Optimālais risinājums būtu Ārstniecības riska fonda (ĀRF) darbības organizēšana līdzīgi kā tas ir Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) Garantijas fondam, kurš Latvijā veiksmīgi funkcionē jau 16 gadus, uzskata AAS Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.
Viņa norāda, ka Veselības ministrijas (VM) plāns fonda darbības nodrošināšanai piesaistīt 10 ārstus ekspertus ir nepietiekami. Saskaņā ar Ergo datiem, no visām 2012.gadā izdotajām profesionālajām civiltiesiskās apdrošināšanas (CTA) polisēm 70% tika izsniegtas tieši ārstiem. Paredzams, ka līdz ar sabiedrības informēšanu pirmajos fonda darbības gados, iedzīvotāju interese par iespējām saņemt kompensācijas būs paaugstināta, norāda apdrošināšanas kompānijas pārstāve, uzsverot, ka paies laiks, kamēr pacienti apgūs gadījumus, kad viņiem ir tiesības pieprasīt kompensāciju, līdz ar to sākotnēji aptuveni puse prasību varētu būt nepamatotas.
Potenciālās kapacitātes problēmas iezīmē arī noteiktais termiņš, kurā ĀRF izskatīs atlīdzību pieteikumus – līdz pat vienam gadam. No pacientu viedokļa tas ir ilgs laiks un, zinot, ka pieteikumus apstrādās vien 10 speciālisti, paredzams, ka šis termiņš ieilgs.
Turklāt ĀRF darbību regulējošajos Ministru Kabineta noteikumos nav atrunāta kārtība par to, kas notiek, ja tiek atteikts kompensēt radušos zaudējumus par kaitējumu veselībai. Noteikti ir jādefinē kādas ir tālākās pacienta un fonda tiesības un pienākumi - kādās instancēs pacients var vērsties, lai apstrīdētu lēmumu, kurš aizstāvēs viņa intereses un kuram jāsedz juridiskie, ekspertīze. izdevumi.
Ieviešot ĀRF, paredzams, ka to nozaru ārsti, kuriem visbiežāk jāsaskaras ar pacientu pretenzijām, turpinās sadarboties ar apdrošinātājiem, jo viņiem jau ir bijusi iespēja novērtēt ieguvumus no CTA polisēm ar plašāku segumu. Ergo pieredzē visbiežāk CTA atlīdzības pieprasījumi tiek iesniegti par ģimenes ārstu, zobārstu, traumatologu, plastisko ķirurgu un dzemdību speciālistu darbu.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins uzskata, ka veidojas savdabīga situācija, ka turpmāk Veselības ministrijas (VM) pakļautībā esošās iestādes nodarbosies ar apdrošināšanu.
Asociācija uzsver, ka līdz šim prakses ārstu civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu pret iespējamo kaitējumu, kas var tikt nodarīts pacienta veselībai prakses ārsta, kā arī viņa vadībā strādājoša ārsta stažiera vai rezidenta ārstnieciskās darbības rezultātā, veica privātās apdrošināšanas sabiedrības, noņemot šo slogu no valsts iestādēm. Turpmāk šāda apdrošināšana būs jāpērk arī prakses ārstiem, kas to līdz šim darīja pie privātām apdrošināšanas sabiedrībām.
Līdz grozījumu pieņemšanai sabiedrība nav tikusi pietiekami informēta ne par plānoto ĀRF izveidošanu, kurš sāk darboties jau no 25. oktobra, ne par tā darbības principiem un iespēju pacientiem pieprasīt kompensāciju, uzsver LAA, paužot neizpratni, kāpēc jāveido jauna infrastruktūra VM paspārnē, ja apdrošinātājiem tāda jau ir izveidota, strādājot ar prakses ārstu civiltiesisko, veselības, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanu.
