Investors

Apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska, 09.05.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Saviem klientiem skaidrojam visas uzkrājuma veidošanas iespējas, piemēram, mēs piedāvājam garantēto ienesīgumu, kas šobrīd ir 0,6% gadā. Protams, šī likme ir ļoti zema un pie pašreizējām izmaksām nevar nodrošināt ieguldītā kapitāla pieaugumu, bet ir klienti, kuri izvēlas šo iespēju, jo nevēlas uzņemties risku. No otras puses, piemēram, Zviedrijas tirgū ir uzkrājumu risinājums, kas nodrošina tikai 80% pamatsummas garantiju, un tas ir pieprasīts no klientu puses. Tas nozīmē, ka piedāvājumam jābūt visaptverošam, lai cilvēkiem, kas nevēlas uzņemties risku, būtu izvēle un viņi nebūtu diskriminēti, piemēram, ar aizliegumu saņemt nodokļa atvieglojumus par savu izvēli.

Tiem, kuri ir gatavi uzņemties lielāku risku, piedāvājam izvēlēties dzīvības apdrošināšanas līgumus ar uzkrājumu veidošanu ieguldījumu fondos, kas pat pie 2-3% gadā pilnībā nosedz administratīvos izdevumus un ļauj klientam pelnīt.

Salīdzinot ar tiešo ieguldīšanu fondos, apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu disciplinē krājējus un nodrošina kapitāla mantošanu konkrētam cilvēkam, kas nozīmē, ka nauda ir ātrāk sasniedzama ģimenei. Izvēloties šo pakalpojumu, cilvēks var bez maksas mainīt fondus, kas nav iespējams, veicot ieguldījumus fondos pa tiešo, turklāt apdrošināšanas sabiedrība pati nodrošina kapitāla ienākuma nodokļa aprēķinu,uzskaiti un samaksu VID.

Dzīvības apdrošināšanā uzkrājumi tiek veidoti ar brīvprātīgām iemaksām, līdz ar to apdrošināšanas sabiedrību izmaksas ir ne tikai administrēšana, bet arī klientu piesaiste. Tomēr līdz ar uzkrājumu apjoma pieaugumu izmaksas pakāpeniski samazinās. Piemēram, šogad SEB Dzīvības apdrošināšana samazinājusi administratīvos atskaitījumus apdrošināšanas produktiem ar uzkrājumu par 10% salīdzinājumā ar 2017. gadu un šobrīd atskaitījumi ir jau par 40% zemāki nekā 2014. gadā. Runājot par iemaksām privātajos pensiju fondos, tiem šogad komisiju esam samazinājuši par 30%, un šobrīd Latvijas cenu līmenis šajā jomā ir vienlīdzīgs ar pārējo Baltijas valstu līmeni.

Ņemot vērā dzīvības apdrošināšanas kompānijas izmaksas, apgalvojumi par to, ka uzkrājošie produkti ir pārāk dārgi, neiztur kritiku. Par to, ka dzīvības apdrošināšanas līgumu cenas ir adekvātas un nozarē valda asa konkurence, liecina arī apdrošināšanas sabiedrību finanšu pārskati. Atsevišķos gados kompānijām neizdodas gūt peļņu, un arī peļņas gados tās apjoms ir samērīgs. Jāatceras arī, ka dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām ir jānodrošina pietiekošs pamatkapitāls, lai tās pildītu regulatoru prasības, būtu drošas un uzticamas ilgtermiņā, kā arī jāizpilda un jānodrošina Eiropas Savienības uzraudzības prasības. Līdz ar to šajā tirgū darbojas tikai pietiekoši lieli spēlētāji – apdrošināšanas sabiedrības, kuru akcionāri ir bankas vai starptautiskas apdrošināšanas sabiedrības.