Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Tikai 6 dienas pēc premjera amata nosaukšanas, Ivara Godmaņa veidotā četru partiju koalīcijas valdība gūst atbalstu Saeimā.

54 deputātiem balsojot par, bet 43 pret Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību Ivara Godmaņa veidotajam Ministru kabinetam. Valdību veido četras partijas - Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Partija LPP/LC un apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Jauni ministri

Valdības veidošanas laikā ministru amatu kandidāti mainījās strauji, piemēram, ekonomikas ministra amatā partiju sarunu laikā tika nosaukti pat trīs kandidāti. Beigās Saeimas apstiprinātajā valdībā ir četri jauni ministri - ekonomikas ministra amatā strādās Kaspars Gerhards, kas iepriekš ieņēma valsts sekretāra amatu ministrijā, par izglītības un zinātnes ministri apstiprināta Tatjana Koķe (iepriekš parlamentārā sekretāre), iekšlietu ministra portfelis tika Marekam Segliņam, bet par veselības ministru deputāti apstiprināja Kuldīgas slimnīcas direktoru Ivaru Eglīti. Jaunajā valdībā nestrādās līdzšinējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, kura pienākumi tagad būs Ata Slaktera rokās un bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Notikušas arī citas izmaiņas - bijušais veselības ministrs Vinets Veldre jaunajā valdībā apstiprināts kā aizsardzības ministrs, bet pārējie ministri savus amatus saglabājuši. Lemjot par uzticības izteikšanu četru līdzšinējās koalīcijas partiju veidotajai valdībai, diskusijas ilga gandrīz trīs stundas. Jaunais laiks (JL), kas tika minēts kā iespējamais koalīcijas partneris, valdības veidotājiem pārmeta nevēlēšanos «mainīt politiku», kas bijusi Aigara Kalvīša vadītās valdības krišanas iemesls.

Lai gan Hospitāļu ielā nav jaušama centram raksturīgā burzma un duna un vēl nav iemājojis netālās Miera ielas radošums, uzņēmēji atzīst, ka šeit tomēr esot jūtama īpaša aura un uz ielas vērojama dzīves realitāte – arī bezpajumtnieki, kas laiski pavada dienas uz skvēra soliņiem.

Hospitāļu iela nav piemērota klasiskiem veikaliem, jo trūcīgās cilvēku plūsmas dēļ ar tirgošanos šeit neveicoties spīdoši. Lai gan posmā no Ēveles līdz Zirņu ielai ir jūtama cilvēku rosība, DB aptaujātie uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka pirmais priekšstats par dzīvelīgo ielu esot mānīgs. Ik dienas daudz cilvēku izkāpjot tramvaja pieturā, kas atrodas ielas sākumposmā, taču tie neesot uzņēmumu potenciālie klienti. Pa Hospitāļu ielu staigājot vieni un tie paši ļaudis – tie, kas šeit dzīvo, un tie, kas dodas darba darīšanās. DB novēroja, ka lielākoties uzņēmumi blīvi iekārtojušies ēkās, kas atrodas tuvāk Ēveles ielas krustojumam, bet pārējā ielas posmā atrodamas dzīvojamās ēkas – cita labā, cita ne tik spīdošā tehniskā stāvoklī.

Valdības pieņemtajā ekonomikas stabilizācijas plānā nav atrodams neviens pasākums, kas pēc būtības tāpat nebūtu jārealizē uz labvēlīgu ekonomisko situāciju vērstai valdībai (jāveicina eksports, jāpārskata nodokļu politika). Tāpēc rodas jautājums: vai valdībai tas nav bijis jādara līdz šim?

Citiem vārdiem sakot, ja atskatāmies uz pretinflācijas plānu, šie ir tie paši vēži citā kulītē. Plānā nav nevienas īpaši izceļamas lietas. Uzmanību kā parasti piesaista termini: jāsekmē, jāveicina, jāatbalsta. Savukārt pietrūkst veida, kā minētās darbības veicamas. Jebkurā gadījumā viss plānā uzskaitītais būtu jādara ikdienā, nevis izteikti stabilizācijas plāna ietvaros. Uzskatu, ka pašreizējo ekonomisko situāciju nostabilizēs pats tirgus. Nevajag ārēji neko censties regulēt. Līdzko mēģināsim radīt ierobežojumus, parādīsies vēlme tos apiet.

Protams, atskaites punkti par padarītajiem darbiem attiecībā uz stabilizācijas plānu valdībai būs un atskaitīties būs par ko. Labs piemērs ir plānā ir ietvertais punkts par neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Neapšaubāmi, neapliekamā minimuma summa un summa par apgādājamajiem ir paaugstināta. Tomēr, ja plāna nebūtu, vai šādi soļi nebūtu jāsper? Līdzīgi vērtējami eksporta veicināšanas pasākumi. Ja plānā tiek iekļauts punkts, kurš paredz veicināt eksportu, nešaubos, ka pēc kāda laika, salīdzinot skaitļus, redzēsim, ka eksports ir palielinājies. Atkal, atskaites punkts būs, tomēr cik liels nopelns tajā visā ir šim stabilizācijas plānam? Jo eksports pakāpeniski augtu jebkurā gadījumā. Šie visi punkti ir pašsaprotams procesu kopums, kas būtu darāms bez īpaša plāna.

Pretvēža preparāts Rigvir pievilina medicīnas tūristus, bet citu zemju pacienti reti tiek pāri atbilstošu klīniku neesamības, infrastruktūras trūkuma un pacientu servisa zemā līmeņa barjerai

«Ārzemēs par mums runā vairāk nekā šeit. Un ārsti ārpus Latvijas par mums zina vairāk nekā šeit, tāpat publikācijas un klīnikas, ar ko sadarbojamies, ir ārzemēs,» saka holdinga kompānijas Rigvir valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Rigvir tiek dēvēts par unikālu Latvijas produktu, to salīdzina ar VEF Minox un airDog. Vai tas ir pamatoti?

Rigvir ir daudz nozīmīgāks kaut vai no tā viedokļa, ka dod ieguldījumu tai cilvēku daļai, kas daudz cieš, jo ir slimi ar vēzi. Pretvēža medikaments ir unikāls ne tikai Latvijai, bet arī visai pasaulei. Tikai šodien zinātnieki pasaule nonāk pie tām atziņām, kuras preparāta izgudrotāja Aina Muceniece savā monogrāfijā aprakstīja jau 70. gados. Otrs attāli līdzīgs pretvēža vīruss ir radīts tikai tagad ASV, kur to reģistrēs novembrī. Šo vīrusu amerikāņu kompānija pirms trim gadiem nopirka par miljardu dolāru un tad ieguldīja miljonus, lai to varētu reģistrēt. Tad pasaulē būs divi šādi preparāti – Rigvir un šis otrs, kas gan būs ģenētiski modificēts, kādēļ var rasties dažādi blakusefekti. Rigvir tik un tā paliks nepārspējams, pateicoties dabīgajai izcelsmei, augstajai efektivitātei un nekaitīgumam. Jo preparātam praktiski nav nekādu nozīmīgu blakņu. Rigvir šobrīd kā vienīgais medikaments pārstāv veselu onkoloģijas nozari – vēža viroterapiju. Uzskatu, ka šis ir pašlaik onkoloģijā vishumānākais pasaulē pieejamais ārstēšanās veids, kāds vien ir iespējams, veicot ārstēšanos tā, kā to bija paredzējis Hipokrāts – galvenais ir palīdzēt un nekaitēt. Ja pretvēža terapija parasti saistās ar lielām blaknēm un ciešanām un pieeja ir – mēģināsim iznīcināt vēzi, cerībā, ka cilvēks to visu pārdzīvos, tad šeit ir pavisam cita pieeja. Tas ir Dieva radīts nekaitīgs vīruss, ko cilvēks ir veiksmīgi atradis un «apmācījis» cīnīties ar vēža šūnām. Domāju, ja vērtē pēc ieguldījuma cilvēcei, tad Rigvir pārspēj visu, ko Latvijā jebkad kāds ir izdomājis.

Latvijā jau labu laiku ir spēkā Eiropas Savienības (ES) norma, ka solārijos drīkst izmantot tikai jauna tipa lampas, kuru jauda atbilst 0,3 vatiem uz kvadrātmetru, taču, kā norāda Latvijas Sauļošanās un solāriju asociācijas valdes loceklis Ģirts Ģederts, ne visi solāriji ievēro šo normu.

Solāriju speciālists laikrakstam Neatkarīgā sacījis - šādu lampu izmantošana solārijos ļauj apgalvot, ka mākslīgais iedegums nav kaitīgs, ja vien tas nerada ādas apdegumus.

Laikraksta rīcībā nonācis asociācijas buklets ar ES logo par sauļošanos solārijos, kurā netiekot pieminēts neviens riska faktors, par ko tik daudz runā dermatologi un onkologi, gluži otrādi – minēti vairāki apgalvojumi, kāpēc solāriji ir veselīgi.

Ģ. Ģederts skaidrojis: mēs pretim solāriju nomelnojošai kampaņai vēlamies sniegt objektīvu informāciju, piemēram, ka cilvēkiem ir nepieciešams D vitamīns un tā rezerves var papildināt, sauļojoties solārijā. Savukārt dermatologs, kustības pret ādas vēzi vadītājs Raimonds Karls paudis sašutumu, ka ES nauda var tikt tērēta tam, lai reklamētu solārijus tā vietā, lai cilvēkiem paskaidrotu sauļošanās riskus.

Krūts vēža prevencijas digitālās platformas "skrinings.lv" mērķis ir gada laikā sasniegt 50 tūkstošus sieviešu Latvijā.

"Skrinings.lv" izstrādātāja medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Longenesis" tehniskā vadītāja Emīla Sjundjukova skatījumā pirmās nedēļas interese par krūts vēža riska faktoru atpazīšanu esot visai labs rezultāts. Kad platformas lietotāju skaits būs gana liels, ar iegūtajiem rezultātiem plānots iepazīstināt Slimību profilakses un kontroles centru. "Gribam parādīt, ka ir jaunāks veids, kā iesaistīt sievietes klasiskajā krūts vēža skrīningā, paplašinot aptverto populāciju un piedāvājot apmaksātus izmeklējumus arī jaunākām sievietēm augsta riska grupā. Aptverot plašāku sieviešu skaitu arī jaunākā vecumā riska grupās, ļautu atpazīst saslimšanu agrīnākā stadijā un samazināt saslimušo skaitu," teic E. Sjundjukovs.

Starptautiskā krūts vēža mēneša ietvaros «Lindex» laiž klajā apģērbu kolekciju, 10 % no šīs kolekcijas ieņēmumiem apņemoties ziedot cīņai pret krūts vēzi.

17 gadus uzņēmums «Lindex» oktobrī ir atbalstījis cīņu pret krūts vēzi un ziedojis līdzekļus cīņai pret to. «Lindex» kopā ar klientiem līdz šim ir ziedojis 13,9 miljonus eiro.

Latvijā «Lindex» sadarbības partneris ir Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība «Dzīvības koks».

«Mēs uzņēmumā «Lindex» vēlamies atbalstīt un iedvesmot sievietes. Ja mēs apvienojam savus spēkus, var notikt brīnums. Mēs esam radījuši ikdienas apģērbu kolekciju labam mērķim, tajā ir apģērbi, kas ir paredzēti valkāšanai dažādos veidos. Mēs ceram, ka ikviens varēs atrast ko īpašu tieši savai garderobei. Kolekcija atspoguļo to, kas «Lindex» darbiniekiem ir svarīgi — mēs kopā esam spēks,» stāsta Pia Ekholma (Pia Ekholm), «Lindex» dizaina un iepirkumu vadītāja.

ASV tiesa secinājusi, ka viens no pasaulē izplatītākajiem nezāļu iznīcinātājiem Roundup vērtējams kā būtisks faktors, kas vīriešiem izraisa vēzi, raksta BBC.

Līdzekļa ražotājs Bayer gan noraidījis šos apvainojumus, tomēr šis gadījums ir tikai otrs no aptuveni 11200 prasībām pret Roundum, kas tiks izskatītas ASV Veicot izpēti, konstatēts, ka līdzeklis kādam Kalifornijas iedzīvotājam Edvīna Hārdmanam izraisījus Hodžina limfomu. Nākamajā tiesas sēdē tiks spriests par Bayer saistībām un radītajiem zaudējumiem. Tiek plānots, ka tajā arī Hārdmana advokāti prezentēs pierādījumus, ka Bayer centies ietekmēt zinātniekus, uzraugus un sabiedrību par to ražoto produktu drošību.

Vācijas kompānija, kas pēc 66 miljardu dolāru vērtā Monsanto iegādes darījuma saņēma arī Roundup, sacīja, ka ir vīlusies par tiesas sākotnējo lēmumu. «Mēs esam pārliecināti, ka otrais etaps parādīs, ka Monsanto pārbaudes ir bijušas atbilstošas, un kompānija nav atbildīga par Hārdmana vēzi,» norāda uzņēmums.

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Šodien, 23.janvārī, paziņots 2007. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens. Žūrija ar prieku ievērojusi jauniešu radoši rotaļīgo spēju jaunām parādībām izdomāt asprātīgus un latviskus jaunvārdus, piemēram, anglicisma “strings” aizvietojums - “aukliņbiksītes, diegabikse, striķene".

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, par 2007. gada Vārdu atzīts „ēnstrādnieks” – viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts. To pieteikusi www.jelgavniekiem.lv redakcija – šis vārds jau plaši atkārtots un lietots žurnālistikā. Tas asociējas ar vārdu savienojumu “ēnu ekonomika”, ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistīja arī citi jaunvārdi, it sevišķi “virsruna” kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu" un “tērzētava” (“čata” vietā), “paudums” (pateiktais). Tā pat arī “pulksteniski un pretpulksteniski”, “ābolītis” (apzīmējot “@”) un “vārdene” (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā ’vārdnīca’), kā arī daudz šīs vārdenes vārdu: īdenis – ZA vējš, plūdenis – ZR vējš, sausenis – DA vējš, valdzenis – DA vējš.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

67 deputātiem balsojot par un 21 deputātiem balsojot pret, Saeima šodien izteica uzticību Valda Dombrovska (Jaunais laiks) izveidotajam Ministru kabinetam.

Jauno valdību veido piecas partijas – Jaunais laiks, Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Pilsoniskā savienība, taču balsojumā par Ministru kabineta apstiprināšanu par balsoja arī Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa frakcijas deputāti.

Jaunajam laikam V. Dombrovska valdībā ir četri ministru amati. Ministru prezidenta amatu ieņem V. Dombrovskis, finanšu ministra amatu – Einars Repše, ekonomikas ministra amatu – Artis Kampars, bet iekšlietu ministra amatu – Linda Mūrniece.

SIA PharmIdea pretvēža zāļu ražošanā no plauktiem cels Latvijas un citu valstu zinātnieku lolotās idejas.

Ja uzskata, ka uzdrošināšanās ir success story (veiksmes stāsts – angļu val.), mēs esam success story. Vēl esam pašā ceļa sākumā, pieticīgi saka Vitālijs Skrīvelis par savu SIA PharmIdea, uz kuru daudzi jau raugās kā uz visai spožu zvaigzni mazajā inovāciju biznesa zvaigznājā. Uzņēmums dibināts 2005. gadā, lai gan lūkošana pēc finansējuma biznesa iecerēm sākusies jau piecgadi agrāk. V. Skrīvelis uzsver, ka PharmIdea starts nebūtu bijis iespējams bez ES fondu līdzekļiem, banku toreizējās atsaucības un riska kapitāla fondu parādīšanās, jo farmācijā, kur biznesa iegriešana prasa vismaz piecus līdz septiņus gadus, pašreizējā krīze daudz ko sabremzētu līdz sastingumam. Tagad pēc piecu gadu darba PharmIdea ir sava moderna sterilā ražotne, vienīgā tāda Baltijā, un tajā drosmīgas zinātnieku idejas jau drīz sāks pārvērsties komerciālos inovatīvos farmācijas produktos – galvenokārt tādos, kas radīti cīņai ar vēzi.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Venecuēlas prezidentam Ugo Čavesam ir «smags elpceļu iekaisums», kas traucē elpošanu un apgrūtina viņa atveseļošanos pēc vēža operācijas Kubā, pavēstījusi Venecuēlas valdība.

Dienvidamerikas valsts līderis jau vairāk nekā trīs nedēļas nav parādījies sabiedrībā un Venecuēlas valdība norāda, ka viņš jau pēc ceturtās pārciestās vēža operācijas atrodas sarežģītā stāvoklī. Līdz šim Venecuēlas valdība nav atklājusi, ar kādu vēža veidu sirgst Ugo Čavess. Zināms tikai, ka slimība skārusi Venecuēlas līdera iegurņa zonu.

«Infekcija izraisījusi elpošanas nepietiekamību, kura jāārstē ar speciālām metodēm,» teikts Venecuēlas izplatītajā paziņojumā. Venecuēla plašāk U. Čavesa veselības stāvokli nav komentējusi. Savukārt Venecuēlas viceprezidents Nikolass Maduro iepriekš norādīja, ka U. Čavess ir pie pilnas apziņas un ir pārliecināts par saviem spēkiem slimības, lai tādējādi izgaiņātu pieaugošās bažas, ka valsts ilggadīgais līderis atrodas tuvu nāvei.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Rīgā bijušās bumbu patvertnes vietā uzsākta medicīnas centra būvniecība. Centrā būs iespējams īpaši precīzi diagnosticēt vēža un sirds slimības to agrīnā attīstības stadijā. Par to šodien mediju pārstāvjus informēja preses konferencē.

Šis būšot Baltijas reģionā modernākais šāda veida centrs, tajā tiks izmantotas pasaulē progresīvās nukleārās medicīnas tehnoloģijas. Centra izveides mērķis ir nodrošināt vēža un sirds slimību diagnostiku Latvijā tādā pašā kvalitātē kā attīstītajās Eiropas valstīs, kā arī veikt diagnostikai nepieciešamo materiālu ražošanu un eksportu uz citu valstu medicīnas centriem.

Starp AS Norvik Banka, Medicīnas centru NMC un Rīgas Stradiņa universitāti ir panākta vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam. Centra izveidē kopumā tiks ieguldīti teju 10 miljoni eiro – līdz 4 miljoniem eiro būs pieejams finansējums no bankas, savukārt 5,7 miljoni eiro ir ERAF ieguldījums. AS Norvik Banka valdes loceklis Raivis Ruskulis preses konferencē uzsvēra, ka bankai šis esot ļoti perspektīvs projekts.

Ministru prezidenta amata kandidāts Ivars Godmanis publiskojis izstrādāto valdības 100 dienu rīcības plānu. Uzdevumi sadalīti 6 blokos:

Neatliekamie Valdības darbi.

Tiesiskais bloks

1. Valdība iesniegs Saeimā likumprojektus:

- par parlamentārās kontroles atjaunošanu Valsts drošības iestādēm, vienlaikus nemainot prokuratūras kā vienīgās tiesiskās uzraudzītājas funkcijas ( par pamatu ņemot likuma "Valsts drošības iestāžu likums" redakciju līdz 2002.gadam);

- grozījumus KNAB likumā, iestrādājot normas, kas paredz Ģenerālprokurora obligātu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par KNAB vadītāja iecelšanu un atcelšanu;

- grozījumus Kriminālprocesa likumā, iestrādājot nosacījumu KPL 410.pantā, ka prokurors nodod lietu tiesnesim, kurš pieņem lēmumu;

- grozījumus likumos, lai personas, kuriem apturēta mandāta darbība (t.sk. sakarā ar apsūdzību smagos noziegumos), varētu saņemt kompensācijas par attaisnojošu darba kavējumu (t.sk. attaisnojošs tiesas spriedumu);

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Labi pazīstamajā parfimērijas uzņēmumā Dzintars ieplūdināts arī padomju režīma upura fabrikanta Antona Rimeika mūža darbs.

Kas cenšas, tas sasniedz — tik kodolīgi fabrikanta Antona Rimeika panākumus biznesā raksturoja dzejnieks Ēriks Ādamsons. Sākot no nekā, 11 gadu laikā Antons Rimeiks izveidoja ķīmisko, sveču un tūbiņu fabriku Inženieris–ķīmiķis Antons Rimeiks un ražoja populāro zobu pastu Mētra, sejas krēmu Rota, ziepes un sveces.

— Vienkāršu ļaužu japānietes pēc kāzām nokrāso zobus melnus, bet pie mums, paldies Dievam, par skaistiem arvien uzskatīti tikai tādi zobi, kas spoži viz kā perlamutrs. Tādēļ arī zobu kopjamie līdzekļi allaž mūsu zemē bijuši lielā godā un it sevišķi tagad, kad mūsu ķermenis kļuvis vārīgāks kā senos laikos un ēdieni tapuši izsmalcinātāki un reizē ar to arī kaitīgāki zobiem. Bet ilgus gadus mums nebija savas latvju zobu pastas un tikai 1929. gadā Armijas ekonomiskā veikala toreizējais priekšnieks pulkv. Alksnis ierosināja jauno inženieri ķīmiķi tādu radīt. Rimeiks, kas jau 1927. g. ar trim draugiem inženieriem pagatavoja kādu zobu krēmu un pēc tam sveces, ķērās pie darba un pusgada laikā, apkrāvies neskaitāmām pudelītēm un grāmatām un sēdēdams savā laboratorijā pie uguns kā kāds viduslaiku alķīmiķis, jauca krītu ar dziedniecības ziedēm, piparmētru un dažādām ēteriskām eļļām, līdz pagatavoja vajadzīgos paraugus, — raksta Ēriks Ādamsons 1938. gadā.