Par ātrās ēdināšanas bistro zīmola Subway franšīzi interesi sākuši izrādīt Latvijas reģionu uzņēmēji, Swedbank Business Network biznesa kontaktu rītā par aktualitātēm franšīzes jomā stāstīja zīmola Subway pārstāvis Latvijā Nauris Liberts.

Tiesa, viņš nevarēja pateikt, kuru reģionu un pilsētu uzņēmēji interesi ir izrādījuši, kā arī to, kad varētu parādīties pirmie Subway bistro ārpus Rīgas, bet piebilda, ka ārpus galvaspilsētas Subway noteikti tiks atvērti, jo šī zīmola īpašnieki ASV ir pārliecināti par Subway veiksmīgo potenciālu un attīstību Latvijā.

Liberts norādīja, ka Latvijā patlaban ir sešas Subway bistro vietas, bet 111 valstīs visā pasaulē ir vairāk nekā 44 000 Subway bistro. ASV īpašnieku mērķi ir līdz 2017.gadam sasniegt 50 000 lokācijas vietu.

Lai kļūtu par Subway franšīzēs ņēmēju, uzņēmējiem jārēķinās, ka kopējās investīcijas bistro izveidē var būt no 75 000 līdz 220 000 eiro, kas ir atkarīgs no vietas izvēles, telpu platības un citiem faktoriem.

Zinot, ka drīzumā Latvijā durvis jāver pirmajam pasaulē populārās sviestmaižu ātrās ēdināšanas ķēdes Subway restorānam, biznesa portāls db.lv šajā sakarā iztaujāja SIA Submarine Latvia valdes priekšsēdētāju Aigaru Kaugaru.

Restorāna atvēršana Latvijā notiks uz franšīzes principa.

Kad plānots Latvijā atklāt pirmo Subway restorānu? Vai notikusi aizkavēšanās?

Submarine Latvia SIA pirmo Subway restorānu Latvijā atvērs jūnija vidū. Sagatavošanās darbi tika uzsākti jau agrā pavasarī. Subway ir augstas prasības noteikto kvalitātes standartu ievērošanā, tāpēc gan remontdarbi, gan iekārtojums prasa noteiktu laiku. Darāmo darbu bija daudz, un šobrīd tie ir paveikti – izremontētas telpas, uzstādītas iekārtas, darbinieki ir bijuši Subway organizētās mācībās un nokārtojuši eksāmenus.

Pagaidām ASV franšīzes ķēde Subway veic pārrunas ar vairākiem potenciālajiem sadarbības partneriem Latvijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Vairāki cilvēki ir izteikuši interesi atvērt Subway veikalus Latvijā, tādēļ uzņēmums patlaban vērtē viņu intereses līmeni un piemērotību veikala vadīšanai.

Ņemot vērā, ka Subway Baltijas valstīs ir tikai attīstības sākuma posmā, uzņēmums pagaidām par konkrētiem plāniem Latvijā atturas runāt. Tiklīdz būs atrasts piemērots cilvēks, Subway meklēs veidus, kā attīstīt un atvērt vairāk veikalus, skaidro Subway pārstāvji.

Db.lv jau rakstīja, ka ASV franšīzes ķēde Subway plāno paātrināt izaugsmes tempu Eiropā, nākamgad atverot 1000 jaunus veikalus.

Investējot līdz 100 000 eiro, modes un izklaides centrā Rīga Plaza tiks izveidots Subway bistro, informē vienas no trīs Subway franšīzes turētājām Latvijā SIA Submarine Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Precīzu atvēršanas laiku viņš nosaukt vēl nevar, taču atzīmē, ka tas varētu notikt nedēļas laikā.

Attiecībā uz ieguldītajām investīcijām Kaugars skaidro, ka Subway projekts ir ilgtermiņa un atpelnīt ieguldīto ir iespējams vien ilgtermiņā. «Tie nav ne trīs, ne pieci gadi. Sybway jaunu vietu atvēršana ir daļa no mūsu biznesa stratēģijas.»

Jaunais Subway būs izvietots ēdināšanas zonā ar kopēju ēdamzāli visiem ēdinātājiem, bet Subway virtuve un gatavošanas zona būs izvietoti nepilnu 50 kvadrātmetru platībā. Šajā Subway bistro strādās vidēji divi līdz trīs darbinieki.

ASV franšīzes ķēde Subway plāno paātrināt izaugsmes tempu Eiropā, nākamgad atverot 1000 jaunus veikalus.

Sviestmaižu tirgotājam patlaban pieder 4018 veikali Eiropā, kur tas turpinājis augt arī recesijas un ekonomikas lēnās atveseļošanās laikā, aģentūrai Bloomberg sacījis uzņēmuma pārstāvis Maiks Karests. Pēdējo pāris gadu laikā Eiropā Subway atvēris vidēji 500 veikalus gadā, un nākamgad varētu atvērt vēl 800-1000.

«Eiropa ir spēcīgākais, straujāk augošais starptautiskais tirgus Subway, ārpus Ziemeļamerikas, un tāda paliks,» skaidrojis uzņēmuma pārstāvis.

Subway izaugsmes līderu ziņā Eiropā topa pirmajā vietā ierindojas Lielbritānija, kurā līdz 2015. gadam plānots kopumā atvērt 2000 veikalu. Šajā gadā Lielbritānijā ir atvērti 63 Subway veikali, un kopējais to skaits sasniedzis 1544. Tāpat straujāk uzņēmums varētu ieiet Nīderlandē, Somijā un Zviedrijā, kur tuvākā gada laikā tiks atvērti vismaz 20 veikali katrā.

Rīgā atvērts trešais Subway restorāns – Grēcinieku ielā, un tā izveidē ieguldīti aptuveni 150 tūkstoši eiro, informē viens no franšīzes turētāja - uzņēmuma SIA PLG Group - īpašniekiem Daumants Pabrieža.

SIA PLG Group ir viens no trim Subway franšīzes turētājiem Latvijā. Kā norāda tā Īpašnieki, sarunas ar Subway franšīzes devēju sāktas 2012.gada beigās. Tās ilgušas līdz 2013.gada augustam, bet novembrī aizsūtīts pieteikums konkursā restorāna atvēršanai Latviijā. No saņemti vairāki simti pretendentu pieteikumu.

Restorāns atrodas Grēcinieku ielā, bet tā platība ir aptuveni 150 kvadrātmetri, no kuriem aptuveni 130 kvadrātmetri aizņems tirdzniecības zāle, bet atlikušajā platībā būs virtuves daļa. Ar ēkas īpašniekiem ir noslēgts ilgtermiņa īres līgums uz pieciem gadiem.

Darbības sākumā jaunais Subway Grēcinieku ielā pārdod aptuveni 300 maizīšu dienā.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls Subway ir uzsācis zīmola atsvaidzināšanas procesu, lai vēl vairāk uzsvērtu savu orientēšanos uz svaigu un veselīgu pārtiku, kā arī ieviestu klientu apkalpošanā dažādus moderno tehnoloģiju risinājumus.

Nākamgad Latvijā tiks atvērti vēl vairāki Subway restorāni. Kopumā pasaulē jau darbojas vairāk nekā 44 000 Subway ēdināšanas vietas. Jaunajos restorānos būs muzikālais noformējums, bezvadu internets, ērtas un ergonomiskas sēdvietas, kā arī USB uzlādes porti, plānus ieskicē Subway Centrālās un Austrumeiropas reģiona direktors Martin Princ.

Tāpat jaunajos restorānos būs ekonomisks LED apgaismojuma risinājums un iekārtas ūdens taupīšanai. Celtniecības procesā restorānos ASV jau tiek izmantotas krāsas uz ūdens bāzes un dažādi apstrādes materiāli, kuru ražošanā izmantotas otrreizējas pārstrādes izejvielas.

Restorānos ASV jau darbojas kioski, kur klienti var pasūtīt ēdienu bez apkalpojošā personāla iesaistīšanās no digitālās ēdienkartes, saņemt iepriekš pasūtītās sviestmaizes, samaksāt ar Apple un Samsung Pay, kā arī ēdiena piegādi noformēt ar Facebook Messenger čatbota starpniecību. Drīz visas šīs iespējas tiek solītas arī Subway restorānos Eiropā.

ASV ātrās ēdināšanas kompānijas "Subway" restorānu franšīzes turētājs Igaunijā "Subtastic" plāno līdz gada beigām slēgt visus "Subway" restorānus Igaunijā.

"Subtastic" izpilddirektors Ats Raigla portālam "Delfi" teicis, ka kompānijas apgrozījums un rentabilitāte pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies, tomēr franšīzes devējs nolēmis restorānus Igaunijā slēgt.

Viņaprāt, vietējiem partneriem pēc iespējas efektīvāk būtu jānodrošina franšīzes devēja intereses un dzīvotspējīgs biznesa modelis, taču šajā gadījumā viņi sāka to ierobežot un kavēt mērķu sasniegšanu.

Šobrīd Igaunijā slēgts ir tikai "Subway" Tallinas pievārtē esošajā Vīmsi, pārējie restorāni, visticamāk, tiks slēgti līdz novembra beigām.

Igaunijā ir 11 "Subway" restorāni.

Pirmais "Subway" restorāns Igaunijā tika atvērts 2013.gadā. Pirms tam "Subway" bija paziņojis, ka Igaunijā nākamo septiņu gadu laikā plāno atvērt aptuveni 20-25 restorānus.

Atklāts pirmais Subway restorāns Rīgā, informē īpašnieki SIA Submarine Latvija.

Restorānā investēti 100 tūkstoši eiro, radot 10 pastāvīgas darba vietas. Jaunā restorāna platība ir 111 m2, no kuriem gandrīz trešdaļu aizņem virtuve, bet pārējā platība ir paredzēta apmeklētājiem. Telpas uzņēmums īrēs no Latvijas Universitātes.

Kā informē SIA Submarine Latvija vadītājs Aigars Kaugars, uzņēmums jau pērn sācis darbu Igaunijā, Tallinas lidostā. Savukārt lēmums par Subway atvēršanu Rīgā pieņemts pērn, kad tika piedāvātas labas telpas.

Par nākamo vietu atvēršanu gan Latvijā, gan Igaunijā uzņēmums lems vēlāk, jo, kaut arī ir veikts tirgus pētījums pirms Subway ierīkošanas, būtiski ir izanalizēt faktiskos darbības rezultātus, uzsver A. Kaugars.

ASV ātrās ēdināšanas uzņēmums "Subway" ir tuvu darījumam, lai tas tiktu pārdots par vairāk nekā deviņiem miljardiem dolāru, otrdien paziņoja kāds šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots.

Uzņēmums saņēmis iegādes piedāvājumus no investīciju kompānijas "Roark Capital" un konsorcija, kas ietver investīciju uzņēmumus TDR un "Sycamore".

Sagaidāms, ka "Subway" iegādāsies uzņēmums ar lielāko piedāvājumu, un par šo darījumu varētu tikt paziņots jau trešdien, norāda informācijas avots.

"Subway" jau februārī paziņoja, ka noalgojis banku "JPMorgan Chase", lai tā konsultētu par iespējamu uzņēmuma pārdošanu.

"Subway" dibināts 1965.gadā, un šobrīd uzņēmumam vairāk nekā 100 valstīs ir 37 000 restorānu.

ASV ātrās ēdināšanas uzņēmums "Subway" ceturtdien paziņoja, ka panācis vienošanos, lai tas tiktu pārdots investīciju kompānijai "Roark Capital", kas aktīvi darbojas restorānu un gatavo ēdienu nozarēs.

"Subway" skaidro, ka ar šo darījumu tiks apvienota uzņēmuma globālā klātbūtne un zīmola atpazīstamība ar "Roark Capital" zināšanām restorānu un franšīzes biznesa modeļos.

Darījuma summa netiek atklāta, taču iepriekš šīm sarunām pietuvināts informācijas avots vēstīja, ka tā varētu pārsniegt deviņus miljardus dolāru.

Arī izdevums "Wall Street Journal" rakstīja, ka "Roark Capital" piedāvājis 9,6 miljardus dolāru. Tādējādi šis būtu trešais lielākais iegādes darījums ASV restorānu nozarē, lielākajam esot 11,4 miljardu dolāru vērtajam darījumam, ar kuru 2014.gadā ASV ātrās apkalpošanas restorānu tīkls "Burger King" iegādājās Kanādas uzņēmumu "Tim Hortons".

Lietuvā šogad plānots atvērt piecus jaunus ASV ātrās ēdināšanas tīkla Subway restorānus, otrdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Četrus no jaunajiem restorāniem atvērs Subway franšīzes turētājs Andrē Lima dos Santoss no Riodežaneiro, bet vienu - pirmais vietējais franšīzes partneris, kura meklējumi jau ir sākti.

Neliels Subway februārī tiks atvērts Viļņas lielveikalā Ozas. Pārējo četru restorānu atrašanās vieta vēl netiek atklāta, jo turpinās sarunas un franšīzes partnera meklējumi.

Pirmais Subway restorāns Viļņā tika atklāts 2014.gada aprīlī.

Zināmu Amazon efektu var just arī akciju tirgū

ASV kompānija Amazon.com pēdējā laikā pierādījusi, ka spēj saviļņot ūdeni dažādās tautsaimniecības nozarēs. Šim tehnoloģiju gigantam atliek vien paziņot par savu darbību izvēršanu kādā tautsaimniecības sektorā, lai tas stimulētu gluži vai eksistenciālas pārdomas pārējiem šīs nozares dalībniekiem un šādu uzņēmumu investoriem. Piemēram, ASV tirdzniecības digitalizācija, kam komplektā nāk tradicionālās iepirkšanās nozares nedienas, izpelnījusies terminu «Amazon efekts». Šis efekts gan, šķiet, neaprobežojas vien ar tradicionālās tirdzniecības norietu. Tas aptver to, ka dažādu nozaru tradicionālajiem spēlētājiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas (piemēram, Amazon vēl šomēnes atklāja, ka tās ceturkšņa peļņa pirmo reizi pārsniegusi vienu miljardu ASV dolāru), spējīgas piedāvāt jaunus spēles noteikumus, ar lielām ambīcijām un var apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Būtībā – atliek vien minēt, ko un kā nākotnē gribēs redzēt vien daži no pasaules tehnoloģiju gigantiem, kuri izteiktāk vēlas kontrolēt visu to biznesu, kas tiecas kļūst digitālāks.

Starptautiskās kompānijas Subway sabiedrisko attiecību krīze un nespēja tikt līdzi tirgus tendencēm ir tikai aisberga redzamā daļa kompānijas problēmām, raksta Business Insider.

Franšīzes ņēmēji norāda, ka kompānijas vadība ir pārāk lēni inovāciju ieviešanā un ir pieņēmuši lēmumus, kas nogalina biznesu. Trīs franšīzes ņēmēji Business Insider norādījuši, ka uzskata, ka uzņēmumam jānomaina augstākā vadība, tajā skaitā, vadītāja Sjūzena Greko, kas ir tīkla līdzdibinātāja Freda Delukas jaunākā māsa.

Vairāki uzņēmumam tuvu stāvoši cilvēki norādījuši, ka kompānijas pārdošanas apjomi un citi rādītāji pērn ir pasliktinājušies, tādējādi Subway pārdošanas apjomi sarūk jau ceturto gadu. Kompānijas veikalu skaits ASV sarucis par 909, zaudējot gandrīz trīsreiz tirdzniecības vietu nekā gadu iepriekš, un kāds franšīzes ņēmējs lēš, ka aptuveni trešdaļa Subway tirdzniecības vietu varētu būt zaudējumus nesošas.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Kopš vasaras Z. A. Meierovica bulvārī, Rīgā, mājo picērija Mozzo Pizza, kura piedāvā atšķirīgu apkalpošanas koncepciju; par franšīzes iegādi interesējas Dienvidkorejā.

Picērijā katrs apmeklētājs var ļauties iedvesmai un meistarot picu pats, eksperimentējot ar dažādām sastāvdaļām, turklāt pie kārotās maltītes tikt var ātri, jo picas cepšanas laiks ir īsāks nekā citās ēstuvēs.

Mozzo Pizza īpašnieks Edijs Masaļskis ēdināšanas biznesā nav iesācējs, trīs gadus viņš ir vadījis picēriju Bandito Pizza Tukumā, bet četrus gadus pārvaldījis trīs ātrās ēdināšanas restorānus Subway Rīgā. «Tukumā tirgus bija salīdzinoši neliels, turklāt arvien vairāk tukumnieku pārcēlās strādāt uz Rīgu un pilsēta pārvērtās par sava veida guļamvagonu, tāpēc picērijas attīstībai neredzēju potenciālu. Arī pašam kļuva neinteresanti strādāt vietā, kurai nesaskatīju izaugsmes iespējas,» savu pirmo uzņēmējdarbības pieredzi raksturo E. Masaļskis.

Latvijā piektdien, 2.augustā, reģistrēts ASV tiešsaistes tirdzniecības kompānijas «Amazon» datu centrs SIA «Amazon Data Services Latvia», liecina «Firmas.lv» informācija.

«Amazon Data Services Latvia» pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir ASV jaunuzņēmumu jeb «start-up» kompānija «A100 ROW Inc». Kompānijas valdē iecelts Īrijas pilsonis Martins Keisijs Malakijs (Martin Casey Malachy).

Jaundibinātās «Amazon Data Services Latvia» juridiskā adrese ir Vīlandes ielā 6-4.

Informācija «Amazon» mājaslapā liecina, ka «Amazon Data Services» nodrošina datu glabāšanu jeb mākoņpakalpojumus.

LETA jau ziņoja, ka «Amazon» peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 2,6 miljardus ASV dolāru (2,3 miljardus eiro), kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet mazāk nekā bija prognozējuši analītiķi.

Savukārt «Amazon» ieņēmumi šogad otrajā ceturksnī bija 63,4 miljardi ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 38% apgrozījuma kāpums bija platformai «Amazon Web Services», kas piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus uzņēmumiem. Kompānijas ieņēmumi no attiecīgajiem pakalpojumiem šogad otrajā ceturksnī veidoja 8,4 miljardus ASV dolāru.

Tehnoloģiju kompānija Amazon nākusi klajā ar jauniem papildinājumiem savu ierīču rindās, kā arī ievērojami samazinājusi cenas esošajām, tādējādi piesakot cenu karu tirgus līderiem.

(Papildināta ar 9. rindkopu)

Kompānija samazinājusi sava pērn radītā planšetdatora Kindle Fire cenu no 199 ASV dolāriem līdz 159 dolāriem. Salīdzinājumam – Apple jaunākais iPad maksā aptuveni 500 ASV dolāru.

Tāpat Amazon nākusi klajā ar jaunu planšetdatoru Kindle Fire HD, kurš būs pieejams trijās versijās un maksās, sākot no 199 ASV dolāriem par vienkāršāko septiņu collu versiju, beidzot ar 599 dolāriem par 8,9 collu 4G versiju. Planšetdatori aprīkoti ar HD displeju, divkodolu procesoriem (1,2 GHz 7 collu versijai un 1,5 Ghz 8,9 collu versijai) un Android operētājsistēmu.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība pieprasījusi tiešsaistes tirdzniecības vietnei Amazon sniegt savus situācijas skaidrojumus, kad atklātībā parādījās informācija, ka kompānijas Vācijas struktūrvienība nodarbinājusi neonacistu apsargus.

Gadījumā, ja izskanējušās apsūdzības izrādīsies patiesība, Amazon partnerus, kuri nodarbojušies ar darbinieku meklēšanu un apsardzes nodrošināšanu, var sagaidīt darbības licences anulēšana, solījusi Vācijas Darba ministrija. «Pār viņiem gulstas smaga aizdomu ēna un tāpēc pēc iespējas ātrāk nepieciešams atklāt visus faktus,» sacīja Vācijas darba ministre Ursula fon der Leijena (Ursula von der Leyen).

Tikmēr Amazon apsolījusi veikt notikušā padziļinātu izpēti. Vācija ir Amazon svarīgākais tirgus pēc ASV. Aizvadītajā gadā kompānijai Vācijā izdevās audzēt apgrozījumu līdz 8,7 miljardiem ASV dolāru. Reaģējot uz ziņām par sliktajiem darba apstākļiem un neonacistu apsargu izmantošanu, Vācijā izskanējuši aicinājumi boikotēt Amazon.

Kompānija Amazon uzsākusi sadarbību ar viedtālruņu ražotāju HTC, lai izstrādātu ierīces, kas ļaus tai konkurēt ar tādiem gigantiem kā Apple un Google, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Financial Times.

Abas kompānijas strādā pie divu ierīču izgatavošanas, un viena no tām jau sasniegusi augstu gatavības līmeni. Tomēr nav zināms, kad HTC un Amazon kopīgi izstrādātais viedtālrunis varētu parādīties tirdzniecībā. Avoti medijam pastāstījuši, ka visai iespējams, ka Amazon pārdomās un atteiksies no nākšanas klajā ar ierīci. Abas kompānijas izskanējušo informāciju atteikušās komentēt, norādot, ka vienmēr izskata dažādas jaunas iespējas.

Radot viedtālruni, Amazon ietu Google pēdās, kas sadarbojas ar tādām tehnoloģiju kompānijām kā Asus un LG, lai izstrādātu Nexus sērijas ierīces. Viedtālruņu tirdzniecība Amazon ļautu palielināt klientu lojalitāti, jo aizvien vairāk cilvēku iepērkas tiešsaistē ar viedtālruņu un planšetdatoru palīdzību. Mobilo ierīču tirgus lielākie spēlētāji, kā, piemēram, Apple un Google, izstrādājuši savus tiešsaistes veikalus, kuros pārdot elektroniskās grāmatas un mūziku, tādā veidā konkurējot ar tradicionāliem nozares spēlētājiem – Amazon.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Tiešsaistes tirdzniecības vietne Amazon Vācijā iekūlusies pamatīgā skandālā, kad atklājies, kad tās struktūrvienība darbiniekus nodarbinājusi sliktos darba apstākļos un izmantojusi neonacistu organizāciju dalībniekus kā apsargus.

Par sliktajiem darba apstākļiem Amazon struktūrvienībā vēstījusi Vācijas raidsabiedrība ARD, kas pētījusi kompānijas darbinieku dzīves apstākļus. Amazon Vācijas struktūrvienībā strādā pagaidu darbinieki no visas Eiropas, vēsta Euobserver. Amazon darbinieki Vācijā dzīvojuši šaurās istabiņās, strādājuši 15 dienas no vietas un noliktavās dienas laikā vidēji nostaigājuši 17 kilometru. Savukārt to peļņa bijusi daudz mazāka nekā ticis iepriekš solīts.

Darbiniekus uzmanījuši neonacistu organizāciju biedri, kas nereti pārbaudījuši arī to personīgās mantas. «Viņi istabās ieradās, ne tikai tad, kad tajās neviena nebija, bet arī tad, kad saimnieks gulēja, vai, piemēram, bija dušā. Viņi sacīja, ka šeit viņi ir policija,» stāstīja, kāda spāņu viesstrādniece.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.