Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris ceturtdien, 6.novembrī, uzsāk uzņēmuma reorganizācijas plāna īstenošanu, kura ietvaros plānots efektivizēt uzņēmuma izmaksu struktūru, tostarp samazinot darba vietu skaitu, informē uzņēmuma Korporatīvo attiecību nodaļas vadītāja Laura Krastiņa.

“Sekmīga un spēcīga izaugsme - tā varētu vērtēt “Aldara” attīstību kopumā, tomēr mēs rūpīgi sekojam līdzi ekonomikas tendencēm, kas liecina, ka tuvākā gada laikā nav paredzama strauja tirgus attīstība.

Finanšu krīze pasaulē un ekonomikas lejupslīde Latvijā liek mums domāt par jauniem izaicinājumiem mūsu ikdienas darbā. Lai iegūtu maksimāli efektīvu rezultātu, jāseko, lai izvirzītie stratēģiskie mērķi atbilstu tirgus situācijai. Tādēļ pašsaprotams ir lēmums optimizēt izmaksas un uzlabot efektivitāti. Arī turpmāk mēs lielu uzmanību veltīsim uzlabojumiem iekšējās biznesa struktūrās, ieviešot dažādas efektivizēšanas programmas, kuras līdz šim ir devušas lieliskus rezultātus citos Carlsberg grupas uzņēmumos“, galvenos nākotnes stratēģiskos darbības virzienus atklāj Aldaris izpilddirektors Thomas Panteli.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Iesaistoties vairākiem sadarbības partneriem – Rīgas pašvaldībai, AS Aldaris, Dauderu muzejam un Sarkandaugavas attīstības biedrībai, ir sākti priekšdarbi, lai atjaunotu un sakārtotu Aldara parku, padarot to pievilcīgāku un pieejamāku apmeklētājiem. Šis jautājums jau ir skatīts Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, kas devusi šai iniciatīvai zaļo gaismu.

Šā gada 17. aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta birojā prezentēts pētījums un idejas Aldara parka atjaunošanai Sarkandaugavā. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, kas apvieno arhitektūras un saistīto nozaru ekspertus un profesionāļus, iepazinās ar A/S Aldaris piedāvāto parka sakārtošanas ideju. Uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie Aldara parka sakārtošanas, lai padarītu to par atkal pievilcīgu atpūtas vietu rīdziniekiem un pilsētas viesiem.

«Ideja sakārtot Aldara parku, kas vēsturiski piekļaujas alus darītavas teritorijai, radās līdz ar lēmumu par vēsturiskā alusbrūža atjaunošanu un alus muzeja izveidi Aldara vēsturiskajā teritorijā,» norāda Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Vaicāta, kas būs parka sakārtošanas darbu finansētājs, viņa biznesa portālam db.lv stāstīja, ka Aldaris ir gatavs iesaistīties, bet galvenais finansējuma avots esot pašvaldība. Tā plānojot piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus.

Rīgas pašvaldība atradusi iespēju piesaistīt Aldara parka atjaunošanai 2,4 miljonu eiro lielu Eiropas struktūrfondu finansējumu, un jau tuvāko nedēļu laikā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā plānots piedāvāt deputātiem atbalstīt projekta realizāciju, informē komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgā. Jau 2016. gadā Rīgas dome solīja realizēt parka labiekārtošanu, bet trūkstošā finansējuma dēļ projekts netika īstenots, norāda A. Rosļikovs.

«Jāatgādina, ka parka teritorija atrodas Rīgas 28. vidusskolas teritorijā un skolnieku vecāki jau ilgu laiku lūdz sakārtot parka infrastruktūru. Par šo ieceri Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā pat tika iesniegta kolektīva vēstule ar 116 vecāku parakstiem. Kopējās plānotās investīcijas Aldara parka sakārtošanai ir aptuveni 4 miljoni eiro. Plānots ne tikai sakārtot esošo infrastruktūru, bet arī izveidot pilnīgi no jauna mūsdienīgu velo parku, izbūvēt skatuvi, izveidot vietas vasaras kafejnīcām un izveidot jaunu un mūsdienīgu bērnu laukumu,» informē komitejas priekšsēdētājs.

No 1. aprīļa sabiedrībai būs pieejama atjaunotā Aldara parka daļa ar veloparku un tam pieguļošo teritoriju, informē Rīgas domē.

Teritorija būs atvērta katru dienu no 7.00 līdz 22.00, vasaras sezonā – no 7.00 līdz 23.00.

“Aldara parks ir viens no vecākajiem Rīgas parkiem, kas veidots 19.gs. beigās. Tas ir vietējas nozīmes aizsargājams kultūras piemineklis, kas ilgu laiku atradies degradētā stāvoklī. Lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu Sarkandaugavas apkaimē esošo zaļo infrastruktūru un vietējās nozīmes kultūrvēsturisko mantojumu, 2020. gadā tika uzsākta vērienīga Aldara parka pārbūve. Soli pa solim kādreiz degradētā parka teritorija kļūst par drošu, zaļu un ainaviski pievilcīgu teritoriju, kur Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotājiem pavadīt brīvo laiku,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.

Aprīļa beigās Rīgā tiks atklāts Baltijā modernākais alus muzejs Aldara alus darbnīca, kura izveidē investēti 1,5 miljoni eiro, informē Aldara pārstāvji.

Tas ir pirmais šāda veida muzejs Latvijā, kur varēs vairāk uzzināt par Latvijā un citviet pasaulē brūvēto alus šķirņu dažādību, iepazīties ar alus darīšanas noslēpumiem mūsdienās un senākā pagātnē, kā arī pašiem izmēģināt roku alus brūvēšanā un degustēšanā.

Muzejs atradīsies vienā ēkā ar Aldara vēsturisko alus darītavu Rīgā, Tvaika ielā 44, un būs izvietots trīs stāvos 800 m2 platībā. Apmeklētājiem tas būs pieejams katru dienu. Plašākai publikai Aldara alus darbnīca pirmo reizi durvis vērs 16. maijā - Muzeju naktī.

«Mēs ļoti ceram, ka alus muzeja atvēršana būs nozīmīgs solis alus kultūras attīstībā Latvijā, kā arī veicinās tūrisma attīstību Rīgā. Līdz šim vairākas alus darītavas ir uzņēmušas viesus, lai iepazīstinātu ar alus darīšanas noslēpumiem, bet šoreiz mēs ejam soli tālāk un izveidojam muzeju ar pastāvīgu ekspozīciju. Apmeklētāji varēs aplūkot dažādus vēsturiskus priekšmetus, iepazīties ar alus darīšanas pamatprincipiem un visdažādākajām alus šķirnēm, kā arī paši izmēģināt roku alus brūvēšanā,» atzīst Aldara izpilddirektors Marguss Kasteins.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad Jāņos par 12% ir palielinājies pieprasījums pēc vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem - vīna, alus un vieglajiem kokteiļiem, informē a/s Latvijas balzams. Savukārt Aldaris šajos svētkos pārdevis par 15 – 20% vairāk alus nekā pērn.

«Aldara alus kopējie pārdošanas rezultāti šogad Jāņu laikā bija par vidēji 15-20% labāki, salīdzinot ar aizvadītā gada svētkiem. Lielākoties pozitīvās tendences skaidrojamas ar diviem faktoriem: šogad alus un dzērienu nozari lutināja laika apstākļi, šie bija siltākie vasaras saulgrieži pēdējo 13 gadu laikā, un šogad Jāņu bērni varēja baudīt vairāk brīvdienu nekā pagājušā gadā,» Db.lv stāstīja Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Savukārt a/s Latvijas balzams veikali šajos Līgo svētkos visvairāk pārdevis tādus vieglos alkoholiskos dzērienus kā «Džins toniks», «Zelta Premium» alus skārdenē un vīnu «Senorio de los Llanos Blanco», bet stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem pieprasītākie bija «Rīgas Melnais balzams» produkti - oriģinālais «Rīgas Melnais balzams» un Balzams ar upeņu garšu.

Alus darītavai Aldaris iecelts jauns valdes priekšsēdētājs Veli Peka Tenila (Veli Pekka Tennila), kurš līdz šim uzņēmumā pildīja padomes locekļa pienākumus, liecina informācija Luroft.

Tādējādi pašlaik Aldara valdē darbojas jaunievēlētais priekšsēdētājs, Somijas pilsonis V. P. Tenila un līdzšinējais valdes loceklis Ģirts Vildavs.

Līdzšinējais a/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen) amata pienākumus beidza pildīt šā gada 12. oktobrī. Viņš valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts šā gada marta beigās. Pirms tam valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīja Ināra Šure, kura tagad darbojas Aldara padomē kā tās locekle.

Tāpat a/s Aldara padomē darbojas Dānijas pilsoņi Sorens Holms Jensens (Soren Holm Jensen) un Mads Jokums Kofods (Mads Jokum Kofod).

Šā gada nogalē AS Aldaris tiks piegādātas jaunās iekārtas ekskluzīvo alus šķirņu ražošanai, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila.

Viņš arī atzīmēja, ka pirmās ekskluzīvās alus šķirnes veikalu plauktos varētu paradīties nākamā gada aprīlī.

Uzņēmums kļūšot arī par Carlsberg Grupas ekskluzīvo alus šķirņu inovācijas centru Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka a/s Aldaris izstrādās alus šķirnes arī citām Carlsber Grupas alus darītavām.

Pateicoties ieguldītajām 3 miljonu eiro investīcijām vēsturiskajā alus darītavā, Aldarim būs ražošanas iekārtas ekskluzīvā alus brūvēšanai. Latvijā ekskluzīvā alus segments jau šobrīd aizņem 14% no visa alus tirgus.

Aldara koncentrēšanās uz ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanu un inovāciju centra attīstību nozīmē, ka lētākā cenu segmenta alus šķirņu, piemēram, plastmasas pudelēs (PET), ražošana tiks pārcelta uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kuras iegādāsies daļu no vecās Aldara PET iekārtas. Nākotnē lētākā cenu segmenta alus ražošanas izcelsmes valstis varētu mainīties, jo Carlsberg Grupa katru gadu pārskata ražošanas plānus. Aldara alus garša un receptes pēc šīm izmaiņām paliks nemainīgas, jo alus tiks brūvēts stingrā Latvijas alus meistaru uzraudzībā.

Rīgas dome Aldara parka rekonstrukcijai plāno tērēt apmēram 2,95 miljonus eiro, liecina Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Projekta laikā plānota demontāža un sagatavošanās būvdarbiem, ārējo inženiertīklu ierīkošana, ieseguma izveide un rekonstrukcija, satiksmes infrastruktūras uzlabošana, mazo arhitektūras formu un gaismekļu uzstādīšana, rekreācijas zonu izveide un apzaļumošana.

Investīciju plāns liecina, ka visu finansējumu plānots iegūt no pašvaldības budžeta. Rekonstrukciju iecerēts sākt 2018.gadā un realizēt divu gadu laikā.

Jau ziņots, ka Aldara parka Rīgā rekonstrukcijas būvprojektu par 73 520 eiro izstrādā PS Re-Arta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērn aprīlī izsludināja Aldara parka pārbūves metu konkursu, lai iegūtu veiksmīgāko pilsētbūvniecisko un labiekārtojuma risinājumu teritorijas attīstībai. Konkursā tika saņemti divi priekšlikumi, no kuriem neviens netika atzīts par pilnīgu, bet Re-Arta ieguva 2.vietu, tāpēc tika uzaicināta uz sarunu procedūru.

Alus darītava Aldaris grasās uzsākt rekonstrukcijas darbus - atjaunot vēsturisko alus darītavu un alus muzeju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pēc tam, piesaistot sadarbības partnerus, plānots turpināt attīstīt daļu no Aldara teritorijas kā sabiedriski aktīvu kultūras centru, kurā ir restorāns, mazi veikaliņi, amatnieku darbnīcas un prezentācijas telpas.

Patlaban projekts vēl ir sākuma stadijā, tādēļ precīzs investīciju apjoms nav zināms, tomēr kopumā plānots ieguldīt vairākus miljonus eiro, Db.lv stāstīja Aldara pārstāve Laura Krastiņa. Patlaban kompānija ir uzrunājusi vairākus vēsturisko alus darītavu iekārtu tirgotājus, un to piedāvātās cenas ir atšķirīgas, norāda L. Krastiņa.

Tiek plānots, ka vēsturiskā alus darītava savu darbu uzsāks pirms nākamās alus sezonas un tajā tiks brūvētas Premium alus šķirnes ierobežotos apjomos un ekskluzīvs alus pēc pasūtījuma. Alus tiks pildīts dažāda tilpuma un dizaina pudelēs, kā arī mucās. Brūvēšanas un pildīšanas procesā lielākoties tiks izmantots roku darbs.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Latvijas alus darītava SIA Aldaris pērn turpinājusi strādāt ar zaudējumiem, liecina uzņēmuma iesniegtais 2014. gada pārskats Lusoft.

Aldara zaudējumi 2013. gadā bija 10,28 miljoni eiro, savukārt aizvadītajā gadā tie samazinājās līdz 3,407 miljoniem eiro. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pēdējos četrus gadus ir aizvadījis ar zaudējumiem. Pērn ievērojami saruka Aldara neto apgrozījums, gada nogalē sasniedzot 28,626 miljonus eiro. Alus ražotāja rentabilitātes rādītājs ir uzlabojis, bet joprojām saglabājies negatīvs, t.i., -19,74.

Aldara pārdošanas apjomi Latvijā 2014. gadā veidoja 49,3 miljonus litru, kas ir par 5% mazāk nekā iepriekšējā gadā un atspoguļo esošo stagnāciju alus nozarē Latvijā. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no pārdotā realizēts vietējā tirgū. Uzņēmums pērn savu darbību koncentrēja uz ekskluzīvā alus segmentu, un pērn tirgū ieviesa 13 jaunus produktus, no kuriem četri ir jauni ekskluzīvā segmenta ali ar Aldara zīmolu 0,33l stikla pudelēs.

Noslēgumam tuvojas Aldara parka pārbūves projekta būvniecības darbu 1. un 2. kārta, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta mērķis ir izveidot labiekārtotu, drošu un laikmetīgu rekreācijas teritoriju, atpūtas funkcijas integrējot esošajā ainaviskajā parka vidē, uzlabojot labiekārtojuma līmeni un izbūvējot infrastruktūras objektus, kā arī būtiski palielinot parka teritorijas izmantošanas intensitāti un daudzveidību.

Aldara parks ir viens no vecākajiem parkiem Rīgā, kas atrodas uz milzīgas kāpas, paaugstinājuma. Tas veidots 19.gs. beigās kā alus darītavas "Meža pils" (A/S „Aldaris”) īpašnieka sākotnēji slēgtais savrupmājas dārzs ar dīķi un mākslīgajām pilsdrupām. Tieši mākslīgās pilsdrupas, kas Latvijas ainavai tādā augstumā un stāvoklī ir liels retums, ainaviski akcentē vietas unikalitāti. Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem tās tika izmantotas kā alpīnistu treniņu un sacensību vieta, bet šobrīd degradētā stāvokļa un drošības apsvērumu dēļ tam vairs nav piemērotas. 20.gs. trīsdesmitajos gados parks tika pārbūvēts un izmantots valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vajadzībām, bet pēc Otrā Pasaules kara kļuva par publiski pieejamu teritoriju.

Par Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Panteli (Thomas Panteli) (37), kurš ilgus gadus darbojies Aldara lielākā īpašnieka – Carlsberg - saistītajos uzņēmumos.

"Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot Carlsberg Group man palīdzēs vēl vairāk nostiprināt Aldara pozīcijas," norāda T.Panteli.

Carlsberg Baltic prezidents Tomas Kučinskas pauž gandarījumu, ka Aldara vadību pārstāvēs cilvēks, kuram ir pieredze darbā vienā no lielākajām alus darītavām pasaulē. "Esmu pārliecināts, ka T. Panteli Aldarī sekmīgi turpinās iedzīvināt Carlsberg Group satratēģiju un vīziju, bet iepriekšējā darba vietā izrādītā profesionalitāte un līdera talants palīdzēs Aldara komandai kļūt vēl zinošākai," saka Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Aldaris 19. maijā pirmo reizi vēsturē visiem interesentiem deva iespēju Muzeju nakts ietvaros apmeklēt alus darītavu.

Vakara gaitā alus darītavu apmeklējuši gandrīz 5000 cilvēku, kuriem bija iespēja iepazīties ar alus brūvēšanas procesu un tā tradīcijām, degustēt alu, kā arī piedalīties dažādās izklaides aktivitātēs.

«Bijām plānojuši, ka Aldari varētu apmeklēt aptuveni 2000 interesentu, tomēr cilvēku vēlme iepazīties ar alus brūvēšanas aizkulisēm un tā vēsturi bija tik liela, ka pie alus darītavas veidojās pat rindas. Domāju, ka līdzdalība Muzeju naktī noteikti ir jāturpina,» norādīja Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsens.

Aldara viesi varēja apskatīt ne tikai alus darītavu, bet arī nodegustēt Aldara Tradicionālās kolekcijas un Aldaris Gaišais alus šķirnes, izkalt savu monētu un piedalīties dažādos konkursos, aplūkot senās alus pudeles un etiķetes, kā arī iepazīties ar darbarīkiem, ar kuriem tiek darinātas koka alus mucas.

Viszemākā cena šobrīd ir vietējām alus šķirnēm, secināts komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen & Partners izpētē.

„Viszemākā cena šobrīd ir, un prognozējams, ka arī paliks, vietējām alus šķirnēm. Tā patlaban tikai vienu latu par kausu alus jāmaksā Vērmaņdārza alus sētā, kur dažāda veida Aldara alus maksā vienu latu par puslitru. Jāatzīmē, ka arī dārgākais tur nopērkamais miestiņš ir latviešu makiem pieejams – Carlsberg šajā pat vietā maksā 1.70 latus,” saka A.W.Olsen & Partners tirgus un sabiedriskās domas izpētes nodaļas projektu vadītāja Kazimiera Puzo.

Līdzīgas alus cenas ir arī alus sētā Vecrīgā, Līvu laukumā, pretim Kaļķu vārtiem. Izlejamais Lācplēša alus maksā 1,60 Ls par puslitru. Latvijas ražotāju alus daudzviet pieejams par saprātīgu cenu - Franču bārā pudele Cēsu Premium maksā 1.30 latus, bet Lāčplēša Pils – pat 90 santīmus.

Alus darītava A/S Aldaris rīko konkursu alus mājražotājiem Aldara brūža kauss, kura laikā īpaši izveidota žūrijas komisija centīsies noskaidrot labāko mājas alus brūvējumu, informē Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Labāko mājražotāja radīto alus šķirni ar tās autora un Aldara kopīgi izstrādāto etiķeti brūvēs Aldara vēsturiskajā alus darītavā un izplatīs tirdzniecības vietās visā Latvijā. Tāpat uzvarētājam balvā tiks 1000 eiro dāvanu karte alus brūvēšanas attīstībai un pilnveidei mājas apstākļos. Otrās un trešās vietas ieguvējiem tiks katram pasniegta 500 eiro veicināšanas balva alus brūvēšanas attīstībai mājas apstākļos.

Pieteikties konkursam var ikviens interesents, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, iesniedzot degustācijai sava gaišā tipa alus brūvējuma paraugus. Iesniegto alus šķirņu vērtēšana notiks vairākās kārtās, bet finālā tiks tikai trīs labākie dalībnieki. Uzvarētājs, kura brūvētā alus šķirne vasaras sākumā ierobežotā apjomā - tikai 24 000 pudeļu – nonāks tirdzniecībā, tiks paziņots 30. aprīlī.

2006. gada laikā Latvijā tika nozagtas 1 603 automašīnas, savukārt 2007. gada pirmajos trīs mēnešos autozagļi pamanījušies nozagt jau 474 automašīnas. Visvairāk autozagļi bija kārojuši pēc Volkswagen un Audi automašīnām, taču autozagļi zaguši arī ne mazums dārgus luksus auto. Db.lv ir apkopojis Autonama sniegtos datus un piedāvā ieskatīties Latvijas dārgāko zagto auto topā.

2007. gada pirmajos trīs mēnešos visdārgākā nozagtā automašīna tāpat kā 2006. gadā bija Porsche Cayenne, kuras cena ir līdz 45 872 Ls. Šogad nozagta viena šāda automašīna.

Otrajā vietā ierindojas 2006. gada BMW X5. Tā cena atkarībā no komplektācijas svārstās robežās starp 21 250 un 36 687 latiem. Šā gada izlaiduma X5 nozagts tikai viens, savukārt 2004. gada X5 nozagts 4 reizes un 2005. gada modelis vienu reizi. Kopā šī gada pirmajos mēnešos nozagta 51 BMW markas automašīna.

Trešajā vietā ierindojas 2006. gada Audi Q7, kura cena ir 30 908 lati. Šāda mašīna nozagta viena. Kopā 2007. gada pirmajos trīs mēnešos nozagtas 107 Audi markas automašīnas.

2006.gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir nedaudz samazinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaudzis tikai no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms.

2006.gada janvārī-decembrī kravu apgrozība ostās bija 59.5 milj. t kravu, kas ir par 0.9% mazāk kā 2005.gadā.

No ostām 2006.gadā nosūtīja 53.1 milj. t kravu, kas ir par 5% mazāk nekā 2005.gada 12 mēnešos. Pieaudzis no ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms. Pērn no ostām nosūtīja 1.2 milj. t jēlnaftas – 2.8 reizes vairāk nekā 2005.gada divpadsmit mēnešos.

Citu svarīgāko nosūtīto kravu apjomi gan ir samazinājušies. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms bija 19.7 milj. t, kas ir par 2.2% mazāk nekā 2005.gada janvārī-decembrī. Nosūtīto ogļu apjoms samazinājies par 4.8%, sasniedzot 14.6 milj. t. No ostām nosūtīja arī 4.6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 19.2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms 2006.gada divpadsmit mēnešos bija būtiski samazinājies, sasniedzot 5.1 milj. t, kas ir par 21.7% mazāk nekā 2005.gada attiecīgajā periodā.

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.