Ķīmiķi, inženieri un IT speciālisti ir vienas no pieprasītākajām profesijām darba tirgū. Vienlaikus jau tagad saskaramies ar akūtu dabas zinību skolotāju trūkumu. Tāpēc, novērtējot skolotāju nozīmi, lomu un ieguldījumu kopējā valsts attīstībā, AS “Olainfarm” ir izveidojusi 75 000 eiro stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem.

Pirmie trīs stipendiāti tika sveikti šā gada pavasarī, bet divas nākamās rudens stipendijas katru 3000 eiro vērtībā 25.oktobrī saņēma Latvijas Universitātes studenti un ķīmijas skolotāji Anna Liepiņa un Tots Koķis.

“Izglītība ir ikvienas attīstītas un pārtikušas valsts pamatā. Ieguldot izglītības sistēmā, ieguldām arī valsts kopējā labklājībā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kopīgiem spēkiem izveidojam sistēmu, kurā tās pamats – skolotājs – jūtas novērtēts, vajadzīgs un motivēts. Tas ir visas sabiedrības kopdarbs, jo arī sabiedrības attieksme veido vidi un profesijas reputāciju. Tāpēc ļoti novērtējam AS “Olainfarm” iniciatīvu, sākot stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas skolotājiem un attīstot to arī dabas zinību skolotāju dienā, sniedzot iespēju skolotājiem iepazīt ķīmijas nozari no nozares puses,” norāda izglītības un zinātnes ministre, stipendijas patronese Anda Čakša.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Latvijā jau šobrīd trūkst skolotāju un kritiskā situācija veidojas tieši dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) priekšmetos. Novērtējot jaunos skolotājus un motivējot arī citus jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju, 29.aprīlī trīs izcilākajiem jaunajiem ķīmijas un trīs bioloģijas skolotājiem pasniegtas Latvijas zāļu ražotāja AS “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendijas 3000 eiro apmērā katram, kopsummai sasniedzot 18 000 eiro.

Kopumā stipendijām pieteicās 33 jaunie speciālisti. Izvērtējot pretendentu sekmes un motivācijas vēstules, šogad stipendijas “Starp mums ir ķīmija!” saņēma Latvijas Universitātes studenti Niks Grīnbergs, Agnese Bicāne, Tīna Deina Kukurīte un Gustavs Daniels Loris, kā arī Rīgas Tehniskajā universitātē studējošie Artjoms Ubaidullajevs un Alise Anna Stīpniece-Jekimova.

“Ikviens esošais un arī jaunais speciālists, kurš izlēmis savu dzīvi saistīt ar skolotāja profesiju, ir nenovērtējams ieguvums visai Latvijai. Jau šobrīd ir kritisks STEM skolotāju trūkums virknē skolu un nākotnē situācija nekļūs vieglāka, jo prognozējams, ka cīņā par Latvijas skolotājiem iesaistīsies arī citas Eiropas valstis. Bez skolotājiem, kas bērnus un jauniešus māca un ieved aizraujošajā zinību pasaulē, nevarēsim izveidot arī Latvijas eksporta un veiksmes stāstu, jo gluži vienkārši nebūs, kas bērnus māca un dara to iedvesmojoši un kvalitatīvi. Secinājums patiesībā ir ļoti vienkāršs - ja nav skolotāja, nav arī Latvijas ekonomikas izaugsmes iespēju. Tāpēc mums ir svarīgi jau tagad praktiski atbalstīt jaunos skolotājus viņu turpmākajā ceļā un darbā, pasakot un reāli parādot, ka viņi ir vajadzīgi, gaidīti un novērtēti,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta (CFI) vadošā pētnieka Linarda Skujas darbs galvenokārt saistīts ar punktdefektu īpašību un to veidošanās procesu pētīšanu silīcija dioksīdā, vienkāršāk sakot, — kvarca stiklā, un radniecīgajos stiklveida materiālos.

Kvarca stikla īpašības Linards Skuja pēta jau vairāk nekā 20 gadus. Materiāla zinātnieka pētnieciskajam darbam nekad nepietrūks, jo gandrīz puse mūsu zemeslodes masas sastāv no silīcija dioksīda. Dabā tīrā veidā tas sastopams kvarca kristālu veidā, Latvijā tas ir lielā daudzumā baltajās smiltīs. Šī dabas dotā materiāla izmantošana ir ļoti plaša — gan visiem zināmajās kvarca lampās, gan augstajās tehnoloģijās.

Pirmie praktiski ražotie tranzistori bija izgatavoti no silīcijam radnieciska pusvadītāju materiāla – germānija. Tomēr tie izrādījās jūtīgāki pret temperatūru kā silīcija ierīces. Taču pats galvenais faktors, kas noteica silīcija vēlāko uzvaras gājienu bija izcili labās silīcija dioksīda elektriskās un ķīmiskās īpašības. Tās ļāva viegli izveidot uz silīcija kristāla virsmas ļoti sarežģītas struktūras 1961. gadā tika reģistrēts Roberta Noisa (Robert Noyce) patents par silīcija—silīcija dioksīda planāru mikroshēmu. Tā dzima slavenā Silīcija ieleja (Silicon Valley) ASV.

Lai arī skolotāji sevis izvēlēto karjeras ceļu atzīst par prestižu un patiesi mīl strādāt ar bērniem un jauniešiem, statistika rāda, ka Latvijā pirmajos piecos darba gados no skolas aiziet 75% jauno skolotāju.

Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu. Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.

Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, secināja eksperti 29. aprīlī notikušajā diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs”.

Jūlijā lielākā daļa Latvijas augstskolu un koledžu gaida studētgribētāju pieteikumus. Diemžēl katru gadu šajā laikā ķīmijas un farmācijas nozares uzņēmumi ir spiesti runāt par vienu un to pašu problēmu – interese par studijām dabas zinātņu un tehnoloģiju jomā ir nepietiekama.

Tas nozīmē, ka pavisam drīz mums virknē nozaru trūks speciālistu, kas varētu veidot Latvijas nākotnes veiksmes stāstu. Ko darīt? Pirmais – ir jāmaina priekšstats, kā jaunieši raugās uz ķīmijas un farmācijas nozari un karjeras perspektīvām tajā.

Šī gada jūnijā Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija, kuras biedrs ir arī AS “Olainfarm”, publicēja skolēnu aptaujas rezultātus, kas atklāj skaudro realitāti – vidusskolu absolventu ieskatā eksaktās zinātnes ir sarežģītas un neinteresantas, kā arī neredz sev karjeras iespējas šajās nozarēs. Šī aptauja liecina, ka jauniešu vidū par eksaktajām zinātnēm ir virkne stereotipu un mītu, nevis faktos balstīti argumenti. Tādēļ uzskatu par savu pienākumu sniegt savu nelielu artavu to kliedēšanā. Sāksim ar karjeras iespējām.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Ķīmijas tehnoloģijas procesu un aparātu laboratorija tikusi pie mūsdienīgām un kvalitatīvām iekārtām, pie kurām apgūt un pētīt ražošanas pamatprocesus.

«Līdz šim fakultātes studenti šos laboratorijas darbus veica ar ļoti novecojušu aparatūru; vienai no vecākajām iekārtām bija pat aptuveni 70 gadi un tai vieta atrastos tikai kā eksponātam muzejā. Līdz ar to bieži vien eksperimenti balansējuši arī uz drošības robežas. Līdz šim ķīmijas laboratorijas tika atjaunotas pakāpeniski, tāpēc prieks, ka ķīmijas tehnoloģijas laboratorijai piešķirtais finansējums ļāvis to iekārtot pilnībā,» saka Agnese Stunda-Zujeva, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta lektore.

RTU pārstāve norāda, ka Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte šobrīd ir vienīgā Latvijā, kurai ir šādi komplektēta laboratorija. Jaunais aprīkojums būs ļoti vērtīgs studiju procesā, jo kurss Ķīmijas tehnoloģijas procesi un aparāti ir viens no pamata kursiem jauno ķīmijas tehnologu apmācībā, un viņi ir tie cilvēki, kas nākotnē strādās ražošanā.

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

Latvijas komanda 50. Starptautisko fizikas olimpiādi ir noslēgusi ar līdz šim augstāko rezultātu. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni ir izcīnījuši sudraba un trīs bronzas medaļas, kā arī saņēmuši atzinības rakstu.

Ar izciliem panākumiem Latvijai 14. jūlijā noslēdzās 50. Starptautiskā fizikas olimpiāde Telavivā, Izraēlā – mūsu komanda izcīnīja vienu sudraba, trīs bronzas medaļas un saņēma atzinības rakstu. Olimpiādē kopumā piedalījās pieci Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni. Sudraba medaļu saņēma Jānis Hūns, bronzas – Rolands Lopatko, Ingvars Vitenburgs un Vilhelms Cinis, savukārt atzinība – Ričardam Knipšem. I. Vitenburgs starptautiskajā olimpiādē piedalās trešo reizi, V. Cinis – otro, un visos gadījumos viņu zināšanas ir augsti novērtētas.

Latvijas skolēni starptautiskajā fizikas olimpiādē piedalās jau kopš 1996. gada, un šai laikā tajā ir piedalījušies 117 mūsu valsts jaunieši. Skolēni Starptautiskajā fizikas olimpiādē kopumā ir izcīnījuši 1 zelta, 4 sudraba, 29 bronzas medaļas un 32 atzinības rakstus.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Fizikas biedrību un Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldi rīko konferenci Latvijas fiziķi zinātnei.

Pasākuma organizēšanā piedalās Ventspils pilsētas Izglītības pārvalde, Ventspils Augstskola, Ventspils profesionālā vidusskola un Ventspils pilsētas dome.

Šajā konferencē piedalīsies ap 120 asociācijas biedru un viesu, informē Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu nodaļas vadītājs Jānis Harja.

Konferencē Latvijas fiziķi zinātnei tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar fizikas mācīšanas metodiku vidusskolā, skolēnu zinātniskās pētniecības darbiem, Latvijas skolēnu piedalīšanos starptautiskajās fizikas olimpiādēs un jauno zinātnieku konkursos, aktuālām fizikas zinātnes problēmām, notiks pieredzes apmaiņa ar Ventspils pilsētas un rajona fizikas skolotājiem.

«Paldies par mīlestību, ko veltāt savai profesijai – ķīmijai!» šādi pateicības vārdi tika daudzināti Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (RTU MLĶF), kur notika ikgadējais Latvijas ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju seminārs, kurā tika sveikti trīspadsmit labākie ķīmijas skolotāji, kuri savus skolēnus izcili sagatavojuši studijām RTU. Stipendijas studijām saņēma arī divi izcilākie MLĶF studenti.

Skolotāji no Latvijas reģioniem un Rīgas saņēma RTU MLĶF un citu institūciju – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Organiskās sintēzes institūta, AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Olainfarm» – apbalvojumus.

Šogad par sasniegumiem skolēnu sagatavošanā ķīmijā un prasmi ieinteresēt skolēnus tālākajām studijām ķīmijas nozarē RTU ķīmijas profesores Emīlijas Gudrinieces vārdbalvu LZA pasniedza Ziemeļvalstu ģimnāzijas ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību skolotājai Vēsmai Sūnai. Viņa ķīmijas studijām iedvesmojusi daudzus skolēnus, tostarp, RTU jauno zinātnieci, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošo pētnieci Dagniju Loču. V. Sūna atzina, ka apbalvojums viņas dzīvē ir ļoti zīmīgs un visiem klātesošajiem skolotājiem novēlēja skolēnus, kuri sekotu ķīmijas aicinājumam un izvēlētos arī savu turpmāko dzīvi saistīt ar šo zinātni.

Vairāku uzņēmēju organizāciju pārstāvji vēstulē, kas adresēta valsts amatpersonām, aicina nekavējoši ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu, informē Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijā.

Vēstules autori norāda, ka uzņēmēji jau iepriekš aicinājuši valdību uzlabot dabaszinātņu izglītības kvalitāti, lai Latvijā varētu attīstīt zinātņietilpīgu, eksportspējīgu tautsaimniecību un veidot spriestspējīgu sabiedrību. Valdības vēlēšanu periodos ir paudušas izpratni un atbalstu, bet pēcvēlēšanu periodā paudušas bažas un ignorējušas briestošo problēmu.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, tādējādi Latvijā augstskolas absolvē tikai pāris fizikas skolotāji, vairāk nekā puse strādājošo ir pirmspensijas vecumā, fizikas eksāmenu kārto pusē vidējās izglītības iestāžu un ar labu rezultātu to nokārto 265 skolēni, kuriem jāaizpilda 3500 budžeta vietu augstskolās. Tāpat Latvija pašlaik ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā dabaszinātnes un inženierzinātņu studējošo proporcijā.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Zinātnes pamatā ir zinātkāre, saka Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūta vadošais pētnieks, profesors Agris Gailītis.

Šogad viņš atzīmēs 50 darba gadus Fizikas institūtā. Agra Gailīša domas un sirds jau pusgadsimtu pieder teorētiskajai fizikai, bet starptautisku atzinību viņš guvis ar laboratorijā veiktu eksperimentu - ar izkausēta nātrija plūsmu radot magnētisko lauku. Dabā šāda parādība norit pati no sevis plašos apmēros, gan Zemes kodolā, gan zvaigžņu dzīlēs. Magnētiskais lauks ir ticis izmantots jau pirms tūkstošiem gadu, lai atrastu ceļu gan jūrā, gan tuksnesī. Visa cilvēces vēsture ir pagājusi magnētiskajā laukā, stāsta profesors. «Vai bez magnētiskā lauka klātbūtnes uz Zemes rastos tādas pašas dzīvības formas, to neviens nevar pateikt. Bet ir taču jānoskaidro, kā šis magnētiskais lauks ir cēlies.» Lai gan teorētiskie aprēķini pastāvēja jau labu laiku iepriekš, hipotēze par Zemes un citu kosmisko objektu magnētiskā lauka izcelšanās mehānismu pirmo reizi pasaules vēsturē eksperimentāli tika pamatota 1999. gadā Salaspilī, Latvijā. Pētījumi šī eksperimenta ietvaros joprojām turpinās.

Šodien, 11. oktobrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 145. jubilejas svinību ietvaros 48. Starptautiskās zinātniskās konferences plenārsēdes laikā tika apbalvots labākais RTU 2007. gada zinātnieks - profesors Māris Knite un labākais RTU 2007. gada jaunais zinātnieks - asociētais profesors Iļja Galkins.

Goda nosaukums RTU 2007. gada labākais zinātnieks piešķirts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta Cietvielu fizikas profesora grupas profesoram un Tehniskās fizikas institūta direktoram Dr.h.fiz. Mārim Knitem. Laika posmā no 1.01.2006. līdz 1.09.2007. M. Knite par veiktajiem pētījumiem sagatavojis vairākas nozīmīgas publikācijas, kā līdzautors darbojies triju mācību grāmatu izveidē, ar priekšlasījumiem piedalījies ap 20 zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārzemēs. Vadījis vairākus pētniecības projektus. M. Knites zinātniskais darbs minēts Latvijas Zinātņu akadēmijas Gadagrāmatas'2007 sadaļā Nozīmīgi notikumi Latvijas zinātnē un Latvijas Zinātņu akadēmijā 2007. gadā: Izgatavots un pētīts elastomēra un oglekļa nanostrukturētu daļiņu kompozīts, kas uzrāda izcilas deformāciju sensora un gāzu sensora īpašības. M. Knite ir Latvijas fizikas biedrības biedrs, Latvijas materiālu pētnieku biedrības biedrs, Amerikas Ķīmijas biedrības (ACS) biedrs, Eiropas Materiālu pētnieku biedrības (EMRS) biedrs.

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) studenti jau paspējuši notestēt mūsdienīgās iekārtas, ar kurām nesen aprīkota LU FMF Fizikas nodaļas praktikuma laboratorija Zeļļu ielā. Digitālu mērierīču un sensoru iegāde kļuva iespējama, pateicoties LU Fonda piešķirtajam finansējumam, ko 2016. gada sākumā ziedoja SIA Mikrotīkls.

Praktikuma infrastruktūras atjaunošanā ir ieguldīts 41 000 EUR, kopā projektam piešķirti 53 025 EUR.

«Fizika ir realitātē sakņota zinātne, to nevar iemācīties tikai no grāmatām, un eksperimenti praktikumā ir viens no fizikas studiju pīlāriem,» saka LU FMF asociētais profesors un vadošais pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs. Viņš norāda, ka, pateicoties sensoriem un integrācijai datu apstrādes programmās, kas šobrīd ir pieejami LU FMF Fizikas nodaļas praktikumā, studentiem nav jākavē laiks mehāniskajai mērījumu pierakstīšanai un ievadīšanai. «Rezultātā izpēti, kas agrāk aizņēma teju visu dienu, studenti tagad var veikt 10-15 minūtēs, turklāt vienā eksperimentā ieraudzīt daudz vairāk, nekā vienkāršas formulas apstiprinājumu,» uzsver V. Kaščejevs.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Ķīmijas nozarēs strādājošie uzņēmumi kāpina gan ražošanas, gan pārdošanas apjomus.

Darbības rādītājus pērn ļāvusi uzlabot gan ekonomiskās situācijas stabilizēšanās, gan ieguldītie resursi mārketingā. Uzņēmēji gan norāda arī uz riskiem, problēmām, ar kādām jārēķinās, ja valsts līmenī netiks radīti labvēlīgāki nosacījumi attīstībai. Tas attiecas gan uz kvalificēta darbaspēka piesaisti, gan ieguldījumiem vietējo zinātnes sasniegumu atpazīstamībā.

Svarīga Krievija

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis norāda, ka pagājušais gads ir bijis pozitīvi vērtējams faktiski visām ķīmijas nozarēm Latvijā – pieaudzis saražotās produkcijas apjoms, intensīvi meklēti jauni tirgi. Ļoti laba situācija esot kosmētikas un būvķīmijas produkcijas ražotājiem. Stabili attīstās farmācijas uzņēmumi, taču atbilstoši V. Skrīveļa teiktajam šajā nozarē nav vērojams straujš pieaugums, un tāds tas arī nav bijis gaidāms, ņemot vērā, ka runa ir par nozari, kas jau iepriekšējos gados sasniegusi ievērojamus darbības rādītājus. Respektīvi, panākt straujas izmaiņas ir ļoti grūti.

Iepriekšējais gads ķīmijas un farmācijas nozarē kopumā vērtējams pozitīvi – lielākie uzņēmumi ir krietni palielinājuši apgrozījumu, savukārt mazākie attīstās pamazām, bet stabili, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija.

«Veicot virkni nozares uzņēmumu aptauju, ir iespējams prognozēt, ka 2016. gadā pieaugs ne tikai ražošanas apjomi, tiks iekaroti jauni eksporta tirgi un radīti inovatīvi produkti, bet piesaistīti arī jauni darbinieki,» skaidro asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kaut arī globālā tirgus situācija 2015. gadā ir bijusi svārstīga, nozares kopējie rādītāji ir bijuši pozitīvi. Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radot jaunus produktus, kā arī paplašinot savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzoties uz jauniem tirgiem. Arī nākamā gada plānos ietilpst ražošanas apjomu palielināšana, papildus darbaspēka piesaiste un inovatīvu produktu radīšana.

"Interese ir milzīga," teic uzņēmējas Viktorija Jačmenkina-Radčenko un Olga Terentjeva, kuru uzņēmums "Online Teachers" nodrošina privātstundas tiešsaistē ar zīmolu "Multi Box". "Mazāk saslimšanu, vairāk brīva laika hobijiem, individuāla pieeja un attālumam nav nozīmes," viņas uzskaita sava sniegtā pakalpojuma plusus.

Platforma darbojas no 2020. gada 14. janvāra. "Ir sajūta, ka daudzi vēl apdomā, "iztausta" jauno pakalpojumu. Mūsu klienti ir vecāki, kuri sākumā meklē privātskolotājus saviem bērniem, bet pēc tam sev," stāsta uzņēmējas. Apmācāmie esot vecumā no 5 līdz pat pāri 65 gadiem.

Šobrīd komandā strādā deviņi skolotāji un tuvākajā laikā pievienosies vēl viens skolotājs. Tiešsaistē iespējams apgūt: latviešu valodu, angļu valodu, matemātiku un krievu valodu, bet jau drīzumā tiks piedāvāta arī franču valoda un vācu valoda. Pieprasītākās patlaban ir angļu valodas privātstundas.

Platforma pieejama trīs valodās – latviešu, krievu un angļu valodā. Galvenais izaicinājums, uzsākot šo biznesu, bijis izveidot tāda tehniskā līmeņa platformu, kurā visas funkcijas perfekti strādā un tā klientam būtu viegli lietojama.

Lietuviešu dizainere, Viļņas Mākslas akadēmijas studente Karolīna Petraitīte izgudrojusi saistošu mācību līdzekli, kas saskaņā ar viņas ieceri palīdzēs skolēniem vieglāk apgūt ķīmiju un izprast Mendeļejeva periodiskās tabulas struktūru.

Ar ķīmiskajiem elementiem viņa piedāvā iepazīties, izmantojot īpaši šim nolūkam radītus dažādu krāsu un lieluma žetonus, ko var fiziski savienot, lai saprastu, kā veidojas molekulas.

Karolīnas bakalaura darbs «Ķīmijas žetoni» («Chem žetona») 2018.gadā saņēmis Jaunā dizainera godalgu produktu dizaina kategorijā.

Kā dizainere sacījusi Lietuvas biznesa laikrakstam «Verslo žinios», viņa pati augusi pedagogu ģimenē, tādēļ nav nejaušība, ka bakalaura darba tēmu izvēlējusies izglītības jomā, tomēr galvenais dzinulis bijis cits.

«Produktu dizainera mērķis ir diagnosticēt problēmu un palīdzēt to izārstēt. Studējot ievēroju, ka ar izglītību saistītu dizaina iniciatīvu nav daudz. Nodomāju, ka vizualizējot spēšu iedziļināties vienā no sarežģītākajām nozarēm un pasniegt to jaunā veidā. Šķiet, ķīmija ir vissarežģītākā joma, kādu vien būtu varējusi izvēlēties,» viņa stāstījusi.

Dobeles būvķīmijas ražotājs Tenachem ir ieviesis automatizētās tehnoloģijas un tādējādi materiālu saražo, patērējot pēc iespējas mazāk cilvēkresursu. Šobrīd automatizētās iekārtas veic tādu darbu, kas ir kaitīgs cilvēkam un ko ierindas ražošanas darbiniekiem nebūtu vēlams darīt. Savukārt augsti kvalificētiem speciālistiem ir uzdevums apkalpot šīs iekārtas un nodrošināt to nepārtrauktu darbību. Tā kā automatizētas iekārtas strādā produktīvāk nekā manuāli vadītas cilvēku iekārtas, uzņēmumam ir iespēja nodrošināt saviem darbiniekiem labāku atalgojumu.

Arī uzņēmuma Tenachem klienti un sadarbības partneri, ražojot stikla paketes, strādā ar pilnībā automatizētām līnijām. Šajā procesā piedalās mazāk par desmit cilvēkiem, toties darbojas vairāki desmiti tehnikas vienību, kas tiek koordinētas caur datorprogrammatūru. Tās uzsāk darbu, jau saņemot pasūtījumu loga vai stikla paketes ražošanai – dati automātiski tiek ievadīti sistēmā, attiecīgi programmatūra ražotnē pati aprēķina nepieciešamo daudzumu un atbilstoši tam griež stiklu. Vienīgais darbs, kas ir jāizdara cilvēkam – jānoņem gala izstrādājums no līnijas un jāuzliek uz transportēšanas vienības.

Nākošajām paaudzēm nepieciešams apgūt specifiskas zināšanas, kas ļauj noturēties darba tirgū, jo šobrīd vienkārši krāvēji pamazām tiek aizvietoti ar automatizētām līnijām. Jau tagad ir skaidrs, ka, piemēram, inženieru darbs būs pieprasīts vienmēr. Būs vajadzīgi darbinieki, kas spēj izdomāt ražošanas procesus un uzstādīt tiem nepieciešamās iekārtas. Ja iekārtas tiek saliktas nepareizi un nestrādā vai tiek saražota brāķēta produkcija, neviens robots nespēs palīdzēt. Šajā situācijā inženierim ir jāsaprot, kas ir noticis, jāspēj izanalizēt situāciju un rast risinājumu.

Ceturdien Rīgas Latviešu biedrības namā praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēdza mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2015 - skolotāju, skolēnu un skolu direktoru sumināšanu, informē organizētāji.

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš apsveikuma vēstulē Gada labākais ekonomikā 2015 laureātiem uzsver: «Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar daudziem sarežģītiem notikumiem, īpaši svarīga ir jauniešu mērķtiecīga izvēle, radot jaunus, ilgtspējīgus un inovatīvus uzņēmumus, tādejādi sekmējot valsts attīstības un sabiedrības labklājības vairošanu. Tam visam pamatā ir iegūtās zināšanas, kas ir labākais iespējamais kredīts Jūsu nākotnei. Pateicos visiem Latvijas skolotājiem, kuri ir pielikuši lielas pūles un turpina bagātināt jauniešus ar dzīvei tik nepieciešamajām zināšanām.»

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.