Jaunākais izdevums

Lai izteiktu pateicību tūrisma nozares pārstāvjiem, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā un popularizēšanā, kā arī pārstāvējuši tūrisma nozares intereses, apbalvoti “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” laureāti.

Balvas pasniegtas piecās kategorijās: uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā, uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā, tūrisma informācijas centra vadītājs, uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā, kā arī balva par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā. Balvas tika pasniegtas tūrisma izstādes “Balttour 2024” atklāšanas pasākumā.

Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs naktsmītņu biznesā” balvu ieguva “Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš; kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs tūrisma aģentūru un tūroperatoru biznesā” – “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša, savukārt apbalvojumu “Tūrisma centra vadītājs” - Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze. Kategorijā “Uzņēmējs / vadītājs restorānu biznesā” balvas saņēma divi laureāti - restorāna “Max Cekot Kitchen” saimnieks un šefpavārs Maksims Cekots, kā arī restorāna “Pavāru māja” saimnieks Ēriks Dreibants. Apbalvojumu par ievērojamu ieguldījumu tūrisma attīstībā saņēma Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore Dr. Maija Rozīte.

Balvas dibinātājs, tūrisma ziņu portāla BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs uzsver: “2023. gads tūrisma nozarei joprojām bija gana izaicinošs - enerģijas cenu pieaugums radīja būtiskas izmaksas viesnīcām un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā joprojām ietekmē ārvalstu ceļotāju interesi par Latviju. Vienlaikus aizvadītais gads atnesa arī vairākus, ievērības cienīgus panākumus – tūrisma uzņēmumi aizvien aktīvās raugās ilgtspējas virzienā, Liepāja ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadam, Kuldīga iekļuvusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet 22 Latvijas restorāni iekļauti pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī “Michelin Guide”. Aiz visiem šiem panākumiem stāv cilvēki, viņu zināšanas, profesionalitāte, enerģija un neatlaidīgs darbs. Ar balvu “Gada Cilvēks Tūrismā” mēs varam pateikties šim cilvēkiem par viņu ieguldījumu.”

Latvijas tūrisma nozares balva “Gada Cilvēks Tūrismā” tradicionāli tiek pasniegta aizvadītā gada labākajiem tūrisma nozares uzņēmumu un iestāžu vadītājiem, pārstāvjiem vai atbalstītājiem, kuri ir snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tūrisma biznesa attīstībā, popularizēšanā un aizstāvējuši tūrisma nozares intereses. Balvas pretendents var būt arī veiksmīgs, atbildīgs sava biznesa vai aroda pārstāvis ar nevainojamu reputāciju, kurš ir kļuvis par savas jomas līderi.

Balva “Gada Cilvēks Tūrismā” tiek pasniegta jau 19. reizi. Kopš 2004. gada tā ir ieguvusi nozīmīgu statusu Latvijas tūrisma nozarē un Latvijas tautsaimniecībā. Balvas laureāti tradicionāli saņem arī mākslinieces Ievas Strazdiņas radītās statuetes, kas tapušas ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departaments finansējumu, kā arī Atzinības rakstus, kuru dizaina autors ir Mārtiņš Strubergs. Pasākuma veiksmīgai norisei atbalstu sniedz arī starptautiskais izstāžu centrs “BT1”.

Šogad balvas “Gada Cilvēks Tūrismā 2023” žūrijas komisijā bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, ALTA valdes locekle, uzņēmuma “Amadeus” ģenerāldirektore Latvijā un Lietuvā, kā arī pārdošanas direktore Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā Kitija Tigule, Travelnews.lv redaktore Ludmila Alampasu, uzņēmuma pārstāve Kristiāna Dukaļska, viesnīcas “Pullman Riga Old Town” ģenerāldirektors Valdis Vanadziņš, Latvijas Tūrisma aģentūru un tūroperatoru asociācijas prezidents Dr. Ēriks Lingebērziņš, Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Millere, Latvijas Pavāru kluba prezidents, šefpavārs Artūrs Arnicāns un BalticTravelnews.com direktors Aivars Mackevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome ir izskatījusi uzņēmuma operatīvos 2023.gada darbības rezultātus. LVM aizvadīto gadu ir noslēgusi ar 261,7 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gadā.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš uzsver: "2023.gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%. Ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, 2024.gadā prognozējama uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus."

2023.gadā koksnes pārstrādes uzņēmumiem piegādāti 6,94 miljoni kubikmetru apaļkoksnes sortimentu, kā arī pārdoti 0,13 miljoni kubikmetru augošu koku. Kopumā 2023.gadā tirgum piegādātajā lietkoksnē akumulētā oglekļa apjoms, izteikts CO2 ekvivalentā, ir 6,4 miljoni tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gads influenceru mārketingā starp mākslīgā intelekta ietekmi un TikTok aizliegumiem

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai 2024. gadā influenceru izmaksas samazināsies, pateicoties mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām?

Influenceru mārketinga tirgus 2023. gadā arvien turpināja augt, un ir paredzēts, ka tas sasniegs 21,1 miljardu ASV dolāru vērtību. 2023. gadā ne tikai turpināja augt nozares vērtība, bet arī turpinājās dažādi Latvijas satura veidotāju pārkāpumi Latvijā, TikTok platforma tika aizliegta dažādās pasaules valstīs, un būtiski iezīmējās mākslīgā intelekta nozīme. Womstar veiktā aptauja pārsteidza ar rezultātiem, ka Latvijas digitālā satura autori nejūtas mākslīgā intelekta apdraudēti.

Pārkāpumi influenceru mārketingā turpinās

2022. gads influenceru mārketingā Latvijā iezīmējās ar vairākiem sodiem satura veidotājiem no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) puses, saistībā ar reklāmas norāžu neizmantošanu un negodīgas komercprakses praktizēšanu. Lai gan 2023. gadā PTAC vēstījis, ka situācija ir uzlabojusies un informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi, pastiprinātas pārbaudes turpinājās.1 Tika konstatēts, ka šogad īpaši populāras kļuva influenceru reklāmas par mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Lai gan pie publikācijām tika ievērotas reklāmas norādes, PTAC vērsa uzmanību, ka ražotājiem un izplatītājiem ir aizliegts apgādāt satura veidotājus ar mākslīgā maisījuma zīdaiņiem dāvanām vai cita veida bezmaksas paraugiem reklāmas nolūkos un satura veidotājiem ir aizliegts publicēt šo produktu reklāmas sociālos tīklos2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgajā ceremonijā apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāti.

Balvas tika pasniegta piecās nominācijās: „Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.

Nominācijā „Par mūža ieguldījumu” apbalvojumus saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”vadošā pētniece Mudrīte Daugaviete, bijušais AS „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „LVM Sēklas un stādi” direktors Guntis Grandāns un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. “Zelta čiekurus” šīs nominācijas laureāti saņēma no Valsts prezidenta rokām.

Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” apbalvots Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks. Vienlaikus savu “Zelta čiekuru” saņēma arī pērnā gada uzvarētājs Roberts Strīpnieks, AS “Latvijas valsts meži” izveidotājs un iedvesmotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperators Join UP! Baltic 2023. gadā Baltijas valstīs apkalpoja 103 tūkstošus ceļotāju, kas ir par 72% vairāk nekā iepriekšējajā gadā, nostiprinot savas pozīcijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tūrisma tirgū.

Tūroperators palielināja savu galamērķu klāstu divas reizes un noorganizēja vairāk kā 500 ceļojumus uz Ēģipti, Turciju, Melnkalni, Spāniju un Šrilanku.

Turcija bija pats populārākais galamērķis, kam sekoja Ēģipte kā ziemā, tā vasaras sezonā. Arī jaunie galamērķi Melnkalne, Spānija un Šrilanka raisīja ievērojamu ceļotāju interesi. Vidējā summa, ko ceļotāji atvēlēja ceļojumam par vienu personu, 2023. gadā bija 665 eiro. 2023. gadā tika novērots, ka Baltijas valstīs arvien vairāk ceļo cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem (8% pieaugums), un vairāk cilvēku izvēlas ceļot vienatnē (15% no visiem ceļotājiem), kas atbilst arī pasaules vispārējām tendencēm tūrisma nozarē 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Møller Baltic Import sasniedzis jaunus rekordus

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ATD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2023.gadā reģionālajā sabiedriskajā transportā kopumā pārvadāti 39 643 691 pasažieri, kas ir par 2 265 908 pasažieriem vairāk nekā 2022.gadā, kad reģionālajā sabiedriskajā transportā tika pārvadāti 37 377 783 pasažieri, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Īpaši liels pasažieru skaita palielinājums ir vērojams vilcienu pārvadājumos, kur 2023.gadā pasažieru skaits ir sasniedzis 17 137 214, kas ir 43,2% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita un 42,6% no visiem veiktajiem pasažierkilometriem reģionālajā sabiedriskajā transportā Latvijā.

ATD apkopoto statistikas datu analīze pa sabiedriskā transporta veidiem liecina, ka vislielākais pasažieru skaits 2023.gadā pārvadāts reģionālo autobusu maršrutu tīklā - 22,51 miljoni pasažieru, kas ir par 4% vairāk, nekā 2022.gadā, kad reģionālo autobusu maršrutu tīklā tika pārvadāti 21,68 miljoni pasažieru. 2023.gadā reģionālo autobusu maršrutu tīklā kopumā veikti 825,09 miljoni pasažierkilometru. Vidējais pārvadājuma attālums ar autobusiem 2023.gada 12 mēnešos bija 36,66 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pērn Baltijā jaunos aizdevumos izsniegusi 897 miljonus eiro

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru