Lursoft pētījis, cik lieli ieguldījumi Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos reģistrēti no Afganistānas, un skatījis, cik personas no Afganistānas šobrīd iekļautas dažādos sankciju sarakstos.

ASV un citu valstu spēkiem atstājot Afganistānu, šomēnes islāmistu grupējums “Taliban” uzsācis uzbrukumu, savā kontrolē pārņemot Afganistānu, tostarp, arī tās galvaspilsētu Kabulu.

Lursoft statistikas dati liecina, ka šobrīd Afganistānas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos veido vien nepilnus 8 tūkst. eiro. Pēdējos gados iepriekš ieguldītās summas biežāk no pamatkapitāliem izņemtas nekā veikti jauni ieguldījumi.

Tā, piemēram, šogad vien jau likvidēti trīs uzņēmumi, kuros iepriekš bija reģistrēti ieguldījumi no Afganistānas – SIA “Zia Import and export”, SIA “New Generation Market” un SIA “Mumtaz Construction Latvia”.Ja 2016.gadā dibinātais SIA “Mumtaz Construction Latvia” līdz šim nebija iesniedzis nevienu gada pārskatu, kā arī kopš dibināšanas brīža nebija pilnībā apmaksājis savu pamatkapitālu, SIA “New Generation Market” nodarbojies ar datorprogrammēšanu, pērn apgrozot 168,37 tūkst. eiro, savukārt SIA “Zia Import and export” darbība bijusi saistīta ar vairumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais iesniegtais pārskats bijis par 2016.gadu, kad tas apgrozījis 14,6 tūkst. eiro.

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieka Dina Meriranda vadītā delegācija no 15. līdz 19. novembrim bija vizītē Afganistānā, kuras laikā puses vienojās turpināt sadarbību transporta jomā, informē SM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Tikšanās laikā Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministrs Dr. Daoud Ali Najafi apliecināja Afganistānas puses lielo ieinteresētību turpināt sarunas aviosatiksmes līguma starp Latviju un Afganistānu noslēgšanai. Valsts sekretāra vietnieks D.Merirands apstiprināja jau iepriekš Latvijas puses izteikto piedāvājumu sniegt atbalstu Afganistānas aviācijas speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai, kurš tika uzņemts ar lielu ieinteresētību un pateicību.

Afganistānas Augstākās izglītības ministru Obaidullah Obaid un Kabulas Politehniskās universitātes (KPU) rektoru prof. Ezatullah Amed pauda gandarījumu par Satiksmes ministrijas atbalstu sadarbības uzsākšanai ar Latvijas mācību iestādēm. KPU līgumi ar Rīgas Tehnisko universitāti un Daugavpils Profesionālo vidusskolu paredz plašu abu pušu sadarbību pieredzes apmaiņā un KPU dzelzceļa jomas speciālistu apmācības programmu izstrādē. Šā gada pavasarī KPU mācības uzsākuši pirmie dzelzceļa nozares studenti.

Pērn transporta nozarē būtiski attīstījušās attiecības ar Afganistānu – uzsākti aviokravu pārvadājumi uz un no Afganistānas caur Rīgas lidostu, kā arī dzelzceļa kravu pārvadājumi no Afganistānas un sadarbība transporta speciālistu apmācībā, norāda Satiksmes ministrija.

2012.gada decembra nogalē caur Latviju no Afganistānas tika nosūtīti pirmie konteineri ar ārvalstu bruņoto spēku aprīkojumu – konteineri ar gaisa transportu tika nogādāti Uļjanovskas lidostā Krievijā, bet tālāk pa dzelzceļu līdz Rīgas ostai to tālākai nosūtīšanai uz Rietumeiropu.

Kopš 2009.gada, kad tika uzsākti regulāri kravu pārvadājumi uz Afganistānu, līdz ar pirmā konteineru vilciena nosūtīšanu caur Latviju uz Afganistānu nogādāti vismaz 60 000 TEU. Turklāt pārvadājumi tiek veikti ne tikai pa sauszemi, bet arī pa gaisu – 2012.gada aprīlī tika uzsākti kravu pārvadājumi no Rīgas lidostas uz Afganistānu, bet maijā Rīgas lidostā tika sagaidīts arī pirmais avioreiss no Afganistānas ar ārvalstu bruņoto spēku kravām. Tāpat turpinās arī preču iepirkumi Latvijā to sūtīšanai uz Afganistānu.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Rīgas lidostā otrdien sagaidīts pirmais avioreiss ar Amerikas Savienoto Valstu kravām no Afganistānas.

Pirmais avioreiss ar kravām no Afganistānas caur Rīgas lidostu veikts, lai pārbaudītu lidostas infrastruktūras un sniegto pakalpojumu atbilstību, kā arī sadarbības spēju ar Rīgas ostu. Kravas tālāk paredzēts nogādāt uz Rīgas ostu, no kurienes tās turpinās ceļu uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

Avioreisu ar kravām no Afganistānas Rīgas lidostā sagaidīja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins, kurš atzīst, ka «šādi pārvadājumi ir uzskatāmi par augstu novērtējumu līdzšinējai Latvijas darbībai Ziemeļu distribūcijas tīklā – transporta koridorā uz Afganistānu, kā arī apliecina potenciālu caur Latviju transportēt nozīmīgu daļu ārvalstu bruņoto spēku kravu līdz ar to izvešanu no Afganistānas».

Pēc dažiem gadiem, kad ASV bruņotie spēki pametīs Afganistānu, Latvija var kļūt par vietu, caur kuru amerikāņi transportēs kravas no Afganistānas.

Tā uzskata Deivids Holahans, kurš pēdējos gadus bijis militārais atašejs ASV vēstniecībā Latvijā un palīdzējis koordinēt ASV armijai paredzēto kravu transportu uz Afganistānu.

«Es domāju, ka Latvija – uzticams NATO sabiedrotais – turpinās spēlēt nozīmīgu lomu, jo, visticamāk, būs vieta, uz kuru tiks vestas Aftganistānā izmantotais ekipējums pirms tā sagatavošanas transportēšanai uz ASV,» sarunā ar telekanālu CBS sacīja D. Holahans. Viņš norādīja, ka bruņojuma un citu preču izvešanas procesi no Irākas bijuši milzīgi.

D. Holahans ir arī Irākas un Somālijas konfliktu veterāns, bet tagad viņš nodarbojas ar uzņēmējdarbību un ir Rīgas Kubas cigāru veikala La Casa Del Habano vadošais partneris. D. Holahans arī lepojas ar lomu, kādu viņš spēlējis amerikāņu karaspēka apgādāšanā. Tāpat viņš atzīst, ka labi iederas Latvijā - «es esmu no Ziemeļfiladelfijas un cilvēki šeit ir ļoti līdzīgi filadelfiešiem,» sacīja D. Holahans.

Indija plāno būvēt «pasaulē bīstamāko» dzelzceļa līniju, kas savienos ar derīgajiem izrakteņiem bagāto Afganistānas vidusdaļu ar Irānas ostām Arābijas jūrā, tādējādi cenšoties samazināt Kabulas atkarību no Pakistānas, raksta The Telegraph.

Par Indijas plāniem kļuvis zināms Stambulā notikušajā konferencē, kurā spriests par reģiona attīstību pēc plānotās ASV karaspēka izvešanas no Afganistānas 2014. gadā.

Laikraksts uzsver, ka Afganistānas vidusdaļā esošo derīgo izrakteņu vērtība varētu būt pat trīs triljonu ASV dolāru apmērā, tāpat Indija šādā veidā varētu mazināt Pakistānas ietekmi, kas vēsturiski ir bijusi Deli sāncense.

Indija varētu būvēt dzelzceļa līniju, kas savienotu Irānu ar Afganistānas Bamijanas provinci, kurā pirms pāris gadiem tika atklātas nozīmīgas derīgo izrakteņu iegulas. Bamijana atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā no Afganistānas galvaspilsētas Kabulas.

Īstenojot Aizsardzības ministrijas sagatavotās un Ministru kabinetā apstiprinātās Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.-2013.gadam, ir uzsākta Attīstības sadarbības politikas projekta īstenošana Afganistānā, informēja Aizsardzības ministrija.

Attīstības sadarbības ietvaros tuvākā pusgada laikā Afganistānā, Fariabas provincē, tiks īstenots pirmais Latvijas palīdzības projekts, kas paredz izveidot avotu ūdens uzkrāšanas un ūdensapgādes tīklu trīs ciemu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai. Ierīkojot ūdensapgādes sistēmu, tiks uzlaboti dzīves apstākļi aptuveni 6000 Almaras apgabala iedzīvotājiem. Patlaban daudziem Fariabas provinces iedzīvotājiem līdz tuvākajam ūdens avotam ir jāveic vairāk nekā 12 stundu ilgs ceļš. Ziemas periodos ūdens ieguves process kļūst vēl sarežģītāks, turklāt slēgtu konteineru trūkums rada paaugstinātu ūdens saindēšanās risku.

Ūdensapgādes projektu, ko paredzēts īstenot grūti sasniedzamā, kalnainā apvidū, izpildīs Francijas nevalstiskā organizācija ACTED (Tehniskās kooperācijas un attīstības aģentūra), kam ir pieredze palīdzības projektu īstenošanā vairāk nekā 20 valstīs, darbojoties galvenokārt ūdensapgādes, energoresursu piegādes un infrastruktūras atjaunošanas jomās. ACTED izveidos ūdens uzkrāšanas vietas, kā arī ūdens pievades sistēmu ciemu rezervuāros. Projekta īstenošanā tiks iesaistīti arī ciemu iedzīvotāji.

Sociālā darba attīstības jomā turpmākajiem septiņiem gadiem noteikts mērķis radīt vienotu sistēmu, kas nodrošinās atbalstu iedzīvotājiem sociālo problēmu mazināšanā, paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam.

Kopumā sociālā darba pamatnostādņu īstenošanai būs nepieciešami 17,7 miljoni latu, tai skaitā ES struktūrfondu līdzekļi – 4,8 milj.latu. Jautājumu par pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu valdība izskatīs valsts budžeta likumprojekta kārtējam gadam sagatavošanas procesā.

Pamatnostādnēs iekļautie uzdevumi un pasākumi būs vērsti uz to, lai pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus, veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju un atbalsta sistēmu, kā arī organizētu metodiskā atbalsta pasākumus. Tāpat Sociālā darba pamatnostādnēs iekļautajā uzdevumu un pasākumu plānā iecerēts veicināt mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos un attīstīt sociālo darbu kopienā.

Latvija arī nākamgad piedalīsies civilās misijās Kosovā, Afganistānā un Gruzijā, taču ar mazāku dalībnieku skaitu.

Šādu lēmumu Ministru Kabinets pieņēmis pēc tam, kad uzklausījis iekšlietu ministres Lindes Mūrnieces sniegto ziņojumu par iekšlietu sistēmas darbinieku dalību starptautiskajās misijās un operācijās.

Eiropas Savienības (ES) Novērotāju misijā Gruzijā arī turpmāk paliks divi pārstāvji, bet policijas misijā Afganistānā un likuma varas nodrošināšanas misijā Kosovā nosūtāmo civilo ekspertu skaits nākamajam periodam samazināts līdz vienam ekspertam katrā valstī. Šobrīd Afganistānā uzturas 2 iekšlietu sistēmas darbinieki, bet Kosovā – 10 eksperti.

Kā skaidro Iekšlietu ministrijā, līdzdalība šajās ES civilajās ekspertu misijās ir nozīmīga Latvijas starptautisko saistību sastāvdaļa, taču viena pārstāvja uzturēšanās misijā valstij vidēji izmaksā 40 tūkstošus, tāpēc samazināta finansējuma apstākļos visas trīs misijas nav iespējams turpināt līdzšinējā apjomā. Ņemot vērā, ka Kosovas misija ir līdz šim lielākā Eiropas Drošības un aizsardzības politikas misija ar kopskaitā aptuveni 1800 starptautisko civilo ekspertu dalību, arī Latvijas līdz šim nosūtīto amatpersonu skaits ir bijis visnotaļ liels un nākamajam periodam var tikt samazināts, neradot būtisku kaitējumu. Izvērtējot definētās ārpolitikas prioritātes un pašreizējo ekonomisko situāciju, būtiski šobrīd ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas speciālistu dalību Gruzijā, jo šis konfliktu skartais reģions ir tuvu kaimiņos Eiropas Savienībai, līdz ar to tas atstāj iespaidu uz visa reģiona stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Turklāt šī civilā misija Gruzijā ir vienīgais starptautiskais novērotājs, kas darbojas tiešā Abhāzijas un Dienvidosetijas tuvumā, ļaujot starptautiskajai sabiedrībai spriest par notikumiem un procesiem šajā teritorijā. Tāpat arī Afganistānas drošības situācija ir ļoti sarežģīta un, kā vēstulē Valsts kancelejai norāda Ārlietu ministrija, Latvijas iesaiste šīs valsts stabilizēšanā – gan militārā, gan civilā jomā – ir viens no prioritārajiem drošības politikas jautājumiem.

Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien, 9.septembrī, devies darba vizītē uz Afganistānu, liecina prezidenta mājaslapā ievietotā informācija. Valdis Zatlers ir pirmais Baltijas valstu prezidents, kas vizītē apmeklē Afganistānu un tiekas ar tās politiskajiem līderiem.

Vizītes laikā paredzētas tikšanās ar Afganistānas Valsts prezidentu Hamidu Karzaju, ārlietu ministru Dr. Rangin Dadfar Spanta, kā arī aizsardzības ministru Abdul Rahim Wardak.

Pašlaik misija Afganistānā ir lielākā un nozīmīgākā Latvijas starptautiskā palīdzība, kas iekļauj ne tikai lielāko NBS kontingenta dalību (vairāk nekā 90 militārpersonas), bet arī civilo iesaisti ar policistiem un politisko/attīstības padomnieku. Tādējādi šobrīd Latvijas valsts iesaistīšanās misijā ir ne tikai militāra, bet orientēta arī uz afgāņu labklājības celšanu, informēja V. Zatlera preses dienests.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Lai gan tūrisma nozare Afganistānā pašlaik vēl ir «bērna, kas tikai sāk staigāt, vecumā», smagi strādājošie Afganistānas iedzīvotāji dara visu iespējamo nozares atdzīvināšanai, raksta xinhuanet.com.

Taču Afganistānā pašlaik trūkst modernas tūrisma infrastruktūras, piemēram, slēpošanas trases, pacēlāji, nacionālie parki, turklāt viesnīcas vēlarvien ir samērā nožēlojamas.

«Valdība pašlaik strādā pie tūrisma nozares atdzīvināšanas plāna,» stāstījis Afganistānas Tūrisma departamenta direktors Syeds Zamanudins Baha (Syed Zamanudin Baha).

Šim mērķim valdība nesen pasludinājusi ezeru Band-e-Amir par nacionālo parku. Plānots arī atjaunot milzīgās saspridzinātās Budas statujas, lai piesaistītu tūristu uzmanību.

Pagājušajā gadā Afganistānas valdība izsniegusi vīzas aptuveni 10 tūkstošiem ārvalstu tūristu.

Afganistānas galvaspilsēta Kabula ir pārgājusi uz piecu dienu darba nedēļu. Šis ir radikāls solis, lai aizsargātu iedzīvotājus no pilsētas toksiskā smoga, ziņo telegraph.co.uk.

Hamids Karzajs (Hamid Karzai), Afganistānas prezidents, paziņojis, ka par oficiālo nedēļas nogali ir noteikta gan piektdiena, gan tagad arī ceturtdiena. Ceturtdiena pilsētas pieciem miljoniem iedzīvotāju pasludināta par brīvdienu uz atlikušo ziemas daļu.

Saskaņā ar aplēsēm Kabulas pastāvīgā gaiši dzeltenā piesārņojuma migla katru gadu paātrina 3000 cilvēku nāvi.

Bēgļiem un migrantiem ieplūstot pilsētā, gaisu tajā piesārņo arvien lielāks skaits automašīnu, ģeneratoru, krāšņu un nelielu fabriku.Pilsētā regulāri tiekot dedzinātas automašīnu riepas.

Indīgo «plīvuru» notur apkārt esošie kalni, un nesens pētījums pierādījis, ka Kabula ir viena no 10 piesārņotākajām pilsētām pasaulē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgā sestdien nodibināta partija Par prezidentālu republiku, aģentūra BNS uzzināja partijas dibināšanas kongresā.

Partijā ir 287 biedri un par tās dibināšanu tika nolemts vienbalsīgi.

Partijas pamatnostādnes paredz Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 71 deputātam, ieviest saprātīgu nodokļu politikas sistēmu, kas stimulētu ražošanu, lauku saimniecību un eksporta attīstību. Tāpat plānots noteikt, ka nodokļi netiek paaugstināti turpmākos 15 gadus, bet izmaiņas nodokļos tiek veiktas tikai tos samazinot.

Pamatnostādnēs arī sacīts, ka partijai ir ilgtermiņa valsts tautsaimnniecības attīstības plāns, kuru plānots nostiprināt ar Saeimas balsojumu, piešķirot tam likuma spēku. Lai plānu realizētu, tautas vēlēts prezidents iecels profesionālus, nepolitiskus ministrus. Par Saeimā apstiprināta Tautas dzīves līmeņa uzlabošanas kalendāra (plāna) izpildi personīgi atbildīgs būtu tautas vēlēts valsts prezidents.

20 no valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018- 2021. gadam ietvertajiem 100 uzdevumiem pilnībā nav izpildīti

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Pašlaik tapšanas stadijā ir vienotais nodokļu nomaksas konts, kuru plānots iedarbināt jau no 2021. gada, savukārt neskaidrība ir par saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu mazajai uzņēmējdarbībai un nodokļu rēķina automātiskas apmaksas risinājuma ieviešanu. To, ka par nodokļu reformas rezultātiem vēl ir pāragri spriest, atzina gan atbildīgās komisijas deputāti, gan Finanšu ministrijas speciālisti.

Vēlmes neatbilda iespējām

Savulaik, 2017. gada maijā, akceptētajās nodokļu politikas pamatnostādnēs bija iecerēts viens, bet realitātē ir kaut kas cits. Piemēram, bija paredzēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 23% apmērā tiks saglabāta ienākumiem, kuri gadā pārsniedz 45 000 eiro, bet ieņēmumiem līdz šim slieksnim tiktu piemērota 20% likme. Savukārt realitātē Latvijā tika ieviestas veselas trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – 20 % ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā, no 20 004,01 eiro līdz 55 000 eiro – 23% likme, bet tiem, kuru ienākumi pārsniedz 55 000 eiro, jau 31,4% likme. Tāpat bija paredzēts, ka ar 2018. gada 1. janvāri tiek atcelts solidaritātes nodoklis, taču tā vietā šis nodoklis piedzīvoja rekonstrukciju, taču atcelts netika. Pamatnostādnēs bija paredzēts, ka, atceļot solidaritātes nodokli un ieviešot VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā, ienākumiem līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi (ienākumiem no 55 000 līdz 95 100 eiro gadā tiek veiktas VSAOI vispārējā kārtībā, nodrošinot tikai pensiju apdrošināšanu 1.un 2.līmenī; no ienākumiem virs 95 100 eiro gadā – sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāmaksā). Turklāt par vienu procentpunktu tika paaugstināta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu likme.

Valdība otrdien pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā.

Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas – nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā, informē Tieslietu ministrijas pārstāve laura Majevska.

Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā,. Plānots organizēt arī informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

Nodokļu reformas pamatnostādnēs veselībai neparedzēs novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, un risinājums veselības nozares finansējumam tikšot piedāvāts vēlāk.

Ministru prezidents Māris Kučisnkis (ZZS) pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka arī iepriekš nebija iecerēts nodokļu pamatnostādnēs norādīt, ka veselībai tiks novirzīts 1% no sociālajām iemaksām. Tā esot bijusi "pārrakstīšanās", ka tas tika iekļauts pamatnostādnēs.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē bija panākta vienošanās par sasaisti starp nodokļa maksājumu un veselības budžetu, tomēr neesot bijis domas pamatnostādnēs rakstīt par 1% no sociālajām iemaksām, skaidroja premjers.

Valdības vadītājs skaidroja, ka par šo jautājumu nebija panākta vienošanās, jo pret 1% novirzīšanu iebilda Labklājības ministrija, kā arī arodbiedrības.

Iekļaujošs, līdzsvarots darba tirgus, kā arī nodarbinātību sekmējošas vides veidošana – tie ir galvenie trīs uzdevumi, kuru virzienā plānots īstenot iekļaujošas nodarbinātības politiku laika periodā no 2015. līdz 2020.gadam, skaidro Labklājības ministrija (LM).

To paredz Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam, kas otrdien, 5.maijā, apstiprinātas valdībā.

«Ja vēlamies, lai tuvākajos gados Latvijā nav jāieved darbaspēks no citām valstīm, maksimāli jāizmanto mūsu pašu iedzīvotāju potenciāls. Jāapzinās, ka saskaroties ar izaicinājumiem darba tirgū, cilvēkiem ir jādod iespēja sekmīgi integrēties darba tirgū un pēc iespējas ilgāk turpināt darba gaitas, vienlaikus ļaujot saņemt pasākumu kopumu darba atrašanai, sekmējot pāreju no izglītības uz darba tirgu, sniedzot arī atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Īpaši svarīgi tas ir reģionos,» uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ceturtdien, 20.decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Valdības komunikācijas politikas pamatnostādņu projektu 2008.-2013.gadam, informēja Valsts kanceleja.

Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes 2008.–2013.gadam izstrādātas, lai pilnveidotu identificētos trūkumus un nodrošinātu komunikācijas politikas plānotu, koordinētu un efektīvu darbību nākamajā periodā.

Pamatnostādnes nosaka valdības komunikācijas rīcības virzienus un uzdevumus, izvirzot komunikāciju kā politikas veidošanas neatņemamu sastāvdaļu, izstrādājot priekšlikumus stratēģiskas valdības komunikācijas īstenošanā, pilnveidojot līdzdalības un komunikācijas iespējas valdības lēmumu pieņemšanā, kā arī veicinot klientu apkalpošanas kultūras ieviešanu visos valsts pārvaldes līmeņos.

Pamatnostādnēs izvirzīto mērķus sasniegšanai 2009.gadā ir nepieciešams finansējums 90 000 latu apmērā no valsts budžeta. Kopējais finansējuma apjoms Pamatnostādņu īstenošanai līdz 2013.gadam ir 335 000 latu, finansējuma pieprasījums tiks iesniegts Ministru kabinetam valsts pārvaldes iestāžu ikgadējā budžeta pieprasījumā.

Rīgas dome ārkārtas sēdē 17.aprīlī atbalstīja vairāk nekā 10 miljonu eiro novirzīšanu ielu seguma remontiem.

Kopumā ielu seguma atjaunošana plānota 19 vietās, un projektu kopējās izmaksas tiek lēstas ap 10,3 miljoniem eiro. Lai īstenotu plānotos darbus, pašvaldība plāno aizņemties 8,7 miljonus eiro Valsts kasē.

Seguma atjaunošana plānota Kārļa Mīlenbaha ielā no Lastādijas ielas līdz Dzirnavu ielai, Cēsu ielā, Pērnavas ielas posmā no Augusta Deglava ielas līdz Brīvības ielai, Biķernieku ielas posmā no Biķernieku ielas 12 līdz 40A un Pulkveža Brieža ielas posmā no Hanzas ielas līdz Elizabetes ielai.

Seguma atjaunošana iecerēta arī Gustava Zemgala gatves posmā no Ūnijas ielas līdz Brīvības gatvei, Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai, Lubānas ielā no Andreja Saharova ielas līdz Brāļu Kaudzīšu ielai, Juglas krastmalā no Brīvības gatves līdz Pāles ielai un Juglas ielā līdz Murjāņu ielai.

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

ASV un Baltijas valstu pārstāvji Rīgas brīvostā Rīgas Universālā Termināla teritorijā noturēja svinīgo pieņemšanu par godu 100 000. konteineram, kas nosūtīts caur Baltijas valstīm Ziemeļu apgādes tīklā (ZAP).

Runātāji norādīja, ka notiks šī tranzīta koridora komercializācija, un nāktonē tiks pārvadātas ne tikai nemilitārās un militārās kravas NATO karaspēka vajadzībām Afganistānā, bet arī šī jaunā Zīda ceļa loģistikas ķēdē iesaistīto valstu komerckravas. Tādējādi ekonomiskais ieguvums būtu gan Eiropas, gan Āzijas, gan Tuvo austrumu valstīm. Tā Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs izteica cerību, ka salīdzinoši tuvā nākotnē tiks sagaidīts ne tikai 200 000., bet arī miljonais konteiners.

ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala sacīja, ka kopš 2009.gada uz Afganistānu nogādāti divi miljoni tonnu kravu. Savukārt, sareizinot ar nobraukto attālumu, iznāktu ap diviem miljardiem konteinerkilometru. Kaut arī avīze Wahington Post ZAP 2011.gadā nodēvējis par loģistikas brīnumu, tas drīzāk ir iesaistīto pušu radošuma un grūta darba nopelns. Viņaprāt, ZAP kādu dienu būs ļoti dzīvs komerckoridors līdz pat Ķīnai. Ieguvēja būs ne tikai ASV un Rietumeropas valstis, bet arī loģistikas ķēdē iesastītās valstis pieaugošas ekonomiskās stabilitātes un jauno darba vietu dēļ.

Trešdien, 4.jūnijā, Satiksmes ministram Anrijam Matīsam notika tikšanās ar Afganistānas Transporta un civilās aviācijas ministru Dr. Daoudu Ali Najafi (Dr. Daoud Ali Najafi), kuras laikā starp abu valstu transporta ministrijām tika parakstīts sadarbības memorands, liecina medijiem sniegtā informācija.

Sadarbības memorands paredz abu valstu ciešāku sadarbību dažādās transporta jomās, t.sk. civilajā aviācijā. Latvija varētu dalīties pieredzē un apmācīt Afganistānas aviācijas speciālistus, kā arī abas puses veicinās gaisa satiksmes līguma parakstīšanu.

Sadarbības memorands paredz arī Afganistānas speciālistu apmācīšanu dzelzceļa nozares jomā, kā arī plašāku sadarbību autopārvadājumu jomā.

A.Matīss apliecinājis, ka atzinīgi novērtē Dr. D.A.Najafi vizīti Latvijā un pateicies par atsaukšanos uz Latvijas izteikto uzaicinājumu piedalīties augsta līmeņa transporta un loģistikas konferencē Savienojot Āziju un Eiropu, kas no 3. līdz 4. jūnijam norisinājās Rīgā.