Nodokļi

Aptauja: Ieguvēji no 2016. gada budžeta būs ierēdņi un tie uzņēmēji, kas nemaksā nodokļus

Dienas Bizness, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

48,8 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju par galvenajiem ieguvējiem no 2016. gada valsts budžeta uzskata ierēdņus, 28,4 % – negodīgus uzņēmējus, bet 21,4 % – augsta līmeņa speciālistus. Tikai 1,7 % respondentu ir pārliecināti, ka ieguvēji būs jaunieši, tikai 2,5 % – ka tie būs pensionāri, un tikai 4,4 % domā, ka ieguvēji būs bezdarbnieki. Šādi dati iegūti jaunākajā socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā aptaujā.

Savukārt par lielākajiem zaudētājiem tiek uzskatīti godīgie uzņēmēji, ģimenes ar bērniem un pensionāri – par to ir pārliecināti attiecīgi 44,2 %, 34,7 % un 32 % aptaujāto.

Jautāti, ko vispirms vajadzētu darīt, ja svarīgām jomām (piemēram, drošībai, izglītībai un veselības aprūpei) valsts budžetā ir nepieciešams vairāk līdzekļu, 92,2 % atbildēja, ka ir jāveic revīzija valsts izdevumos un jāmēģina ietaupīt. Tikai 1,3 % saredzēja izeju nodokļu celšanā.

Aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairākums (61 %) uzskata, ka gadījumos, kad valdība plāno mainīt nodokļus, tai vajadzētu brīdināt iedzīvotājus un uzņēmējus par saviem nodomiem vismaz gadu iepriekš. Savukārt 30,6 % domā, ka tas jādara vismaz sešus mēnešus iepriekš, un tikai 1,1 % ir pārliecināts, ka valdībai ir tiesības rīkoties bez iepriekšēja plāna un brīdinājuma.

«Jāsecina, ka iedzīvotāji ne tikai ļoti kritiski vērtē 2016. gada budžetu sastādīto, bet arī labi saprot, ka valdība un parlaments finanšu problēmas mēģina risināt uz to iedzīvotāju grupu rēķina, kas visu laiku godīgi maksā nodokļus, bet tai pašā laikā cīņa ar ēnu ekonomiku ir nepietiekama. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nepārtraukti aicināja valdību, Finanšu ministriju un Saeimas deputātus mainīt šo neperspektīvo politiku, diemžēl dzirdīgas ausis netika atrastas. Tikmēr aptaujas rezultāti apliecina, ka šīs problēmas ļoti labi izprot sabiedrības vairākums, » secina LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jautāti par faktoriem, kas, viņuprāt, visvairāk kavē Latvijas ekonomisko attīstību, respondenti par galveno šķērsli uzskata pārlieku augstos nodokļus (38,7 %), iedzīvotāju nevienlīdzību (17,1 %) un pārāk mazo aktīvo uzņēmēju skaitu (12,5 %).

Jautāti, vai budžets palīdz atrisināt viņu minētās problēmas, pārliecinošs aptaujāto vairākums – 78,3 % – pauda uzskatu, ka nepalīdz. Tikai 0,6 % domā, ka palīdz tās atrisināt pilnībā, bet 6 % ir pārliecināti, ka palīdz daļēji.

SKDS aptauja tika veikta internetā no šā gada 24. līdz 27. novembrim. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mazajam biznesam piemērotākos nodokļa modeļus vaicās 71 tūkstotim uzņēmēju

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar šo nedēļu visi Latvijas mazie un mikro uzņēmumi, kuri Uzņēmumu reģistram ir norādījuši savas e-pasta adreses, saņems uzaicinājumu piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa alternatīvu variantiem un uzņēmuma darbību apgrūtinošajiem faktoriem, informē Ekonomikas ministrijā.

Uzņēmēju viedoklis būs viens no kritērijiem, nosakot piemērotākos nodokļa modeļus mazajam biznesam (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem. Aptauju veic Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

«Šī ir jauna pieredze Latvijā, jo normatīvā regulējuma modeļa izvēle tiek balstīta plašā, tostarp uzņēmēju vajadzību izpētē. Šī ir iecerēta kā ļoti apjomīga aptauja. Tajā iespēja paust savu viedokli par piemērotāko nodokļu modeli būs 71 tūkstotim Latvijas mazo uzņēmēju, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro,» saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Teju 30% jeb 760 miljoni ir kontrabandas cigaretes

Dienas Bizness, 06.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina 2014. gada pētījums par kontrabandas cigarešu tirgu Eiropas Savienībā (ES), Latvijā no kopumā pērn izsmēķētajām cigaretēm 760 miljoni bijušas kontrabandas cigaretes. Tie ir 29,3% no kopējā patērēto cigarešu apjoma, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Savukārt tikko kā SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja liecina, ka 73% smēķētāju pēdējā gada laikā paši ir pirkuši, vai zina kādu, kurš ir pircis kontrabandas cigaretes. Lai cīņa pret šo rūpalu kļūtu vēl efektīvāka, šodien, 2015. gada 6. oktobrī, VID un Latvijas Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija (TIRNA) ir parakstījusi vienošanos ar mērķi mazināt tabakas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un negodīgas konkurences iespējas, kā arī, lai veicinātu sadarbību īpaši tabakas nelegālā tirgus samazināšanā.

Paplašinot līdzšinējo sadarbību, VID un TIRNA noslēgtā vienošanās paredz sadarbību normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, informācijas apmaiņu nodokļu administrēšanas, tabakas aprites uzraudzības un nelegālā tirgus apkarošanas jomā, kā arī nelegālā tabakas izstrādājumu tirgus izpētē un samazināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Kurām finanšu institūcijām iedzīvotāji uzticas visvairāk?

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis to iedzīvotāju skaits, kam kopumā ir neitrāla un uzticības pilna attieksme pret finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijas tirgū, sasniedzot vidējo rādītāju 52% (2015. gadā – 50%), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Gada laikā uzticēšanās līmenis ir pieaudzis visām aptaujā iekļautajām institūcijām, norāda aptaujas veicējs SKDS.

Visvairāk Latvijas iedzīvotāji paļaujas uz apdrošināšanas sabiedrībām – 71% (iepriekš 68%), tad seko komercbankas ar 67% (iepriekš 63%), kas šogad piedzīvojušas visstraujāko kāpumu. Valsts fondētajai pensiju sistēmai uzticas 63% (iepriekš 60%), privātajiem pensiju fondiem – 54% (iepriekš 52%), ieguldījumu sabiedrībām ¬– 40% (iepriekš 39%), brokeru sabiedrībām 38% (iepriekš 36%).

Ieva Upleja, FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste: «Novērojam, ka pēdējos gados arvien uz labo pusi mainās iedzīvotāju attieksme pret pakalpojumu sniedzējiem Latvijas finanšu sektorā, un 2016. gadā 52% iedzīvotāju uzticas finanšu tirgus dalībniekiem. Ja iepriekš šim rādītājam bija būtisks pieaugums (no 44% (2014) līdz 50% (2015)), tad tagad tā vērtējama kā noturīga pozitīva tendence. Turklāt mūs priecē arī FKTK darbības novērtējums, jā, to, kas mūsu darbību pārzina ļoti labi, skaits ir samazinājies, taču uzticēšanās FKTK veikumam ir augusi no 47% (2015) – 54% (2016).Tā ir ļoti laba ziņa, tas nozīmē, ka tie iedzīvotāji, kas zina, ko dara finanšu uzraugs, tie paļaujas uz FKTK darbību finanšu sektorā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 7% Latvijas uzņēmēju ir informēti, cik tiem izmaksā neatbildēts klienta zvans, noskaidrots mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījumu aģentūras SKDS veiktajā aptaujā.

Saskaņā ar to uzņēmēju aplēsēm, kas rēķina ienākošo zvanu un apkalpoto klientu statistiku, viens neatbildēts zvans uzņēmumam Latvijā izmaksā vidēji 59,92 eiro.

Mūsdienās arvien lielāka nozīme ir klientu apkalpošanai un viņu apmierinātībai ar saņemto pakalpojumu. Aptauja rāda, ka divas trešdaļas Latvijas uzņēmumu ikdienā saņem dažādus klientu pieprasījumus un jautājumus pa tālruni. Taču tikai 11% uzņēmumu pastāv uzskaite par to, cik daudz ienākošo zvanu ir izdevies apkalpot. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit Latvijas uzņēmumiem nezina, cik klientu viņiem dienā ir piezvanījuši un uz cik potenciāli klientu zvaniem nav izdevies atbildēt.

«Mūsdienu mobilās tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli. Aptuveni 60% iedzīvotāju, mēģinot noskaidrot viņus interesējošus jautājumus, ir sastapušies ar situāciju, ka jāzvana atkārtoti uz vairākiem telefona numuriem, līdz tiek saņemta atbilstošā speciālista konsultācija. Tā rezultātā klients mēdz zaudēt pacietību, un iespējamais darījums nenotiek. Šī ir situācija, par kuru ir vērts aizdomāties ikvienam Latvijas uzņēmējam,» stāsta Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kāpuma iepriekšējos divos ceturkšņos, šī gada trešajā ceturksnī par 2 procentpunktiem ir sarucis mājokļu cenu kāpuma prognozētāju skaits. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā iepriekšējā aptaujā prognozēja 45%, tagad – 43%, liecina jaunākā SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Šajā pašā laikā par vienu procentpunktu ir pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri prognozē mājokļu cenu samazināšanos tuvākā gada laikā – jaunākajā aptaujā 11% iedzīvotāju sagaida mājokļu cenu kritumu. Līdzīgi par vienu procentpunktu ir palielinājies iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka cenas paliks nemainīgas – šādu atbildi septembrī sniedza 27% no kopējā respondentu skaita. Joprojām salīdzinoši lielai daļai iedzīvotāju (18%) nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

Attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu visoptimistiskākie ir valsts sektorā strādājošie, kā arī Vidzemē un Rīgā dzīvojošie. Vairāk nekā 50% valsts pārvaldē strādājošo respondentu uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā uzrādīs pieaugumu, mazāks cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir privātajā sektorā – šādi atbildēja 42% šīs grupas respondentu. Rīgā nekustamā īpašuma cenu kāpumu gada laikā sagaida 48%, savukārt Vidzemē pat 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlētāju aptauja: Ušakova un Amerika bloks var būt zaudējis vairākumu Rīgas domē

LETA, 03.06.2017

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ar dēlu Tomu un Iveta Strautiņa-Ušakova

Foto: Ieva Čīka/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs piektais iedzīvotājs pēdējo gadu laikā nozaudējis maksājumu karti

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētkos – arī Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikā - bankas biežāk saņem zvanus no klientiem par pazaudētām un atrastām maksājumu kartēm.

Kā liecina bankas Citadele pētījums, vairākums Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par pareizu rīcību gadījumā, ja ir atraduši citas personas nozaudētu maksājumu karti, un iedzīvotājiem ir skaidrs rīcības plāns gadījumiem, kad nozaudēta sava maksājumu karte, informē bankas pārstāvji.

Kā rāda SKDS veiktā aptauja, tad lielākā daļa jeb 90% respondentu atrasto maksājumu karti nekavējoties aiznestu uz tuvāko bankas, kas to izdevusi, filiāli vai zvanītu uz bankas informatīvo tālruni. 15% respondentu atrastās kartes īpašnieku vispirms censtos sameklēt sociālajos tīklos.

«Priecē fakts, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi patiesi apzinīga un izglītota ar karšu nozaudēšanu un atrašanu saistītos jautājumos. Arī mūsu pieredze liecina, ka arvien mazāk ir tādu gadījumu, kad cilvēki apjukumā nezina, kā rīkoties,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vēlas makšķerēšanas un medību tiesību liegšanu ļaunprātīgiem parādniekiem

Lelde Petrāne, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, piemēram, tiesības medīt, makšķerēt vai iegādāties šaujamieroci, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visvairāk respondentu jeb 78% atbalsta piespiedu darba piespriešanu, kam ar 73% seko atbalsts speciālo tiesību (tiesības medīt, makšķerēt, iegādāties un nēsāt šaujamieroci) atņemšanai. Nedaudz mazāks respondentu skaits - 72% - atbalstītu aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī parādnieku datu publiskošanu (60%).

Salīdzinoši mazāk iedzīvotāju atbalsta transportlīdzekļa tiesību atņemšanu (56%) un kriminālatbildības iestāšanos (51%) personām, kuras apzināti izvairās no savu saistību izpildes.

«Jau iepriekš rīkotās aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Šiem parādniekiem šobrīd tiek piemērots visplašākais tiesību ierobežojums. Tostarp arvien biežāk uzturlīdzekļu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt automašīnu vai kuģi, bet kopš jūlija viņiem vairs nedrīkst piederēt šaujamieroči. Tāpat tiek domāts par jauniem tiesību ierobežojumiem uzturlīdzekļu parādniekiem, lai viņiem liegtu iespēju spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus. Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka papildu tiesību ierobežošana ļaunprātīgiem saistību nepildītājiem ir ļoti efektīvs veids, kā ieinteresēt viņus tomēr sākt pildīt savas saistības,» atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 50 000 eiro nodokļos piedāvā maksāt 15% no apgrozījuma

Zane Atlāce - Bistere, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazo uzņēmēju aptaujā no izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis MUN 2.0, kas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt eiro), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma, informē EM.

Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.

Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu uzņēmēju pieredzi un vajadzības finansējuma piesaistīšanā, attīstības finanšu institūcija «Altum» aicina uzņēmējus piedalīties sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktajā pētījumā par finansējuma pieejamību, informē «Altum» sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Reinis Bērziņš, attīstības finanšu institūcijas «Altum» valdes priekšsēdētājs: «Finansētājiem un uzņēmējiem, labāk izprotot vienam otra iespējas un vajadzības, ir iespējams veidot veiksmīgāku sadarbību un sekmēt uzņēmējdarbības attīstību. Ikdienā strādājot gan ar biznesa uzsācējiem, gan jau pieredzējušiem uzņēmējiem, redzam, ka ideju ir daudz, tās ir inovatīvas un konkurētspējīgas. Arī finansēšanas instrumentu ir daudz, jāmāk abām pusēm sadarbojoties atrast piemērotākos,».

«Altum» vadītājs atzīmē, ka šobrīd uzņēmējdarbības uzsākšanai un tālākai izaugsmei pieejamā valsts atbalsta apmērs ir lielāks nekā jebkad ir bijis - vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plašā klāstā pieejamas arī banku un alternatīvo finansētāju uzņēmējdarbības kreditēšanas programmas, kas palīdz gan uzsākt jaunu, gan attīstīt jau esošu biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji

Lelde Petrāne, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā noskaidrojies aprīlī veiktajā pētījumu centra SKDS un "Mēness aptieka" sabiedriskās domas aptaujā, 92% no Latvijas iedzīvotājiem šobrīd uzticas farmaceitu sniegtajiem ieteikumiem par zāļu izvēli un lietošanu. Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda, ka Covid-19 krīzes laikā 71% iedzīvotāju izvēlas izmantot aptiekas pakalpojumus, apmeklējot klātienē.

Saskaņā ar aptaujas datiem 92% Latvijas iedzīvotāju uzticas aptiekā strādājošo farmaceitu ieteikumiem un skaidrojumiem par atbilstošu zāļu lietošanu. Starp uzticību izteikušajiem respondentiem 26% uzticas pilnībā, bet 66% drīzāk uzticas. Vien 5% gadījumu iedzīvotāji ir norādījuši, ka farmaceitiem drīzāk neuzticas vai neuzticas nemaz.

"Ņemot vērā, ka Covid-19 ir jauna pieredze ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet visai sabiedrībai kopumā, šo realitāti pavada daudzi jauni izaicinājumi. Viens no tiem ir noturēt sabiedrības uzticību ekspertu paustajiem ieteikumiem un norādēm par atbilstošu rīcību vīrusa izplatības mazināšanā un ārstēšanā. Ir skaidri redzams, ka aptiekas Latvijā šo pārbaudījumu ir izturējušas. Krīzes laikā aptiekas ir īpaši svarīgs atbalsta punkts veselības jautājumu risināšanai," norāda "Sentor Farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju izmantojuši patēriņa aizdevumus

Db.lv, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs gadu laikā, izmantojot banku vai nebanku kredītdevēju pakalpojumus, patēriņa aizdevumus Latvijā ir saņēmuši 43% iedzīvotāju, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica šā gada jūlijā. Pētījums parāda, ka tipiskākie nebanku aizdevumi ir līdz 500 eiro, savukārt banku aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 2000 eiro.

Iedzīvotāju aptauja parāda, ka pēdējo trīs gadu laikā patēriņa vajadzībām finanšu līdzekļus no kredītkartes ir ieguvuši 19% iedzīvotāju, 18% iedzīvotāju kredītu ir saņēmuši bankā, savukārt 16% aptaujāto aizdevumu ņēmuši no nebanku kredītdevēja. Daļa respondentu ir izmantojuši gan banku, gan nebanku kredītdevēju sniegtos patēriņa aizdevumus. Aptauja vienlaikus arī parāda, ka patēriņa kredītu pēdējo trīs gadu laikā nav izmantojusi vairāk nekā puse jeb 55% iedzīvotāju Latvijā.

«Ja aizdevums ir nepieciešams neliels – līdz 500 eiro, tad primārā izvēle būs nebanku kredītdevēji, jo bankas lielākoties šādus aizdevumus neizsniedz vispār, savukārt, ja aizdevums nepieciešams lielāks, tad patērētājs izmantos banku piedāvājumu,» norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Gandrīz puse iedzīvotāju nezina, kā izmantot e-recepti, lai iegādātos zāles kādam citam

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas realitāte: Vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu nemaksātāji

Laura Mazbērziņa, 05.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu (250 un vairāk darbinieku), kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina pašmāju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % - nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši. Arī vairums (74 %) mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) jau ir pilnībā ieviesuši MK noteikumiem atbilstošas kases sistēmas, katrs desmitais (11 %) - tās nomainījuši daļēji, bet 9 % - to vēl nav izdarījuši. Latvijas vidējo uzņēmumu (50 – 249 darbinieki) vidū katrs sestais (15 % ) arvien nav ieviesis kases aparātus ar VID prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, bet 11 % vidējo uzņēmumu to izdarījuši daļēji. Savukārt sistēmas jau pilnībā nomainījuši 74 % aptaujāto vidējo uzņēmumu ar kases aparātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vairums uzņēmumu izmanto ne pārāk sarežģītas internetbankas paroles

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas trešdaļas jeb 72 % Latvijas uzņēmumu ieejai internetbankā izmanto vienkāršas vai vidēji sarežģītas paroles, liecina bankas Citadele un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums Citadele Index.

21% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka ir nodrošinājušies ar ļoti sarežģītu paroli, piemēram, tādu, kas sastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un speciālajiem simboliem, un ir vismaz 10 simbolus gara. 7% aptaujāto nevarēja atbildēt uz šo jautājumu.

Lai arī datordrošības jautājums kļūst aktuālāks, pētījums rāda, ka pastiprinās tendence izmantot vienkāršākas paroles. Pirms gada 2% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto ļoti sarežģītas paroles, bet tagad pētījumā par 8% vairāk uzņēmēju atzina, ka izmanto salīdzinoši vienkāršas paroles, piemēram, tādas, kur netiek izmantoti cipari un speciālie simboli vai arī tiek izmantoti tikai cipari un kas ir salīdzinoši īsas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas iedzīvotāji atbalsta lielo valsts uzņēmumu akciju iekļaušanu biržā

Lelde Petrāne, 16.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumu aģentūras SKDS veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka divas trešdaļas aptaujāto (67%) uzskata, ka Latvijas valstij piederošo lielo uzņēmumu akcijas vajadzētu iekļaut biržā, valstij saglabājot kontrolpaketi, lai tās būtu iespējams brīvi iegādāties visiem iedzīvotājiem. Savukārt puse iedzīvotāju (49%) vēlētos ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus labi pārvaldītu Latvijas valsts uzņēmumu akcijās biržā.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš skaidro: «Iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret ideju kotēt biržā valsts lielos uzņēmumus norāda uz sabiedrības augošo interesi par dažādiem uzkrāšanas un investēšanas veidiem un, iespējams, arī pieaugošu apzināšanos, ka katra paša atbildība ir rūpes par savas nākotnes labklājības nodrošināšanu. Tas nozīmē arī to, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji labprāt ieguldītu savus brīvos līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Šādas idejas realizēšana var veicināt jaunu vietējo investoru rašanos, jo iedzīvotājiem būtu iespēja ieguldīt uzņēmumos, kuri tiem ir labi zināmi, un kuru darbība tiem ir ne tikai saprotama, bet tai ir iespēja arī vieglāk sekot līdzi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju sniedz atbalstu saviem pensijas vecuma vecākiem. No tiem 30% palīdz finansiāli, liecina «INVL pensiju fondi» un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Savukārt 39% respondentu atklāj, ka sniedz nevis finansiālu, bet cita veida atbalstu, bet 40% norādīja, ka viņiem nav vecāku šādā vecumā.

Aptauja arī atklāj, ka visbiežāk saviem vecākiem finansiāli palīdz cilvēki vecumā no 35 līdz 54 gadiem (45%),kuri strādā publiskajā sektorā (21%) un kuri ir vai nu augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji (30%), vai tiem pieder savs uzņēmums (26%).

«Ņemot vērā, ka mūsu valstī vidējā pensija ir 320 eiro, ir skaidrs, ka bērni ir spiesti atbalstīt savus pensijas vecuma vecākus, lai nodrošinātu viņiem cienījamas vecumdienas. Tajā pašā laikā trešā daļa no pašlaik darbaspējas vecumā esošajiem mūsu valsts iedzīvotājiem atklāj, ka par savām vecumdienām paši šobrīd nedomā, paļaujoties uz valsts pensiju vai bērniem. Līdz ar to ir skaidrs, ka mūsu valstī pastāv nevis trīs, bet gan četri pensiju līmeņi, no kuriem pēdējais ir pieaugušo bērnu sniegtais atbalsts saviem vecākiem, » stāsta «INVL pensiju fondi» vadītājs Andrejs Martinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik daudz laika pavada viedierīcēs

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju konkrēti zina savus viedierīču lietošanas paradumus, kas viņiem ikdienā traucē, tikai 25% mēģina savus ieradumus mainīt, noskaidrots mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Turklāt vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka paši nekontrolē un precīzi nezina, cik daudz laika ikdienā tie pavada dažādās viedierīcēs.

Iedzīvotāji, kas apzinājušies viedierīču un interneta negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi, izmēģinājuši dažādus pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. Kā liecina aptauja, starp populārākajām aktivitātēm ir atsacīšanās no viedierīču izmantošanas pie pusdienu vai vakariņu galda (37% iedzīvotāju to praktizē ikdienā), lietotņu jeb aplikāciju izdzēšana, jo tās prasījušas pārāk daudz uzmanības (29%), paziņojumu jeb notifikāciju atslēgšana (28%), e-pastu ignorēšana pēc darba laika un brīvdienās (26%).

Komentāri

Pievienot komentāru