Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Šogad par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izkrāpšanu (attaisnoto izdevumu veidā) vai izkrāpšanas mēģinājumiem kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīti deviņi kriminālprocesi, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

VID aicina nodokļu maksātājus būt godprātīgiem, izmantojot iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli attaisnoto izdevumu veidā, un vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka par krāpšanu draud kriminālatbildība.

Tā piemēram, VID Finanšu policijas pārvalde šī gada 20.martā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūrai nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret Marinu M., kura, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2005.gadu mēģinājusi izkrāpt no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2004.gadu, izkrāpusi no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2005. gadu, Marina M. gada ienākumu deklarācijā norādīja iedzīvotāju ienākumu nodokļu pārmaksāto (jeb atmaksājamo) summu - Ls 260,77, uzrādot arī attaisnojuma dokumentus par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Veicot pārbaudi par Marinas M. gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem attaisnojuma dokumentiem, VID darbinieki konstatēja, ka Marina M. nav saņēmusi minētos medicīniskos pakalpojumus un VID pieņēma lēmumu prasīto summu Marinai M. neatmaksāt.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) aicina nodokļu maksātājus būt godprātīgiem, izmantojot iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli attaisnoto izdevumu veidā, un vērš iedzīvotāju uzmanību uz to, ka par krāpšanu draud kriminālatbildība.

Tā piemēram, VID Finanšu policijas pārvalde šī gada 20.martā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūrai nosūtīja kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret Marinu M., kura, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2005.gadu mēģinājusi izkrāpt no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2004.gadu, izkrāpusi no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2005. gadu, Marina M. gada ienākumu deklarācijā norādīja iedzīvotāju ienākumu nodokļu pārmaksāto (jeb atmaksājamo) summu - Ls 260,77, uzrādot arī attaisnojuma dokumentus par saņemtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Veicot pārbaudi par Marinas M. gada ienākumu deklarācijā uzrādītajiem attaisnojuma dokumentiem, VID darbinieki konstatēja, ka Marina M. nav saņēmusi minētos medicīniskos pakalpojumus un VID pieņēma lēmumu prasīto summu Marinai M. neatmaksāt.

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Valdība un Saeima ignorē sagatavotos priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

To neredzot grozījumu projektu likumā «Par pievienotās vērtības nodokli», ko sagatavoja Tautsaimniecības padome un Ekonomikas ministrija, atzīst vairāki aptaujātie uzņēmēji. «Žēl, ka 2008. gada budžeta projektu pavadošo likumprojektu paketē šādu grozījumu nav, jo šīs izmaiņas eksportētāju atbalstam ir vajadzīgas nekavējoties, nevis pēc n-tiem gadiem, lai veicinātu to konkurētspēju,» atzīst vairāki uzņēmēji un vienlaikus secina, ka valdības solītais eksporta atbalsts kārtējo reizi ir palicis tikai runu līmenī, jo darbi tām nav sekojuši. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nekavējoties pārskatīt nodokļu normas, kas rada nepamatotus šķēršļus eksportētājiem, tādējādi mazinot to konkurētspēju, it īpaši pašreizējā situācijā, kad importa pārsvars pār eksportu ir miljardos Ls mērāms.

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

No 1. marta visi iedzīvotāji, kas vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, var iesniegt nepieciešamos dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmantojot EDS sistēmu. Dati liecina, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, piemēram, par 2016. gadu ir atmaksāta pārmaksa 121, 44 miljonu eiro apmērā. Tie ir ļoti iespaidīgi rādītāji, kuri liecina par iedzīvotāju aktivitāti.

Vēl iespējams atgūt pārmaksu par 2014. gadu

Jāņem vērā, ka 2018. gada laikā iedzīvotāji var pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli ne tikai par 2017. gadu, bet arī par 2016. un 2015. gadu, un līdz šī gada 16. jūnijam arī par 2014. gadu. Tā ir t.s. brīvprātīgā gada ienākumu deklarācija iedzīvotājiem, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem – medicīnas un izglītības pakalpojumiem.

EDS sistēma ļoti atvieglo visu procesu, piemēram, gadījumos, kad iedzīvotājs iesniedz informāciju par izglītības izdevumiem, nekādi dokumenti nav jāpievieno – sistēma aprēķina visus datus automātiski. Papildus dati jāievada tikai medicīnas izdevumu gadījumos. Šogad deklarācijas iesniegšanas un attaisnoto izdevumu atmaksas nosacījumi ir tādi paši kā pērn, taču nākamajā gadā ir gaidāmas izmaiņas, turklāt pozitīvas.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno rosināt izveidot elektronisko sistēmu, lai no 2021.gada varētu sākt iedzīvotājiem automātiski izmaksāt pārmaksātos nodokļus, šodien žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S).

Sistēmas ieviešana paredzēta no 2021.gada, ņemot vērā valsts iestāžu komisijai sniegto informāciju par to finansiālajām un praktiskajām iespējām.

Komisija pašlaik skata iedzīvotāju iniciatīvu par pārmaksāto nodokļu automātisku izmaksāšanu, par kuru portālā manabalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Deputāti plāno sagatavot lēmumprojektu izskatīšanai Saeimā, kas paredzēs uzdevumu nodrošināt pārmaksāto nodokļu automātisko atmaksu no 2021.gada.

Saskaņā ar deputāta Jāņa Vucāna (ZZS) priekšlikumu varētu tikt izveidota sistēma, kur būs apkopota visa nepieciešamā informācija.

Orlovs jau iepriekš pavēstīja, ka Veselības ministrija informējusi Saeimu, ka nepieciešamās izmaiņas e-veselības sistēmā varētu veikt 2021.gadā, jo līdz tam laikam jāveic citi aktuāli uzdevumi. Tāpat līdz 2021.gadam paredzēts pagūt pārmaksāto nodokļu izmaksas sistēmā ietvert arī bērnu pulciņus.

Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.

No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.

Nedzīvības apdrošināšanas tirgus, kur lielākie apdrošināšanas veidi ir KASKO un OCTA, šogad vairs nepieaug tik strauji kā pērn. Vienlaikus klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis gandrīz divtik straujāk nekā prēmiju apjoms. Tostarp daļai kompāniju pieauguma tempi ir sarukuši divas reizes, dažām pat piecas, kas saistīts ar stagnāciju nozarēs, kas tieši ietekmē apdrošināšanas tirgu - auto un nekustamo īpašumu.

Apdrošinātāji šogad rēķinās ar mazākiem biznesa apjomu kāpumiem, bet krīzi neparedz, ja nu vienīgi dažiem apdrošinātājiem varot būt problēmas ar naudas plūsmu vai arī šogad nāksies piedzīvot zaudējumus OCTA apdrošināšanā un neizbēgamu tālāku cenu celšanos.

Ir arī jauni klienti

"Pieauguma tempu samazināšanās, salīdzinot ar 2007.gada 1. cet., ir izskaidrojams ar pērn ieviesto normatīvo regulējumu inflācijas apkarošanai un makroekonomisko situāciju Latvijā," secina BTA viceprezidente Jeļena Alfejeva, gan piebilstot, ka risku apdrošināšanas tirgus pieaugumu par 33% diez vai var uzskatīt par sliktu rādītāju vai kvalificēt kā krīzes sākotnēju stadiju. Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāja Ilze Cīrule skaidroja: tā kā apdrošinātāju klienti ir auto, mājokļu pircēji, tad jauno auto iegādes samazinājums, turbulence mājokļu kredītu tirgū atstāj vistiešāko ietekmi uz apdrošināšanas tirgu. Turklāt cilvēki apdrošinās nevis pašu iniciatīvas vadīti, bet vairumā kredītiestāžu dēļ. "Tas atstāj ļoti lielu iespaidu uz visu apdrošināšanas tirgu," tā I. Cīrule. Tikmēr BTA novērojusi arī jaunu klientu pieaugumu tirgū. "Jaunu klientu skaits lielākajos brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos šogad būtu vērtējams 10 - 15%, kas nodrošinās tirgus kāpumu neatkarīgi no apdrošināšanas pakalpojumu sadārdzināšanās," tā J. Alfejeva.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sevis uzturēšanai 2010. gadā paredzējusi palielināt maksas apdrošinātājiem un privātajiem pensiju fondiem, bet samazināt – bankām.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dalībnieku maksājumu apmēra FKTK finansēšanai 2010. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas noteiktumi.

Bankām 2009. gadā komisijas uzturēšanai bija jānovirza 0.00431 % no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet 2010. gadā novirzāmā daļa samazināta līdz 0.00381 % jeb par aptuveni 11.6 %.

Komisija 2010. gada budžetā paredzējusi, ka ieņēmumi no bankām 2010. gadā samazināsies par 18 % - līdz 2.8 miljoniem latu.

Tikmēr apdrošinātājiem noteikts lielāks maksājums, atkarībā no apdrošināšanas veida - vidēji par 5 % līdz 20 % vairāk, bet kopumā komisija paredz, ka ieņēmumi no apdrošinātājiem 2010. gadā samazināsies par 27 %, tostarp par 1 % saruks maksājumi no dzīvības apdrošinātājiem, bet par 30 % - ieņēmumi no pārējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem šogad ne tikai elektroniski, bet arī papīra formātā būs iespējams iesniegt no 2017. gada 1. marta. Tikai tad VID rīcībā būs visa darba devēju un citu ienākumu izmaksātāju iesniegta informācija, kas nepieciešama, lai varētu pilnvērtīgi apstrādāt iesniegtās deklarācijas un precīzi noteikt personai atmaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas summu.

Šogad tas ir īpaši būtiski, jo šis ir pirmais gads, kad tie nodokļu maksātāji, kuru gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs 2016.gadā nepārsniedz 12 000 eiro, no 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas izveidosies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu.

VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2016. gadā gūtajiem ienākumiem obligāti laikā no 2017. gada 1. marta līdz 1.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

- veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),

Vecāki Igaunijā uzkrājumam bērnu nākotnei vidēji mēnesī novirza 43 eiro. Latvijā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirza vecāki, ir zemāka – 37 eiro, bet Lietuvā tā ir viszemākā – 34 eiro, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati Baltijā.

Ņemot vērā, ka lielākā daļa vecāku sāk veidot uzkrājumus bērniem no 6 gadu vecuma, kopējais starta kapitāls, ko uz pilngadību varētu saņemt jaunieši Igaunijā, ir 6,6 tūkstoši eiro, Latvijā – 5,7 tūkstoši eiro, bet Lietuvā – 5,3 tūkstoši eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pērn summa, ko ik mēnesi vecāki novirza bērnu uzkrājumam, pieaugusi visā Baltijā: Igaunijā – par 4 eiro, Latvijā – par 3 eiro, bet Lietuvā – par 1 eiro. Aktīvāk uzkrājumus bērna nākotnei visā Baltijā veido sievietes, turklāt visaktīvākās ir tieši māmiņas Latvijā.

Arī Lietuvā, kur vienmēr aktīvāki bija vīrieši, pērn 51% no uzkrājošās apdrošināšanas līgumiem noslēdza sievietes. Toties vīrieši tradicionāli novirza uzkrājumam bērna nākotnei lielākas summas. Savukārt, salīdzinot kopējo noslēgto līgumu skaitu, var secināt, ka Lietuvā daudz vairāk ģimenes veido uzkrājumus bērnu nākotnei.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Ar 1. jūliju iecerētā PVN pārmaksu atgūšanas reforma var radīt galvassāpes uzņēmējiem un papildu darbu nodokļu administrācijai. Tā uzskata vairāki Db aptaujātie nodokļu speciālisti.

Tiek pieļauts, ka vismaz sākotnēji būs pārpratumi starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju (VID) jautājumos par pārmaksātā PVN atgūšanu. Ir šaubas, vai šiem jaunievedumiem gatavi būs uzņēmēji, it īpaši mazie un vidējie, kā arī reorganizācijā un dažādos skandālos vājinātā nodokļu administrācija. Tieši zināšanu — informācijas — trūkums ir galvenais iemesls, kādēļ tiek prognozētas problēmas vidējiem un mazajiem uzņēmumiem ar pārmaksāto PVN atgūšanu — ieskaitu citos nodokļos. Vēl vairāk spēkā būs nosacījumi, kas paredz ieviest minimālo atprasāmo PVN summu — slieksni. Ja uzņēmēja pārmaksātā PVN atmaksājamā summa būs mazāka par noteikto slieksni, tad to varēs atgūt tikai pēc kalendārā gada beigām.

Finanšu ministrija ignorē Tautsaimniecības padomes priekšlikumus grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu atmaksāšanā.

Neatbildēt par citiem

Db jau pērn 31.10.2007. rakstīja, ka uzņēmēji uzskata, ka ir jāsvītro norma, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN tādā gadījumā, ja PVN parāds budžetam ir nevis pašam uzņēmējam, bet ar viņu saistītajām personām. «Šī norma neatbilst ES direktīvai par PVN prasībām, jo nosaka, ka par nodokļa nomaksu ir atbildīga katra ar PVN apliekama persona atsevišķi, nevis ar to saistītās personas,» skaidro SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs un nodokļu speciālists Artūrs Kodoliņš. Viņš norāda: eksportētāji cieš tikai tādēļ, ka kādam no to partneriem ir makāstnespējas process un tam ir kāds PVN parāds. «Praksē VID šo normu piemēro formāli, radot problēmas normāliem eksportētājiem, kam pagātnē ir bijuši kādi darījumi ar pašlaik maksātne­spējīgu uzņēmumu, kuram ir PVN parāds,» norāda A. Kodoliņš. Viņš atceras, ka minētā norma savulaik tika ieviesta, lai cīnītos pret PVN izkrāpšanas shēmām, taču pašlaik VID to izmantojot citiem mērķiem.

Turpmāk pārmaksāto PVN summu pēc nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas akceptēs un pārcels uz nākamo taksācijas periodu, sākumā sedzot kārtējos un nokavētos nodokļa maksājumus, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Sākot ar šī gada 1.jūliju, 30 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pēc nodokļu administrēšanas pasākumu, piemēram, datu kvalitātes un ticamības pārbaudes, veikšanas, PVN pārmaksa tiks pārcelta nākamajam taksācijas periodam nodokļu maksājumu segšanai.

Ja VID pēc nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanas pārmaksāto PVN summu nebūs akceptējis, tas tiks paziņots, nosūtot lēmumu par atteikumu.

Savukārt, ja nodokļu maksātājam būs nodokļu parādi, tad pirms pārmaksātās nodokļu summas pārcelšanas uz nākamo taksācijas periodu, to novirzīs kārtējo nodokļu un nokavēto nodokļu maksājumu segšanai. Ja arī nākošajā taksācijas periodā veidosies pārmaksa, tā tieši tāpat tiks pārcelta uz sekojošo taksācijas periodu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, beidzoties taksācijas gadam, VID pārmaksāto PVN summu atmaksās nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā 30 dienu laikā pēc tam, kad tiks saņemta nodokļa deklarācija par pirmstaksācijas gada pēdējo taksācijas periodu.

Drīzumā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) tomēr tiks liegta iespēja OCTA informācijas sistēmā uzkrāt detalizētus datus par apdrošinātāju noslēgto OCTA līgumu prēmijām. To paredz veiktie labojumi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā, saskaņā ar Konkurences Padomes (KP) paustajiem iebildumiem, ka, iespējams, OCTA prēmiju uzkrāšana informācijas sistēmā kavē vai kā citādi deformē konkurenci.

LTAB vērtējumā KP aizdomas nav pamatotas. Turklāt šāds lēmums nozīmē, ka LTAB būs ierobežotākas iespējas operatīvi nodrošināt visus nepieciešamos statistikas aprēķinus, analīzi un prognozes, kā arī pārapdrošinātāju neizdevīgākus nosacījumus Latvijas apdrošinātājiem.

Informācija par prēmijām - obligāta pārapdrošinātāju prasība

Kopš OCTA ieviešanas Latvijā pirms 10 gadiem tikuši ieguldīti lieli līdzekļi modernas OCTA informācijas sistēmas izveidē. LTAB izveidoto informācijas sistēmu augsti novērtējuši daudzi kolēģi citās valstīs. Līdzīgas sistēmas darbojas daudzās citās valstīs. Piemēram, tepat kaimiņos Igaunijā daudziem apdrošinātājiem pat nav savas datubāzes, jo visi dati par katru polisi un atlīdzību tiek uzkrāti vienā kopīgā OCTA apdrošinātāju informācijas sistēmā. Līdzīga situācija ir arī citās Eiropas valstīs. Jāatzīst, ka šajās valstīs konkurenci uzraugošās institūcijas neapšauba to lietderību.

Kā liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) veiktā aptauja, katrs trešais Latvijas iedzīvotājs par efektīgākajām metodēm agresīvo braucēju pāraudzināšanā uzskata ievērojamas piemaksas agrāk sodīto autoīpašnieku OCTA polišu cenai un piespiedu sabiedriskos darbus, Db.lv informē LTAB.

Jau šobrīd apdrošinātājiem viens no svarīgākajiem aspektiem, nosakot OCTA polises cenu konkrētam transportlīdzeklim, ir autoīpašnieka braukšanas vēsture un iepriekš izraisītie ceļu satiksmes negadījumi.

Jaunie OCTA likuma labojumi paredz, ka apdrošinātājiem būs pieejama visa informācija par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē (tiesa, tā būs maksas informācija), par kuriem reģistrē pārkāpumu uzskaites punktus. Šo informāciju apdrošinātājs varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, nosakot atbilstošu maksājumu par apdrošināšanu. Arī līdz šim OCTA likums paredzēja iespēju apdrošinātājiem saņemt informāciju no Iekšlietu ministrijas par tiem autovadītājiem, kas sodīti par braukšanu dzērumā vai narkotisko vielu iespaidā. Diemžēl, realitātē apdrošinātājiem tā arī netika nodrošināta iespēja saņemt šādus datus.

Kāpēc manas nodarbes cilvēkam radusies vajadzība izteikties par apdrošinātājiem un šīs nozares pārstāvjiem? Esmu ilggadējs medicīnas sabiedrības „ARS” klients, tādēļ kaut daļēji, taču esmu iesaistīts šīs iestādes dzīvē un problēmās, jo agrāk vai vēlāk tas varētu skart mani kā klientu.

Cik zinu, tieši šī iestāde un vēl dažas citas ir saskārušās ar lielām problēmām tieši no apdrošinātāju puses. Protams, daudzi varētu teikt, ka šī, manis pieminētā, medicīnas iestāde ir dārga un savā ziņā rada šādu attieksmi no apdrošinātāju puses, taču vai kādreiz esat padomājuši par tehnoloģijām, kas tiek izmantotas dažādu izmeklējumu veikšanai un diagnožu uzstādīšanai, ko piedāvā šī iestāde? Par to taču kādam arī jāmaksā un mūsu valsts nav sponsors, tā ir pati iestāde, kas iegādājas labākās aparatūras un medikamentus, lai pacientu varētu izmeklēt un ārstēt pēc iespējas precīzāk un kvalitatīvāk, ko diemžēl nevar piedāvāt citas medicīnas iestāžu tik profesionālā līmenī.