Jaunākais izdevums

Palielinoties iedzīvotāju ienākumiem un izpratnei par apdrošināšanu, tirgus dalībnieki prognozē apjomu pieaugumu

Apdrošinātāju darbību 2018. gadā ietekmēs jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kas ieplūst tautsaimniecībā, tostarp veicinot būvniecības attīstību. Tādējādi ir sagaidāma aktivitāte šajos apdrošināšanas segmentos. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem būs jāpielāgojas jaunajām prasībām.

2017. gadā apdrošināšanas tirgus, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, piedzīvoja izaugsmi. «Valsts ekonomiskā situācija ir cieši saistīta ar iedzīvotāju pirktspēju un arī pieprasījumu pēc apdrošināšanas – palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, pieaug arī kopējais apdrošināšanas īpatsvars ekonomikā jeb apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoma attiecība pret iekšzemes kopproduktu,» skaidro apdrošināšanas sabiedrības Balta valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs. Ņemot vērā, ka šobrīd ekonomikas attīstības posmā apdrošināšanas tirgus ir pieaugošs, sagaidāma izaugsme īpašuma apdrošināšanas sektorā, un tas būs, pateicoties augstai būvniecības aktivitātei, ko var novērot jau šobrīd – notiek vairāku tirdzniecības centru būvniecība, aug Eiropas Savienības fondu finansējums infrastruktūras attīstībā, rosīgāka ir daudzdzīvokļu māju būvniecība, uzsver If Apdrošināšana Produktu attīstības un risku parakstīšanas daļas vadītāja Sanita Ķēniņa.

Tiesa gan, neskatoties uz izaugsmi tirgū, apdrošināšanas uzņēmumi atslābt nedrīkst. Arvien lielāks izaicinājums apdrošinātājiem ir rentabla to darbība, ņemot vērā gan sīvo konkurenci, gan izmaiņas normatīvo aktu prasībās, gan arī iedzīvotāju skaita samazināšanos un paradumu maiņu, akcentē Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Visu rakstu Apdrošinātājiem būs izaugsmes dzinējs lasiet trešdienas, 3. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtgades svinību priekšvakarā Latvijas ekonomika aug pārsteidzoši strauji, spītējot virknei izaicinājumu un pārspējot gaidas, kā rezultātā jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognoze šim gadam paaugstināta uz 4,5%.

Izaugsmes galvenie virzītāji ir investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Pasaules ekonomikas spēcīgā izaugsme ir sekmējusi Latvijas eksporta kāpumu, bet tuvredzīga ekonomiskā politika un attiecību pasliktināšanās starptautiskajā arēnā met šaubu ēnu pār globālās izaugsmes noturību. Vājāks ārējā pieprasījuma kāpums komplektā ar lēnāku pieaugumu apstrādes rūpniecībā, būvniecības nozares izaugsmes bremzēšanās, nerezidentus apkalpojošo banku biznesa sarukšana, kā arī darbaspēka trūkums ierobežos Latvijas ekonomikas izaugsmi jau tuvākajā nākotnē. Nākamgad izaugsme palēnināsies līdz 3%, kas vēl arvien ir gana labs sniegums.

Par spīti izaicinājumiem Latvijas ekonomikas izaugsme turas zenītā jau otro gadu pēc kārtas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti: Strauja izaugsme ir vājš attaisnojums strukturālu reformu atlikšanai

Žanete Hāka, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka izsludina pieteikšanos uzņēmumu Izaugsmes programmai

Lelde Petrāne, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zagtākās mašīnas Latvijā un Lietuvā ir BMW, Igaunijā - Toyota

Monta Glumane, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozagto automašīnu daudzums un markas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķiras. 2018. gadā Latvijā un Lietuvā joprojām zagtāko automašīnu topa pirmajā vietā bija BMW markas auto, savukārt Igaunijā visvairāk ir zagtas Toyota mašīnas, liecina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Apdrošinātāju asociāciju dati.

Būtiski atšķiras arī auto zādzību skaits - Latvijā apdrošinātājiem pērn ziņots par 256 nozagtām mašīnām, Igaunijā - tikai par 38 mašīnām. Par Lietuvas pērnā gada datiem var spriest no pirmā ceturkšņa un iepriekšējo gadu tendencēm - Lietuvā gadā apdrošinātājiem tiek ziņots par nedaudz vairāk nekā simts nozagtām automašīnām (1. ceturksnī - par 37 nozagtiem auto).

«Lielākās atšķirības nozagto auto skaitā ir starp Latviju un Igauniju. Viens no skaidrojumiem ir vispārējā atšķirība abu valstu autoparkos - Latvijā ir daudz vairāk luksusa klases auto, kas ir dārgāki un tādējādi interesantāki auto zagļiem. Protams, atšķiras arī valstu izmērs, un Latvijā mēdz uzdarboties arī citu valstu zagļi. Igaunijā un Lietuvā arī soda apmērs, ko piemēro transportlīdzekļa zādzības gadījumos, līdz šim ir bijis smagāks nekā Latvijā,» stāsta Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apdrošinātāji: vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumi?

Toms Kreicbergs - IPAS «Indexo» izpilddirektors, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzēs straujāks nerezidentu biznesa samazinājums

Dienas Bizness, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē šogad turpināsies spēcīga izaugsme, kas nāks par labu Latvijas eksportētājiem, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

«Tomēr ir pieauguši ārējie riski. Bažas rada protekcionisms, proti, ASV prezidenta Donalda Trampa retorika, kas var apgrūtināt globālo tirdzniecību un negatīvi ietekmēt pasaules un attiecīgi arī Latvijas ekonomikas izaugsmi. Līdz ar ekonomikas izaugsmi arī ECB mazina ekonomikas stimulēšanas pasākumus, bet likmju kāpums būs piesardzīgs, un turpmākos pāris gadus nauda vēl joprojām būs lēta. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam esam samazinājuši no 4.2% uz 3.0%. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pērnā gada pēdējā ceturkšņa izaugsme – īpaši investīciju jomā – bija lēnāka, nekā cerēts. Otrkārt, šogad turpinās sarukt nerezidentu klientiem sniegto finanšu pakalpojumu apjoms, un tas notiks straujāk, nekā domājām janvārī. Kopumā Latvijā izaugsme būs gana plaša un strauja. Darba tirgus turpinās uzsilt, augs praktiski visas nozares, izņemot finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus, kas līdzīgi kā pērn, turpinās sarukt,» , stāsta Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados uzsākto apmācību programmu uzņēmumiem, "SEB banka" jau piekto reizi izsludina pieteikšanos biznesa pilnveidei veltītajai Izaugsmes programmai.

Šogad programma norisināsies virtuāli, tādējādi paplašinot iespējamo dalībnieku loku, jo apgūt programmas sniegtās iespējas tagad varēs no jebkuras vietas Latvijā vai pat esot ārpus tās.

Uzņēmumu izaugsmes programmu "SEB banka" īsteno sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu "Civitta Latvija". Dalība programmā uzņēmumiem ir bez maksas, "SEB banka" tās īstenošanā iegulda 40 000 eiro gadā.

Covid-19 krīze skaidri iezīmējusi to, ka biznesa pasaulē procesus un notikumus paredzēt ir neiespējami, tāpēc jāmāk pielāgoties katrai situācijai, turklāt, no situācijas jāiziet kā ieguvējam. Jaunu prasmju un zināšanu apguve īpaši svarīga uzņēmumiem ir šobrīd, kad jādomā par sava biznesa saglabāšanu un attīstīšanu arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB meklē uzņēmumus 60 tūkstošus eiro vērtai programmai

Lelde Petrāne, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka izsludinājusi pieteikšanos Uzņēmumu izaugsmes programmai. Tās mērķis ir sagatavot 12 maza un vidēja izmēra uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Šajā programmā SEB banka ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis, skaidro: «Iepriekšējo gadu laikā esam daudz darījuši, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus izvirzīt ambiciozus biznesa mērķus, ieguldīt inovācijās un mērķēt uz eksporta tirgiem. Ar Izaugsmes programmu ejam soli tālāk: tas ir padziļināts darbs ar 12 uzņēmumiem, lai tie sasniegtu konkrētus, izmērāmus rezultātus. Man nav šaubu, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem ir potenciāls kļūt daudz lielākiem un būt veiksmīgiem starptautiskajā tirgū, un mēs palīdzēsim to īstenot».

Latvijā Uzņēmumu izaugsmes programma tiks īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas «Izaugsmes programmu uzņēmumiem» 2.kārtai saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, informē bankas pārstāvji.

No tiem atlasīti 13 uzņēmumi, kuri tuvāko trīs mēnešu laikā izies inovatīvu un biznesa izaugsmei noderīgu apmācību programmu ar mērķi sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei. SEB banka šīs programmas īstenošanā šogad ieguldīs 60 tūkstošus eiro.

SEB bankas «Izaugsmes programma uzņēmumiem» tiek īstenota sadarbībā ar vadības konsultāciju uzņēmumu Civitta. Tas ir SEB bankas radīts biznesa akselerators, kurā trīs mēnešu laikā uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska līmeņa biznesa ekspertu un mentoru vadībā atklās jaunas biznesa iespējas, izveidos tām atbilstošu biznesa modeli, kā arī izstrādās sešu mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noskaidroti uzņēmumi, kuri turpinās dalību SEB uzņēmumu Izaugsmes programmā

Žanete Hāka, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr vien kompānija pati saprot, kas tai būtu jāizdara, lai tā nonāktu pie peļņas, peļņas gūšanai nevajadzētu notikt uz izaugsmes rēķina. Tā sarunā par globālajiem un Eiropas akciju tirgiem db.lv saka par Eiropas uzņēmumu kotāciju Ziemeļvalstīs un Baltijā atbildīgais Nasdaq vecākais viceprezidents Adams Kostjals (Adam Kostyal).

Viņa vērtējumā pēdējos dažos gados finanšu tirgos ir izveidojusies ideālajai tuva situācija sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem jeb IPO. Tā aizvien var vērtēt arī par spīti notikumiem vairāku mēnešu garumā ar tarifu kariem un diskusijām par Irānas kodolprogrammas līgumu un sankcijām, kas līdzi nes nenoteiktību – IPO tirgus lielāko ienaidnieci.

Šovasar Ziemeļvalstīs un Baltijā Nasdaq biržās kotēto kompāniju skaits ir pārsniedzis tūkstoti. Gada laikā (līdz 7. augustam) Nasdaq Baltijas un Ziemeļvalstu biržās to oficiālajos un First North sarakstos ir 59 jaunpienācēji, un kompāniju kopējais piesaistītais kapitāls ir 2,643 miljardi EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izvēlēti uzņēmumi, kuri piedalīsies SEB bankas 60 tūkstošus eiro vērtajā programmā

Lelde Petrāne, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 75 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 12 Latvijas uzņēmumi, kas piedalīsies SEB bankas īstenotās Uzņēmumu izaugsmes programmas pirmajā ciklā. Tās mērķis ir sagatavot uzņēmumus straujai biznesa izaugsmei caur digitālajām tehnoloģijām un inovācijām.

Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Tukuma uzņēmums Pure Chocolate pārstāv pārtikas ražošanas nozari, Centrālā laboratorija sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, Blue Bridge Technologies darbojas IT risinājumu jomā, bet New Black ir digitālā satura mārketinga aģentūra.

Limbažu novada uzņēmums Krogzeme nodarbojas ar bioloģisko upeņu audzēšanu, kompānija MINT print ražo personalizētus sporta apģērbus, Big Bad Bagels strādā sabiedriskās ēdināšanas jomā, savukārt Woltec ir Valmierā bāzēta būvkompānija, kas veic arī elektromontāžas, telekomunikāciju un citu komunikāciju izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvija saglabās ekonomikas izaugsmes līdera pozīcijas Ziemeļvalstu reģionā

Db.lv, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ekonomisko attīstību pasaulē bremzē daudzi faktori – darbaspēka trūkums, svārstīgie finanšu tirgi, tirdzniecības kari un citi politiska rakstura riski. Tomēr tie nav gana spēcīgi, lai izraisītu globālu lejupslīdi. Savukārt Latvija gan šogad, gan nākamajā gadā saglabās izaugsmes līderpozīcijas Ziemeļvalstu reģionā, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

SEB banka ir samazinājusi globālās izaugsmes prognozi līdz 3.5% gan 2019., gan 2020. gadā. Bezdarba rādītāji attīstītajās ekonomikās (36 OECD dalībvalstīs) ir nokrituši līdz zemākajam līmenim kopš 1980. gada. Tomēr izaugsmes temps būs pietiekams, lai bezdarba rādītāji pasaulē samazinātos vēl vairāk.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Sekojot globālajām un reģionālajām tendencēm, arī Latvijas ekonomikas apgriezieni palēnināsies. Lai arī riski un nenoteiktība ir augusi, Latvijas perspektīvas saglabājas pozitīvas. Mājsaimniecību patēriņš būs viens no nozīmīgākajiem dzinējspēkiem, jo tam ir labvēlīga situācija darba tirgus un atalgojuma kāpuma dēļ. Daudz kas izrietēs no mājsaimniecību noskaņojuma, tāpat nozīmīgs faktors būs investīcijas, ko stimulēs ES fondi. Tomēr uzņēmēju apetīte veikt ieguldījumus nākotnē varētu nedaudz samazināties ārējo apstākļu un augošo būvniecības izmaksu dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Izveidots riska kapitāla fonds ZGI-4, tā kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro

Žanete Hāka, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar līguma parakstīšanu ar Attīstības finanšu institūcija Altum, darbu uzsāk izaugsmes riska kapitāla fonds «ZGI-4», kuru pārvaldīs riska kapitāla fondu pārvaldnieks «ZGI Capital» un kas turpmākos desmit gadus darbosies ar investīcijām uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Līgumu parakstīja Altum valdes loceklis Juris Vaskāns un «ZGI Capital» valdes loceklis Normunds Igolnieks.

«ZGI Capital» par izaugsmes riska kapitāla fonda pārvaldnieku izraudzīts Altum rīkotajā iepirkuma procesā. Fonda kopējais lielums būs 25 miljoni eiro. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) fondam novirzīts finansējums 15 miljonu eiro apmērā, savukārt 10 miljoni eiro būs fonda pārvaldnieka piesaistītais privātais finansējums.

Investīcijas apjoms vienā uzņēmumā būs līdz 3,75 miljoniem eiro, fokusējoties uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 75% investīciju plānoti Latvijas uzņēmumos, savukārt 25% investīciju varēs tikt veiktas uzņēmumos, kuru primārā darbības vieta ir citas Eiropas Savienības valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai pazudusi straujākas izaugsmes dzirkstele

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku eirozonas tautsaimniecību rakstu­rojošie dati ekonomistiem likuši sākt apšaubīt re­ģiona uzņemto vareno izaugsmes tempu turpinā­šanos. Šādas finanšu procesu vērotāju bažas savā aprīļa sanāksmē oficiāli apstiprināja arī Eiropas galvenais baņķieris Mario Dragi, kurš vērsa uzmanību uz to, ka manīta izaugsmes procesu nonākšana zemākā pārnesumu kārbas robā (pats Dragi kungs lietoja vārdu «moderation»). Tika solīts pētīt iemeslus, kādēļ izaug­sme kļuvusi lēnāka. Šajā pašā laikā tas vēl neprasot ak­tuālās monetārās politikas izmaiņas – Eiropas Centrālā banka joprojām esot ceļā uz to, lai līdz šā gada beigām noslēgtu savu eiro drukāšanas programmu.

Latvija to var vērtēt divējādi. Notiekošais var nozīmēt to, ka zemas procentlikmes paliek ilgāk, kas izdevīgi būtu kredītņēmējiem, un sarūk eiro cena, kas savukārt nāk­tu par labu eksportētājiem (kopējās valūtas cena nupat noplanējusi līdz zemākajam līmenim trīs mēnešu lai­kā). Tomēr tajā pašā laikā mēs lielā mērā esam atkarīgi no tā, kā ekonomiskos ūdeņus sašūpo lielākie baseina peldētāji, un, ja Eiropā ekonomiskās aktivitātes tempi sāk bremzēties, tad arī Latviju kādā brīdī gaidīs šāds liktenis.

Tiesa gan, jāņem vērā, ka visas runas ir vien par ekonomiskās izaugsmes tempu bremzēšanos no Eiropai ilgstoši visai neierasti augsta līmeņa, nevis par kaut kādu recesiju. Līdz ar to panikai jēgas nav. Dau­dzi ekonomisti lēš, ka Eiropa joprojām ir agrīnākā eko­nomikas izaugsmes cikla stadijā nekā, piemēram, ASV tautsaimniecība, kura jau kādu laiku tiek nosacīti slāpēta ar procentlikmju paaugstināšanu (drīzāk gan – vēlme pēc neordinārajiem laikiem ir šo politiku «normalizēt»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB bankas" īstenotajā uzņēmumu Izaugsmes programmā šogad saņemti vairāk nekā 50 pieteikumi, no kuriem izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kuri ekspertu vadībā strādās pie inovatīvu produktu vai pakalpojumu izveides, lai veicinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi.

Programma šogad norisināsies attālināti un noslēgsies janvārī. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas, un "SEB banka" programmas īstenošanā šogad ieguldīs 40 tūkstošus eiro.

Šis būs jau piektais programmas cikls, un tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas.

Izaugsmes programmā šogad piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm un reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu: SIA "City Playgrounds" (skeitparku un ekstrēmo sporta veidu infrastruktūras projektēšana un būvniecība), SIA "Dabas burka" (nefasētu pārtikas produktu un videi draudzīgu sadzīves preču tirdzniecība), SIA "XTM" (monolītā betonēšana, industriālo grīdu un parketa ieklāšana), SIA "TESLA" (elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvniecība un elektroinstalāciju ierīkošana), kā arī SIA "ZAAO", kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanu 27 Vidzemes un Malienas reģiona pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasažieru lidmašīnai reisa laikā eksplodējis dzinējs

LETA--AFP, 18.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV aviosabiedrības «Southwest Airlines» lidmašīnai otrdien reisa laikā eksplodēja dzinējs, izraisot vienas sievietes nāvi un vēl septiņus cilvēkus ievainojot, un lidmašīna veica ārkārtas nolaišanos Filadelfijā.

1380.reisa lidmašīna «Boeing 737» ar 149 cilvēkiem bija izlidojusi no Ņujorkas uz Dalasu, bet drīz pēc pacelšanās no Ņujorkas Lagardijas lidostas tai radās problēma ar dzinēju, preses konferencē paziņoja Nacionālās transporta drošības pārvaldes vadītājs Roberts Sumvalts, apstiprinot arī ziņu par vienu bojāgājušo.

Dzinējs sabojājās 10 000 metru augstumā un no tā atdalījās daži fragmenti, kas ietriecās lidmašīnas logā, to izsitot.

Samazinoties spiedienam salonā, pie izsistā loga sēdošā sieviete daļēji tika izvilkta no lidmašīnas. Lai gan pasažieriem izdevās ievilkt viņu atpakaļ, sieviete tomēr nomira no smagiem ievainojumiem.

Septiņi vieglāk ievainoti cilvēki saņēma medicīnisko palīdzību notikuma vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas notikušās kuģa avārijas dēļ piesārņojuma draudu nedz Lietuvā, nedz arī Latvijā nav, aģentūru LETA informēja VVD.

VVD pārstāve Maruta Bukleviča aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik nav ziņu par iespējamu piesārņojumu vai šādu risku.

Kā ziņots, Baltijas jūrā netālu no Klaipēdas svētdien uzskrēja sēklī 190 metrus garš kravas kuģis «Ocean Crown» ar 20 cilvēku apkalpi.

Pēc provizoriskām ziņām, negadījuma cēlonis ir tāds, ka kuģim bija sabojājies galvenais dzinējs. Spēcīgā vēja dēļ kuģis nevarēja ieiet ostā, tāpēc bija izmetis enkuru, lai gan kuģa kapteinis vairākkārt brīdināts, ka šādos laika apstākļos to labāk nedarīt. Pēc kāda laika no kuģa saņemts ziņojums, ka tam bojāts dzinējs un tas dreifē, bet pēc dažām stundām tas uzskrējis sēklī apmēram 200 metrus no krasta.

Komentāri

Pievienot komentāru