Investors

Apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Saviem klientiem skaidrojam visas uzkrājuma veidošanas iespējas, piemēram, mēs piedāvājam garantēto ienesīgumu, kas šobrīd ir 0,6% gadā. Protams, šī likme ir ļoti zema un pie pašreizējām izmaksām nevar nodrošināt ieguldītā kapitāla pieaugumu, bet ir klienti, kuri izvēlas šo iespēju, jo nevēlas uzņemties risku. No otras puses, piemēram, Zviedrijas tirgū ir uzkrājumu risinājums, kas nodrošina tikai 80% pamatsummas garantiju, un tas ir pieprasīts no klientu puses. Tas nozīmē, ka piedāvājumam jābūt visaptverošam, lai cilvēkiem, kas nevēlas uzņemties risku, būtu izvēle un viņi nebūtu diskriminēti, piemēram, ar aizliegumu saņemt nodokļa atvieglojumus par savu izvēli.

Tiem, kuri ir gatavi uzņemties lielāku risku, piedāvājam izvēlēties dzīvības apdrošināšanas līgumus ar uzkrājumu veidošanu ieguldījumu fondos, kas pat pie 2-3% gadā pilnībā nosedz administratīvos izdevumus un ļauj klientam pelnīt.

Salīdzinot ar tiešo ieguldīšanu fondos, apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu disciplinē krājējus un nodrošina kapitāla mantošanu konkrētam cilvēkam, kas nozīmē, ka nauda ir ātrāk sasniedzama ģimenei. Izvēloties šo pakalpojumu, cilvēks var bez maksas mainīt fondus, kas nav iespējams, veicot ieguldījumus fondos pa tiešo, turklāt apdrošināšanas sabiedrība pati nodrošina kapitāla ienākuma nodokļa aprēķinu,uzskaiti un samaksu VID.

Dzīvības apdrošināšanā uzkrājumi tiek veidoti ar brīvprātīgām iemaksām, līdz ar to apdrošināšanas sabiedrību izmaksas ir ne tikai administrēšana, bet arī klientu piesaiste. Tomēr līdz ar uzkrājumu apjoma pieaugumu izmaksas pakāpeniski samazinās. Piemēram, šogad SEB Dzīvības apdrošināšana samazinājusi administratīvos atskaitījumus apdrošināšanas produktiem ar uzkrājumu par 10% salīdzinājumā ar 2017. gadu un šobrīd atskaitījumi ir jau par 40% zemāki nekā 2014. gadā. Runājot par iemaksām privātajos pensiju fondos, tiem šogad komisiju esam samazinājuši par 30%, un šobrīd Latvijas cenu līmenis šajā jomā ir vienlīdzīgs ar pārējo Baltijas valstu līmeni.

Ņemot vērā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksas, apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku. Par to, ka dzīvības apdrošināšanas līgumu cenas ir adekvātas un nozarē valda asa konkurence, liecina arī apdrošināšanas sabiedrību finanšu pārskati. Atsevišķos gados kompānijām neizdodas gūt peļņu, un arī peļņas gados tās apjoms ir samērīgs. Jāatceras arī, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir jānodrošina pietiekošs pamatkapitāls, lai tās pildītu regulatoru prasības, būtu drošas un uzticamas ilgtermiņā, kā arī jāizpilda un jānodrošina Eiropas Savienības uzraudzības prasības. Līdz ar to šajā tirgū darbojas tikai pietiekoši lieli spēlētāji – apdrošināšanas sabiedrības, kuru akcionāri ir bankas vai starptautiskas apdrošināšanas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atjaunot apsīkušo ilgtermiņa uzkrāšanas tendenci

Jānis Abāšins - Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijā par Latvijas pensiju sistēmas ilgtspēju un nākotnes pensionāru finansiālo nodrošinājumu Latvijas Banka nupat prezentēja biedējošus aprēķinus: ja pašlaik cilvēkiem pensija darba ienākumus aizstāj vidēji 40% apmērā, tad turpmākos gadus šis līmenis diezgan strauji kritīsies, 2030. gadā sasniedzot 34%, bet 2050. gadā – jau vairs tikai 25%. Tas nozīmē, ka, aizejot pensijā, cilvēka ienākumi pēkšņi samazināsies četras reizes.

Viena risinājuma šai problēmai nav, eksperti iesaka uz to skatīties kompleksi, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt uzkrājumus. Latvijā uzkrāšanas tradīcijas ir vājas, tādēļ būtu jāizmanto visi iespējamie ceļi, īpaši jau tie, kas neatstāj tiešu iespaidu uz pašreizējo valsts budžetu, lai sabiedrību gan izglītotu, gan piedāvātu ērtus un pievilcīgus finanšu instrumentus uzkrājumu veidošanai.

Viens no šādiem uzkrāšanas rīkiem ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Kas tā īsti ir? Tā apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

No jauna noslēgto uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu prēmiju apjoms samazinājies 92%

Db.lv, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2018. gadā ir turpinājusi nozīmīgu izaugsmi – kopējais parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar 2017. gadu, pieaudzis par 11,3%, sasniedzot 516,4 miljonus eiro.

Savukārt atlīdzībās pērn kopumā izmaksāts 294,1 miljons eiro, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija.

«Izaugsme apdrošināšanas nozarē pērn turpinājās, kaut arī nedaudz lēnākā tempā nekā 2017. gadā. To pamatā ietekmēja lielākā apdrošināšanas veida – dzīvības apdrošināšanas – parakstīto prēmiju apjoma noturēšanās vien 2017. gada līmenī. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%,» stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. «Iemesls tam ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu ieguvumus, piedāvājot saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pērn ieviesto nodokļu reformu uzkrājošā dzīvības apdrošināšana kļuvusi par nepievilcīgu produktu gan uzņēmumiem, gan konkrētām privātpersonu grupām, un ievērojami rūk parakstīto prēmiju apjomi šajā apdrošināšanas veidā. Apdrošinātāji ierosina pārskatīt vairākus likuma punktus, lai veicinātu interesi par šo produktu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā pērn dzīvības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms noturējies vien 2017. gada līmenī, kas piebremzējis arī visa apdrošināšanas tirgus izaugsmes tempu. Salīdzinājumam – iepriekšējos gados šī veida izaugsme bija vidēji 10%. Iemesls tam, pēc LAA vadītāja Jāņa Abāšina teiktā, ir meklējams notikušajā nodokļu reformā, kas būtiski mazināja uzņēmumu vēlmi piedāvāt saviem darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu kā motivācijas sistēmas daļu.

Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ko vistiešāk ietekmēja nodokļu reforma, ir samazinājusies par 8,4%, uzrāda LAA dati. To vislabāk demonstrē prēmiju apjoms no jauna noslēgtajos līgumos, kas pērn visa gada garumā ir samazinājies gadā par 54%, bet pērnā gada decembrī, kad praktiski vairs nebija vērojams 2017.gadā noslēgto jauno līgumu efekts, pat par 92%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata 26% iedzīvotāju, un uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā (18%). Taču realitātē iedzīvotāji pēdējā gada laikā visbiežāk izvēlējušies naudu noguldīt krājkontā (31%), kam seko uzkrājumi pensiju 3.līmenī (28%) un uzkrājošās apdrošināšanas risinājums (15%). Nekustamajā īpašumā pēdējā gada laikā investējuši vien 9% respondentu. Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotāji tiešos ieguldījumus – akcijās (8%), ieguldījumu fondos (8%) vai obligācijās (4%) – izvēlas retāk. Tā vietā priekšroka tiek dota jau gataviem risinājumiem, kur ieguldījumu pārvaldnieks veic atbilstošu risku sadali un investē iedzīvotāju vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītājs Indexo ir veicis Latvijas uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgus analīzi un atklājis sistemātiskas problēmas. Indexo piedāvā grozīt likumu «Par iedzīvotāju ienākumu nodokli», lai ierobežotu UDA izmaksu līmeni un paplašinātu konkurenci tirgū.

Grozījumi ierobežotu komisiju līmeni produktiem, par kuriem iespējams saņemt IIN atmaksu līdz 0,5% gadā līgumiem ar garantēto ienesīgumu un 1,5% gadā līgumiem ar piesaisti finanšu tirgiem. Grozījumi arī paplašina produktu klāstu, kuriem piemērojami šie nodokļu atvieglojumi, iekļaujot tajā ieguldījumu fondus, kuros tiek veikts ieguldījums vismaz 10 gadu garumā.

Visi analīzē apskatītie UDA produkti ar garantēto ienesīgumu klientam standarta situācijā rada zaudējumus un tie var sasniegt līdz pat 10% no iemaksu summas, apgalvo Indexo.

«Mums ir vajadzīgs šis produkts, jo latviešiem ir jākrāj. Sistēmu sagraut nevajag, bet vajag uzlabot. Problēmas būtība ir tāda, ka mums ir tirgus ar augstām ieejas barjerām, kas viss ir vajadzīgs, lai mēs varētu uzticēties šim apdrošinātājam un šim tirgum tiek dota valsts subsīdija. Tagad, kad ir barjeras, jūties ērti un nāk subsīdijas, tad motivācija konkurēt ir mazāka,» situāciju skaidro Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru