Jaunākais izdevums

Palielinoties iedzīvotāju ienākumiem un izpratnei par apdrošināšanu, tirgus dalībnieki prognozē apjomu pieaugumu

Apdrošinātāju darbību 2018. gadā ietekmēs jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas ieplūst tautsaimniecībā, tostarp veicinot būvniecības attīstību. Tādējādi ir sagaidāma aktivitāte šajos apdrošināšanas segmentos. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem būs jāpielāgojas jaunajām prasībām.

2017. gadā apdrošināšanas tirgus, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, piedzīvoja izaugsmi. «Valsts ekonomiskā situācija ir cieši saistīta ar iedzīvotāju pirktspēju un arī pieprasījumu pēc apdrošināšanas – palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, pieaug arī kopējais apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā jeb apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoma attiecība pret iekšzemes kopproduktu,» skaidro apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs. Ņemot vērā, ka šobrīd ekonomikas attīstības posmā apdrošināšanas tirgus ir pieaugošs, sagaidāma izaugsme īpašuma apdrošināšanas sektorā, un tas būs, pateicoties augstai būvniecības aktivitātei, ko var novērot jau šobrīd – notiek vairāku tirdzniecības centru būvniecība, aug Eiropas Savienības fondu finansējums infrastruktūras attīstībā, rosīgāka ir daudzdzīvokļu māju būvniecība, uzsver If Apdrošināšana Produktu attīstības un risku parakstīšanas daļas vadītāja Sanita Ķēniņa.

Tiesa gan, neskatoties uz izaugsmi tirgū, apdrošināšanas uzņēmumi atslābt nedrīkst. Arvien lielāks izaicinājums apdrošinātājiem ir rentabla to darbība, ņemot vērā gan sīvo konkurenci, gan izmaiņas normatīvo aktu prasībās, gan arī iedzīvotāju skaita samazināšanos un paradumu maiņu, akcentē Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Visu rakstu Apdrošinātājiem būs izaugsmes dzinējs lasiet trešdienas, 3. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apdrošinātāji: vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumi?

Toms Kreicbergs - IPAS «Indexo» izpilddirektors, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zagtākās mašīnas Latvijā un Lietuvā ir BMW, Igaunijā - Toyota

Monta Glumane, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozagto automašīnu daudzums un markas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķiras. 2018. gadā Latvijā un Lietuvā joprojām zagtāko automašīnu topa pirmajā vietā bija BMW markas auto, savukārt Igaunijā visvairāk ir zagtas Toyota mašīnas, liecina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Apdrošinātāju asociāciju dati.

Būtiski atšķiras arī auto zādzību skaits - Latvijā apdrošinātājiem pērn ziņots par 256 nozagtām mašīnām, Igaunijā - tikai par 38 mašīnām. Par Lietuvas pērnā gada datiem var spriest no pirmā ceturkšņa un iepriekšējo gadu tendencēm - Lietuvā gadā apdrošinātājiem tiek ziņots par nedaudz vairāk nekā simts nozagtām automašīnām (1. ceturksnī - par 37 nozagtiem auto).

«Lielākās atšķirības nozagto auto skaitā ir starp Latviju un Igauniju. Viens no skaidrojumiem ir vispārējā atšķirība abu valstu autoparkos - Latvijā ir daudz vairāk luksusa klases auto, kas ir dārgāki un tādējādi interesantāki auto zagļiem. Protams, atšķiras arī valstu izmērs, un Latvijā mēdz uzdarboties arī citu valstu zagļi. Igaunijā un Lietuvā arī soda apmērs, ko piemēro transportlīdzekļa zādzības gadījumos, līdz šim ir bijis smagāks nekā Latvijā,» stāsta Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB meklē uzņēmumus 60 tūkstošus eiro vērtai programmai

Lelde Petrāne, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, skaidro: «Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot».

Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noskaidroti uzņēmumi, kuri turpinās dalību SEB uzņēmumu Izaugsmes programmā

Žanete Hāka, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izvēlēti uzņēmumi, kuri piedalīsies SEB bankas 60 tūkstošus eiro vērtajā programmā

Lelde Petrāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvija saglabās ekonomikas izaugsmes līdera pozīcijas Ziemeļvalstu reģionā

Db.lv, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi. Savukārt Latvija gan šogad, gan nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

SEB banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3.5% gan 2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada. Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams, lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveidots riska kapitāla fonds ZGI-4, tā kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro

Žanete Hāka, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai pazudusi straujākas izaugsmes dzirkstele

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību rakstu­rojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt re­ģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpinā­šanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaug­sme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot ak­tuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.

Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāk­tu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu lai­kā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.

Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Dau­dzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā eko­nomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nedaudz nervozi gaidām pilnu gadu izaugsmes

Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas dibinātājs, 29.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī viens no būtiskākajiem ASV fondu indeksiem S&P 500 atkal pieauga – ja neskaita niecīgu samazinājumu šī gada martā, tas audzis kopumā 13 mēnešus pēc kārtas. Pēc Trampa nodokļu reformas izraisītā akciju cenu kāpuma decembrī gaidam pilnu gadu fondu tirgu izaugsmes.

Trīspadsmit mēneši pēc kārtas fondu tirgu izaugsmē vai ar vērtības samazināju ne vairāk kā 0.1% pēdējo reizi bija 1958. – 1959. gadā, kad šādu mēnešu bija 15. Tātad aptuveni 60 gadus atpakaļ. Faktiski jau ar šādu atskatu pietiktu, lai konstatētu, ka šobrīd fondu tirgū notiek kaut kas īpašs. Parasti ilgtermiņa izaugsme beidzas ar negaidītu un nereti būtisku tirgu korekciju. Tai pat laikā, šī brīža ilgtermņa izaugsmes tendence, kas aizsākās 2009. gadā ar S&P 676.5 punktu līmenī un, kas nesusi gandrīz trīskāršu pieaugumu, nav nedz garākā, nedz būtiskākā fondu tirgu vēsturē. Laikā no 1987. līdz 2000. gadam teju trīspadsmit gadu izaugsmes tendencies rezultātā S&P indekss pieauga 5.8 reizes. Divu trīs gadu izaugsmes skrējieni fondu tirgū nav retums – to bijis vismaz desmit. Jāsecina, ka ir saprotams, kāpēc tirgu analītiķu lokā nav vienotības par to, vai šī brīža izaugmes līkne ir pamatota vai ievilkusies. Un tomēr skaidrs, ka nervozitāte pieaug – katrs jaunais izaugsmes mēnesis atgādina par iespējamu korekcijas tuvošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikumu pieņemšanu Izaugsmes programmas trešajam ciklam

Db.lv, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pērn aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, SEB banka ir izsludinājusi pieteikumu pieņemšanu programmas trešajam ciklam, kas notiks no marta līdz jūnijam.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 15 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Uzņēmumu izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta Latvija.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Ir daudzi uzņēmumi, kuri ir jau sasnieguši labus biznesa apjomus, vēlas augt tālāk, taču nezina, kā to izdarīt. Izaugsmes programmas uzņēmumiem galvenais uzdevums ir palīdzēt atrast savu ceļu. Pēc pirmajos divos ciklos iegūtās pieredzes esam pilnveidojuši programmas saturu, tādēļ esmu pārliecināts, ka trešā cikla dalībnieki saņems labāko iespējamo atbalstu, lai sagatavotos sava biznesa lēcienam uz nākamo līmeni!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru