Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Jaunu auto tirdzniecībā svarīgākais uzdevums krīzes laikā bija noturēt galvu virs ūdens, bet šobrīd jaunu auto tirdzniecība ir stabila, bez galvu reibinoša pieauguma

Tajā pašā laikā konkurence ir nesalīdzināmi pieaugusi, maksātspējīgā auditorija joprojām ir tik liela, cik ir, un nākas meklēt jaunas peļņas iespējas. Tās jau tiek realizētas pieprasītos, konkurētspējīgos servisa produktos, ir jāturpina meklēt dažādos integrētos mobilitātes, apdrošināšanas un finansējuma pakalpojumos un, protams, arī lietotu automobiļu tirdzniecībā. Tiesa, tirgotāji arvien vairāk saskaras ar kopīgām problēmām lietotu auto tirgū – pircēja nepietiekamajām zināšanām, zemu patēriņa kultūru un tirgus spiediena rezultātā deformējušos izpratni par kvalitātes un cenas attiecību.

Paužot autotirgotāju viedokli, Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš uzsvēra, ka «lielākais jaunu auto tirgus vilcējspēks ir valsts un privāto uzņēmumu iepirkumi, taču privātais sektors no kopējā apjoma veido tikai aptuveni 20%. Bēdīgākā ziņa ir tā, ka pēdējos gados šis skaitlis ne par mata tiesu nav izkustējies no vietas un nav indikāciju, ka tas varētu mainīties. Arī valsts un pašvaldību iepirkumi ir pieticīgi.»

Mednieku terminoloģijā 2013. gadā autotirgotājiem Latvijā medību bija pat ļoti daudz, taču medījumu ir ievērojami mazāk, nekā cerēts.

2013. gads jaunu auto tirgotājiem nav bijis viegls. Ikvienam autosalonam burtiski ar zobiem un nagiem bija jācīnās par saviem klientiem, jo to skaits joprojām bija ļoti ierobežots, bet konkurence milzīga. Autotirgotāji daudzkārt sūrojās, ka tirdzniecības apjomi 2013. gadā nav lielāki, kādi tie bija 2011. gadā, bet saimnieciskie izdevumi, ieskaitot autosalonu uzturēšanu, ir palielinājušies teju divkārtīgi.

Nespējam konkurēt ar kaimiņiem

Kā vienu no sāpīgākajām un ielaistajām kaitēm autotirgotāji min nodokļu atšķirības starp Baltijas valstīm, kas tiešā veidā atbalsta starptautisku uzņēmumu un lielo auto parku reģistrāciju Igaunijā un Lietuvā. Pēc Auto asociācijas datiem, salīdzinot ar tuvējām kaimiņvalstīm, transportlīdzekļu ekspluatācijas ziņā nodokļu vide Latvijā ir nelabvēlīgākā – nodokļu slogs Latvijā 15 reizes pārsniedz kaimiņvalstīs esošo. Līdz ar to puse automašīnu, kas pārsniedz 30 tūkstošu latu vērtību, tikušas reģistrētas Igaunijā. Tas nozīmē, ka lielākā daļa dārgo auto, kas vizinās Latvijā, nav tik ļoti gaidītie kaimiņvalsts tūristi, bet gan pašmāju apsviedīgākie autoīpašnieki, kuri steigšus ir izmantojuši nodokļu atšķirības.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā pirmreizēji ir reģistrēti 12,8 tūkstoši automašīnu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5t), kas ir par 1% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Pasažieru automašīnu skaits aizvadītā gadā ir bijis teju identisks nekā iepriekšējā gadā (10,6 tūkstoši vienību), bet vieglais komerciālais transports reģistrēts par 3% mazāk nekā 2012.gadā.

2013. gada auto tirgu kopumā var raksturot kā ar skaitliskā ziņā stipri samazinātiem lielajiem korporatīvajiem darījumiem – ļoti maz bija lielāki valsts iestāžu iepirkuma konkursi, skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš. Tieši korporatīvo darījumu mazo apjomu dēļ kritusies arī vieglā komerctransporta realizācija, kas savukārt kalpoja par pamatu auto tirgus pieaugumam 2012.gadā.

Tomēr, ja analizējam Latvijas auto tirgus potenciālu, nevar nepieminēt, ka kopējais auto reģistrāciju skaits ir nedaudz mānīgs, jo tas ietver arī re-eksportētos auto. Tie ir darījumi, kas dažu mēnešu laikā no reģistrācijas Latvijā tiek noņemti no uzskaites un pēc tam izvesti uz citām valstīm. Ja 2012.gadā re-eksporta apjoms bija 9% no kopējā pirmreizēji reģistrēto vieglā transportlīdzekļu skaita, tad 2013.gadā re-eksportēto auto apjoms ir jau sasniedzis 14%, uzsver asociācijas pārstāvis.

Baltijā lielākās auto kardānu ražotāja SIA Auto Cardan jaunā ražotne pavērs plašākas eksporta iespējas un uzņēmums klientiem varēs sniegt labāku pakalpojumu, sacīja Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš.

Uzņēmums strādās ar to pašu jaudu kā iepriekš, taču jaunā ražotne rada iespējas paplašināties, pirkt labākas iekārtas, sniegt labāku pakalpojumu, kā arī varam cerēt uz labākiem ārvalstu pasūtījumiem, sacīja Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Somija un Lietuva. Kārkliņš skaidroja, ka gadījumos, kad eksports uz kādu valsti ievērojami pieaug, uzņēmums šajā valstī atver pastāvīgu darbnīcu. Tā tas ir bijis ar eksportu uz Igauniju, kas pieaudzis tik lielā mērā, ka Auto Cardan izlēma radīt darbnīcu Igaunijā, un pirms diviem gadiem tika atvērta ražotne Tallinā.

Iespējams, ka arī uz Somiju tuvākajā laikā eksports pieaugs tādā apmērā, ka būs nepieciešams veidot pastāvīgu darbnīcu Somijā. Līdz ar to mūsu eksporta procents nav pastāvīgs lielums - kādu brīdi tam ir tendence augt, bet, sasniedzot noteiktu līmeni konkrētā valstī, tur tiek izveidota ražotne un kopējais eksporta apjoms atkal krītas, skaidroja Kārkliņš.

2013.gadā Latvijā pirmreizēji ir reģistrēti 44,57 tūkstoši lietotu pasažieru automobiļi, kas ir par 14% vairāk kā 2012.gadā, liecina Auto asociācijas dati.

2013.gada pirmreizējo reģistrāciju apjoms arī pārsniedz 2003.gada reģistrāciju apjomu – 43,6 tūkstošus, kas Latvijas lietoto auto tirgū bija pirmais būtiskais realizācijas pieauguma gads pēc ilgstošāka stagnācijas perioda.

Pagājušajā gadā Latvijā pirmreizēji reģistrēto pasažieru automobiļu vidējais vecums salīdzinājumā ar 2012.gadu ir palicis nemainīgs – 10 gadi.

«Latvijas auto parks ir viens no vecākajiem ES, kas rada konsekvences attiecībā uz satiksmes drošību un kaitīgo izmešu apjomiem. 2013.gadā visvairāk pirmreizēji Latvijā ir reģistrēti automobiļi, kas ir vismaz 11 gadus veci (16,3 tūkstoši vienību jeb 36,7%), tomēr pēdējos pēckrīzes gados nedaudz pieaug to lietoto pasažieru automobiļu īpatsvars, kuri ir līdz desmit gadiem veci,» skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Šonedēļ auto tirgotājs SIA Forum Auto Rīgā atklāja jaunu autocentru, kur bez Kia un Peugeot markas automašīnām tiek tirgotas arī Cadillac zīmola automašīnas, informē Forum Auto.

Līdz 2013.gada augustam "Forum Auto" ilgus gadus darbojās ar nosaukumu "Kia Automobiles", kas tirgoja tikai "Kia" markas automašīnas, taču pēc nosaukuma maiņas, sākot ar šo gadu, tirgotājs pārdos arī "Peugeot" un "Cadillac" markas automašīnas.

Paplašinot darbību, "Forum Auto" šonedēļ Rīgā atklāja jaunu autocentru Kārļa Ulmaņa gatvē 101. Auto salona kopējā platība ir 3500 kvadrātmetri, no kuriem aptuveni 1500 kvadrātmetri ir servisa zona, 1200 kvadrātmetri atvēlēti jauno automašīnu tirdzniecībai, bet 200 kvadrātmetri - lietoto automašīnu tirdzniecībai. Autocentrā tiek nodarbināti 30 cilvēki.

Plānojot auto iegādi, 23% Igaunijas iedzīvotāju būtu gatavi novirzīt šim mērķim summu no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro. Latvijā šādu summu būtu gatavi ieguldīt 14% iedzīvotāju, bet Lietuvā – vien 11%. Toties gan Latvijā, gan Lietuvā lielākā daļa iedzīvotāju (46% un 54% attiecīgi) būtu gatavi ieguldīt auto iegādē līdz 7000 eiro, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Ja summu līdz 7000 eiro Latvijā un Lietuvā auto iegādei gatavi iztērēt apmēram puse no tiem, kuri tuvāko gadu laikā plāno šādu darījumu, tad Igaunijā vien 26%. Savukārt summu no 7 līdz 10 tūkstošiem eiro auto iegādei gatavi novirzīt 19% iedzīvotāju Igaunijā un Lietuvā un 23% – Latvijā.

Igaunijā ir vislielākais īpatsvars tādu, kuri plāno auto iegādei tērēt no 20 līdz 30 tūkstošiem eiro – 12%, Latvijā un Lietuvā šis skaitlis ir 4%.

«Mūsu statistika rāda, ka arī līzinga līgumu summas Igaunijā ir augstākas nekā Latvijā un Lietuvā. Tomēr, neskatoties uz atšķirībām iegādājamo auto cenā, aptaujas rezultāti liecina, ka, izvēloties auto, visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji lielāko uzmanību pievērš auto drošībai, komfortam un ietilpībai, degvielas patēriņam un dzinēja tipam, kā arī uzturēšanas izmaksām. Savukārt mazāk nozīmīgi ir auto krāsa, marka un dizains, kā arī fakts, vai auto ir videi draudzīgs – ar pazemināto CO2 izmešu apjomu,» norāda SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova.

Automašīnu tirdzniecībā, reģistrācijas kārtībā, kā arī nodokļu politikā starp abām kaimiņvalstīm pašlaik ir lielas atšķirības, kas visai drīz varētu sākt samazināties

To intervijā DB stāsta Igaunijas lietotu auto tirdzniecības kompānijas Carweb.eu (iepriekš Mobile.ee) īpašnieks Silvers Havamā (Silver Havamaa). Pērn OU Moneklar realizējis vairāk nekā 1500 auto. Eiropas Savienībai nav iekšējo valstu robežu, tāpēc nodokļu nemaksāšanas jautājumu var risināt tikai pie auto reģistrācijas un veicot iesniegto pircēja datu pārbaudi, atzīst S. Havamā.

Ar ko atšķiras auto tirgus Igaunijā un Latvijā?

Gan Latvija, gan Igaunija ir ES dalībvalstis kopš 2004. gada 1. maija, tām ir kopīga robeža un pierobeža, kur dzīvojošie bieži vien cenšas izmantot kaimiņvalsts radītās priekšrocības. Piemēram, pašlaik Igaunijas iedzīvotāji regulāri dodas iepirkt alu un citus alkoholiskos dzērienus uz Latviju un līdztekus tam pielej arī pilnas bākas ar degvielu, jo pie mums ir lielāks akcīzes nodoklis gan alkoholam, gan degvielai. Latvija no 2018. gada arī nolēmusi paaugstināt akcīzes nodokli gan degvielai, gan alkoholam, taču šī nodokļa likmes tik un tā būs zemākās, nekā Igaunijā. Tas ir tikai viens piemērs, kas netieši skar arī auto īpašniekus.

Daudzi autovadītāji ērtības labad sava auto tehnisko pasi mēdz glabāt salonā aiz saulessarga – tā ir ērtāk, ja vienu auto lieto vairāki ģimenes locekļi vai uzņēmuma darbinieki. Taču, ja auto tiek nozagts kopā ar tehnisko pasi, zagļi būtībā iegūst iespēju ar auto droši pārvietoties vai to pārdot, uzsver If Apdrošināšana.

Turpinoties auto zādzību skaita pieaugumam, kļūst vairāk arī tādu zādzību, kad auto tiek nozagts kopā ar tajā glabātu transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību jeb tā dēvēto tehnisko pasi. Sabiedrības If Apdrošināšana Atlīdzību daļa šonedēļ ir saņēmusi kāda KASKO polises klienta atlīdzības pieteikumu par nozagtu 2013. gada izlaiduma Toyota Land Cruiser automašīnu. Auto nozagts pa nakti Pierīgā, un tajā bija atstāta reģistrācijas apliecība.

«Teorētiski zagļiem bija iespējams ar nozagto auto naktī šķērsot Latvijas robežu un kādu laiku netraucēti pārvietoties pa visu Eiropas Savienību. Turklāt, kamēr par zādzību nav informēta policija, tiesībsargiem, apturot šādu auto, nerodas aizdomas, ka tas ir zagts, jo vadītājs var uzrādīt reģistrācijas apliecību,» skaidro If Apdrošināšana Transporta atlīdzību nodaļas vadītājs Pāvels Valainis.

Lietuvas auto koplietošanas uzņēmuma CityBee autoparkā šobrīd ir 700 mašīnu, un līdz gada beigām to plānots palielināt līdz 1000 auto

Biznesu kompānija sāka 2013. gadā ar 50 auto. Šobrīd tai ir vairāk nekā 150 tūkstoši reģistrētu lietotāju. «Šis skaitlis varbūt nav liels, salīdzinot ar tādu valstu tirgu kā Vācija, Francija, Lielbritānija, taču tas ir aptuveni 8% no urbānā transporta Lietuvā, kas ir diezgan daudz,» laikrakstam Dienas Bizness saka Luks Īla (Lukas Yla), CityBee (UAB Prime Leasing) vadītājs. Katru mēnesi par 5 līdz 7% pieaug lietotāju veikto braucienu skaits un apgrozījums. «Esam labā formā,» viņš norāda, bet konkrētu apgrozījumu neatklāj. Jūnijā CityBee notika 130 tūkstoši braucienu, un lielākā daļa no tiem ir īsi, līdz 30 minūtēm.

Lietuvu uzņēmums redz kā savu smilšukasti, kur testēt tehnoloģiju. Kompānija vairākkārt ir mainījusi biznesa modeli un attīstījusi pakalpojumu. Sākumā mašīna bija jānogādā turpat, kur tā tika paņemta, vēlāk to varēja atstāt citās noteiktās vietās, bet tagad auto var atstāt teju jebkur. «Visu laiku testējam jaunus pakalpojumus. Protams, mums ir attīstības plāni. Rudenī plānojam ieiet jaunā tirgū,» atklāj L. Īla.

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā jaunu automašīnu reģistrāciju skaits ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar 2013.gada deviņiem mēnešiem, liecina Auto Asociācijas dati.

Šogad reģistrēti 11 tūkstoši jauni automobiļi – pasažieru un vieglais komerctransports (līdz 3,5t). Pieaugums ir novērojams gan jauniem pasažieru automobiļiem (9239), gan vieglajam komerctransportam (1833), attiecīgi par 19% un 24% attiecībā pret 2013.gada deviņiem mēnešiem.

Latvijā par būtiskāko jaunumu jaunu auto tirgū ir uzskatāmi gandrīz 40 rūpnieciski ražotu elektro auto piegādes darījumi, kas notikuši tieši šī gada trešajā ceturksnī.

Lielākā daļa no tiem ir finansēti, izmantojot valsts budžeta programmu Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI), kam šogad tika atvēlēti 4,8 miljoni eiro, skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

2014.gadā Latvijā reģistrēts par 12% vairāk lietotu auto nekā 2013.gadā, liecina Auto asociācijas apkopotā statistika.

Kopumā 2014.gadā Latvijā pirmo reizi tika reģistrēti 49 747 lietoti pasažieru automobiļi, kas bija par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika reģistrētas 44 574 automašīnas.

Asociācijā norādīja, ka pirmo reizi reģistrēto lietoto automobiļu vecuma struktūrā mazinās to automašīnu grupa, kas ir piecus līdz septiņus gadus vecas. Tas nozīmē, ka Latvijas autoparks neatjaunojas ar augsti ekonomiskiem un mazu izmešu automobiļiem.

Latvijas autoparks joprojām saglabā trešā vecākā autoparka statusu Eiropas Savienībā (ES). Piecu līdz septiņu gadu vecu auto segmentā ir noticis samazinājums, kamēr astoņu līdz desmit un 11-29 gadu vecu auto segmenti ir pieauguši.

Auto nomas pakalpojumu sniedzēja Sixt Latvija apgrozījums 2014. gadā sasniedza 10,17 miljonus eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2013. gadu. Savukārt, Sixt konsolidētais apgrozījums Baltijā ir 12,5 miljoni eiro, uzrādot 29% pieaugumu. Grupas uzņēmumu konsolidētā peļņa ir 402 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

«Esam būtiski paplašinājuši Sixt sniegto pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, kā arī atvēruši jaunus auto nomas birojus Baltijā. Aizvadītā gada nogalē kļuvām par pirmo starptautisko auto nomu Latvijā, kas piedāvāja nomāt elektroauto, piedāvājot VW e-UP un BMW i3 elektroauto. Pavisam nesen esam uzsākuši sadarbību arī ar mazumtirdzniecības tīklu Narvesen, piedāvājot velo cienītājiem papildu iespējas Sixt velosipēdu nomāšanai,» stāsta Sixt vadītājs Baltijas valstīsArnis Jaudzems.

Pērn Sixt īstermiņa auto nomas apgrozījums Latvijā ir pieaudzis par 47%, sasniedzot 1,43 miljonus eiro. Sixt Latvijā mēnesī vidēji iznomā vairāk kā 500 automašīnas. Visbiežāk automašīnas nomā klienti no Vācijas, Krievijas, ASV, Lielbritānijas, Skandināvijas, kā arī lielu īpatsvaru sastāda vietējie klienti. Aktīvāko auto nomas klientu vidējais vecums ir 35 gadi, un biežākais auto nomas mērķis ir ceļošana vai biznesa vajadzības. Atkārtoti auto nomas pakalpojumus izvēlas veikt 65% klientu. Savukārt, par biežākajiem ārzemju galamērķiem klienti izvēlas Vāciju, Itāliju un Spāniju. Visbiežāk klienti auto nomas pakalpojumus izvēlas pieteikt ar interneta starpniecību.

Latvijā uz vienu jaunu auto tiek pārdoti aptuveni desmit lietoti auto, norādīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Viņš informēja, ka 2013.gadā Latvijā kopumā pirmreizēji tika reģistrēti 44 574 lietoti automobiļi, turpretī jauni - 12 811. Arī šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ir ievesti un pirmo reizi reģistrēti 18 417 lietoti pasažieru automobiļi, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā jauni pasažieru automobiļi - 5038. «Lietoto auto tirdzniecībā imports strauji palielinās, un jaunu auto imports šim apjomam līdzi netiek,» uzsvēra Rūtiņš.

Lietotu automobiļu kopējā tirgus aktivitāte tiek raksturota ne tikai ar pirmo reizi reģistrētajiem automobiļiem, bet arī ar darījumiem - īpašnieku maiņām iekšējā tirgū. Piemēram, 2013.gadā papildus 44 560 ievestiem auto tika veikti arī 68 326 īpašnieku maiņu darījumi, kas kopā veidoja gandrīz 113 000 kopējo darījumu.

Auto tirgotājs SIA Norde Administratīvajā tiesā pārsūdzēs Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) slēgt 3,5 miljonus eiro vērtu līgumu par 52 automašīnu piegādi ar SIA Auto Blitz.

Norde pārstāve Līga Loļa aģentūrai LETA uzsvēra, ka IUB lēmumā ir vairākas nepilnības, kas mudina vērsties Administratīvajā tiesā un pārsūdzēt lēmumu.

Izskatot IUB lēmumu, Norde pārstāvji ir konstatējuši, ka nekādi jauni būtiski apstākļi nav noskaidroti un vērtēti, ir atspoguļota tikai iepriekšēja komisijas nostāja, kas liek secināt, ka Norde iesniegtās pretenzijas IUB nav izskatījis vai ņēmis vērā.

«Arī pēc lēmuma saņemšanas ir saglabājušies iepriekšējie jautājumi par Auto Blitz reālo situāciju ar nodokļiem. IUB lietas izskatīšanā nav pieprasījis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) papildinformāciju par situāciju kārtībā. Šīs šaubas nav novērsusi ne Iepirkumu komisija, ne arī pats Auto Blitz. Tāpat IUB nav ņēmis vērā Norde iesniegto informāciju par citiem iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, garantijas nosacījumu izmainīšanu un apkopju izmaksu palielināšanu,» skaidroja Loļa.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) beidzot noslēdzis 3,5 miljonus eiro vērto līgumu ar SIA Auto Blitz par 52 ātrās palīdzības mašīnu piegādi, pastāstīja dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Līgums noslēgts pagājušajā nedēļā. LETA jau 20.janvārī ziņoja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir atļāvis NMPD slēgt 3,5 miljonus eiro vērto līgumu par 52 automašīnu piegādi ar Auto Blitz. Iepriekš cits iepirkuma pretendents SIA Norde pārsūdzēja iepirkuma rezultātus, kā vienu no argumentiem minot Auto Blitz nodokļa parādu, kas liedz pretendēt uz iepirkumu. Taču IUB lēmumā secina, ka Auto Blitz 2015.gada 8.septembrī nav bijis nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu.

Kopumā IUB iesniegumu izskatīšanas komisija nekonstatēja iepirkuma procedūras pārkāpumus, kas būtu varējuši ietekmēt pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Auto Blitz. Pēc tam Norde paziņoja, ka IUB lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.

Volkswagen zīmola un tā importētāja Baltijas valstīs Moller Baltic Import (Moller) grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā, sacīja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Tiesa, Rūtiņš laika posmā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada oktobrim bija viena no KP sodīto uzņēmumu - SIA Moller Auto Latvia - valdes loceklis.

Vērtējot Konkurences padomes (KP) atklāto aizliegto vienošanos auto markas Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju vidū, piemērojot tiem 7,6 miljonu eiro naudas sodu, Rūtiņš atzina, ka tieši Volkswagen zīmola un Moller grupas uzņēmumu ļoti agresīvā tirdzniecības politika - ievērojamas atlaides individuālajiem klientiem, regulāras tirdzniecības kampaņas, īpaši izdevīgi piedāvājumi korporatīvajam segmentam, tostarp publiskajos iepirkumos - ir ļāvusi samazināt automobiļu iegādes cenas tirgū kopumā.

Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā jaunu automašīnu reģistrāciju skaits ir pieaudzis par 20%, salīdzinot ar 2013.gada pirmo pusgadu, liecina Auto asociācijas dati.

Sešos mēnešos reģistrēti 7277 jauni automobiļi - pasažieru un vieglais komerctransports (līdz 3,5t). Pieprasījuma pieaugums pirmajā pusgadā ir novērojams gan jauniem pasažieru automobiļiem (6160 vienības), gan vieglajam komerctransportam (1117), attiecīgi 20% un 19% attiecībā pret 2013.gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

«2013.gada pirmajā pusgadā bija novērojams straujš pirmreizēji reģistrēto automobiļu kritums, tādēļ šī gada reģistrācijas dati ir ar pieaugošu tendenci. Ja salīdzinām 2014.gada datus ar 2012.gada vai 2013.gada otrās puses datiem, tad reģistrāciju pieaugums raksturojams kā stabils,» skaidro Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Līdz ar Latvijas pievienošanos Šengenas zonai nav vairs precīzu datu par to, cik transportlīdzekļu šķērso mūsu vai citu Eiropas valstu robežu. Arī pats brauciens uz ārzemēm ir ierasta lieta daudziem un par robežas šķērsošanu bieži vien atgādina tikai no mobilā operatora saņemtais sveiciens un paziņojums par jauno tarifu vai viesabonēšanas kārtību. Arī valūta tā pati (drīz arī Lietuvā), tomēr jurisdikcija vismaz uz dažiem apdrošināšanas līgumiem ir cita, nekā ikdienā pierasts.

Tur, kur joprojām ir robežas kontrole, pastāv iespēja, ka bez attiecīgajai valstij (piemēram, Krievija, Baltkrievija) atbilstošajiem dokumentiem autovadītājs iekšā netiks. Tomēr pirms jebkura ārzemju ceļojuma ar auto vēlams pārliecināties, vai ir līdz:

(1) derīga OCTA polise uzrādīšanai,

(2) derīga auto vadītāja apliecība un

(3) transporta līdzekļa tehniskā pase.

Tiem, kuriem ir KASKO, būtu jāpārliecinās, vai attiecīgā valsts, uz kuru plānojat doties, ir iekļauta polises segumā un vai ir veikta apdrošināšanas prēmijas apmaksa. Dažreiz ceļojums ilgst vairākas nedēļas un klienta dalītais maksājums par polisi ir paredzēts tieši ceļojuma laikā. Parūpējieties par saviem apdrošināšanas maksājumu laicīgi, lai prombūtnes laikā nav lieku uztraukumu!

Vairāku auto zīmolu tirgotāja SIA Auto halle no nākamā gada vairs netirgos Peugeot markas automašīnas, aģentūru LETA informēja Peugeot importētājs Baltijā KW Bruun Baltic.

KW Bruun Baltic norādīja, ka šā gada 31.decembrī noslēdzas līgums ar pašreizējo dīleri Rīgā Auto Halle un importētājs nolēmis to nepagarināt.

Auto halle, kas bez Peugeot tirgo arī Seat, Suzuki, Isuzu un Hyundai automašīnas, aģentūrai LETA apstiprināja šo faktu un skaidroja, ka šāds lēmums tika pieņems vairāku iemeslu dēļ.

«Viens no galvenajiem iemesliem bija tas, ka Auto Halle, domājot par ilgtermiņa attīstību, vairāk koncentrēsies uz peļņu nesošākiem zīmoliem, piemēram, Hyundai, Seat un Suzuki. Nākamā gada aprīlī uzņēmums sniegs plašāku informāciju par jauniem zīmoliem, kurus tirgotājs pārstāvēs,» sacīja Auto halles pārstāvis Niks Jaunzems.

Patlaban līzinga sektorā aktivitāte ir vērojama juridisko personu segmentā, kaut arī redzama izteikta piesardzība, kas attiecas uz investīcijām, stāsta SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

Pieaugums ir redzams mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, bet attiecas lielo uzņēmumu aktivitātē vērojams neliels kritums.

Nemainīgi līzinga finansējuma liela daļa ir auto No SEB izsniegtā finansējuma 40% veido tieši auto līzings, kam seko finansējums dažāda veida tehnikas iegādei 35% apmērā. Attiecībā uz auto līzingu nu jau ilgāku laiku nemainīga ir tendence izvēlēties jaunu apvidus auto. Tas tiek skaidrots ar sniegotām ziemām, sliktajiem ceļiem un sava veida braukšanas kultūru jeb ietekmi ceļa satiksmē, stāsta N. Kočanova.

Pagājušā gadā kompānija plānoja, ka 2013. gada izaugsme būs straujāka nekā tā ir redzama. Visstraujākais izrāviens finansējuma tirgū bija 2011.gadā, kas daļēji turpinājās arī 2012.gadā. Tas bija saistīts ar nepieciešamajām steidzamajām investīcijām, lai turpinātu saimniecisko darbību – atjaunotu autoparku, veikt iekārtu atjaunošanu un iegādi un citas investīcijas, jo krīzes gados uzņēmumi neieguldīja praktiski neko.