Jaunākais izdevums

Bankas meklē veidus, kā pelnīt; lielajiem depozītiem negatīvas likmes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nav nekāds jaunums tas, ka uz rekordzemo dažādu Rietumvalstu centrālo banku noteikto procentlikmju fona ļoti liesos līmeņos atrodas vienkāršo depozītu likmes. Tāpat arī likviditāte daudzām finanšu iestādēm vairs nav problēma, kas nozīmē, ka tās zināmā mērā, iespējams, negribētu maksāt pat šā brīža niecīgos procentus par kādiem lielākiem depozītiem. Jāņem vērā, ka uz rekordzemu likmju fona ir apdraudēta banku spēja pelnīt. Vienkāršoti izsakoties, banku peļņa ir starpība starp noguldījumiem un kredītiem un, nedzenot negatīvā teritorijā noguldījumu likmes, samazinās šī starpība, kas vai nu liek apturēt kredītu likmju lejupslīdi vai liek dzīt negatīvā teritorijā depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku.

Kad nauda ir problēma

Valdot šādam fonam, Rietumvalstu bankām parādījusies visai pārsteidzoša un netradicionāla problēma labākiem to finanšu rādītājiem, kas ir lielie kompāniju skaidras naudas noguldījumi, ziņo The Wall Street Journal. Valdot šādam fonam, piemēram, Bostonā ASV banka State Street jau kādu laiku par lielajiem dolāru depozītiem prasa samaksu, kas šai iestādei palīdzējis samazināt «nevēlamo depozītu» apjomu. The WSJ arī piebilst, ka šogad, piemērojot līdzīgas darbības, investīciju bankai JPMorgan sev «apgrūtinošo depozītu» apjomu izdevies apcirpt par 150 miljardiem ASV dolāru. Par līdzīgu praksi paziņojušas daudzas citas lielās pasaules bankas, kas sevišķi lielā mērā attiecas uz lielajiem korporatīvajiem eiro depozītiem. Par līdzīgiem lēmumiem pirms kāda laika paziņoja Šveices bankas, kas arī kompānijām prasa samaksu par privilēģiju tajās turēt depozītus. Atsevišķos gadījumos vairāk vai mazāk radoši negatīvas likmes noteiktas arī mazajiem iedzīvotāju depozītiem.

Visu rakstu Skaidru naudu nav, kur likt lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijā bankām nav pamata klientiem piemērot negatīvas vai nulles depozītu procentu likmes

Artis Bērziņš, AS BIGBANK Latvijas filiāles vadītājs, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mediju dienaskārtībā nesen apspriesta iespējamība, ka bankas klientiem varētu piemērot negatīvas depozītu procentu likmes. Šajā kontekstā BIGBANK uzskata, ka Latvijā komercbankām nav pamata saviem klientiem piemērot īpaši zemas, nulles vai pat negatīvas depozītu procentu likmes. Latvijas komercbanku darbības rezultāti, kas uzrāda vairāk nekā 100 miljonu peļņu šī gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī banku ieņēmumu struktūra nevar radīt pamatu, lai no klientiem sāktu prasīt samaksu par depozītu noguldījumiem.

Eiropas Centrālās bankas politika, nosakot vēsturiski sevišķi zemas finansēšanas procentu likmes, ir vērsta uz to, lai veicinātu kreditēšanu, nevis, lai bankas ieviestu negatīvas procentu likmes privātpersonu uzkrājumiem. BIGBANK uzskata, ka šāda pieeja, ja kāda banka to ievieš vai nopietni apsver, nav godīga un klientiem, tostarp Latvijā, būtu vairāk jāprasa no savām bankām. Pat ar zemu naudas līdzekļu cenu Eiropā Latvijā depozītu likmes var būt 0,5-1,5% apmērā, kas arī nav daudz, taču vismaz nedaudz atsver inflāciju.

Domāju, ka Latvijas konkurences uzraugiem būtu vērts pievērst uzmanību Latvijas vadošo komercbanku īstenotajai depozītu likmju politikai, lai novērstu iespēju, ka lielās komercbankas izmanto savu tirgus varu un klientiem kolektīvi uzspiež sevišķi zemas depozītu likmes. Brīvas konkurences apstākļos depozītu likmēm Latvijā nav pamata būt nulles līmenī vai tuvu nullei, nemaz nerunājot par negatīvām procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākam saskatīt ieilgušā negatīvo likmju laikmeta ēnas pusi.

Jau kādu laiku finanšu pasaulē tiek runāts par negatīvām likmēm, un šāda laikmeta ieilgšana arvien vairāk sāk skart arī uzņēmumus Latvijā. Piemēram, SEB banka šomēnes atklāja, ka no augusta vidus tā varēs piemērot maksu par uzņēmuma norēķinu kontu, ja tajā atlikums būs vairāk nekā miljons eiro. Tāpat banka piemērošot nulles procentu likmi uzņēmumu noguldījumiem krājkontos, ja tajos glabāsies nozīmīgas summas.

Būtībā šādas prakses piemērošana Eiropā vairs nav nekāds jaunums, un šādu situāciju var uzskatīt par visai tiešām Eiropas Centrālās bankas (ECB) rosīšanās sekām. Visa ECB politika vērsta uz to, lai reģionā procentlikmes piespiestos arvien tuvāk zemei. ECB reģiona komercbankām par noguldījumiem iestādē, piemēram, prasa 0,4%. No vienas puses, tam vajadzētu balstīt ekonomikas izaugsmi – ideja ir, ka bankas meklēs veidus, kā nopelnīt, un augs kreditēšana. Tāpat negatīvas likmes uzņēmumu naudai piespiež kompānijas to likt lietā un investēt attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vēl viena Dānijas banka noteikusi negatīvu likmi savu turīgo klientu depozītiem.

Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro). «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar augstākām ASV dolāra procentlikmēm vispirms straujāk pieaugs kredītlikmes, liecina novērojumi iepriekšējos likmju pieauguma ciklos. Savukārt depozītu likmju pieaugums sākotnēji varētu būt krietni lēzenāks, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šāda situācija, visticamāk, attieksies arī uz Eiropu, lai gan šim reģionam likmju palielināšana vēl ir ļoti tāla parādība. Pašlaik izskatās, ka Eiropā drīzāk tiek domāts par papildu monetārās stimulēšanas pasākumu ieviešanu.

Vismaz attiecībā uz ASV vēsturiskie dati liecina, ka, sākoties likmju paaugstināšanas ciklam, depozītu likmes pirmajā gadā pieaug aptuveni par 0,25 procentpunktiem. Šajā pašā laikā garāka termiņa hipotekārajiem kredītiem attiecīgā procentlikme mēdz palielināties divtik strauji.

Jāpiebilst, ka augstāku procentlikmju laikos mēdz pieaugt gan banku, gan apdrošinātāju peļņa. Augošas procentlikmes parasti iet roku rokā ar spēcīgāku ekonomiku, kas nozīmē, ka palielinās pieprasījums pēc kredītiem. Tāpat augošu procentlikmju laikā mēdz palielināties kredītlikmju un depozītu likmju starpība jeb kredītlikmes tiek palielinātas straujāk nekā depozītu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums

SEB bankas valdes loceklis, privātpersonu/MVU segmenta biznesa vadītājs Arnis Škapars, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau vairāk nekā 4 gadus eiro valūtas negatīvās procentu likmes ir finanšu sektora ikdiena.

Atgādinu, ka negatīvās bāzes procentu likmes kā naudas cenu nosaka attiecīgās valsts vai valūtas reģiona centrālā banka, tādā veidā pildot tai uzlikto funkciju rūpēties par ekonomikas veicināšanu vai piebremzēšanu. Bāzes procentu likmju pazemināšana no centrālās bankas puses ir signāls ekonomikas tempu kritumam, un pazemināšana rada apstākļus, lai iedzīvotājos un uzņēmējos radītu vēlmi turpināt attīstīt savas ieceres, naudas cenas kontekstā – padarīt naudu lētāku, to aizņemoties.

Otrs būtisks aspekts, kas kopumā jāizprot, ir kredītu un noguldījumu cenas noteikšana. Apstākļos, kad procentu likmes aug (ekonomikas izaugsmes laikā), palielinās gan bāzes likmes kredītiem, gan arī procentu likmes noguldījumiem, jo bankas darbība sastāvs no diviem būtiskiem procesiem – naudas saņemšana caur noguldījumiem un naudas aizdošana caur kredītiem. Un abi šie procesi bankām ir jābalansē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BlueOrange piedāvās noguldījumus Vācijas un Austrijas klientiem

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS BlueOrange uzņemta Raisin depozītu platformas partnerbanku lokā, informē banka.

Izmantojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanas tiesības, banka uzsāk darbu lielākajā Eiropas Savienības valstī, piedāvājot izdevīgus un ērtus depozītu noguldījumu pakalpojumus privātpersonām Vācijā un Austrijā. BlueOrange piedāvās 6, 12 un 24 mēnešu noguldījumus ar procentu izmaksu termiņa beigās.

«Šīs sadarbības rezultātā ieguvēji ir visi. Mēs palielināsim savu klientu loku, savukārt Vācijas un Austrijas klientiem radīta iespēja izvēlēties sev izdevīgākus ieguldījumu izvietošanas noteikumus,» komentē BlueOrange korporatīvo finanšu direktors, valdes loceklis Jānis Dubrovskis. «Vienlaikus kļūsim ne tikai atvērtāki un ērtāki ārvalstu klientiem, bet arī iegūsim papildus līdzekļus kreditēšanas apjomu palielināšanai,» piebilsts J. Dubrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Banka: Kredītu procentu likmju samazinājums Latvijā varēja būt straujāks

LETA, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Eiropas Centrālā banka sāka īstenot nestandarta monetāro politiku, Latvijas uzņēmumiem no jauna izsniegtajiem kredītiem eiro vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās, taču sarukums bijis mazāks nekā citās valstīs, šodien diskusijā par zemo procentu likmju laikmetu sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Latvijā uzņēmumiem kredīti tiek izsniegti ar procentu likmēm, kas ir vienas no augstākajām eiro zonā, un Latvija pēc procentu likmju lieluma atrodas vienā līmenī ar valstīm, kuru ekonomikās situācija ir sliktāka nekā Latvijā, sacīja Bitāns, piebilstot, ka Latvijā procentu likmes ir samazinājušās nepietiekami.

Latvijas Bankas eksperti izpētījuši, ka procentu likmju piemērošanā Latvijā ir būtiskas atšķirības starp dažādiem banku klientiem. Banku kredītpolitika un procentu likmju piemērošana ir atkarīga no kredītņēmēja lieluma - lieliem uzņēmējiem likmes salīdzinājumā ar 2014.gada janvāri ir zemākas, tādējādi kredīti ir lētāki. Bitāns secināja, ka Latvijā lielāko labumu no nestandarta monetārās politikas gūst lielie uzņēmumi, kas jūt kredītlikmju samazināšanos, kamēr mazie uzņēmumi nekādu būtisku atvieglojumu nejūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, skaļākas kļūst diskusijas par negatīvām depozītu likmēm

Pasaules ekonomikas apstākļiem kļūstot pelēcīgākiem, gandrīz visas ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus vai jau spērušas kādus konkrētus soļus, lai palīdzētu ekonomikai. Šoreiz to noteiktās procentu likmes ir rekordzemas (vai tuvu tam). Tas nozīmē, ka, tuvojoties ekonomikas nedienām, to cirpšana jāsāk no šāda līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk, un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk.

Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu likmju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku. Dažkārt tiek norādīts, ka bankas šādos laikos saviem klientiem mēģina piedāvāt augstāka riska finanšu instrumentus, par kuriem tās attiecīgi var paprasīt lielākas komisijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīkulīgās izaugsmes apstākļos monetārā politika soda krājējus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pārfrāzējot Šekspīru, ar banku depozītiem pašlaik ir «lieli skaitļi, maza nauda», un – pats galvenais – šoreiz tā arī nav komēdija.

Eiropas mājsaimniecības banku depozītos tur vairāk nekā 10 trilj. eiro, liecina Vācijas lielākās termiņdepozītu noguldījumu platformas Raisin dati. Tās pašas platformas darījumu kopējais apmērs līdz šim ir bijis virs 1 mljrd. eiro, kas veikti vairāk nekā 45 tūkst. klientu uzdevumā, ziņo kompānija, un Raisin savā – termiņnoguldījumu tirgus – jomā tiek vērtēta kā Eiropā labākā noguldījumu procentlikmju medniece.

Ja skatāmies tās nesen publicētajos jaunākajos datos, tad gada laikā depozītu likmju svārstības Eiropā procentpunktos tiešām ir iespaidīgas (sk. tabulu, kas publicēta DB 27. jūlija numurā). Latvija šajā ziņā izceļas ar gada laikā lielāko procentuālo kāpumu banku depozītu ienesīgumā, bet Igaunija – ar procentuāli lielāko kritumu 70,5% apmērā. Pēc bāzes punktiem lielākais kāpums gan ir Maltai, bet dziļākais kritums – Rumānijai. Tomēr, ja vērtējam reālistiski, par ko tad ir runa, tad arī šajās «megasvārstībās» atšķirība ir attiecīgi par procentlikmes 0,14% pieaugumu Maltā un 1,05% samazinājumu gada laikā Rumānijā. Attiecīgi vismaz kā privātpersonai ņemšanās ar izdevīgākās depozītu likmes trenkāšanu gada garumā jums diez vai būs devusi peļņu virs pusdienu rēķina vērtības kādā no pilsētas labākajiem restorāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecības aizņemas gan mājoklim, gan patēriņam, uzņēmumi - apgrozāmajiem līdzekļiem

Žanete Hāka, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas pensiju 2. līmeņa augstās komisijas maksas – vai pakalpojums ir pārāk dārgs?

Finanšu analītiķis Kaspars Spāre, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liesās likmes liek domāt par skaidras naudas glabāšanu seifos

Centrālo banku gravitācijas spēkam procentlikmes spiežot pie zemes, pavisam liesas Eiropā kļuvušas depozītu likmes. Piemēram, arī Latvijas lielākās bankas Swedbank mājaslapā atrodamā termiņdepozīta kalkulatorā var aprēķināt – ja uz pieciem gadiem tiek noguldīti 1000 eiro, tad uzkrātajos procentos termiņa beigās varēs dabūt tikai 2,53 eiro, no kuriem vēl būtu jāatskaita valsts iedzīvotāja ienākuma nodoklis (10% jeb 25 eiro centus). Procentlikme gan ir nedaudz lielāka, ja līgums par depozītu tiek slēgts internetbankā. Katrā ziņā līdzīga aina vērojama arī Eiropas lielajās tautsaimniecībās, kur šādai situācijai sāk pieskaņoties arī iedzīvotāju paradumi, kuriem, domājams, ir mazāk stimulu naudu glabāt bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotāji par labāko ieguldījumu uzskata nekustamā īpašuma iegādi

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi uzskata nekustamā īpašuma iegādi (47%), kam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%), liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tiesa, ja runā par reālo rīcību, cilvēki ievērojami biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīst pensiju 3.līmeni (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumus (17%).

Kopumā cilvēku naudas apjoms visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apjomu sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā (59%) un pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem (28%). Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apjoms uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā pieaudzis 9 reizes, pensiju 3. līmeņa uzkrājumi pieauguši gandrīz 4 reizes un tiešie ieguldījumi vērtspapīros – 2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB turēs roku uz pulsa

Jānis Šķupelis, 08.03.2019

Šobrīd kļuvis jau pilnībā skaidrs tas, ka ECB šefs Mario Dragi, stūrējot šo iestādi visus pilnus astoņus gadus (viņam termiņš ECB vadītāja amatā beidzas rudenī), ne reizi tā arī nebūs izlēmis par eiro procentu likmju palielināšanu.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka ekonomikai sola papildu stimulus un ilgāk zemas likmes.

Finanšu tirgus dalībnieku oma pēdējo gadu laikā lielā mērā atkarīga no centrālo baņķieru teiktā un darītā. Jau ilgi ierasts, ka pie jebkurām nosacīti palielākām nedienām, lai neriskētu ar situācijas eskalāciju, palīgā steigs ietekmīgākās centrālās bankas – kaut vai koriģējot savu retoriku. Tādējādi pastāv pieņēmums, ka tās visai veiksmīgi pēdējo gadu laikā finanšu tirgos dažādiem aktīviem noteikušas cenu grīdu.

Šonedēļ kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). No vecā kontinenta galvenajiem baņķieriem tika gaidīta atbilde uz vecā kontinenta tautsaimniecības bremzēšanās izaicinājumiem. Tas šoreiz visai izšķirīgi tika arī izdarīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams

Jānis Šķupelis, Elīza Grīnberga, speciāli DB, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmju kāpums izskatās neizbēgams, lai gan pamata prognoze joprojām ir, ka šis process būs lēzens; tirgus paredzējumi gan lēni pielāgojoties straujākas inflācijas gaidām, trašdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaules ekonomika turpina augt straujāk, un, lai nepieļautu kādus pārkaršanas momentus, ietekmīgākajām centrālajām bankām nāksies rosīties likmju ziņā. Šajā ziņā priekšzīmi rāda ASV Federālo rezervju sistēma, kas pēdējo gadu laikā jau veic pakāpenisku dolāra likmju koriģēšanu uz augstāku līmeni. Rezultātā šobrīd ASV dolāra bāzes likme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Šis apstāklis un gaidas, ka likmes virziens pārskatāmā nākotnē būs vērsts augšup, arī palīdzējis populārajai ASV dolāra trīs mēnešu termiņa Libor likmei sasniegt 2,35% atzīmi.

Vēl pagājušā gada beigās minētā termiņa dolāru Libor likmes vērtība atradās pie 1,7% atzīmes, bet 2015. gada beigās – pie 0,32% atzīmes. Ja nenotiek nekas dramatisks, tad līdzīgi procesi gaidāmi arī pārējā pasaulē, piemēram, Eiropā, kura arī ilgstoši pieradusi pie rekordzemām procentlikmēm. Mums trīs mēnešu Euribor likme joprojām ir visai dziļi negatīvajos ūdeņos un šīs nedēļas sākumā atradās pie -0,328 atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas lēmums samazināt depozītu likmi par 0,1% līdz mīnus 0,3% un pagarināt paplašināto aktīvu pirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada martam lika tirgiem vilties, jo prognozes bija pesimistiskākas – depozītu likmes samazināšana par vismaz 0,15% un vērtspapīru pirkšanas apjoma palielināšana vismaz par 10 miljardiem eiro mēnesī, saka Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Līdzšinējie pasākumi pagaidām nav bijuši pietiekami efektīvi ekonomikas izaugsmes stimulēšanā, jo iepludinātā likviditāte nepietiekamā apjomā nonāk reālajā ekonomikā. Saglabājoties nelabvēlīgai investīciju videi, bankas ir piesardzīgas aizdot, savukārt potenciālie kredītņēmēji nesteidzas ar aizņemšanos. Šodien pieņemtais lēmums ir vairāk kā signāls tirgiem, ka ECB ir gatava iet vēl tālāk, lai veicinātu izaugsmi un radītu inflāciju eirozonā, saka eksperts.

Nenoliedzami, ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izvērtētu ECB monetārās politikas efektu uz reālo ekonomiku. Visticamāk, šīs programmas izdošanos varēs vērtēt tikai pēc aptuveni pusgada. Pēdējie dati no Eiropas gan liecina, ka kreditēšana mazliet sāk atkopties, ekonomika sāk augt straujāk nekā prognozēts, savukārt inflācijai vajadzētu normalizēties jau 2016.gada sākumā, uzsver G. Belēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank ir iestājusies noguldījumu nepieejamība; ABLV Bank: var tikt uzsākts bankas likvidācijas process

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) naktī uz sestdienu pieņēmusi lēmumu, ka «ABLV Bank» ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. «ABLV Bank» uzskata, ka FKTK padomes lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process.

Komercbankai «ABLV Bank» izsniegtā Latvijas Bankas aizdevuma atgūšana neradīs sarežģījumus - ja būs nepieciešams pārdot šīs bankas ieķīlātos vērtspapīrus, to izdarīt būs salīdzinoši vienkārši, jo kā ķīla ņemti ļoti droši, augstākā reitinga vērtspapīri, tajā skaitā, ASV valdības obligācijas, skaidro Latvijas Bankā.

Ķīlas vērtība aptuveni divas reizes pārsniedz aizdotās naudas apjomu, līdz ar to pēc ķīlas pārdošanas centrālā banka gan atgūs aizdevuma pamatsummu un procentus, gan vēl paliks pāri līdzekļi, ko aizskaitīt atpakaļ komercbankai, apstiprināja Latvijas Bankā.

«Šis ir ļoti drošs darījums mums kā centrālajai bankai,» sacīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns, atgādinot, ka darījumā nav izmantota nodokļu maksātāju nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā eirozonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, liecina ECB ziņojums.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eirozonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru