Foto

Apģērbu zīmols Ecattus: arvien vairāk atļaujas iegādāties vietējo dizainu

Anda Asere, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Ecattus apģērbu sortiments paplašinās, saglabājot savu rokrakstu un aplikāciju tehniku.

Kopš DB iepriekšējā reizē rakstīja par apģērbu zīmolu Ecattus un tā izveidotājām māsām Eviju Kalvi un Ingu Radeiko, ir nodibināts uzņēmums SIA Ecattus, pieaudzis tā darbinieku skaits no trim līdz sešiem. Uzņēmumam tagad ir arī sava darbnīca. «Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Šobrīd mēs to uztveram kā lielu plusu, jo varam ātri reaģēt. Taču, no otras puses, ja vēlas lielākus apjomus, jāpieņem darbā vēl vairāk darbinieku, jāiepērk papildu aparatūra. Iespējams, ar laiku kādu daļu darbu veiksim savā uzņēmumā, bet daļu pirksim kā ārpakalpojumu,» pieļauj Inga.

Uz izstādi mācīties

Savulaik Ecattus šuva vien krekliņus, bet tagad sortimentu papildina arī džemperi, kleitas, virsjakas u.c. Ar katru kolekciju apģērbu sortiments paplašinās, un māsas vēro, kāda ir cilvēku atsaucība. «Ja cilvēkiem patīk, saprotam, ka no mūsu zīmola gaida plašāku sortimentu. Katrā apģērbā mēģinām saglabāt savu rokrakstu,» saka Inga.

Šī gada janvārī Ecattus piedalījās ielu modes izstādē Berlīnē. «Tā bija laba pieredze. Protams, zinājām, ka pasaulē ir daudz dažādu zīmolu, bet tā bija pirmā reize, kad saskārāmies ar to tieši – ir tik daudz konkurentu dažādos līmeņos,» saka Evija. Lai arī izstādē dalībnieku bija daudz, tikai daži pārstāvēja aplikāciju tehniku. «Lai gan mums likās, ka šī tehnika ir kaut kas vienkāršs, ļoti maz zīmolu ar to strādā. Šobrīd aktuālāka tehnika daudziem ražotājiem ir apdruka. Vēl ir sastopami izšuvumi, arī tos var radīt, izmantojot mašīnu, bet aplikācijas nevar izstrādāt bez roku darba, kas ir laikietilpīgi,» saka Inga. Latviju izstādē pārstāvēja vien zīmoli Ecattus un One Wolf. Iespējams, tāpēc, ka šī ir viena no dārgākajām izstādēm un ierobežotu finanšu līdzekļu dēļ daudzi nevar atļauties tur piedalīties, turklāt Latvijā nav daudz ielu modes zīmolu, pieļauj māsas. Viņas uzsver, ka nozīmīgs atbalsts bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums dalībai izstādē. Pasākumā uzņēmumam ir iegūti kontakti ar potenciālajiem sadarbības partneriem un tagad ir jāstrādā ar tiem.

Braucot uz izstādi, viņas vienojās, ka nepārdzīvos, ja dalība tajā uzreiz neatmaksāsies, uztvers to kā maksu par «universitāti». «Esam domājušas – savā izglītībā tik un tā būtu jāiegulda. Vai tā būtu vēl viena augstākā izglītība vai kādu kursu apmeklējums – viss maksā. Mēs šobrīd esam izvēlējušās praktisko izglītību,» saka Inga.

Sāk ar Baltiju

To, ka pēdējā laikā rodas arvien jauni apģērbu zīmoli, māsas vērtē pozitīvi – tas neļauj atslābināties un rada papildu konkurenci. Daudzi sākotnēji uz šo biznesu lūkojoties caur rozā brillēm – līdzīgi kā Inga un Evija. «Tagad saprotam reālo situāciju. Ar Latviju vien nepietiek, ir ļoti jāiespringst, lai atrastu ārzemju partnerus. Tāpēc nolēmām piedalīties izstādē – riskēt, rakstīt projektu, ieguldīt. Nav variantu – ir jāpiedāvā prece citiem,» saka Inga. Pirmos divus gadus Ecattus koncentrējās uz Latvijas tirgu, bet tagad palēnām sāk izmēģināt spēkus arī Lietuvā un Igaunijā, sadarbojoties gan ar internetveikaliem, gan maziem veikaliņiem. «Salīdzinot to, cik mēs pārdodam Latvijas veikalos un Lietuvā, Igaunijā, apjomi ir līdzīgi,» atklāj Inga. Viņa uzsver, ka šis ir tikai sākums un vēl ir daudz jāiegulda.

Domājot par to, kā sākt eksportu, viņu domas šaudījušās no Austrālijas līdz Amerikai. «Mums kā nepieredzējušiem cilvēkiem saprotamākais ir tas, kas ir tepat blakus. Kad apgūsim Lietuvu un Igauniju, varēsim spert nākamos soļus. Maziņš zīmoliņš nevar tā vienkārši paņemt karti un izvēlēties, kur realizēt savu preci,» uzskata Evija.

Runājot par vietējo tirgu, Inga teic, ka daudzi veikali, kas tirgo vietējā dizaina preces, nevis tās iepērk, bet sadarbojas ar uzņēmumu uz realizācijas līguma pamata, t.i., ražotājs naudu saņem vien tad, kad veikalnieks konkrēto preci ir pārdevis. «Absurdākais – latviešu veikali ārzemju zīmolus iepērk, bet ar vietējiem sadarbojas uz realizācijas līguma pamata. Varbūt baidās riskēt,» viņa pieļauj. Tiesa gan, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi sadarbojas ar līdzīgiem noteikumiem.

Apgūst darba laiku

Kādas ir pirmās mācības biznesā? «Varbūt par maz plānojam savas finanses – sākumā kaut ko izdarām un tad plānojam, cik tas maksās un kā savilksim galus,» neslēpj Inga. Esot grūti būt radošam, tajā pašā laikā rēķināt izmaksas. Tomēr viņas ir iemācījušās rūpīgāk plānot savu biznesu. Strādājot pie jaunas kolekcijas, nav citu variantu – jāpērk audumi un jādomā uz priekšu. Uzņēmums ir saņēmis Altum aizdevumu. «Sākumā ļoti pretojāmies šai domai – ņemt aizdevumu, jo likās, ka visu varam pašu spēkiem. Taču vienā brīdī nonāc strupceļā – pasūtījumi ir, bet audums, ko pa pāris metriem pirki veikalā, ir beidzies, pasūtījumu izpildīt nevari un esi spiests izdomāt, kā to paveikt,» saka Inga.

Inga un Evija iepriekš projektu neuztvēra pārāk nopietni un attiecīgi arī apkārtējo attieksme bija līdzīga. Šobrīd māsu pieeja ir mainījusies. Bija jāpaiet ilgam laikam, lai arī apkārtējie saprastu, ka tas tiešām ir darbs. Agrāk viņas nebija nodefinējušas, kas ir brīvdiena un kas – darba diena, tagad nodalīts ir darbalaiks un brīvdienas, kad māsas cenšas par darbu nedomāt. Taču šāda apziņa nākot tikai ar laiku. Evija teic, ka agrāk viņas strādājušas gandrīz nepārtraukti, bet šāds režīms nogurdina, izsmeļ enerģiju. Tomēr Inga nedomā, ka kādudien Ecattus varētu uztvert kā kaut ko attālinātu – tas vienmēr būs viņu mazais bērniņš.

Runājot par to, vai viegli ir vienā uzņēmumā strādāt ģimenes locekļiem, Evija teic, ka sākumā māsas strīdējušās teju par katru nieku, jo katra gribēja pierādīt savu taisnību, bet tagad ir iemācījušās pielāgoties un respektēt otras viedokli, kļūstot elastīgākām. «Mēs esam nodalījušas pienākumus – iepriekš visu darījām abas un reizēm dubultā, tagad ir izkristalizējies, ko katra dara. Tagad ir lielāka sadarbība – viena padod ideju, otra pieliek kaut ko klāt un mamma visu ieliek smukā rāmītī,» saka Inga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blaumaņa ielā, Rīgā atvērts Latvijas apģērbu dizaineres Katrīnas Eidukas apģērbu un aksesuāru veikals «Lokali».

«Lokali» zīmolam ir seši gadi, taču K. Eiduka ar dizainu un mākslu nodarbojas jau 12 gadus. Ideja par «Lokali» radusies, kad K. Eiduka uzadījusi pašu pirmo cepuri, un zīmols savu atpazīstamību Latvijas tirgū ieguvis tieši ar merino vilnas cepurēm. Apģērbi un aksesuāri jaunajā veikalā pārsvarā ir melnā krāsā.

Līdz apģērbu šūšanai K. Eiduka nonākusi pakāpeniski – konstatējot, ka vietējā tirgū ir ļoti neliels un neinteresants piedāvājums «plus size» apģērbu segmentā. Sākotnēji šuvusi apģērbus tikai sev, taču ar laiku parādījies paprāvs pulciņš viņas talanta cienītāju un lēnām izveidojies jau pastāvīgs klientu loks, kuriem individuāli, pēc pasūtījuma šūti K. Eidukas dizainēti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Vīriešu uzvalki Baltika Group ražotnē

Žanete Hāka, 15.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv šonedēļ piedāvā ieskatīties, kā top apģērbi Igaunijas apģērbu ražošanas uzņēmumā Baltika Group, kur tiek izgatavoti gan Baltman, gan Ivo Nikkolo apģērbi, kā arī Monton apģērbi gan sievietēm, gan vīriešiem.

Ražotnē diennaktī tiek saražotas 300 žaketes un 500 bikses. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, viena produkta cena tiek rēķināta minūtēs, tādēļ – jo sarežģītāks apģērba gabals ir jāražo, jo dārgāk tas izmaksā, tādēļ ir grūti pateikt, cik izmaksā viena produkta ražošana – starpība starp vienkāršākās un sarežģītākās vīriešu žaketes ražošanu var būt aptuveni 30%, taču tā ir tikai ražošanas izmaksa, vēl būtisks ir apģērba materiāls un citi faktori.

Uzņēmumam ir būtiski saglabāt pareizo cenas un kvalitātes līmeni, lai nekristos ieņēmumi, stāsta Baltika Group pārstāvji. Tāpat pircēji skatās uz produkta ražošanas valsti, domājot par kvalitāti. Ja cilvēks skatās, ka prece ir ražota Igaunijā vai Lietuvā, nevis Ķīnā, tā tiek uztverta kā papildus vērtība, un, ja preces pēc izskata ir līdzīgas, priekšroka tomēr tiek dota Baltijas valstīs ražotajam, novērots Baltika Group.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Paade mode dibinātāju un vadītāju Lindu Raitumu

Lelde Petrāne, 04.11.2016

Kopā ar Francijas bērnu modes viedokļa līderēm, saņemot Milk Fashion Design balvu Paade Mode zīmolam. Līdz šim lielākais profesionālais pārsteigums un gandarījums.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas repera Timati zīmola veikals tiks atvērts arī Rīgā.

Tas durvis vērs šā gada 5. septembrī paplašinātā tirdzniecības centra Alfa jaunās ēkas otrajā stāvā.

Black Star Wear t/c Alfa būs pirmais šīs franšīzes oficiālais veikals Latvijā. Visi veikali, kas Latvijā iepriekš piedāvāja šī zīmola apģērbus, bija tikai multibrendu partneru veikali, kam nebija saistības ar Black Star Wear oficiālajiem veikaliem. Taču no šā gada jūnija zīmola tirdzniecības markas reģistrētas Latvijas Republikas Patentu valdē, un SIA Black Star Wear turpmāk būs oficiālie franšīzes operatori Latvijā.

«Black Star Wear veikals būs otrais oficiālās franšīzes veikals Baltijā. Pirmais tika atvērts pagaišā gada novembrī Tallinā un uzreiz iekļuva TOP 3 starp visiem Black Star Wear pieprasītākajiem veikaliem,» skaidro Black Star Wear valdes locekle un franšīzes vadītāja Jūlija Polenņikova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Yuta: Veikals mazam uzņēmumam paņem pārāk daudz spēka

Anda Asere, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Latvijas dizaina apģērbs - zīmols Paiya

Gunta Kursiša, 06.12.2013

Šopiektdien Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražotas Latvijas dizaineru drēbes. Viesojāmies zīmola Paiya šūšanas darbnīcā, lai redzētu, kā top apģērbs, ko iecienījušas dāmas Latvijā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad pirms dieviem gadiem tika izveidots zīmols Paiya tas bija viens no nedaudzajiem Latvijas dizaineru zīmola apģērbiem. Pašlaik Latvijas dizaina modes zīmolu ir kļuvis krietni vairāk, bet Paiya ir atradusi savu vietu pašu mājās, lai arī raugās uz eksportu – Krievijas virzienā.

Db.lv viesojās modes zīmola Paiya ražotnē, lai aplūkotu, kā ražo apģērbu Latvijā. Cenas ziņā tas nevar konkurēt ar Ķīnas ražojumiem, tādēļ mēģina pārspēt ārvalstu piedāvājumu, solot interesantu dizainu un augstu kvalitāti.

Šobrīd Paiya vairāk koncentrējas uz Latviju, bet no nākamā gada samazinās pašu mājās pārdotā apģērba apjomu, vairāk un mērķtiecīgāk pievēršoties Krievijas tirgum. «Esam uzrunājuši krievus, un viņi salīdzinoši ar citiem izrādīja vislielāko atsaucību,» stāsta Paiya zīmola izveidotāja un uzņēmuma līdzīpašniece Dace Minikoviča. Viņa pauž cerību, ka nākamgad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Paiya palīdzēs tirdzniecības misijas organizēšanā, veicinot zīmola ieiešanu Krievijā. Lielajā kaimiņvalstī Paiya raugās galvenokārt uz divām pilsētām – Maskavu un Sanktpēterburgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Latvijas bērnu apģērbu zīmols Aristocrat Kids nonāk Londonas universālveikalā Harrods

Lelde Petrāne, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā sāksies Latvijas bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids sadarbība ar slaveno Londonas universālveikalu Harrods, biznesa portālam db.lv pastāstīja zīmola radītāja Dace Zvirbule.

Sarunas par sadarbību sākušās pirms aptuveni pusgada, bet oktobra tikšanās laikā tapusi ideja par speciāli Harrods izstrādātu kolekciju. Trīs mēnešus Latvijas meiteņu apģērba zīmolam universālveikalā būs piešķirts pop-up stends, lai ar to iepazīstinātu apmeklētājus.

Harrods jau veicis arī zīmola nākamās kolekcijas pasūtījumu.

Aristocrat Kids apģērbi tiek ražoti Latvijā - zīmolam ir sava darbnīca, un katru vienību darina viens darbinieks, kurš pēc tam to paraksta. Zīmola piedāvājumā ietilpst meiteņu apģērbi no 0 līdz 12 gadiem.

Komunikācija ar Harrods D. Zvirbulei risinājusies jau ilgāku laiku. Tā iesākusies ar viņas iepriekšējo zīmolu, taču tobrīd nav īstenojusies. Tagad sakritušas abu pušu mērķauditorijas un iespējas. Turklāt kāds no Harrods vadības personīgi iegādājies un novērtējis Aristocrat Kids apģērbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta Biznesa eskalators, ko rīko tirdzniecības parks Alfa un laikraksts Dienas Bizness, augusta mēneša dalībnieki ir uzņēmumi Ducis Variations un Glam Collection, kuru piedāvātajā produkcijas klāstā ir krāsainas un dzīvespriecīgas lietas bērniem.

Augusta mēneša dalībnieki Biznesa eskalators stendā t/p Alfa 1. stāvā būs satiekami līdz 31. augustam. Uzņēmumu piedāvātie apģērbi un aksesuāri noderēs gan vasaras baudīšanai, gan gatavojoties jaunajam mācību gadam.

Aksesuāri bērniem ar attīstošas rotaļlietas funkcijām

Uzņēmums Ducis Variations piedāvā daudzfunkcionāli attīstošus, praktiski lietojamus tekstilizstrādājumus ar pārveidojamu dizainu bērniem. Tie ir stilīgi, koši un atraktīvi, izgatavoti galvenokārt no dabīgiem materiāliem un ir rūpīgs roku darbs.

Produkcijas koncepcija un vienojošais moto: „Pārveido radoši, lieto praktiski!” Katrs izstrādājums ir izveidots tā, lai dizainu varētu mainīt – pārpogājot, verot, sienot, pieliekot, pārliekot vai noņemot dažādās detaļas. Ducis Variations radītās lietas veicina bērnu pašapkalpošanās, krāsu, formu, matemātisko jēdzienu pazīšanas, valodas un saskarsmes, pirkstu sīkās motorikas, uzmanības noturības, gaumes un citu nozīmīgu spēju un prasmju attīstību. Vairāk par dalībnieku lasi šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

FOTO: Tekstila izstrādājumiem dod otro dzīvi

Lelde Petrāne, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviete Guna Segar, kura jau piecus gadus ar ģimeni dzīvo Austrālijā, iepazīstinājusi austrāliešus ar latviešu zīmola Coo Culte apģērbiem, kas īsā laikā posmā jau novērtēti atzinīgi.

«Ar Coo Culte iepazinos, kad biju Latvijā un gatavojos māsas Sintijas kāzām. Man ļoti iepatikās Coo Culte dizaini un apģērbu kvalitāte, tādēļ nolēmu sakontaktēties ar uzņēmuma pārstāvjiem. Sākt biznesa sadarbību ar Latvijas zīmolu varētu arī nozīmēt, ka varu braukt biežāk atpakaļ uz Latviju. Ideja par apģērbu tirdzniecību radās, jo mani interesē mode un dizains. Lai gan ikdienā strādāju par finanšu riska modelēšanas speciālisti vienā no Austrālijas bankām, mani piesaista uzņēmējdarbības izaicinājums. Savulaik maniem vecākiem bija Friendtex modes apģērbu tirdzniecības uzņēmums Latvijā, kur es guvu pieredzi apģērbu izplatīšanas specifikā un visā kas saistīts ar modes biznesu,» stāsta Guna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu:LabConcept vēlas pārvērst ārstu virsvalkus glītos apģērba gabalos

Renāte Priede, speciāli DB
, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī dakteri pelnījuši glīti ģērbties – atbilstoši savam respektablajam statusam darba vietā.

Tā pirms gada nolēma SIA Lab Concept īpašniece un dizainere Laura Liberte, kura šobrīd radījusi jau 12 dakteru darba virsvalku modeļus. Laura uzaugusi starp divām stihijām – mediķiem ģimenē un savu vēlmi studēt mākslu vai medicīnu, beigās izvēloties interjerista izglītību. LabConcept, viņasprāt, ir «labs veids, kā apvienot abas jomas – dizaina apģērbs medicīnas darbiniekiem». «Mode mani ir interesējusi vienmēr, un padziļināta pievēršanās mediķu vizuālajam tēlam sākās ar personīgā «šopera» pieredzi,» viņa skaidro. «Galvenais uzdevums un izaicinājums bija atrast tādu apģērbu, kas klientei – ārstei pēc profesijas – zem darba virsvalka izskatītos forši, lai viņa slimnīcā justos brīvi, sievišķīgi un glīti,» atceras Laura. Likumsakarīgi radās jautājums – kāpēc ir jādomā, ko pavilkt zem uzsvārča, ja var pašu profesionālo apģērbu padarīt skaistu un patīkamu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmēja: Esmu pārdevusi kleitu par trīs tūkstošiem mārciņu

Kristīne Stepiņa, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Teju katra trešā šī zīmola kāzu kolekcijas kleita kļūst par dižpārdokli, taču to komerciālā veiksme nav racionāli izskaidrojama.

Teju katra trešā zīmola Katya Katya kāzu kolekcijas kleita kļūst par dižpārdokli, taču to komerciālā veiksme nav racionāli izskaidrojama

Tā DB stāsta zīmola radītāja, modes dizainere Katja Šehurina, kurai ir savs zīmola veikals Londonā.

Kāzu kleitu mode pēdējā laikā ir ļoti mainījusies – tērpi kļuvuši vienkāršāki un funkcionālāki. Ērtība ir ņēmusi virsroku pār vizuālo izskatu. Dizaineres kāzu kleitas ir ieturētas bohēmiskā stilā, tās izstaro vieglumu un brīvību. Ir izveidotas divas zīmola Katya Katya apģērbu līnijas: Katya Katya Occasion vakarkleitām un Katya Katya Bridal – kāzu kleitām.

Ar K. Šehurinu DB tiekas zīmola salonā Rūpniecības ielā, kas atrodas blakus viņas darba studijai. Galds, pie kura notiek saruna, ir noklāts ar jaunās kolekcijas skicēm. Tā kā augstās modes pasaulē idejas tiek zagtas, fotogrāfe tiek piekodināta tās nebildēt. Pie tā, ka zīmola Katya Katya kleitas tiek kopētas, K. Šehurina jau ir pieradusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā Veronā, Itālijā, dibinātais sociālais kooperatīvs Progetto Quid nodarbina sociāli mazaizsargātas sievietes un vienlaikus mēģina mazināt modes ietekmi uz vidi

«Itālijā ir diezgan augsts sieviešu bezdarba līmenis, jo īpaši to vidū, kuras ir cietušas no fiziskas vai psiholoģiskas vardarbības, cilvēktirdzniecības u.tml. Viņām ir grūtāk piekļūt darba tirgum,» stāsta Džūlija Hjūstone (Giulia Houston), Progetto Quid korporatīvo attiecību vadītāja. Organizācijā strādā 90 cilvēki, no kuriem 60 ir nodarbināti ražošanā. 80 līdz 90% darbinieku ir sievietes vecumā no 19 līdz 65 gadiem. Nākotnes plānos ietilpst ražošanā nodarbināto skaitu palielināt līdz 120.

Kooperatīvs pievērš uzmanību arī ilgtspējas aspektiem. Sākumā tas izmantoja tikai ziedotus materiālus, bet, pieaugot apjomiem, tas vairs nav iespējams. Progetto Quid joprojām cenšas mazināt ietekmi uz vidi, pērkot materiālus, kas palikuši pāri no iepriekšējām kolekcijām un ko ir sarežģīti izmantot ražošanā, jo pāri palikušais audums nav pietiekami lielā apjomā tradicionālajai ražošanas ķēdei. Tehniski tiem ir zemāka tirgus vērtība un tos pārdod par zemāku cenu. «Ātrās modes zīmolu veikalos teju katru nedēļu ir cita kolekcija, bet mums aptuveni sešus mēnešus ir vienu un to pašu modeļu apģērbi, mainās vien audumi, ko izmantojam savos tērpos. Tie variējas atkarībā no tā, kāds materiāls mums ir pieejams. Klientam tas patīk, jo tas nozīmē, ka tāda žakete kā viņam, varētu būt vēl vien 40 cilvēkiem,» skaidro Dž. Hjūstone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Uzsākta Paade Mode pārdošana lielveikalu ķēdē Parīzē un Nicā

Zane Atlāce - Bistere, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bērnu modes zīmola Paade Mode attīstībā pagrieziena punktu iezīmējusi jaunā 2018.gada pavasara/ vasaras kolekcija (SS18), jo ar to tiks uzsākta Paade Mode pārdošana prestižajā lielveikalu ķēdē Galeries Lafayette Parīzē un Nicā, informē zīmola radošā direktore Santa Pīlēna.

«Būt pamanītiem ir tikai puse no veiksmes. Otra, sarežģītākā puse ir saglabāt nemainīgu kvalitāti un spēt pārsteigt ar katru jaunu sezonu, kam pamatā ir smags, neatlaidīgs komandas darbs. Esam gandarīti, ka Paade Mode apņēmīgi turpina uzņemto izaugsmes kursu, un īpašs lepnums par to, ka mūsu radītie izstrādājumi tagad izstādīti un nopērkami arī līdzās pasaules vadošo modes namu apģērbiem leģendārajā Galeries Lafayette Parīzē un Nicā,» stāsta Paade Mode dibinātāja un vadītāja Linda Raituma.

Baltijas modes federācija, Riga Fashion Week organizators, sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Latvijā bērnu modes zīmolam Paade Mode pasniegusi vērtīgu balvu - stipendiju mācībām Istituto Marangoni augstskolas trīs nedēļu kursos Milānā. Istituto Marangoni ir viena no prestižākajām augstskolām pasaulē, kur iegūt ar modes biznesu saistītu izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Coo Culte zīmola sieviešu apģērbi

Laura Mazbērziņa, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties apģērbu zīmola Coo Culte ražotnē.

Pašmāju ražotājs Coo Culte gadu gaitā ir izveidojis savu stilu, kas apvieno brutālo ar sievišķīgo. Tas atradis savu tirgus nišu, piemēram, apvienojot mākslīgo ādu ar tillu.

Uzņēmuma ražotne kopš 2014. gada atrodas Rīgā, Ganību dambī. Sākotnējās 20 kvadrātmetrus nelielās telpas pārtapušas par vairāk nekā 500 kvadrātmetrus lielu ražotni. «Visi audumi ražotnē ir sistematizēti datorprogrammā. Kaut arī to ir daudz un varētu šķist, ka nevar pat izskaitīt, jebkuru audumu var ātri atrast,» stāsta Coo Culte īpašniece Ilona Giberte.

Biznesa pirmsākumi meklējami 2009. gadā. No hobija tas pamazām pārtapis par I. Gibertes pamatdarbu un šobrīd viņai ir vairāk nekā 20 cilvēku liela komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: izgatavo tērpus no reiz lietotiem apģērbiem

Anda Asere, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielbritānijā pavadītiem 12 gadiem bērnu apģērba zīmola Lazy Francis īpašniece Olga Krūze ir atgriezusies Latvijā un cer eksportēt savu produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Man bija labs darbs – es organizēju pasākumus lieliem korporatīviem klientiem, savā laikā biju arī laba restorāna menedžere. Darbs patika, un nebiju plānojusi atgriezties, bet satiktu savu tagadējo vīru un atgriezos viņa dēļ,» viņa stāsta. Pēc atgriešanās Olgai piedzima meita, taču viņa visu mūžu ir strādājusi, tāpēc mājās nosēdēt nevarēja. Meitai bija gads, kad Olga jau bija nodibinājusi savu uzņēmumu.

Fokusā – eksports

Sākot biznesu, Olgai uzreiz bija doma par eksportu. «Ne tikai Latvijas pirktspējas dēļ, bet arī tāpēc, ka esam tikai divi miljoni. Uzreiz bija doma attīstīt zīmolu šeit un eksportēt. Mums ir sava darbnīca, internetveikals, noliktava, veidojam klientu datubāzi. Pamats ir izveidots, jautājums ir tikai par pārdošanas attīstīšanu un eksporta apjoma palielināšanu. Man ir diezgan labi kontakti ārzemēs, jo ilgi dzīvoju Lielbritānijā. Esmu dzīvojusi arī Amerikā un Francijā, man ir kursabiedri no dažādām valstīm,» viņa stāsta. Visvairāk Olgu interesē Lielbritānija, Krievija un Amerika. Ir sākta sadarbība ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem. «Turienes uzņēmēji meklē kaut ko atšķirīgu, greznu. Viņu kultūra atļauj pucēties, un viņi to arī dara,» viņa teic. Olgai ir biznesa partnere Lielbritānijā, un tur piesaistīti divi pārdošanas menedžeri. Viens strādās mazajiem un vidējiem veikaliem, bet otrs specializējas darbā ar lielajiem klientiem, veikalu tīkliem un vairumtirgotājiem. Runājot par to, cik lielus apjomus var izpildīt, ja pārdošanas vadītāju darbs būs sekmīgs, Olga norāda, ka uzņēmums kritiski izvērtē savas iespējas un līdz 10 tūkst. vienību sezonā varot saražot tepat Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru