Apdrošināšana

Aptauja: ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru

Lelde Petrāne, 10.12.2015

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka gada laikā no 40% līdz 36% samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuriem uzkrājumu nav vispār, ceturtajai daļai iedzīvotāju uzkrājumi joprojām nepārsniedz vienas mēnešalgas apmēru, liecina SEB Dzīvības apdrošināšanas veiktas aptaujas dati.

Aptaujas rezultāti norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, šogad ir pieaugusi cilvēku gatavība veidot uzkrājumus – 39% respondentu atbildējuši, ka ir gatavi sākt veidot uzkrājumus tuvāko 12 mēnešu laikā (2014. gadā – 33%). Turklāt pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka optimālam uzkrājumu apjomam jeb tā saucamajam «drošības spilvenam», jābūt vismaz piecu mēnešalgu apmērā.

Visbiežāk gatavību sākt veidot uzkrājumus pauduši vīrieši, gados jauni cilvēki, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Savukārt nepieciešamību veidot uzkrājumus vairāk nekā piecu mēnešalgu apmērā visbiežāk izsaka aptaujātie, kuri ir vecāki par 50 gadiem.

SEB Dzīvības apdrošināšanas vadītāja Kristīne Lomanovska skaidro: «Cilvēki, kuri pārkāpuši 50 gadu slieksni un kuriem tuvojas pensijas laiks, labāk izprot finanšu uzkrājumu nepieciešamību. Turklāt mūsu aptaujas dati liecina, ka šīs vecuma grupas respondenti arī biežāk izmanto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un visretāk novirza atgūto nodokļa summu ikdienas tēriņiem. Tā vietā šie cilvēki izvēlas papildināt jau esošo uzkrājumu vai veikt kādu lielāku pirkumu. Pēdējā laikā mēs arī novērojam, ka nodokļu atvieglojumi nav noteicošais faktors uzkrājumu veidošanai. Tikai katrs desmitais aptaujas dalībnieks minējis to kā galveno motivāciju uzkrājumu veidošanai.»

Veicot iemaksas pensiju 3. līmenī vai iemaksas dzīvības apdrošināšanas līgumā ar uzkrājumu un noslēdzot līgumu vismaz uz pieciem gadiem, ir iespējams izmantot IIN atvieglojumu 23% apmērā no veiktajām iemaksām. Atvieglojumi tiek piemēroti iemaksu summai, kas nepārsniedz 10% no krājēja gada ienākumiem.

Pēc SEB aptaujas datiem, šogad ir būtiski palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri nodokļa atgūšanas procesu raksturo kā vienkāršu (no 42 % līdz 61 %). Tas nozīmē, ka aptaujātie atzinīgi vērtē VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas priekšrocības.

Pēc VID datiem, gada ienākumu deklarāciju par 2014. gadā samaksātajiem nodokļiem ir iesnieguši gandrīz 97 tūkstoši iedzīvotāju, kas uzkrāj līdzekļus privātajos pensiju fondos vai izmanto uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Kopējā nodokļa maksātājiem atmaksātā summa veido vairāk nekā 69 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dažu jomu speciālistu noturēšanai valsts pārvaldē ieviesīs īpašu koeficientu lielākai algai

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķu jomu speciālistu noturēšanai valsts pārvaldē ieviesīs īpašu koeficientu atalgojuma palielināšanai - tirgus koeficientu, paredz Valsts kancelejas izstrādātais valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Likumprojektā noteikts, ka tirgus koeficients ir mēnešalgas reizinātājs, kuru piemēro darba tirgū nepietiekami pieejamu amatu vai specifisku jomu speciālistu mēnešalgas palielināšanai, lai pielāgotu mēnešalgas līmeni darba tirgus tendencēm noteiktā periodā.

Amatus vai jomas, kuriem piemērojams tirgus koeficients, noteiks, balstoties uz atlīdzības pētījumu datiem, amatpersonu atlases procesu rezultātiem un, ņemot vērā amatpersonu mainību noteiktā amatu grupā. Tirgus koeficientu noteiks robežās no 1,1 līdz 1,5 un regulāri pārskatīs.

Līdz ar to amatpersonu vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai varēs piemērot tirgus koeficientu, kas nav lielāks par 1,5, nodrošinot, ka ar koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniegs Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu īpatsvars nevarēs pārsniegt 15% no vienas iestādes nodarbinātajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

66% iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez iztikas līdzekļiem

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts un pašvaldību institūcijām kolektīvie pasākumi būs jāfinansē no atalgojuma budžeta

LETA, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kancelejas izstrādātajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektā rosināts noteikt, ka valsts un pašvaldības institūcija var rīkot kolektīvos pasākumus, tos daļēji finansējot no atalgojuma budžeta.

Valsts kancelejā skaidroja, ka kolektīvie pasākumi valsts pārvaldē ir viens no valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonu motivēšanas instrumentiem, kas palīdz saliedēt kolektīvu, veicina lojalitāti, patriotismu pret darbavietu un piederību tai. Tādējādi tiek arī veicināta stabila un efektīva valsts pārvalde, nodrošinot iestāžu stratēģisko mērķu sasniegšanu, stiprinot organizācijas kultūru.

Ņemot to vērā, Valsts kanceleja rosina likumā noteikt, kas ir kolektīvais pasākums un kādā apmērā valsts un pašvaldību institūcija to drīkst apmaksāt.

Likumprojekts paredz noteikt, ka kolektīvais pasākums ir valsts un pašvaldību institūcijas rīkots pasākums ar mērķi motivēt un saliedēt valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbinātos, lai nodrošinātu institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanu un stiprinātu organizācijas kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ko negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusinfekcijas izplatība, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Valsts prezidenta vārdā rosina Valsts prezidenta atalgojumam 2021. gadā nepiemērot ikgadējo indeksāciju un saglabāt to 2020. gadā noteiktajā apmērā.

Kā zināms, lai nodrošinātu vienotu atlīdzības sistēmu un valsts augstāko amatpersonu atlīdzības apmēra samērojamību un atbilstību Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajiem mēnešalgas noteikšanas principiem, ikgadēji budžeta pieprasījumā Valsts prezidenta mēnešalgas apmērs tiek pieskaņots citu valsts augstāko amatpersonu -– Ministru prezidenta, ministru, Valsts kontroliera, tiesībsarga, citu Saeimas iecelto un ievēlēto amatpersonu mēnešalgas izmaiņām saistībā ar ikgadējo indeksāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loginova pēdējie deklarētie uzkrājumi veido kopumā 279 820 eiro, bet Pečaka - 352 132 eiro

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viedoklis: Vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 11.08.2016

Patērētāju noskaņojuma indekss un to raksturojošie rādītāji (atbilžu saldo; %), kā arī IKP gada pieauguma temps (%) no 2004. g. līdz 2016. g.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, nodokļu nemaksātāji budžetā varētu iemaksāt ap 7 miljonus eiro

LETA, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pirmajā nedēļā veselības apdrošināšanas iemaksas veiktas 22 tūkstošu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas ir veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 tūkstošu eiro apmērā, informē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Evija Štālberga.

Aptuveni 40 % iedzīvotāju veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši ne tikai par šo, bet jau arī par 2019. gadu.

Vienlaikus iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju aizpildīt tiešsaistes (online) testu vietnē apdrosinaties.lv, lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai viņiem ir jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz šim tests ir aizpildīts vairāk nekā 11 tūkstoši reižu.

Jau ziņots, ka saistībā ar valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu no šī gada 1. septembra iedzīvotāji var veikt veselības apdrošināšanas iemaksas. Savukārt iedzīvotāji, kuri veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai atbilst kādai no 21 valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām (pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki u.c.), ir apdrošināti automātiski un papildu iemaksas viņiem nav jāveic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Laikraksts: Augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šī gada trešajā ceturksnī par 2 procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Šajā pašā laikā par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Līdzīgi par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas paliks nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie. Vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē pat 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru