Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Šorīt apgrūtināti braukšanas apstākļi ir teju visā Latvijā, bet Saldus apkārtnē tie pat ir īpaši apgrūtināti, informē "Latvijas valsts ceļi".

Pēc stiprās snigšanas Saldus apkārtnē īpaši apgrūtināti braukšanas apstākļi izveidojušies Liepājas šosejas posmā no Mazblīdenes līdz Ciecerei un Kuldīgas - Saldus šosejas posmā Saldus novada teritorijā.

Savukārt apgrūtināti braukšanas apstākļi trešdienas rītā ir pa Tallinas šoseju, Vidzemes šosejas posmā no Rīgas līdz Vangažiem, Valmieras šosejas posmā no Murjāņiem līdz Braslas tiltam, pa Rīgas apvedceļu, Ventspils šosejas posmā no Rīgas līdz Usmai, pa Bauskas, Jelgavas un Liepājas šosejām, kā arī pa ceļu Liepāja- Rucava.

Tāpat apgrūtināti braukšanas apstākļi ir pa Daugavpils šoseju visā tās garumā, pa Kokneses šoseju, pa Rēzeknes šoseju, pa ceļu Grebņeva - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža, kā arī pa Daugavpils un Rēzeknes apvedceļiem.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Valmieras Industriālajā parkā, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, pabeigta tā izbūve – ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas (loģistikas) laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm.

Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādejādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Reverso satiksmi pār Salacu Salacgrīvā no pagaidu tilta pārslēgs uz jauno tiltu un atcels ierobežojumus kravas transportam, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Tas tiks izdarīts šodien dienas laikā. Satiksme tiks organizēta pa vienu jaunā tilta braukšanas joslu, un to regulēs ar luksoforiem. Arī gājēju kustība turpmāk notiks pa jaunā tilta ietvi.

Līdz ar satiksmes pārvirzīšanu uz jauno tiltu, šķērsot upi Salacgrīvā varēs arī kravas transports, kura faktiskā masa ir lielāka par 44 tonnām.

Slēgtā josla būs norobežota ar vadstatņiem, atļautais braukšanas ātrums uz tilta būs apdzīvotā vietā atļautie 50 kilometri stundā. Plānots, ka reversā satiksme saglabāsies līdz tilta pilnīgai atvēršanai satiksmei, kas paredzēta novembra vidū.

Vienlaikus LVC informē, ka valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 27 posmos. Plašākie satiksmes ierobežojumi saglabājas uz reģionālajiem autoceļiem starp Balviem un Liteni, Koknesi un Vecbebriem, kā arī Valdemārpili un Rudi.

Galveno autoceļu tīklā sliktā stāvoklī patlaban ir trīs tilti, kas ir jāpārbūvē, intervijā sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš norādīja, ka tas ir uz Rīgas apvedceļa esošais tilts pār Ķekaviņu, kā arī divi pārvadi uz Daugavpils šosejas (A6). "Tomēr galvenokārt tilti, kas prasa īpašu pieskatīšanu, atrodas uz vietējiem autoceļiem ar salīdzinoši nelielu satiksmes intensitāti," norādīja Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka uz lielajiem autoceļiem tik sliktā stāvoklī kā bija tilts pār Salacu Salacgrīvā neesot, kā arī tas bija pašvaldības tilts, ko valsts pārņēma savā īpašumā, lai to sakārtotu. Pēc Lazdovska teiktā, patlaban nav tiltu, kur vienīgā iespēja būtu to pārņemšana valsts īpašumā.

Viņš papildināja, ka ne visai labā stāvoklī ir tilti Rīgā, kā arī vajadzētu remontēt dzelzceļa pārvadu Jelgavā. "Ne tajā labākajā stāvoklī ir Vienības tilts Daugavpilī, bet tam pašvaldība ir piesaistījusi Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu," sacīja Lazdovskis.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Starptautiskā maksājumu tehnoloģiju kompānija "Visa" sadarbībā ar inovāciju centru "Tenity" paplašinājusi Eiropas Inovāciju programmu, un tagad tajā ir iespējams pieteikties arī jaunuzņēmumiem no Baltijas un Ziemeļvalstīm, nformē "Visa" pārstāvji.

Līdz šim "Visa" Eiropas Inovāciju programma jau ir atbalstījusi 120 "fintech" uzņēmumus astoņās valstīs, kopumā saņemot vairāk nekā 1200 pieteikumus. Reģionālā programma ir izstrādāta, lai paātrinātu "fintech" sektora attīstību Ziemeļvalstīs un Baltijā, veicinot sadarbību starp vietējiem jaunuzņēmumiem un "Visa" globālo ekosistēmu, tādējādi paātrinot un efektivizējot inovāciju nonākšanu tirgū.

“Esam lepni uzsākt Visa Eiropas Inovāciju programmu arī Ziemeļvalstīs un Baltijā,” norāda Visa Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona grupas vadītājs Filips Konopiks (Philip Konopik). “Šis reģions ir mājvieta uzņēmīgiem un digitāli attīstītiem fintech uzņēmumiem. Paplašinot mūsu pārbaudītās inovāciju platformas darbību, mēs palīdzam reģiona jaunuzņēmumiem atrast jaunas attīstības un sadarbības iespējas, kopīgi veidojot maksājumu nākotni gan vietējā, gan globālā mērogā.”

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” un SKDS veiktā pētījuma dati liecina, ka šogad 37 % uzņēmumu plāno investēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2024. gadā. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, būtiskais pieaugums skaidri parāda, ka uzņēmumi arvien vairāk apzinās digitālo risinājumu nozīmi efektivitātes, drošības un konkurētspējas veicināšanā. Šobrīd pakalpojumu sniedzēji, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā.

Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau divas desmitgades nodrošina pakalpojumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, šajā laikā Latgales plānošanas reģionā ieguldot tīkla modernizācijā un 5G attīstībā 30,5 miljonus eiro. Kā uzsver “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, līdzekļi tiek novirzīti gan jaunu bāzes staciju izbūvei, gan esošās infrastruktūras modernizācijai, lai nodrošinātu stabilu pārklājumu un augstu pakalpojumu kvalitāti visā reģionā.

Periodā no 2005. gada Latgales plānošanas reģionā, kurā ietilpst Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes reģions, ir uzstādītas 149 bāzes stacijas un šogad kopumā tika izbūvētas vēl septiņas, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām jau Latgales plānošanas reģionā uzstādītajām bāzes stacijām 88 modernizēta ar 5G tehnoloģiju un vēl 12 šajā gadā tiks modernizētas.

Kopumā “Bite Latvija” šogad uzstādījusi 60 jaunas 5G bāzes stacijas līdz šim vēl neaptvertās vietās visā Latvijā un modernizēt 210 esošās stacijas ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām, paplašinot 5G pārklājumu uz visiem Latvijas A klases autoceļiem. Līdz gada beigām uzņēmuma tīklā darbosies 1160 bāzes stacijas, no kurām vairāk nekā 800 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Sākot no 2030. gada transporta sektora emisijas būs jāsamazina vismaz par 16 procentiem, paredz ceturtdien, 27. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītais Transporta enerģijas likums.

Degvielas piegādātājiem būs pienākums palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs komersants varēs pats izvēlēties, kā efektīvāk sasniegt noteikto mērķi. Piemēram, esošajās degvielas uzpildes stacijās varēs ierīkot biometāna vai elektroenerģijas uzlādes punktus, kā arī piedāvāt degvielu ar lielāku biodegvielas piejaukumu vai pilnībā atjaunīgu biodegvielu.

Pienākums samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecas uz degvielas tirgotājiem visā Eiropas Savienībā, atbildot uz deputātu jautājumiem, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē iepriekš uzsvēra Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji. Prasības neattieksies uz lauksaimniecībā un zivsaimniecībā izmantoto degvielu, pauda ministrija.

Pēdējā desmitgadē digitālās platformas būtiski mainījušas pasažieru pārvadājumu vidi Latvijā - īpaši taksometru pakalpojumu nozari.

Tās ieviesa ērtību, caurspīdīgas cenas un ātrumu, padarot pakalpojumu sabiedrībai pieejamāku nekā jebkad iepriekš. Rezultātā pasažieri ir lielākie ieguvēji, taču taksometru vadītāij bieži strādā nenoteiktos apstākļos, kur ienākumus nosaka neregulēti algoritmi, nevis reāla tirgus dinamika. Nozare šobrīd virzās uz pārmaiņām, un tās sakārtošana kļuvusi par steidzamu nepieciešamību. Lai nozare attīstītos, ir jāveido skaidri un vienlīdzīgi spēles noteikumi visām iesaistītajām pusēm - gan digitālajām platformām, gan autovadītājiem, gan valstij. Nepieciešama caurspīdīga, cilvēkcentrēta sistēma, kas nodrošina profesionālu un drošu pakalpojumu, taisnīgu atalgojuma sistēmu vadītājiem un uzticību no pasažieru puses.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

Vai tev ir sajūta, ka, braucot pa taisnu ceļu, automašīna spītīgi cenšas nokļūt grāvī vai iebraukt pretējā joslā? Varbūt stūre stāv nedaudz slīpi, lai gan riteņi ir vērsti taisni? Šīs ir klasiskas pazīmes, kas liecina, ka auto nepieciešama tā dēvētā savirzes regulēšana. Šajā rakstā aplūkosim, kāpēc šī procedūra ir tik svarīga (īpaši ziemas sezonā), un kāpēc Riepu garāža piedāvātais serviss ar garantiju ir labākā izvēle tavam auto!

Kas patiesībā slēpjas zem vārdu salikuma savirzes regulēšana?

Bieži vien autovadītāji uzskata, ka riteņiem vienkārši jābūt taisniem. Taču automašīnas ritošā daļa ir daudz sarežģītāka. Riteņu ģeometrija ietver vairākus leņķus, no kuriem svarīgākie ir sagāzums, savērsums un stūres ass, tāpēc pareizais apzīmējums ir riteņu ģeometrijas regulēšana, jo vienkopus tiek regulēti vairāki leņķi.

Tomēr tautas valodā plašāk tiek izmantota savirzes regulēšana. Tās laikā meistars, izmantojot specializētas iekārtas, pārbauda un koriģē visus parametrus atbilstoši konkrētā auto ražotāja specifikācijām. Ja šie leņķi ir neprecīzi pat par dažiem milimetriem, auto uzvedība uz ceļa var krasi pasliktināties, bet riepas – ātrāk nodilt.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Starptautiskās maksājumu tehnoloģiju kompānijas "Visa" Eiropas inovāciju programmā (VIPE) iekļuvuši astoņi augsta potenciāla "fintech" uzņēmumi no Baltijas un Ziemeļvalstīm, tostarp no Latvijas VIPE programmā izdevies iekļūt uzņēmumam "Beneflo".

"Beneflo" nodarbojas ar darbinieku atbalsta risinājumu platformas izstrādi, kas starptautiskā līmenī vienkāršo dažādu bonusu un pabalstu piešķiršanu darbiniekiem - piemaksas transportam, ēdienreizēm, izglītībai un citam, izmantojot "Visa" karti un lietotni.

VIPE Baltijas un Ziemeļvalstu programma ir uz pilotprojektiem vērsta sadarbības platforma, kas paredzēta digitālo inovāciju paātrināšanai Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Islandē un Dānijā.

Sešu mēnešu ilgās programmas laikā atlasītajiem "fintech" jaunuzņēmumiem būs iespēja attīstīt savas biznesa idejas un inovācijas, īstenot pilotprojektus, veidot partnerības un iesaistīties tīklošanās aktivitātēs ar "Visa" ekosistēmas partneriem visā pasaulē.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Rīgas ostā prezentēts SIA “Latvijas Propāna Gāze” modernizētais sašķidrinātās propāna gāzes (SPG) terminālis un jaunizbūvētā infrastruktūra, kas ir vienīgais šāda tipa terminālis Baltijā un turpmāk nodrošinās liela izmēra transatlantisko sašķidrinātās gāzes tankkuģu uzņemšanu un apkalpošanu.

Termināļa modernizācijā SIA “Latvijas Propāna Gāze” ir investējusi 10 milj. eiro un jaunā infrastruktūra tika nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī. Paredzams, ka jau šogad Rīgas ostā tiks pārkrautas 400 000 tonnas sašķidrinātās dabasgāzes no ASV, tā būtiski stiprinot Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ir stratēģisks solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un piegāžu diversifikācijā. Pateicoties uzņēmuma mērķtiecīgām investīcijām, Latvija kļūst par nozīmīgu enerģētikas mezglu Baltijas reģionā, kas spēj uzņemt transatlantiskās piegādes un nodrošināt tās ne tikai vietējam tirgum, bet arī kaimiņvalstīm. Šādas investīcijas vienlaikus stiprina mūsu ostu konkurētspēju un ekonomikas noturību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.