz ilgāk par gadu," stāsta SIA "Grand M" valdes locekle Madara Bobkova.

Sākotnēji uzņēmējiem bija iecere piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumu vecākiem, kuru atvasēm nav tikusi vieta bērnudārzā. "Mūsu ģimenē aug divi bērni, tāpēc saskārāmies ar to, ka nav iespējas īslaicīgi veikt darbus bez mazajiem. Viens no variantiem, ko vecāki šobrīd labprāt izmanto, ir darīt savu darbu mūsu telpās, kamēr bērni spēlējas. Bērni ir vecāku redzeslokā un aizņemti ar rotaļām," stāsta M.Bobkova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas jūras ledū iestrēdzis pasažieru prāmis

Elīna Jēkabsone, speciāli Db, 29.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas teritoriālajos ūdeņos ledū ir iestrēdzis pasažieru prāmis, kas devies uz Igauniju, informē lenta.ru.

Pēc izbraukšanas no Helsinku ostas, uzņēmumam Eckero Line piederošais prāmis Nordlandia iestrēga ledū Somijas līcī un vairs nespēj turpināt kustību. Somijas krasta apsardze informēja, ka kuģis ir iesprostots aptuveni 15 km attālumā no Helsinkiem, ceļā uz Talinu. Uz prāmja atrodas 847 cilvēki. Saskaņā ar Somijas apraides uzņēmuma YLE sniegto informāciju uz prāmja ir pieiekami daudz pārtikas un ūdens.

Somijas līča kuģu satiksmes vadītājs Esa Hurskainens (Esa Hurskainen) informēja, ka sākotnēji ledlauži bija aizņemti ar citiem kuģiem, tādēļ nevarēja sniegt tūlītēju palīdzību, tomēr šobrīd palīdzēt prāmim tikt ārā no ledus jau devies ledlauzis Voima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Blata bizness, pārdales domāšana un atbilstības fabrikas

Ģirts Rungainis, investīciju baņķieris, “Prudentia” dibinātājs un padomes loceklis, 31.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā.

Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.

Blata ekonomikas sekas

30 gadu laikā, kopš esmu tieši un netieši bijis iesaistīts Latvijas komercbanku sistēmā (gan kā bankas vadītājs, kā investors, biznesa pārdevējs un daudzu banku klients) ne reizi neesmu manījis, ka Latvijas finanšu sistēmā būtu noteikti kādi ierobežojumi jaunu spēlētāju ienākšanai. Latvijā ir strādājušas franču, somu, vācu un citu valstu bankas, taču tās pašas ir savu biznesu pārdevušas un šeit nav palikušas. Iemesli tam bijuši dažādi, taču viens no būtiskākajiem – nevēlēšanās piedalīties tā saucamajā “blata biznesā”, kas balstās ar valsti saistīta kapitāla un vērtību pārdalē. Pārdales fāze ir dabiska parādība, valstij atgūstot neatkarību un uzsākot saimniekot pašai, taču Latvijā šī brutālā un infantilā pieeja “biznesam” diemžēl ieilga. Shēmas, kuru rezultātā daži kļuva par jaunbagātniekiem, pašas par sevi nav nekāda traģēdija, ja vien valsts spēj virzīties tālāk – veidojot reālus, globāli konkurējošus un augošus biznesus. Ja shēmošana ieilgst (un Latvijā tā aizvien vēl turpinās), tam neizbēgami velkas līdzi virkne bremzējošu, patiesībā, valsti pamatīgi indējošu, blakņu – korupcija, ēnu ekonomika, sadarbība ar diktatoriskiem režīmiem, kas nokauj reālas uzņēmējdarbības garu. Jo viss minētais nozīmē vieglāku un ātrāku peļņu, – te izšķirošs faktors nav konkurētspēja, bet bieza āda un blats tieši tādās pat izpausmēs, kādu daļa no mums to atceras no padomju laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pārsvarā tiek saprasta kā labdarība jeb filantropija. Tās tipiskākajā izpausmē tas ir zvans uz tādu un tādu numuru, lai ziedotu latu, vai Ziemassvētku sentimentā piedalīšanos kādā kampaņveidīgā labdarības pasākumā. Arī tas ir labi un pareizi, tomēr patiesībā tam, ko saucam par labdarību vai sociālo atbildību, ir daudz pastāvīgāka un nopietnāka loma un ietekme gan uz sabiedrību, gan biznesu.

17. maijā notiks SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra atklāšana ar tam veltītu vienas dienas konferenci. SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs tiek dibināts, lai veicinātu uzņēmēju un plašākas sabiedrības iesaisti diskusijā par ilgtspējīgu attīstību.

Atklāšanas konference būs veltīta korporatīvās sociālās atbildības (KSA) un tās attīstībai mūsdienu biznesa vides kontekstā. Konferencē uzstāsies starptautiskajā sabiedrībā labi pazīstamais Prof. Tomass Donaldsons no Vartonas ekonomikas augstskolas, ASV.

Arī Latvijā korporatīvā sociālā atbildība un korporatīvā filantropija nav gluži vakar radušās parādības, tomēr objektīvu iemeslu dēļ (kas galvenokārt bija pāreja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku) Latvijas uzņēmēju prāti bijuši aizņemti ar klasiskajiem rādītājiem – peļņu un attīstību (proti lielāku un/vai drošāku peļņu). Tomēr, lietojot literāru idiomu, cilvēks nav vientuļa sala, un tāds nav arī bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veiksmīgai līderībai svarīga ir visa uzņēmuma kultūra

Dienas Bizness, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošiem līderiem sevī jāattīsta pretrunīgas prasmes – būt vienlaikus atbalstošiem un stingriem. Viņiem jāspēj saskatīt nākotnes vīziju, saglabāt emocionālo inteliģenci ikdienas komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aizaugušu ceļmalu un grāvmalu attīrīšana no krūmiem vēl pirms 15 gadiem Latvijā nebija ierasts process, un, lūkojoties uz apkārtējām ainavām, to nevarēja manīt. Padomju laikos pat neiedomājās, ka ceļmalu un grāvmalu attīrīšanu no krūmiem varētu izvērst par zaru biznesu, taču tagad cilvēki jau sapratuši, ka zaru pārstrāde var nest peļņu. Katrā ziņā 80% no šīs biznesa nozares jau ir aizņemti,» Dienai atzīst šķeldas ražošanas uzņēmuma SIA Vīgranti tehniskais direktors Jānis Baltmanis.

Savulaik uzņēmums savu darbību sācis ar mežizstrādi un papīrmalkas eksportu, bet pēdējos gados veiksmīgi nodarbojas ar mežistrādes un zāģmateriālu atlikumu - skaidu, mizu, šāļu, celmu - pārstrādi šķeldā. Šķeldu var izmantot tehnoloģisko skaidu plašu un granulu ražošanai, kā arī siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Tautsaimniecībā ar šķeldas kā alternatīva, atjaunojama energoresursa ražošanu ir iespējams palielināt ienākumus no mežizstrādes, neradot riskus videi un nodrošinot papildu resursus enerģijas ražošanai - tā vairojot arī valsts enerģētisko neatkarību -, uzskata nozares eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas plaisa, kuras aizpildīšanai līdzekļi tiek meklēti finanšu atlikumos un aizņēmumos

Deviņas Latvijas lielākās pilsētas pagājušajā gadā ir apstiprinājušas šā gada plānotos budžeta ieņēmumus un izdevumus. Lielākoties pašvaldību ieņēmumi pārsniedz izdevumus, vienīgais, kas ir atšķirīgs, – summas. Tomēr gada sākumā, veicot grozījumus, piemēram, Liepājas pašvaldība ir panākusi sabalansētu budžetu, kurā izdevumi un ienākumi ir 102,66 milj. eiro, bet tai skaitā vairāk nekā septiņi miljoni eiro ir atlikums uz gada sākumu, bet vairāk nekā deviņi miljoni eiro tiks aizņemti, DB norādīja Liepājas pašvaldības Finanšu pārvaldes vadītāja Evija Kalveniece. «Tikko veicām budžeta grozījumus, kad bija zināms, cik liels ir finanšu atlikums uz gada sākumu. Likumā noteikts, ka pašvaldību budžetam ir jābūt sabalansētam. Sedzam ar aizņēmumiem un atlikumu uz gada sākumu. Tie arī ir reālie sabalansētie ieņēmumi un izdevumi,» skaidro E. Kalveniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jānis saņem bezdarbnieka pabalstu un mierīgi strādā

, 06.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektā daļa oficiāli reģistrēto bezdarbnieku patiesībā strādā, atsaucoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegto informāciju, šodien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze. Kā piemēru laikraksts min Jāni, kurš ir bezdarbnieks, viņš regulāri dodas uz NVA filiāli savā pilsētā un atzīmējas, bet tajā pašā laikā strādā dažādos celtniecības darbos un pelna sev iztiku.

"Valsts Darba inspekcija (VDI), veicot reidus uzņēmumos, regulāri atklāj nelegāli nodarbinātas personas, kas strādā bez darba līgumiem un algu saņem aploksnē, tātad par viņiem netiek maksāti nodokļi. Sarunās atklājas, ka daļa šo cilvēku ir arī reģistrējušies kā bezdarbnieki, tomēr darba inspektoriem šāda informācija oficiāli nav pieejama. NVA ir tikai nojausma, ka daļa oficiāli reģistrēto bezdarbnieku patiesībā strādā," raksta Neatkarīgā.

"Aplēses ir ļoti aptuvenas – tikai pamatojoties uz darbinieku intuīciju un novērojumiem situācijās, kad bezdarbnieka pabalsts pēdējos trīs izmaksas mēnešos ir ievērojami samazinājies, persona sāk aktīvāk meklēt darbu. Bieži šie cilvēki ir pārāk aizņemti un nevēlas iesaistīties aģentūras piedāvātajos kursos, semināros," Neatkarīgajai stāstījusi NVA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāta finanšu iestāžu klientu maksājumu vizualizācijas un riska analīzes rīka "Graphdo" jaunā versija, kas darbojas "mākonī" un ļauj samazināt tās izmantošanas izmaksas.

"Tagad "Graphdo" programma strādā ar citu arhitektūru, kas ļauj to vienlaikus viegli lietot lielam lietotāju skaitam vienā iestādē. Ir vienkāršojies arī instalācijas process. Papildus versijai, kas tiek instalēta uz klientu serveriem, ir izstrādāta programmas versija, kas darbojas "mākonī", kas ļauj būtiski samazināt izmaksas klientiem. Šogad plānots to aktīvi piedāvāt maksājumu iestādēm, kas labprātāk izmanto mākoņpakalpojumus," saka Dmitrijs Ozernovs, SIA "Graphdo" dibinātajs.

2019. gadā "Graphdo" klientiem pievienojās vēl divas bankas, kas to izmanto maksājumu izpētei. Risinājuma ieviešanas process notika mēneša laikā, kas IT risinājumiem finanšu iestādēs esot ātri. Šobrīd "Graphdo" risinājumu jau izmanto četras finanšu iestādes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Parex banka pirms termiņa atmaksā 117,6 miljonu latu aizdevumu

Ieva Mārtiņa, 06.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka noslēgusi līgumu ar Latvijas Banku, kas paredz pirms termiņa aizņemto līdzekļu 117,6 miljonu latu apmērā atmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas tūristu mītnēs šogad apmetušies par 15% vairāk ceļotāju

Ritvars Bīders, 23.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs 2012.gada pirmajā ceturksnī tika apkalpoti 284.6 tūkst. cilvēku, kas ir par 15.2% vairāk nekā 2011.gada pirmajā ceturksnī.

No visiem apkalpotajiem cilvēkiem 63.6% bija ārvalstu viesi un 36.4% - Latvijas iedzīvotāji. Gan apkalpoto ārvalstu, gan Latvijas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis gandrīz vienādi - par 15%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējais nakšņojumu skaits 2012.gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 610.8 tūkst., kas ir par 15% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā laika periodā.

No kopējā apkalpoto ārvalstu viesu skaita 150 tūkst. jeb 82.7% tika uzņemti Rīgā, 6.6% – Jūrmalā un 2.1% - Liepājā. Arī Latvijas ceļotāji visbiežāk bija apmetušies Rīgā – 27.1%, Liepājā – 10.5% un Jūrmalā – 8.6%. Lai arī minēto trīs pilsētu pozīcijas kopējā viesu uzņemšanas vietu struktūrā būtiski nemainās, šogad Latgales lielākās pilsētas Daugavpils īpatsvars tajā pieaug, jo palielinājās gan uzņemto ārvalstu, gan Latvijas ceļotāju skaits (gandrīz par 50%), salīdzinot ar 2011.gada pirmo ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru