Kas notiek, ja valsts vispirms uzbūvē pilnu mobilo lietotni un tikai tad pajautā iedzīvotājiem, vai to ir ērti lietot? Parasti atbilde ir dārga. Un bieži – politiski neērta. Ikdienā izmantojam visdažādākās mobilās lietotnes, bet, lai tā būtu ērta un parocīga, labā prakse ir tās izstrādātājiem sagatavot parauga versiju jeb prototipu – lietotājs to var klikšķināt datorā vai mobilajā telefonā tieši tā, kā tas paredzēts nākotnē realitātē – izjust it kā īstas lietotnes darbību. Izstrādātāju komanda šādi iegūst atgriezenisko saiti, cik risinājums ir ērts un saprotams gala lietotājiem, pirms lietotni pabeigt.

Pašreiz iedzīvotājiem testēšanā pieejamās Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototipa izstrāde “ZZ Dats” komandai sākās ar apzinātu izvēli: vispirms pārbaudīt ideju, un tad būvēt risinājumu. Šī pieeja atklāj ne tikai dizaina nepilnības, bet arī sistēmiskas problēmas, kuras vēlāk reālā produktā labot būtu sarežģīti, laikietilpīgi un dārgi.

Prototips bieži tiek uztverts kā “skaists makets” vai klikšķināms attēls. Patiesībā tas ir daudz vairāk – stratēģisks rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par to, ko vispār ir vērts būvēt. Latvija.gov.lv mobilās lietotnes prototips ir interaktīvs, klikšķināms modelis, kas rada lietotājam sajūtu, ka viņš izmanto īstu lietotni. Ar to var pārbaudīt vai funkcionalitāte ir atrodama, vai valoda ir saprotama, vai darbību secība atbilst lietotāja loģikai. Jā, prototipam ir ierobežojumi – piemēram, ar to nevar pilnvērtīgi testēt piekļūstamības tehniskos aspektus. Taču tas spēj atbildēt uz vēl svarīgāku jautājumu: “Vai cilvēks vispār saprot, ko šeit darīt?

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2”, turpinot pilnveidot klientu apkalpošanu digitālajā vidē, jaunas mobilās lietotnes izveidē investējis 200 000 eiro.

Izstrādājot jauno lietotni, īpaši piedomāts par digitālo piekļūstamību un jaunākajiem lietotāju pieredzes standartiem.

Kā norāda “Tele2”, šobrīd klienti mobilo lietotni visbiežāk izmanto, lai iegūtu informāciju par tarifu plāniem, apmaksātu rēķinus, veiktu tarifu plānu maiņu un pieslēgtu lojalitātes programmas “Komplimenti” piedāvājumus. Tieši šīm sadaļām pievērsta vislielākā uzmanība, lai tās būtu ērti lietojamas un ar plašu saturu.

Īpašas rūpes mobilās lietotnes pilnveidošanā veltītas uztveramībai – krāsu kontrastam, dizaina tīrībai, vienkāršai valodai un lielākām dizaina pogām. Tas nodrošina, ka lietotnes dizains un funkcionalitāte atbilst digitālās piekļūstamības prasībām un tā ir ērti lietojama dažāda vecuma klientiem.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Uzņēmumu skaits, kuri pandēmijas laikā sāka izmantot dažādus interneta tirdzniecības rīkus, pēc tirdzniecības ierobežojumu klātienē noslēguma palicis nemainīgs vai pat samazinājies, liecina CSP apkopotie dati par 2023. gadu.

Dažādu interneta vietņu un lietotņu izmantošana kļuva populāra vēl pirms pandēmijas sākuma 2022. gadā. Uzņēmumu procentuālais īpatsvars no kopskaita, kas izmanto interneta tirdzniecību, 2019. gadā pret 2018. gadu auga pat straujāk nekā 2021. gadā, attiecinot pret 2020. gadu, tomēr 2023.gadā vērojama pat neliela lejupslīde.

Interneta pārdošana pēc veida

Pirmā datu analīze sniedz ieskatu visu uzņēmumu kopumā, kas uzsāk interneta tirdzniecības izmantošanu. Šeit nav analīzes par pārdoto preču apjomu, bet par uzņēmumu skaitu, kas vispār izmanto kādu no interneta rīkiem pārdošanai. Proti, indikators ir attiecināms uz kopējo uzņēmējdarbības vides aktivitāti un digitalizācijas pakāpi. Piemēram, kādu no rīkiem 2018. gadā izmantoja 13,8% no visiem uzņēmumiem. 2022. gadā tika sasniegts maksimums – 19,7%, bet 2023. gadā rīkus pārdošanai internetā izmantoja tikai 19,5% uzņēmumu. Visplašāk no interneta rīkiem izmantotas interneta mājaslapas un mobilās lietotnes. Proti, 2022. gadā, kad 19,7% izmantoja vismaz kādu vienu no interneta pārdošanas rīkiem, 17,6% izmantoja mājaslapas vai lietotnes. Turklāt tieši šajā parametrā arī 2023. gadā ir vērojama izaugsme (17,7%). Uzņēmumu tīmekļa vietnes kā pārdošanas rīks 2022. gadā veidoja 15,9%, bet gadu vēlāk – 15,7% no visu uzņēmumu kopskaita. Acīmredzami šis pārdošanas rīks zaudē popularitāti kā mazāk efektīvs. Savukārt pārdošana e-komercijas vietnēs turpina augt – 2023. gadā 6,8%, salīdzinot ar 5,1% 2022. gadā. E-komercijas vietņu veiksmes stāsts pēc būtības sākas tikai no 2022. gada, un, acīmredzami, dažādu interneta veikalu izmantošana turpinās augt arī nākotnē.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Mākslīgais intelekts (MI) atņems mums darba vietas, tas aizstās vienu vai otru profesiju – šie ir apgalvojumi, kas pēdējā laikā izskan aizvien vairāk, runājot par MI ietekmi uz darba tirgu.

Pavisam nesen “Microsoft” publicēja sarakstu ar 40 profesijām, kuras, visticamāk, tuvākajos gados aizstās MI, izceļot, ka riska grupā ir speciālisti, kuri strādā ar tekstiem, komunikāciju un informācijas apstrādi. Taču svarīgi saprast, ka MI radīs arī jaunas darba vietas, un saskaņā ar ekspertu aplēsēm kopējā bilance būs pozitīva.

Par 7% vairāk darba vietu

Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum) ziņojumā par globālajām darba tirgus attīstības tendencēm “Future Jobs Report 2025” īpaša uzmanība pievērsta arī MI ietekmei uz nodarbinātību tuvāko piecu gadu laikā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam digitalizācijas, tostarp arī MI ietekmē tiks radīti 170 miljoni jaunu darba vietu, bet izzudīs 92 miljoni. Tātad pieaugums būs 78 miljoni darba vietu jeb aptuveni 7%. Lielākā daļa darba vietu (aptuveni 938 miljoni) saglabāsies nemainīgas, kas nozīmē - neraugoties uz tehnoloģiju un citu faktoru radītajām pārmaiņām, lielākā daļa cilvēku turpinās strādāt savās nozarēs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 10 000 eiro naudas sodu koplietošanas e-velosipēdu operatoram "Ride Mobility" ("Ride") par šogad 2. oktobrī neizpildīto PTAC prasību apturēt nedroša pakalpojuma sniegšanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai, informē PTAC.

Vienlaikus PTAC norāda, ka "Ride" šajā laika posmā ir veikusi korektīvus pasākumus, ieviešot personas identitātes un vecuma verifikācijas procesu, kas ar PTAC saskaņots 24. oktobrī.

PTAC atzīmē, ka verifikācija tiek nodrošināta sadarbībā ar digitālu verifikācijas rīku un ietver dokumentu nolasīšanu, salīdzināšanu ar personas pašportretu, kā arī vecuma noteikšanu, pamatojoties uz dokumentā norādīto dzimšanas datumu.

PTAC direktore Zaiga Liepiņa norāda, ka ir novērsts būtiskākais drošuma risks, jo pakalpojums vairs nav viegli pieejams bērniem. Vienlaikus viņa aicina arī citus mikromobilitātes rīku nomas pakalpojumu sniedzējus ieviest uzticamas personu vecuma verifikācijas metodes pēc iespējas ātrāk, kam PTAC sekos līdzi.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) pabeidzis darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, un no trešdienas autovadītājiem ir iespējams fiksēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un informēt par to apdrošinātāju ziņapmaiņas lietotnē "WhatsApp", informē LTAB pārstāvji.

Iecerēts, ka tuvākajā laikā jaunā saskaņotā paziņojuma funkcija būs pieejama arī citās populārākajās ziņapmaiņas lietotnēs.

Saskaņoto paziņojumu "WhatsApp" drīkst aizpildīt tad, ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietušo un iesaistītie var apliecināt savu identitāti ar "SmartID" vai "E-paraksta" rīkiem. Sarunbots dialoga formā uzdod jautājumus par ceļu satiksmes negadījuma laiku, apstākļiem, lieciniekiem un nodarītajiem bojājumiem. Daļa informācijas, piemēram, notikuma vieta un informācija par iesaistītajiem transportlīdzekļiem, tiek ģenerēta automātiski, tādējādi samazinot saskaņotā paziņojuma aizpildīšanas laiku.

Galvenā risinājuma priekšrocība esot tas, ka iesaistītajiem nav jāzīmē negadījuma shēma, kas līdz šim sagādājusi lielākās problēmas autovadītājiem. Tā vietā risinājums paredz plašas ceļu satiksmes negadījuma apstākļu foto un video fiksācijas iespējas.

Mūsdienu darbs vairs nenotiek tikai birojā. Sapulces var būt kafejnīcā, idejas un projekti top lidostā starp reisiem, bet prezentācijas tiek pārskatītas ceļā uz tikšanos. Šādā vidē un biznesa dzīves tempā arvien svarīgāka kļūst mobilitāte un iespēja paņemt līdzi visu darbam būtiskāko. Personīgo finanšu mentore un investīciju apmācību autore Alina Zela dalās padomos, kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai biznesa ikdiena būtu efektīvāka un arī drošāka.

Laiks, kad diena pagāja birojā un pie datora, ir pagājis, uzskata Alina Zela, Samsung Galaxy Fold7 vēstnese: “Ir tikai loģiski, ka salokāmie viedtālruņi kļūs par standarta rīku finanšu konsultantiem, analītiķiem, banku darbiniekiem un vadītājiem, jo apvieno datora jaudu un planšetes ērtumu ar telefona mobilitāti. Paredzu, ka nākotnē tie kļūs par “Šveices nazi” biznesa cilvēkiem, mainot spēles noteikumus, kā un kad strādājam. Mūsdienās bizness notiek tur, kur esi tu, tāpēc vēl jo būtiskāk, ka spēj paveikt visu nepieciešamo, lai kur arī atrastos – un finanšu pasaulē tas nozīmē ātrāku lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanos.”

Viss svarīgākais vienuviet – no tikšanās piezīmēm līdz datu salīdzināšanai

Itālijas konkurences uzraugs AGCM pirmdien paziņoja, ka ASV tehnoloģiju milzim "Apple" piemērojis 98 miljonu eiro naudassodu saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju.

AGCM norāda, ka "Apple" ir pārkāpis trešo pušu izstrādātāju privātuma noteikumus tirgū, kurā uzņēmumam ar ietotņu veikala "App Store" l starpniecību ir ārkārtīgi dominējošs stāvoklis.

Regulators izmeklēšanā ir konstatējis, ka "Apple" trešo pušu izstrādātājiem, kas savas lietotnes piedāvā "App Store", nosaka privātuma noteikumus ar ierobežojošu raksturu.

"Apple" lietotņu izsekošanas pārskatāmības (ATT) noteikumi "tiek piemēroti vienpusēji un kaitē "Apple" komerciālo partneru interesēm," vēstī AGCM.

Francijas konkurences regulators martā "Apple" saistībā ar tā lietotņu izsekošanas privātuma funkciju piemēroja 150 miljonu eiro naudassodu.

Iestādes Vācijā, Itālijā, Rumānijā un Polijā arī sākušas līdzīgas izmeklēšanas saistībā ar ATT, kuru "Apple" reklamē kā privātuma aizsardzības mehānismu.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

A klases biroju komplekss Verde nupat kā paziņojis par sadarbības uzsākšanu ar autostāvvietu operatoru Snabb.

Biroju kompleksa autostāvvieta ir izvietota divos līmeņos – pazemes zonā, kas paredzēta Verde nomniekiem, un pirmajā stāvā, kas pieejama ikvienam apmeklētājam. Autostāvvieta darbojas ar numura zīmju atpazīšanas sistēmu, un tajā ir izvietoti digitālie ekrāni.

Sadarbībā ar Snabb inovatīvi digitālie risinājumi turpmāk tiks nodrošināti arī biroja kompleksa apmeklētājiem, kuri galvaspilsētā pārvietojas ar auto.

“Verde ar prieku paziņo par sadarbības uzsākšanu ar Snabb, vienu no inovatīvākajiem autostāvvietu operatoriem Baltijā. Pateicoties šai stratēģiski veidotajai partnerībai, mūsu nomnieki un apmeklētāji varēs baudīt modernus un pilnībā digitālus autostāvvietu risinājumus ar automātisku numura zīmju atpazīšanu un elastīgām maksāšanas iespējām. Tā kā Verde aktīvi turpina augt un paplašināties, šī sadarbība lieliski saskan ar mūsu mērķi radīt vidi, kas apvieno augstāko komfortu, kvalitāti un mūsdienīgu lietotāju pieredzi, nodrošinot vienkārši un ērti izmantojamu autostāvvietu ikvienam,” komentē Verde komercdirektore Iveta Ardava.

2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

Latvijas programmatūras izstrādātājs X Infotech ir uzvarējis konkursā par tehniskā risinājuma izstrādi e-rezidentu biometrisko datu iegūšanai ar mobilo ierīču palīdzību, paziņojis Igaunijas Iekšlietu ministrijas Informācijas tehnoloģiju un attīstības centrs (SMIT).

Sākot no 2027. gada, izstrādājamā lietotne ļaus e-rezidentūras pieteikumu iesniedzējiem droši apstiprināt savu identitāti, izmantojot viedtālruņa lietotni.

Biometrisko datu iesniegšana ar mobilās lietotnes palīdzību padarīs e-rezidentūras pieteikšanās procesu ērtāku un ātrāku, un tas ir priekšnoteikums, lai galu galā pilnībā aizstātu pašreizējo fizisko karti, kas kalpo kā e-rezidenta digitālā identitāte, ar mobilo risinājumu. Izstrādājamajam risinājumam ir jāatbilst arī Eiropas Savienības eIDAS regulas stingrajām drošības prasībām, nodrošinot, ka e-rezidenta digitālā identitāte joprojām ir izmantojama autentifikācijai un elektronisko parakstu sniegšanai, kas ir līdzvērtīgi fiziskiem parakstiem.

Lietuva par vairāk nekā 320 miljoniem eiro no Zviedrijas uzņēmuma "Saab" iegādāsies "Bolide" tipa raķetes tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmām RBS-70, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.

Šis un iepriekš parakstītie līgumi palīdzēs nodrošināt nepārtrauktu šādu raķešu piegādi Lietuvas armijai nākamos sešus gadus, norādīja ministrija.

"Pretgaisa aizsardzības stiprināšana ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Mēs esam parakstījuši līgumu par RBS-70 "Bolide" tipa raķešu iegādi, lai nodrošinātu nepārtrauktu šāda veida munīcijas piegādi Lietuvas bruņotajiem spēkiem," sacīja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Lietuvas armijas pretgaisa aizsardzības bataljonā jau ir raķešu sistēmas RBS-70. Šī tipa sistēmas tika izvēlētas, jo tās ir viegli apkalpot, tās ir ļoti mobilas un spēj efektīvi iznīcināt mērķus gaisā gan dienā, gan naktī, norādīja ministrija.

Omniva Grupas Baltijas valstīs 2025.gadā piegādājusi 36 miljonus, bet kopumā visā pasaulē – vairāk nekā 50 miljonus sūtījumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais apjoms ir pieaudzis par 11%. Savukārt Latvijā Omniva 2025.gadā piegādājusi par 10% vairāk sūtījumu nekā pērn.

“Vislielākais pieaugums bija starptautisko tranzīta sūtījumu segmentā, taču straujš pieaugums vērojams arī piegādēs Latvijā un Lietuvā. Sūtījumu apjomi Igaunijā joprojām ir ļoti augsti, taču salīdzināmi ar iepriekšējo gadu, kas atspoguļo ekonomisko nenoteiktību vietējo patērētāju vidū un ārkārtīgi intensīvo konkurenci piegādes tirgū,” norādīja Omniva Grupas komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva komandas līdere Latvijā Agnese Grīnberga uzsvēra, ka Latvijā sūtījumu apjoms 2025. gadā sasniedza 11,0 miljonus vienību, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada noslēguma ceturksnī Latvijā tika piegādāti gandrīz 3,0 miljoni sūtījumu, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, apliecinot stabilu pieprasījuma pieaugumu.

Gundega Skudriņa kopā ar komandu Latvijai atnes divpadsmito godalgu no pasākumu industrijas “Oskara” — dzīvās komunikācijas notikumu festivāla “BEA World Festival”.

Šogad radošā apvienība “Skudras Metropole” un “Don’t Panic” design solutions iekļauti arī festivāla 20 gadu jubilejas izdevuma īpašajā sadaļā kā vieni no pasākumu industrijas Leģendām.

Latvijas pārstāvji — radošā apvienība “Skudras Metropole” un dizaina risinājumu uzņēmums “Don’t Panic” — ar projektu “Christmas Laboratory” šogad izcīnījuši bronzu kategorijā “B2B” BEA World Festival, kas norisinājās Romā, Itālijā.

BEA (Best Event Award) ir viens no pasākumu industrijas nozīmīgākajiem un prestižākajiem starptautiskajiem konkursiem, ko nereti dēvē par nozares “Oskaru”. Šogad festivāls svinēja savu 20 gadu jubileju, pulcējot rekordlielu pieteikumu skaitu — 470 darbus no vairāk nekā 40 valstīm.

Mūsdienu biznesa vidē korporatīvās dāvanas vairs nav tikai formalitāte – tās sniedz iespēju uzņēmumu pārstāvjiem veidot un stiprināt emocionālu saikni ar klientiem, partneriem un darbiniekiem. Pārdomāta un atbilstoši izvēlēta dāvana var kļūt par zīmola vēstnesi, kas ne tikai raisa pozitīvas emocijas un asociācijas, bet arī paaugstina lojalitāti, vairo uzticību un stiprina reputāciju. Tieši tādas ir arī kvalitatīvās un izmeklētās STENDERS biznesa dāvanas!

Personalizācija – zīmola identitāte ar odziņu

Pārdomātas un jēgpilnas biznesa dāvanas atspoguļo uzņēmuma identitāti un vērtības, bet personalizācija tām piešķir papildu akcentu. Dāvana, kas ieturēta uzņēmuma korporatīvajās krāsās, papildināta ar logotipu, personalizētu vēstījumu vai kādiem citiem gaumīgiem elementiem, tās saņēmējam var likt justies patiesi īpašam un novērtētam, radot patīkamu priekšstatu par zīmolu un visu uzņēmumu kopumā.

Praktiskums un dāvanas pielietošana ikdienā

Lietderība ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kam pievērst uzmanību, izvēloties dāvanas kolēģiem vai dāvanas darbiniekiem. Kvalitatīva, ikdienā noderīga dāvana, piemēram, izsmalcināts ķermeņa kopšanas līdzekļu komplekts vai rokām darinātu vannas bumbu izlase nesteidzīgiem un mierpilniem vannošanās rituāliem, patīkami pārsteigs un iepriecinās ikvienu. Šāda dāvana kolēģim svētkos, darba jubilejā vai kāda veiksmīgi realizēta projekta noslēgumā ir elegants veids, kā pateikt “paldies”, paužot cieņpilnu attieksmi, kas atspoguļojas ne tikai vārdos, bet arī darbos. Turklāt arī šāda dāvana kolēģim, aizejot no darba, var būt simbolisks žests, kas apliecina pateicību par ieguldīto laiku, enerģiju un visu kopā piedzīvoto.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Ikviens autovadītājs redz plaisas asfaltā, drūpošas ceļu malas un applūdušas nobrauktuves. Tās nav tikai neērtības – tā ir mūsu drošība un nodokļos maksātā nauda, kas pazūd atkārtotos remontos. Klimata pārmaiņu ierosinātie laikapstākļu cikli kļūst arvien ekstrēmāki, kā rezultātā tradicionālie materiāli vairs nespēj nodrošināt ilgmūžību.

Klimata pārmaiņas un iepirkumu stagnācija grauj infrastruktūru

Latvijas ceļu infrastruktūras visneaizsargātākās daļas ir tās, kas nonāk tiešā saskarē ar mitrumu, mehānisko slodzi un temperatūras svārstībām – apmales, drenāžas kanāli, nobrauktuves, ceļa malu betonējumi. Karstuma viļņos betona virsmas izplešas un plaisā, lietavu laikā drenāžas sistēmas tiek pārslogotas, bet ziemā atkala un sals īpaši bojā vietas, kur ūdens uzkrājas konstrukcijā. Šo bojājumu apjoms pieaug, jo klimata pārmaiņu ietekmē laikapstākļu cikli kļūst straujāki un ekstrēmāki, bet publiskajos iepirkumos joprojām dominē zemākās cenas princips. Tas nozīmē, ka materiāli ar lielāku noturību un mazākām uzturēšanas izmaksām bieži netiek izvēlēti. Piemēram, Finanšu ministrijas programmā “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024. gadā paredzēti ap 210,5 miljoniem eiro, no kuriem ikdienas uzturēšanas darbiem vien atvēlēti aptuveni 56,8 miljoni eiro¹². Citiem vārdiem – mēs turpinām maksāt par nebeidzamiem remontiem, nevis ieguldām ilgtspējīgā infrastruktūrā.

Pagājušajā gadā Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) tika iesniegtas 530 sūdzības, un kopējā tendence pēdējos gados nemainās - apstrīdēti tiek apmēram 6% no iepirkumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja IUB vadītājs Artis Lapiņš.

No iesniegtajām sūdzībām izskatīšanai IUB pieņēmis 433. "Sūdzības izskatīšanai mēs nepieņemam, ja netiek samaksāta depozīta maksa, sūdzībā nav norādīti pārkāpumi, ir nokavēti termiņi, iemesli ir dažādi. Vēl 50 sūdzības vēlāk ir atsaukuši paši iesniedzēji," teica Lapiņš.

Viņš informēja, ka kopumā pagājušajā gadā ir izskatītas 334 sūdzības, bet daļa tiks izskatīta šogad. No 334 izskatītajām par pamatotām ir atzītas 123 sūdzības jeb 37%. Apmēram tā tas ir arī citos gados, kad pamatotas ir apmēram 40% no izskatītajām sūdzībām, sacīja Lapiņš.

No nozarēm, kuru iepirkumos iesniegtas sūdzības, dominē būvdarbi, par ko ir bijušas 62 sūdzības, par pārtikas iegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem - 40 sūdzības, jo pērn bija salīdzinoši daudz skolu ēdināšanas iepirkumu, par informācijas tehnoloģiju iepirkumiem - 32 sūdzības. Tālāk ir konsultācijas, apmācības, apsardze un citas jomas, par kurām saņemts mazāk sūdzību.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 10,038 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

Šogad desmit mēnešos īstenoti kopumā 5763 krāpšanas gadījumi un izkrāpti 10 037 620 eiro.

Tostarp konstatēti 3089 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 5 547 607 eiro. Tāpat konstatēti 2128 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3 812 943 eiro, un 546 cita veida krāpšanas gadījumu, izkrāpjot 677 070 eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 15 374 krāpšanas gadījumi par kopumā 11 195 481 eiro.

Tostarp šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4512 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 5 163 746 eiro, 9947 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 5 200 554 eiro un 915 citus krāpšanas gadījumus par 831 181 eiro.

FNA aģentūrai LETA norāda, ka oktobrī bankas apturējušas gandrīz 470 telefonkrāpšanas mēģinājumu, pasargājot vairāk nekā 715 000 eiro. Vienlaikus novērsti investīciju krāpšanas mēģinājumi 756 000 eiro apmērā (1144 gadījumi) un cita veida krāpšanas gadījumi 102 000 eiro apmērā (99 gadījumi). Savukārt īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits bijis teju uz pusi mazāks - 236 gadījumi, kuros kopumā izkrāpti 520 000 eiro, savukārt investīciju un cita veida krāpšanas gadījumos izkrāpti 500 000 eiro.