Quantcast

Jaunākais izdevums

Ārzemju noieta tirgi joprojām ir galvenais dzinējspēks koksnes izstrādājumu ražotāju ienākumu pieaugumam, tomēr pieaugums ir arī pašmāju tirgū

To liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadā iespēto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā pērn asociācijā ietilpstošie uzņēmumi savu neto apgrozījumu salīdzinājumā ar aizpērno gadu ir spējuši palielināt par 8,21 milj. eiro jeb 1,9%, sasniedzot 435,78 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kurā lauvas tiesa pienākas diviem plātņu ražotājiem – a/s Latvijas finieris un SIA Kronospan Riga. Pēc asociācijas Latvijas koks izpilddirektora Andra Plezera sacītā, apgrozījuma pieaugumu visvairāk ir cēluši bērza saplākšņa izstrādājumu ražotāji SIA Verems – par 4,44 milj. eiro – un a/s Latvijas finieris – par 1,23 milj. eiro, kā arī skujkoku zāģētās produkcijas izstrādājumu ražotājs SIA Timberex Group ar 3,19 milj. eiro, kas jau kuro gadu pēc kārtas turpina strauju augšupeju.

Visu rakstu Apgrozījumu turpina audzēt ārzemēs lasiet 16. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Skaidu plākšņu ražotājs Kronospan Riga plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus

LETA, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidu plākšņu ražotājs «Kronospan Riga» (iepriekš «Bolderaja Ltd») plāno sākt pārstrādāt koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas pārstāve Vivita Vāvere-Ozola.

Līdz šim uzņēmums ar koksnes atkritumu pārstrādi nenodarbojās. Koksnes atkritumus, kas nav piesārņoti ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, plānots pārstrādāt, lai nodrošinātu materiālu atkārtoto izmantošanu un palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti.

Pēc viņas teiktā, uzņēmums pārstrādei plāno pieņemt koksnes atkritumu klases: 020107 (meža izstrādes atkritumi), 030101 (mizu un korķa atkritumi), 030105 (zāģskaidas, koksnes atgriezumus, sabojātu koksni un koksnes daļiņas, kuras nesatur bīstamas vielas), 150103 (koka iepakojumu), 170201 (koku), 191207 un 200138 (koksni, kas nesatur bīstamas vielas). Kopumā plānots pārstrādāt līdz 200 400 tonnām koksnes atkritumu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar skaidu plākšņu ražotāja «Kronospan Rīga» plānoto modernizāciju un darbības paplašināšanu augusta beigās notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana, liecina paziņojums medijos.

Tajā teikts, ka Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde 2018.gada 15.jūnijā pieņēma lēmumu par ietekmes uz visi novērtējuma procedūras piemērošanu izmaiņām uzņēmuma piesārņojošajā darbībā saistībā ar uzņēmuma saražotās produkcijas apmēra pieaugumu.

Plānots, ka «Kronospan Rīga» saražoto kokskaidu plātņu apmērs pieaugs līdz 650 000 kubikmetriem gadā, laminēto kokskaidu plātņu ražošana palielināsies līdz 26 miljoniem kvadrātmetru gadā, orientēto kokskaidu plātņu ražošanas apmēri sasniegs miljonu kubikmetru gadā, bet nebīstamo koksnes atkritumu reģenerācijas apmērs pieaugs līdz 900 400 tonnām gadā.

Ietekmes uz vidi sabiedriskā apspriešana notiks 2019.gada 26.augustā, plkst.18 «Kronospan Rīga» pirmā stāva zālē Daugavgrīvas šosejā 7b, Rīgā. Savukārt rakstiskus priekšlikumus par kompānijas paredzēto darbību var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā līdz šā gada 2.septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris: Konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris saņem 20 miljonu eiro aizdevumu attīstībai

Žanete Hāka, 16.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank un AS Latvijas Finieris ir parakstījuši aizdevuma līgumu 20 miljonu eiro apmērā, ar kuru tiek turpināta Latvijas Finiera ilgtermiņa attīstības plāna īstenošana, informē bankas pārstāvji.

Tā rezultātā ir plānots piedāvāt klientiem plašāku produktu klāstu, pilnvērtīgāku servisu un palielināt ražošanas jaudas. Projekta ietvaros ir plānots attīstīt ražotnes Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā.

Pauls Ābele, AS Latvijas Finieris valdes loceklis: «Mūsu uzņēmuma būtiska konkurētspējas priekšrocība ir unikālais un plašais saplākšņa produktu un ar tiem saistīto pakalpojumu grozs, kas ir attīstīts ciešā sadarbībā ar klientiem. Latvijas Finieris attīstības plāna pamatā ir arī turpmāka klientu apmierinātības celšana, turpinot būt pasaules līmeņa bērza saplākšņa ražotājam un attīstītājam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Algu palielināšana ir iespējama, tikai paaugstinot produktivitāti

Māris Ķirsons, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris investēs vēl aptuveni 180 milj. eiro saplākšņa ražošanā Latvijā un ārpus tās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā ir tā vērtības un uz tām balstītie četri vaļi – investīcijas tehnoloģijās, produktu un pakalpojumu attīstība kopā ar klientu, pieeja koksnes resursiem, motivēts un prasmīgs darbinieku kolektīvs. Latvijas Finieris 25 gadu garumā 16 reizes paaugstinājis neto apgrozījumu, kaut arī saražotās produkcijas apjoms pieaudzis tikai sešas reizes, bet darbinieku vidējā alga palielinājusies pat 20 reizes, vienlaikus uzņēmums pierādījis spēju apsteigt notikumus noieta tirgos, tajā skaitā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Nākamais lielākais investīciju projekts ir iecerēts Kuldīgā

Māris Ķirsons, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot 60 milj. eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Igaunijā, AS Latvijas Finieris palielinās kopējo ražošanas apjomu par 12%, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness

«Tās ir lielākās uzņēmuma investīcijas vienā projektā, kuru rezultātā Kohilā ir izveidota modernākā bērza saplākšņa rūpnīca, kuras jauda ļauj pārstrādāt 160 000 m3 finierkluču,» skaidro AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Jaunā ražotne 17 000 m2 platībā ir paredzēta tieši saplākšņa ražošanai, jo līdz šim Kohilā tika ražots bērza finieris, kura tālākā pārstrāde notika Rīgā.

«Tādējādi daļa finiera tiks pārstrādāta saplāksnī turpat Kohilā, bet daļa tiks vesta uz Latviju,» skaidro J. Ciems. Viņš arī norāda, ka jaunā bērza saplākšņa ražotne ir jau piektā koncerna rūpnīca – divas Latvijas Finieris ražotnes Lignums un Furniers atrodas Rīgā, SIA RSEZ Verems Rēzeknē un Sastmalā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pēdējos gados lielākais investīciju projekts apstrādes rūpniecībā Latvijā

Māris Ķirsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju 100 milj. eiro investīcijas OSB un kokskaidu plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga ir pēdējos gados lielākais investīciju projekts ne tikai kokapstrādē, bet visā apstrādes rūpniecībā, laikrakstam Dienas Bizness norāda kokapstrādes eksperts Andris Plezers.

Kā vēstīts, SIA Kronospan Riga investēs teju 100 miljonus eiro, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju. Valsts to atbalstīs ar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi nepilnu 20 milj. eiro apmērā.

A. Plezers atgādina, ka viena investīciju projekta ietvaros vēl apjomīgākas investīcijas ir veiktas AS Bolderāja, kas pašlaik ir SIA Kronospan Riga, kur par aptuveni 180 milj. eiro tika uzbūvēta Latvijā līdz tam nebijusi OSB plātņu ražotne, kā arī modernizēta kokskaidu plātņu rūpnīca, bet vēl lielākas bija Cemex investīcijas, izveidojot jauno cementa ražotni Brocēnos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris šogad plāno palielināt apgrozījumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Biķis teica, ka viens no Latvijas finiera apgrozījuma pieauguma noteicošajiem elementiem ir ražošanas apjomu izmaiņas. Šogad plānots apmēram 10% apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir saistīts ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē.

Tāpat uzņēmuma attīstību ietekmē arī izmaiņas pasaules ekonomikā, piebilda Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs. «Jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci kā Eiropā, tā ārpus tās, jo lielāks ir pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas, tādejādi arī mēs netieši izjūtam ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos,» sacīja Biķis.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, neraugoties uz kompānijas stabilo esošo pircēju bāzi, kas būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un atrodas vairāk nekā 60 valstīs, Latvijas finieris šogad aktīvāk strādā Ziemeļamerikas tirgū, kā arī veic Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biķis: Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, tādēļ ir jāvirzās tālāk ar nodokļu reformas apstiprināšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma ir ļoti nepieciešama un atbalstāma. «Izmaiņas ir vajadzīgas, ja mērķis ir ko uzlabot. Izmaiņas ir pašsaprotama lieta, vienkārši jāvirzās uz priekšu,» teica Biķis.

No uzņēmēju viedokļa, īpaši svarīga ir reinvestētās peļņas ieviešana. Tas pēc Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja teiktā, veicinās gan uzņēmumu investīcijas, gan tautsaimniecības attīstību kopumā.

Tāpat svarīga ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Tuvākajā nākotnē uzņēmēju izaicinājums ir atalgojuma palielināšana, lai novērstu darbaspēka izbraukšanu no valsts, norādīja Biķis.

Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija šonedēļ gaidāmajā Saeimas sēdē atbalstīs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokrūpniekiem šogad tāpat kā pērn

Māris Ķirsons, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa kokrūpnieku turpina neto apgrozījuma pieaugumu, citi dažādu iemeslu dēļ piebremzē; kopējie rezultāti līdzīgi pērnajiem

Tā liecina asociācijas Latvijas koks apkopotie dati par saimniecisko darbību šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Kopumā šogad asociācijā ietilpstošie uzņēmumi savu neto apgrozījumu salīdzinājumā ar analogu laiku pērn saglabājuši tajā pašā apmērā – 216 milj. eiro.

«Kritums par 0,4% vairāk nozīmē, ka šogad un pērn rezultāti faktiski ir identiski,» skaidro asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš norāda, ka kopējie rādītāji ir atkarīgi no divu lielāko kokrūpniecības uzņēmumu – plātņu ražotāju – SIA Kronospan Riga Ltd un a/s Latvijas finieris – iespētā. Lai arī abiem līderiem šogad neto apgrozījums ir bijis mazāks, tomēr A. Plezers norāda, ka šis kritums procentuālā izteiksmē ir niecīgs – 3–5% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris koncerns pērn strādājis ar 229,1 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gadā, un investējis 21 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

2017. gadā Latvijas Finieris eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropas kontinentā (83%) un Āzijas reģionā.Kopumā koncerna struktūrvienības Latvijā 2017. gadā nodokļos samaksājušas 19,3 miljonus eiro (no kuriem 11,2 miljoni VSAOI un 6,4 miljoni IIN).

Papildu 2,3 miljoni eiro samaksāti elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.Kopējais koncerna Latvijas Finieris darbinieku skaits 2017. gadā bija 2700, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs.Produktu un ražošanas procesu attīstībā, kā arī darba ražības un kvalitātes paaugstināšanā 2017. gadā Latvijas Finieris investējis 21 miljonus eiro, savukārt šogad tiek precizēta koncerna investīciju programma 2018. – 2023. gadam 200 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta galerija - Latvijas Finieris atklāj saplākšņa rūpnīcu Igaunijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris otrdien, 15. novembrī atklāja jauno bērza saplākšņa rūpnīcu Igaunijā, uzsākot ražot saplākšņa produktu ar preču zīme Rīga, informē uzņēmumā.

Pēc diviem investīciju etapiem 80 miljonu eiro kopvērtībā ir izveidota pasaules klases bērza saplākšņa rūpnīca, kas aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām un gatava pārstrādāt 160 tūkstošus kubikmetru bērza finierkluču gadā.

Jaunā ražotne izceļas ar Igaunijā izgatavotiem koka konstrukciju elementiem. Tā ir viena no lielākajām koka būvēm Igaunijā, kam pagaidām vēl nav daudz analogu rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā.

Koncerns Latvijas Finieris 2015. gadā sasniedza 196,5 miljonus eiro apgrozījumu, saražojot 240 tūkstošus kubikmetru saplākšņa, nopelnīja 12,8 miljonus eiro, attīstībā ieguldīja 42,3 miljonus eiro, kopējais nodokļu apjoms 17,4 miljoni eiro. Koncernā strādā 2500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas Finieris stabilas darba samaksas nodrošināšanai pirmo reizi izmantoja vairāk nekā miljons eiro no koncernā pastāvošā ienākumu drošības fonda, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada decembrī un šā gada janvārī koncerna Latvijas Finieris struktūrvienību darbiniekiem Latvijā un Lietuvā darba algas līdz 50% apmērā tika segtas no 2011. gadā uzņēmumā izveidotā ienākumu drošības fonda kopumā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

«Šī ir pirmā reize, kad nācās izmantot līdzekļus no ienākumu drošības fonda,» skaidro Latvijas Finiera Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere. Viņa norāda, ka pagājušā gada netipiski siltais un mitrais laiks ietekmēja ne tikai mežizstrādi, bet arī darba apjomu Latvijas Finiera rūpnīcās.

«Ienākumu drošības fonds ļāva ilgstoši samazināta darba apjoma apstākļos saglabāt darbiniekiem ienākumu stabilitāti, turpinot maksāt algu vidējās mēneša izpeļņas apmērā. Līdz ar to cilvēki varēja samaksāt savus rēķinus un viņiem nebija jāsatraucas par būtisku ienākumu kritumu. Šāds finanšu drošības instruments garantē, ka uzņēmums nepazaudē kvalificētus speciālistus, bet valsts nezaudē nodokļu ieņēmumus un neiegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts,» norāda G. Meiere. Viņa piemetina, ka šāda veida uzkrājumu fondi krīzes situāciju pārvarēšanai ārzemēs ir populāri, taču ne Latvijā. Interesanti, ka esot arī valstis, kur šāda drošības spilvena izveide tiek atbalstīta nodokļu atvieglojumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares uzņēmumi 2017.gadā ir turpinājuši neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja produkcijas ražošana, globālā inflācija.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2017. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga. Savukārt būtisku apgrozījuma pieaugumu pērn veica kokmateriālu tirdzniecības SIA Pata – par 25,68 milj. eiro. Tāpat iespaidīgu apgrozījuma kāpumu 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu uzrādīja gan AS Latvijas valsts meži, gan kokskaidu un OSB plātņu ražošanas SIA Kronospan Riga, gan SIA Rettenmeier Baltic Timber.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris, reģistrējot 22 miljonu eiro vērtu komercķīlu, ieķīlājis pamatlīdzekļus

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāti uzņēmuma pamatlīdzekļi, kas atrodas un turpmāk atradīsies ražotājam piederošajā rūpnīcā Hapaks Rīgā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

18.martā reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 22 miljoni eiro. AS «Latvijas Finieris» šobrīd ir aktuālas kopumā piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Kā pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Pauls Beķeris, reģistrētā komercķīla nav saistīta ar jaunu investīciju projektu un jauna kredīta piesaisti – tā ir esoša ilgtermiņa pārfinansēšana no Luminor bankas uz banku OP Corporate Bank plc. Reģistrētās komercķīlas apjoms ir atbilstošs pārfinansētajam kredīta apjomam.

AS Latvijas Finieris dibināts 1992.gadā un ir viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 224,490 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 11,891 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vadītājs mācās: Mācīšanās - laiks jaunām idejām

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo vairāk cilvēks sasniedz un augstāk pa karjeras kāpnēm kāpj, jo skaidrāka kļūst apziņa, ka mācības nav tikai viens atsevišķs projekts, kas ir pabeigts un līdz ar diplomu nolikts mapītē.

Patiesībā tas ir process, kas ik pa brīdim jāatjauno un jāpapildina, lai arī pats vadītājs, tāpat kā viņa komanda, būtu augstākajā līmenī. Protams, mācīties var dažādu apsvērumu dēļ, kādam varbūt noteicošais būs saņemtais diploms vai grāds, citam- iegūtās atziņas un iespēja tikties ar cilvēkiem, kas strādā līdzīgos amatos, bet ar kuriem citos apstākļos, iespējams, nekad nesatiktos. Mācoties Komercizglītības centra (KIC) Biznesa Meistarklasē, man komunikācija ar dažādu uzņēmumu vadītājiem šķiet ļoti vērtīga. Gan no pasniedzējiem, gan no mācību kolēģiem smeļos idejas savam darbam un dažādu izaicinājumu pārvarēšanai. Divi no maniem Biznesa Meistarklases grupas biedriem ir piekrituši pastāstīt savu motivāciju, kāpēc mācīties:

Komentāri

Pievienot komentāru