Piektdien, 12. decembrī, no plkst. 11.00-12.30 tiešraidē notiks Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) organizētā diskusija “Digitālā infrastruktūra – efektīvai valsts pārvaldei”, kurā tās prezidente Signe Bāliņa kopā ar ekspertiem meklēs atbildes uz jautājumu: “Vai un kā efektīva digitālā infrastruktūra var kalpot par pamatu efektīvai valstij?”

“Sabiedrībā tiek plaši runāts par iespējām veidot efektīvāku valsts pārvaldi, vienkāršojot procedūras, daļu uzdevumu automatizējot. Papildu spiedienu rada darbaspēka trūkums, jo valsts un pašvaldību iestādēm kļūst arvien grūtāk atrast cilvēkus, kas aizpilda visas iepriekš izveidotās darba vietas,” norāda LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Eksperti arī skaidros, kāpēc mūsdienīga, droša, ērta un integrēta IKT infrastruktūra ir lētākais, efektīvākais un drošākais risinājums valsts un pašvaldību funkciju nodrošināšanai.

Diskusijā piedalīsies:

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.

IKT nozare sniedz būtisku pienesumu Latvijas eksportam un ir viena no jomām, kas uzrāda augšupejošu tendenci. 2025. gada 1. un 2. ceturkšņa dati liecina, ka IKT pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar 2024. gada atbilstošo laikposmu ir audzis par 20%. Latvijas ekonomikas jauda ir spējā radīt un ražot augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, un tieši to nodrošina šeit bāzētie tehnoloģiju uzņēmumi. To, ka Latvija ir digitāla valsts, apliecina arī mūsu sabiedrības datu patēriņa apjomi: starp OECD valstīm Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir lielākais mobilo datu patēriņš mēnesī – 48 GB, pārspējot, piemēram, Somiju, Austriju, Islandi un arī kaimiņus Igaunijā.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Somijas tehnoloģiju uzņēmums DataCrunch Oy sadarbībā ar Latvijas Republiku un starptautiskajiem investoriem ir iesniedzis konceptuālu priekšlikumu Eiropas Komisijai par mākslīgā intelekta (MI) gigarūpnīcas izveidi Latvijā. Šis priekšlikums atbalsta Eiropas Savienības stratēģisko mērķi stiprināt Eiropas kapacitāti MI jomā.

Plānotais MI datu centrs veicinās drošas un energoefektīvas skaitļošanas infrastruktūras attīstību, kas nepieciešama mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai visā Eiropā. Projekts tiks īstenots saskaņā ar Latvijas ilgtermiņa prioritātēm digitālo inovāciju, ekonomiskās izaugsmes un tehnoloģiju attīstības jomā.

"Šādas infrastruktūras izveide apliecina, ka Latvija ir uzticams partneris stratēģiski nozīmīgu tehnoloģiju attīstībā. Šādi projekti veicina gan digitālās ekonomikas attīstību, gan ceļ Latvijas pievilcību augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistē," norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

MI liela mēroga datu parka izveide ir stratēģisks projekts, kas atbilst gan ES, gan Latvijas digitālās attīstības prioritātēm. Tā mērķis ir izveidot MI skaitļošanas platformu, kas 100% darbotos ar atjaunojamo enerģiju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.