Finanses

Apdrošinātājs: Ik dienas no jumtiem krītošais sniegs un ledus sabojā vairākas automašīnas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

AAS BTA Baltic Insurance Company šonedēļ saņēmusi jau vairāk nekā 15 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, ko radījis no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus gabali, informē BTA.

Ņemot vērā šāda veida negadījumu skaita pieaugumu, BTA brīdina autovadītājus – krītošais sniegs un ledus var nopietni apdraudēt gan cilvēku, gan arī radīt nopietnus bojājumus automašīnai, tāpēc BTA aicina autovadītājus būt vērīgiem un īpašu uzmanību pievērst tam, kur tiek plānots novietot automašīnu.

Šīs nedēļas laikā BTA saņēmusi virkni apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu par iedzīvotāju gūtajām traumām uz slidenajiem ceļiem, ietvēm un trepēm. Šajos negadījumos iedzīvotāji guvuši gan sasitumus, gan arī roku un kāju lūzumus. Pēdējo dienu laikā, kopš gaisa temperatūra pakāpusies virs nulle grādiem, būtiski pieaug BTA saņemto KASKO atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem, kad no ēku jumtiem krītošs sniegs un ledus sabojājis automašīnu jumtus, motora pārsegus, izsitis vējstiklus, nolauzis sānskata spoguļus, bojājis automašīnu spārnus un citas automašīnu virsbūves daļas. Vienā no gadījumiem krītošā sniega trieciens bijis tik liels, ka bojātas arī automašīnas detaļas tās salonā. Visi negadījumi, kuros cietušas automašīnas, notikuši Rīgā.

AAS BTA Baltic Insurance Company Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece: «Vairumā gadījumu bojājumi ir bijuši salīdzinoši nelieli – nolauzts spogulis, ieplaisājis stikls, dažādi skrāpējumi vai buktes uz automašīnas virsbūves. Tomēr BTA pieredze rāda, ka krītošs sniegs var radīt arī ļoti ievērojamus automašīnas bojājumus vairāku tūkstošu eiro apmērā, piemēram, ja tiek bojāta ne tikai automašīnas virsbūve, bet trieciena rezultātā bojātas arī motora detaļas. Ņemot vērā šī brīža laikapstākļus, aicinām autovadītājus būt vērīgiem un novērtēt situāciju vietā, kur tiek plānots atstāt savu automašīnu, proti, pievērst uzmanību tam, vai uz tuvumā esošās ēkas jumta vai kokiem nav milzīga sniega kārta un vai tuvumā esošā teritorija nav norobežota, kas liecina par plānotiem jumta tīrīšanas darbiem. Tāpat arī atgādinām, ka jumtu attīrīšana no sniega un ledus ir ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja pienākums. Tiem autovadītājiem, kuru automašīnu bojājis no ēkas jumta krītošs sniegs vai ledus, noteikti jānoformē negadījums, izsaucot pašvaldības policiju vai jāsastāda negadījuma akts ar ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju, ja tas ir zināms. Automašīnu īpašniekiem, kuriem ir KASKO apdrošināšanas polise, ir iespēja iesniegt atlīdzības pieteikumu savai apdrošināšanas sabiedrībai. Savukārt, tiem automašīnu īpašniekiem, kuriem nav KASKO polises, ir iespēja vērsties pie ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja ar pieprasījumu kompensēt radušos zaudējumus.»

Lai pasargātu sevi un savu mantu un vienlaikus netraucētu atbildīgajiem dienestiem veikt sniega tīrīšanas darbus no ielām un ēku jumtiem, BTA aicina iedzīvotājus atkušņa laikā īpašu uzmanību pievērst informatīviem paziņojumiem par sniega tīrīšanas darbiem gan uz ielām, gan arī daudzdzīvokļu māju trepju telpās un ņemt vērā visus norādījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būveksperti: Daugavas stadiona ledus halli nedrīkst izmantot konstrukciju pārslodzes dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties nedēļas nogalē gaidāmajam Ledus skulptūru festivālam Jelgavā, tēlnieki jau sākuši veidot savas individuālās ledus skulptūras, informē Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Skulptūru veidošanai katrs mākslinieks izmantoja vienu 100 x 50 x 25 cm lielu ledus bloku, kurš sver aptuveni 120 kg. Līdz piektdienai, 10. februārim, gatavās skulptūras uzglabās saldētavā.

Skulptori uzsākuši arī komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbus pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. Katrā komandā strādā divi tēlnieki, kuri ledus darbu būvniecībai izmantos vienu lielo ledus bloku (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm). Mākslinieki piedalās konkursā, visiem tiek nodrošināti vienlīdzīgi darba apstākļi un ledus daudzums.

Meistardarbu radīšanai skulptori izmanto visdažādākos instrumentus – sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem un beidzot ar fēniem, gludekļiem, kā arī paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli, kurš ir nepieciešams skulptūras detaļu līmēšanas prcesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lielākais projekts - attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā

Linda Zalāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes kompānija DAF Trucks sasniegusi vēsturiski lielāko tirgus daļu, uzņēmumam kļūstot par otru lielāko kravas automašīnu zīmolu Eiropā. Uzņēmums būtiski stiprinājis savas pozīcijas arī Baltijas valstīs. Pērn kravas automašīnu ražotājs DAF, kura ražotne atrodas Eindhovenā, nosvinēja 90 gadu jubileju.

Panākumus gūt palīdzējis arī Centrako – oficiālais DAF pārstāvis Lietuvā un Latvijā. Centrako piedāvā visu nepieciešamo kravas automašīnām un piekabēm, pārdod jaunas un lietotas kravas automašīnas, nodrošina garantijas un pēcgarantijas servisu, kā arī, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar DAF rūpnīcas servisu, piedāvā gan jaunas, gan lietotas oriģinālās rezerves daļas. Tieši Centrako ieguva Zelta balvu 2019 par kravas automašīnu pārdošanas sasniegumiem.

Līderu izvēle

2019. gada pirmajos mēnešos DAF zīmols līdz ar Volvo un Scania stiprinājis savas pozīcijas Latvijas tirgus līderu trijniekā. 2018. gadā Latvijas kravu pārvadātāji papildināja savus autoparkus ar 346 DAF XF 480 FT kravas automašīnām ar pilnu masu, sākot no 16 tonnām, tādējādi zīmola tirgus daļu palielinot līdz 19%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavas stadiona pārbūvei nozāģētos kokus kompensēs ar dižstādiem

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas stadiona attīstītāji aicina uz diskusiju par Daugavas stadiona kvartāla attīstību un teritorijas apbūvi, kā arī funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu, aizstājot tos ar jaunu koku dižstādījumu izveidi, informē VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions»» pārstāve Laura Matusēviča.

Daugavas stadiona rekonstrukcija notiek vairākās kārtās. Pirmās kārtas ietvaros tika pilnībā rekonstruēta Rietumu tribīne, kā arī no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes. Nākošajās attīstības kārtās tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kā arī veikts kopējais teritorijas labiekārtojums un apkārtējo ielu rekonstrukcijas.

Šobrīd īstenotā otrā attīstības kārta paredz ledus halles būvniecību, kuras ietvaros tika izstrādāta kopējā Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Sasniegt «nekurieni» Grenlandes ledus cepurē

Iesaka: Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors, bloga adventures.lv autors; Rakstu sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspedīcijai uz Grenlandi piekritu spontāni, kad turp plānoja doties latviešu ceļotāju grupa un paaicināja līdzi arī mani. Bijām astoņu cilvēku komanda, kas devās astoņu dienu pārgājienā uz Grenlandes ledus cepuri. Mērķis bija sasniegt vietu, kur, skatoties uz visām debespusēm, acīm paveras «nekuriene», ledus klājums.

Pirms biju nokļuvis Grenlandē, man šķita, ka šī sala būs milzīgs ledus klucis okeāna vidū, bez zaļuma, bet realitātē zemes tur ir samērā daudz. Grenlandi apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļu ledus okeāns un salas vidū ir milzīga, trīs km bieza ledus masa, bet tai apkārt kā vainags stiepjas klintis un kalni. Ledus masīvs ar savu svaru ir iespiedis zemi apmēram 300 m zem okeāna līmeņa, un ja tas izkustu, Grenlande pārvērstos par klinšu gredzenu ar milzu ezeru centrā. Interesanti, ka Grenlande tulkojumā no angļu valodas nozīmē zaļā zeme un blakus esošā sala Islande – ledus zeme, bet dzīvē viss ir otrādi.

Grenlandē bijām augustā, kas ir arī pēdējais brīdis, kad to apmeklēt, jo gadalaika maiņa notiek septembrī, kad salu dažas nedēļas pāršalc vētras, pēc kurām dramatiski mainās laikapstākļi, un pēc tam tur var baudīt tikai polāro ekstrēmu. Ieteicamākais laiks, lai apmeklētu Grenlandi, ir jūnijs, jūlijs un augusts, kad gaisa temperatūra ir no 5 līdz 10 grādiem virs nulles. Tad tur var redzēt arī puķes, ķērpjus un mellenājus, kas ir augstākā veģetācija, jo Grenlandē nav koku un krūmu. Ziemā Grenlandes piekrastē gaisa temperatūra ir apmēram -10 grādu, bet vidienē un ziemeļos sasniedz -30.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grenlandē neierasti agri sācies ledus kušanas periods – aizvadītajā nedēļā vienas dienas laikā sala zaudēja teju divas gigatonnas ledus.

Ledāju kušana jūnijā ir diezgan neparasta parādība, jo parasti straujākās kušanas posmi ir jūlijā, vēsta CNN.

Tikmēr Dānijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Stefens Olsens, pētot ledus kušanu Grenlandē, fotogrāfijā (skatīt galerijā) iemūžinājis iespaidīgu ainu – suņu pajūgs pārvietojas nevis pa ierasto ledu, bet ūdeni.

Žurnāls Nature publicējis pētījumu, kurā atklāts, ka pasaules ledāji laikā no 1961.gada zaudējuši vairāk nekā deviņus triljonus tonnu ledus, pasaules jūras līmeni paaugstinot par 27 milimetriem.

Pētījumā secināts, ka ledāji laikā no 1961. līdz 2016.gadam zaudējuši 9625 gigatonnas ledus.

Vislielākie ledus zudumi bijuši Aļaskā, kas seko ledāji Grenlandes ledus segas malā un ledāji Andu dienvidos. Ievērojams daudzums ledus zudis arī ledājos Arktikā Kanādā un Krievijā, kā arī Svalbārā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies būvprojekta izstrāde Daugavas stadiona ledus hallei, saņemta būvatļauja un uzsākti būvdarbi.

Pēc vairāk kā pusgadu ilga darba pie Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādes, kopīgi strādājot projektētājiem un būvniekiem SIA "Ozola&Bula, arhitektu birojs", SIA "ARMS Group" un OÜ "RTS Infraehitus", būvprocesa vadītājiem un būvuzraudzībai SIA "CMB", projekta "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" komandai un Latvijas Hokeja Federācijai, būvprojekts ir izstrādāts un tam saņemts pozitīvs būvekspertīzes slēdziens.

2020.gada 9.aprīlī ir saņemta Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauja, kas ļauj uzsākt ilgi gaidītās ledus halles būvniecību. Būvniecības termiņi ir saspringti, ledus halle ekspluatācijā jānodod 2021.gada martā, lai jau maijā tajā varētu norisināties Pasaules čempionāts hokejā vīriešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās sasilšanas dēļ Antarktikas ledāji tagad kūst apmēram sešas reizes straujāk nekā 1979.gadā, novedot pie aizvien augstāka ūdens līmeņa pasaules jūrās, brīdina zinātnieki pirmdien publicētā pētījumā.

Antarktikas ledus kušana no 1979. līdz 2017.gadam paaugstināja ūdens līmeni jūrās par 1,4 centimetriem, teikts pētījumā ASV žurnālā «Proceedings of the National Academy of Sciences» (PNAS).

Ir gaidāms, ka straujais ledus kušanas temps turpmākajos gados novedīs līdz katastrofālam jūras ūdens līmeņa kāpumam, uzskata pētījuma vadošais autors Ēriks Rinjo no Kalifornijas Universitātes ģeosistēmas zinātņu katedras.

«Antarktikas ledum turpinot kust, mēs paredzam jūras ūdens līmeņa celšanos par daudziem metriem nākamo gadsimtu gaitā,» sacīja Rinjo.

Jūras ūdens līmeņa kāpums par 1,8 metriem līdz 2100.gadam visļaunāko scenāriju gadījumā izraisīs daudzu piekrastes pilsētu applūšanu, kurās dzīvo miljoniem cilvēku, konstatēts iepriekš veiktos pētījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespējamo plūdu dēļ Pļaviņās sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde

LETA, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ziema bez sniega šogad palielinājusi meža dzīvnieku un automašīnu sadursmju skaitu

DB, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Visvairāk zagtie auto modeļi 2018.gadā

Elīna Pankovska, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zagļi iecienījuši jaunākus auto, pērn visvairāk zagtas bija desmit gadus un vecākas mašīnas.

Latvijā pēdējos gados nozagto transportlīdzekļu skaits turpina samazināties, tomēr kopumā tas joprojām ir salīdzinoši augsts. Aplūkojot 10 gadu posmu, secināms, ka nozagto auto skaits samazinājies vairāk nekā uz pusi. Proti, 2008. gadā Latvijā gada laikā tika nozagti vairāk nekā divi tūkstoši automašīnu, bet pagājušajā gadā tie bija 760 spēkrati. Vēl 2017. gadā kopumā tika nozagtas 854 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas informācijas centra apkopotie dati. Arī apdrošinātāja Gjensidige Latvija pieejamā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2017. gadu būtiski samazinājies auto zādzību skaits, īpaši jauno auto segmentā. Vairākus gadus zagļi visvairāk bija iecienījuši Volkswagen markas automašīnas, kā arī Audi un BMW. Tomēr pēdējā pusotra gada laikā tendences ir mainījušās un BMW zagto auto topā ir izvirzījies vadībā – pērn kopumā tika nozagtas 212 BMW markas automašīnas. Pagājušajā gadā visvairāk zagtas BMW X5 – kopumā 42 šādas automašīnas. Otrajā vietā Volkswagen ar 133 nozagtām automašīnām, bet trešajā vietā ir Audi (113).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pārbaudīt, nevis iegāzt

Laura Mazbērziņa, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Hokeja čempionāts Rīgā var būt jau 2021. gadā

Māris Ķirsons, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.

Viesnīcā Icehotel 365 ir 55 numuri, no kuriem 20 ir plašāki nekā standarta numurs. Tā ir veidota no 30 tūkstošiem litru sasaldēta ūdens, kas ņemts no Tornes upes.

Jukasjervi ciemā, kas atrodas Zviedrijas vistālāk ziemeļos esošajā Norbotenas lēnē, izveidotajā Icehotel 365 tiek izmantota ar Saules enerģiju darbināma saldēšanas stacija, kas neļauj izkust ledum un sniegam, no kā veidota viesnīca.

«Icehotel izveidi iedvesmoja ne tikai daba un vide, bet arī nepieciešamība katru gadu veidot viesnīcu,» liecina viesnīcas mājaslapā sniegtā informācija.

Atklāšanas pasākums plānots 16.decembrī, bet jau kopš novembra vidus viesiem ir iespēja apmesties ekskluzīvajos Art un Deluxe apartamentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daugavas stadiona ledus halles būvniecība izmaksās vairāk nekā 10,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 17.septembrī, Daugavas stadionā tika parakstīts līgums ar personu apvienību «ARMS», kura ieguva līguma slēgšanas tiesības atklāta konkursa iepirkumā par Daugavas stadiona ledus halles būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvniecību.

«Sarežģītais ledus halles būvniecības iepirkuma process, kas ilga vairāk nekā sešus mēnešus, nu ir galā un esam parakstījuši līgumu ar būvnieku personu apvienību «ARMS», kura sastāv no dalībniekiem SIA «ARMS Group» un igauņu uzņēmuma OÜ «RTS Infraehitus». Būtiski, ka līgumu noslēdzām pieejamā finansējuma ietvaros par summu 10 320 000 eiro (bez PVN 21%). Mūsu galvenā uzmanība tiks veltīta līgumā noteikto termiņu ievērošanai un kvalitatīvai darbu izpildei, lai ledus halle tiktu nodota ekspluatācijā līdz 2021.gada Pasaules čempionātam hokejā. Būvniekam sešu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas ir jāizstrādā un Rīgas pilsētas būvvaldē jāsaskaņo būvprojekts, kā arī jāsaņem būvatļauja par projektēšanas nosacījumu izpildi. Kopējais līguma izpildes termiņš ir 18 mēneši, kas nozīmē, ka ledus halle ir jāuzbūvē gada laikā», norāda Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki konstatējuši, ka Grenlandes ledus sega, kas šobrīd ir lielākais jauna ūdens avots okeāniem, kūst bezprecedenta ātrumā.

No ledus segas izplūstošā ūdens apjoms ir par 50% lielāks nekā pirms industriālās revolūcijas un par 33% lielāks nekā 20 gadsimtā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā ASV un Nīderlandes universitāšu zinātnieku pētījumā.

Grenlandes ledus segas biezums dažviet sasniedz 1,6 kilometrus un tā satur pietiekami daudz ledus, lai pasaules jūras līmeni paceltu par septiņiem metriem.

«Grenlandes ledus sega pēdējās desmitgadēs kūst daudz straujāk nekā jebkurā brīdī pēdējos 350 gados un, visticamāk, vairāk nekā pēdējos 7000-8000 gados,» pavēstīja pētījuma vadošais zinātnieks Lūks Trasels. «Grenlande šodien ir daudz jūtīgāka pret temperatūras izmaiņām nekā pirms tikai dažām desmitgadēm. Sasilšanai ir lielāka nozīme nekā jebkad agrāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru