"Apsara" tējas namiņš kanālmalā ir pārvērties līdz nepazīšanai – aromātiskie tējas rituāli ir aizstāti ar picām un kokteiļiem, ko piedāvā Bar 6IX Pizza & Cocktails.

Ēdināšanas iestādes saimnieks Leonards Pudņiks viesmīlības biznesā ir jau vairāk nekā 5 gadus. Viņš ir strādājis gan par bārmeni, gan šefpavāru, jau trīs gadus viņš ir Ģertrūdes ielas Bar 6 līdzīpašnieks, kas ir veidots pēc speakeasy koncepta, kas pagājušā gadsimta sākumā "sausā" likuma laikā bija īpaši populārs ASV.

Tāpat L. Pudņiks pasniedz lekcijas Bārmeņu skolas Kokteiļu akadēmijā. Bar 6IX Pizza & Cocktails līdzīpašnieks stāsta, ka bijušo tējas namiņu nomā no SIA "Apsara" dibinātāja un vadītāja Ikara Keiša.

"Tā sanāca, ka šī vieta pati mūs izvēlējās. Tējas namiņš šeit ir bijis 16 gadus. Esam to pārveidojuši, izremontējuši, uzlikuši jaunas grīdas, pārkrāsojuši sienas, pārveidojuši bāra leti. Otrajā stāvā vairs nevar sēdēt uz spilveniem, ir iegādātas jaunas mēbeles. Investīcijas nebija pārāk lielas, jo daudz darbus darījām paši ar savām rokām," klāsta uzņēmējs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tējas uzņēmuma SIA Apsara īpašnieks Ikars Keišs. «Lai pilnībā kontrolētu produkta kvalitāti un dizainu, radījām savu preču zīmi Apsara. Izveidojām uzņēmumu no nulles, aizņemoties naudu bankā uz 120 % gadā pirmajam tējas konteineram no Ceilonas ar pilnu priekšapmaksu,» atklāj I. Keišs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pēc pagājušajā nedēļā reģistrētajām izmaiņām tējas mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Apsara valdē savu amatu saglabājis tikai līdzšinējais valdes loceklis Ikars Keišs, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājas krēslu atstājusi Ramona Akmeņkalns, kā arī savu vietu pamatusi līdzšinējā valdes locekle Inese Kovaļonoka.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Apsara apgrozījums pagājušajā gadā krities par 22,79%. Uzņēmuma apgrozījumu pērn veidojuši 149,27 tūkstoši latu, un gads noslēgts ar 6,052 tūkstošu latu zaudējumiem.

Kā skaidro uzņēmuma vadība, Apsaras apgrozījums pērn sarucis, neskatoties uz cenu samazināšanu, savukārt iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ nācies aizvērt nerentablās tirdzniecības vietas. Lai attīstītu SIA Apsara darbību, šogad vadība iecerējusi atjaunot un papildināt produkcijas klāstu.

Tējas ražotāja Apsara apgrozījums 2014. gadā bijis 316,55 tūkstoši eiro, kas ir par 63,51 tūkstošiem eiro vairāk nekā pērn, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Apsara pērn saražojusi un pārdevusi 98 tonnas tējas. Pērn pircēju iecienītākās tējas bijušas Captain Blake, Green Exotic, Camomile un Joga.

Pērn Apsara tēju fabrikā ieviesta jauna tējas fasējamā iekārta, tā nodrošinot iespēju iefasēt tēju hermētiski drošā aploksnītē un tējas maisiņam piesiet diegu ar uzmezglošanas metodi. Pateicoties jaunajām iespējām, 80% apmērā ir mainīts produktu sortiments: radīti jauni tēju veidi, kā arī mainīti nosaukumi, tos angliskojot un piemērojot eksporta vajadzībām. Patlaban saražotā produkcija tiek eksportēta uz Lietuvu, Igauniju un Baltkrieviju.

Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas.

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?

1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Kas notiks ar viesnīcām bez viesiem – tāds ir jautājums, uz kuru atbildes meklēja Dienas Bizness.

Atbilde uz jautājumu – izdzīvos viesnīcas, kuras atradīs finanšu līdzekļus darbībai periodā bez viesiem. Nozare cieši saistīta ar tūrismu, kas pandēmijas dēļ ir apstājusies.

Lasi žurnāla #DienasBizness 6.oktobra numurā:

Satiksmes eksperimentā mēģinās noskaidrot, kurš transporta līdzeklis ir visērtākais un piemērotākais, lai no mikrorajona nokļūtu galvaspilsētas centrā.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 dosies ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un personīgo auto. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcēsies Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā, lai dalītos iespaidos par eksperimenta laikā pieredzēto.

Eksperiments notiks Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros. Tā Rīgā notiek jau divpadsmito gadu no 16. līdz 22. septembrim, tās ietvaros pilsētā tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai uzrunātu sabiedrību un pievērstu uzmanību gaisa piesārņojumam pilsētā un alternatīviem pārvietošanās līdzekļiem.

Nils Ušakovs ar velosipēdu guvis uzvaru satiksmes eksperimentā Rīgā, kura mērķis bija noskaidrot, kurš transporta veids ir visātrākais un izdevīgākais galvaspilsētas apstākļiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 devās ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un automašīnu. Braucienā velosipēdisti un motorollera vadītājs visātrāk veica visas trīs distances no galvaspilsētas mikrorajoniem, savukārt automašīnām bija vajadzīgs visilgākais laiks. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcējās Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā.

N. Ušakovs 8,8 kilometru posmu no Imantas-Zolitūdes un Rostokas ielas krustojuma veica 22 minūtēs. Cita eksperimenta dalībniece - «pilsētniece Ruta» ar vilcienu galapunktu sasniedza 31 minūtē, bet pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš ar automašīnu brauca 41 minūti.

Atpūtas kuģītis "Vecrīga" piedāvā izbaudīt Vecrīgas panorāmu no Daugavas.

Brauciena laikā gar vecpilsētas centru garantēts lielisks skats uz Vecrīgu ar tās torņiem, Rīgas pili, Nacionālo bibliotēku, Rīgas Pasažieru ostu un TV torni Zaķusalā.

Tikai kuģītis “Vecrīga” piedāvā "Saulrieta reisus" uz jūras vārtiem, kur Baltijas jūra satiekas ar Daugavu. Brauciens ilgst 2,5 stundas, un brauciena laikā var apskatīt Rīgas Pasažieru ostu, Rīgas brīvostu, Ķīpsalu, Andrejsalu, Kundziņsalu, Mangaļsalu, Bolderāju un, protams, jūras vārtus.

Kuģīša augšējais/atvērtais klājs ir dekorēts tropiskās noskaņās, un brauciena laikā katrs apmeklētājs varēs ķert sauli, bet karstākajās vasaras dienās izbaudīt atvēsinošo vēju un malkot gardus kokteiļus no bāra. Savukārt apakšējā klājā ir izveidots moderns pasažieru salons ar panorāmas logiem, mīkstajiem dīvāniem un bāru/kafejnīcu.

Ventspilī trešdien, 1.februārī tiks atklāta Immer Digital elastīgo iepakojumu ražotne, kas ir vienīgā šāda veida rūpnīca Ziemeļeiropā. Ieguldot privāto kapitālu, ABLV Bank un attīstības finanšu institūcijas Altum līdzfinansējumu, projektā investēti vairāk nekā 5 miljoni eiro.

«Immer Digital” ražotnē tiks izgatavoti augstas kvalitātes, videi draudzīgi elastīgie iepakojuma materiāli, radītas jaunas darba vietas un palielināta Latvijas eksportspēja. Mēs esam patiesi priecīgi, ka jaunā ražotne uzsāks darbu pilnā apjomā» stāsta uzņēmumu grupas Immer Group prezidente Irina Mirošņika.

Jaunā digitālās drukas ražotne nodrošinās elastīgā iepakojuma, etiķešu un gatavo maisu ražošanu. Immer Digital piedāvās iepakošanas materiālu izgatavošanu gan pārtikas, gan nepārtikas preču iepakošanai tostarp svaigiem, saldētiem, cietiem, šķidriem, ķīmiskiem un citiem. Pateicoties inovatīvajām ražošanas tehnoloģijām, salīdzinot ar tradicionālajiem iepakojuma veidiem, būtiski palielināsies produktu uzglabāšanas laiks.

Uzvaras parkā 17.aprīlī SIA «Rīgas meži» Dārzu un parku daļas dārznieki un arboristi papildinās pirms septiņiem gadiem ierīkotos sakuru stādījumus, iestādot 15 jaunas Prunus sargentii un Prunus subhirtella šķirnes ’Accolade’ sakuras, informē pašvaldībā.

Uzvaras parkā 2012. gada pavasarī ar Japānas vēstniecības atbalstu tika iestādīti 114 Japānas ķirši jeb sakuras. Šo koku krāšņās ziedēšanas laikā parka apmeklētāju skaits daudzkārt palielinās.

Jau 2018. gada rudenī SIA «Rīgas meži» dārznieki sāka veidot sakuru agrotehniskajām prasībām atbilstošu augsnes struktūru, paaugstinot virsmas reljefu Uzvaras parka daļā pie Grīna bulvāra. Līdz šim pavasaros un rudeņos te veidojās pārmērīgs mitrums, kas liedza veidot kvalitatīvus stādījumus.

Tuvojoties sakuru ziedēšanas laikam SIA «Rīgas meži» uzstādīs jaunus solus parkā pie sakuru stādījumiem, bet tējas ražotājs Apsara informējis parka apsaimniekotāju, ka sakuru ziedēšanas laikā – aprīļa beigās un maija sākumā – parkā cienās ar Japānas tēju bez maksas.

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.