Kā liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti, gadu pēc eiro ieviešanas lielākā daļa iedzīvotāju kā «orientieri iepērkoties» vēl joprojām ir saglabājuši latus (20% aptaujāto norāda, ka to dara bieži, bet 46% - dažkārt). Tiesa, par to nav jābrīnās, jo arī daļa veikalu norāda cenas gan eiro, gan latos, kaut arī tas jau kādu laiku vairs nav jādara. Jāpiebilst, ka vidēji eirozonas valstīs 36% iedzīvotāji parasti pārrēķina eiro uz savas valsts iepriekšējo valūtu lielu pirkumu gadījumā, bet 21% to parasti dara arī ikdienišķu pirkumu gadījumos. Latvija uz citu eirozonas valstu fona ir pat zem vidējiem rādītājiem – tā liecina Eurobarometer dati 2014.gada oktobrī.
Tikmēr, atgriežoties pie Latvijas datiem jeb DNB Latvijas barometra pētījumā iegūtajiem rezultātiem, jāsecina, ka, izvērtējot valūtas maiņas ietekmi, kritisku vērtējumu gada beigās tomēr ir bijis vairāk nekā pozitīvu – to, ka nav būtisku zaudējumu, apgalvo 8%, bet nevienu ieguvumu nevar nosaukt 34%.
Raksturojot uzskatus par ieguvumiem no eiro ieviešanas, jāatzīmē, ka 2014.gada nogalē populārākie bijuši tie paši, kas gada sākumā, tūlīt pēc naudas reformas - lielākas ērtības un ietaupījumi uz konvertācijas izmaksu rēķina. Interesanti, ka trešais biežāk minētais ieguvums ir integrācija Eiropas Savienībā, ko gada beigās kā ieguvumu atzina biežāk. Jāpiebilst, ka 2014.gada nogalē tika novērota arī iedzīvotāju attieksmes uzlabošanās pret Eiropas Savienību – tā liecina SKDS veiktais pētījums 2014.gadā novembrī. Grūti spriest, vai tas kādam liek justies vairāk integrētam Eiropā, bet jāatzīmē, ka neviens vien iedzīvotājs jau sev ir atklājis, ar ko aizvietot jubilejas latu krāšanu – tagad var vākt dažādu valstu eiro monētas.