Sods par patērētāju kreditēšanu bez licences juridiskām personām pieaugs no trim līdz 10 tūkstošiem latu.
To paredz valdības atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Valdība papildināja kodeksa regulējumu ar administratīvajām sankcijām par pārkāpumiem, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanu, ko veic nebanku kredīta devēji, kā arī stiprināja nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību.
Pašlaik noteiktais maksimālais soda apmērs nav samērojams ar maksu par patērētāju kreditēšanas licenci – valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 50 tūkst. latu, bet tās pārreģistrācija maksā 10 tūkst. latus, norāda Ekonomikas ministrija EM. To apliecinot arī, piemēram, Rīgas pašvaldības policijas secinājumi, ka no 159 adresēs atrodamajām patērētāju kreditēšanas vietām tikai 67 pieder licences saņēmušajiem komersantiem.
Lielākā daļa komersantu, kuru darbībā saskatāmas lombardu darbības pazīmes, ir uzskatāmi par slēptās kreditēšanas veicējiem, un šo pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai ir nepieciešama pastiprināta tirgus uzraudzība, secina EM.
Atbalstītais likumprojekts arī paredz Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pašvaldības policijas pilnvaru paplašināšanu attiecībā uz administratīvo lietu izskatīšanu par pārkāpumiem saistībā ar patērētāju kreditēšanu nebanku tirgus sektorā. Likumprojekts radīs izmaksas tikai tiem uzņēmumiem, kas veiks normās paredzētos pārkāpumus, uzsver EM, skaidrojot, ka uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar tiesību normām, izmaiņas nekādas izmaksas neradīs.