Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Pieaugot mājokļu iegādes kreditēšanas aktivitātei, izgaismojās liela to iedzīvotāju interese, kuri nevar deklarēt savus ienākumus. Tā intervijā DB.lv atzina SEB bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Ieva Tetere, kura bankā ir atbildīga par privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu.

Kā raksturotu šobrīd situāciju mājokļu kreditēšanas jomā?

Jāsāk ar to, ka iepriekšējos divos gados aktivitāte bija ļoti zema, tirgus bijis ļoti kluss. Šobrīd mājsaimniecības ir daudz piesardzīgākas, tās nav gatavas uzņemties jaunas saistības.

Zemā aktivitāte domāts tuvu nulle?

Droši vien, ka tuvu nullei, jo jaunu pirkšanas darījumu nebija. Sākot no pagājušā gada otrās puses, pēdējā ceturkšņa, tirgus sācis kustēties, darījumi ir.

Kāds tam bija iemesls?

Mājoklis ģimenei vienmēr bijis vajadzīgs, mājsaimniecība var gaidīt gadu, divus, bet ir lūzuma posms, kad ģimenes, kurām ir ienākumi, saprot, ka ir laiks iegādāties mājokli. Arī cenas ir kritušās gana zemu. Šogad martā Zemes grāmatā bija reģistrētai 460 darījumi par īpašumu maiņu, tātad var teikt, ka tik daudz bijuši darījumi.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu namā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 41%, Viļņā 40%, bet Tallinā tikai 24% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma dati.

Tas, nozīmē - ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 585 eiro mēnesī, Viļņā ap 525 eiro, bet Tallinā ap 493 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs, tad līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc trīs lielāko izdevumu segšanas – pārtika, mājoklis un transports - pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek gandrīz divas reizes vairāk līdzekļu nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās - 1560 eiro. Savukārt šādai pašai ģimenei Rīgā atliek 840 eiro, bet Viļņā - 774 eiro. Atšķirību pamatā galvenokārt ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – bet vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā šogad ir 1425 eiro un Viļņā - 1299 eiro, tikmēr Tallinā tie sasniedz 2053 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 63 eiro Viļņā, par 83 eiro - Rīgā un par 100 eiro - Tallinā.

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Atvaļinājuma sezonā noteikti jāparūpējas, lai drošībā būtu gan tuvinieki, jo īpaši – bērni, gan mājoklis, jo jebkuri nepatīkami notikumi var izjaukt ģimenes plānus, atgādina apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company".

"Daudzi atvaļinājuma laikā atstāj ierasto mājokli, lai dotos atpūsties pie dabas, uz vasarnīcu vai kādā ceļojumā. Jebkurā gadījumā ir ļoti svarīgi veikt visus iespējamos drošības pasākumus pret garnadžu tīkojumiem," uzsver "BTA" Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

"Mājoklis noteikti jāapdrošina, tāpat arī jāseko Valsts policijas un drošības ekspertu ieteikumiem, tomēr tas ir vairāk vienreizējs pasākums. Savukārt bērnu un citu tuvinieku drošībai rūpīgi jāseko visā atvaļinājuma laikā, lai nesagaidītu nepatīkamus un sāpīgus pārsteigumus."

"Ģimenēm noteikti iesakām iegadāties Nelaimes gadījumu apdrošināšanu, kas iespējamu traumu padarīs mazāk sāpīgu vismaz finansiālajā ziņā, tāpat arī jāparūpējas par piemērotāko apdrošināšanas veidu mājoklim," atzīst I. Danče.

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Piesardzība, neziņa un bažas šķiet būs galvenie raksturlielumi, atceroties 2020.gadu, kad COVID-19 dēļ cilvēki visā pasaulē mainīja ne tikai savus ikdienas paradumus, bet arī mazākus un lielākus plānus.

Tomēr, lai kāds arī nebūtu vīrusa stāsta turpinājums, šī vasara iezīmē sava veida robežu, kad cilvēkos ir atgriezusies ticība rītdienai. Vieni no šiem noskaņojuma indikatoriem ir mazumtirdzniecības rādītāji un pieprasījums pēc aizņēmuma mājokļa iegādei vai remontam. Ne visur vēl sasniegti pirmskrīzes līmeņi, bet progress ir straujš.

Arī kreditēšanas dati attiecībā uz mājokļu iegādi un labiekārtošanu rāda – esam atpakaļ tajā līmenī, kur bijām pirms COVID-19 radītās krīzes.

Ja šī gada otrajā ceturksnī kreditēšana bija teju apstājusies un bankas fokusējās uz kredītu maksājumu atlikšanu, ņemot vērā lielo kredītbrīvdienu pieteikumu skaitu, tad šī gada jūlijā un augustā klientu interese par hipotekāro kreditēšanu bija pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, interesentu skaitam pieaugot par 20%, salīdzinot ar pērnā gada augustu.

Uzņēmums SIA APB nodevis vērtēšanai sava projekta InBoxLifestyle pirmo mikro māju. Pēc ilgstošiem produkta izstrādes un ražošanas sagatavošanās darbiem, pirmais prototips ir gatavs.

Lai uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un vairotu neatkarību no birokrātijas un hipotekārajiem aizdevumiem, Latvijā uzsākts ražot stikla šķiedras ēkas, uz kurām neattiecas īpašuma nodokļi un būvatļaujas.

Pirmā mikro māja, kura tapusi kā cilvēkiem ar kustību traucējumiem pielāgota tualetes un dušas telpa, tuvākajās dienās aizceļos uz vienu no Austrijas kempingiem. Pircējs produktu saņems pilnīgi gatavu lietošanai bez nepieciešamības veikt būvdarbus.

Šobrīd uzņēmums spēj saražot piecas mikro mājas mēnesī, tomēr mērķi esot ambiciozi. Nākošo divu gadu laikā plānots attīstīt pārdošanas un garantijas servisa tīklu Eiropā, audzējot kapacitāti līdz 10 mikro māju ražošanai ik mēnesi.

Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā – 34%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 tūkst. cilvēku. Divu personu mājsaimniecībās – 27% no kopējā mājsaimniecību skaita – dzīvo 465 tūkst. cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 miljons un 283 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.

Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bija visplašākās dzīvojamās telpas – mājokļa vidējā platība bija 53 m2. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 m2 vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 m2. Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 m2 vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 m2.

Vairāki Latvijas attīstības plānošanas dokumenti izceļ mājokļu pieejamību kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Apzinoties bēdīgo situāciju ar dzīvojamā fonda fizisko un morālo novecošanos, nepieciešamība uzlabot cilvēku dzīves apstākļus ir minēta gan Latvijas Nacionālajā attīstības plānā, gan Valsts Kontroles un OECD ziņojumos.

Rakstītajam valdības dokumentos grūti nepiekrist – vairāk nekā 70% rīdzinieku mājokļu ir uzbūvēti padomju laikos, tie nav pietiekami labiekārtoti, energoefektīvi un bieži vien nolietojušies tiktāl, ka uzturēties tajos gluži vienkārši nav droši. Stratēģiski gan valstij, gan pašvaldībām ir jādomā, kā mājokļus atjaunot un uzlabot. Gatavību risināt šo jautājumu pirms vēlēšanām pauda arī jaunā Rīgas vadība – laiks rādīs, vai pirmsvēlēšanu solījumi tiks īstenoti vai nē. Diemžēl līdz šim spertie soļi neliecina par valdošo spēku interesi ķerties klāt problēmu risināšanai.

Tieši otrādi – šovasar Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva izmaiņas kadastrālās vērtības aprēķināšanas kārtībā. Tas ir solis pretējā virzienā no postulētas mājokļu pieejamības veicināšanas, jo gadījumā, ja līdz ar kadastrālo vērtību netiks pārskatīta nekustamā īpašuma nodokļa likme, iedzīvotājiem par savu mājokli būs jāmaksā krietni vairāk. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri par sava mājokļa iegādi vēl tikai sapņo, būs spiesti pārskatīt savus plānus, rēķinoties gan ar paša nekustamā īpašuma sadārdzinājumu līdz pat 5%, gan nodokļu sloga pieaugumu.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2013. gadā vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 301 eiro, kas ir par 19 eiro vairāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā mājsaimniecību budžetu apsekojuma datu analīze.

Saskaņā ar apsekojuma datiem pēdējos trijos gados vērojama mērena mājsaimniecību patēriņa pieauguma tendence, tomēr patēriņa izdevumi 2013. gadā joprojām bija zemāki nekā 2008. gadā.

Patēriņa izdevumi 2013. gadā faktiskajās cenās sasniedza 91% no 2008. gada līmeņa, bet salīdzināmās cenās vien 83%. Tajā pašā laikā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā pirmo reizi pārsniedza pirmskrīzes (2008. gada) līmeni. Tāda mājsaimniecību galapatēriņa atpalikšana no ekonomikas pieauguma saistāma gan ar nodarbinātības līmeni, kas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes, gan arī ar mājsaimniecību piesardzību uzņemties kredītsaistības, kas balstīja patēriņu līdz 2008. gadam.

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

Līdz 15. septembrim iedzīvotājiem jāsaņem paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli.

Piemēram, Liepājas pašvaldības Finanšu pārvalde pašlaik veic nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu. Lielākā daļa privātmāju īpašnieku jau ir saņēmuši aprēķinu par dzīvojamo māju. Arī dažu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki saņēmuši maksāšanas paziņojumus par dzīvokli un zemes domājamo daļu.

Jāņem vērā likuma grozījumi, kuri stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri, ka par gada laikā pārdoto vai dāvināto nekustamo īpašumu īpašniekam maksāšanas pienākums beidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību izbeigšanās. Veicot darījumu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma nodoklis tika samaksāts, bet maksāšanas paziņojums par 2010.gadu tiek izsūtīts tagad jau bijušajam īpašniekam. Ja tas ir bijis vienīgais īpašums un viss ir samaksāts, tad vairs nav jāmaksā. Ir gadījumi, kad nodoklis tiek samaksāts vēlreiz, nianses skaidroja Liepājas domes Finanšu pārvaldes ieņēmumu daļas vadītāja Sandra Veisa.

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām.

To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.

Ilgtspēja – klātesoša visos būvniecības posmos no ēkas plānošanas līdz nodošanai ekspluatācijā

Jāapzinās, ka noteiktu ietekmi uz vidi atstāj ikviena mūsu darbība, tajā skaitā arī lietas, ko vēl tikai plānojam. Arī būvniecībā par ilgtspēju jāsāk domāt jau ilgu laiku pirms lāpstas ieduršanas zemē. Piemēram, tālredzīgs uzņēmums jau zemes iegādes brīdī ir veicis izpēti par to, cik pieejams konkrētajā vietā būs sabiedriskais transports un ikdienā nepieciešamā infrastruktūra, lai cilvēks, nopērkot mājokli, varētu dzīvot ērti un viņam negribētos neko mainīt. Nākamais solis ir projektēšana, kuras laikā tiek ielikts pamats tam, cik energoefektīva būs ēka, cik patīkama apkārtējā vide un ērta dzīvošana pašā dzīvoklī.

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Rīgā 2020.gadā tiks uzbūvēti ap 2500 jaunu dzīvokļu, bet optimāli Rīgā būtu nepieciešami 5000-6000 dzīvokļu gadā pret iedzīvotāju skaitu un novecojušo dzīvokļu fondu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Kaamos" valdes loceklis Armands Buks-Vaivads.

Viņš pavēstīja, ka Tallinā, kas ir stipri mazāka par Rīgu, gadā tiek uzbūvēti apmēram 3500 dzīvokļu, savukārt Viļņā, kas ir arī ir mazāka par Rīgu, tie ir 6000 dzīvokļu gadā.

"Līdz šim mēs esam attīstījušies diezgan proporcionāli Tallinai, tikai iepaliekot par pāris gadiem. Mēs prognozējam, ka turpmākajos piecos gados mēs, mazākais, būsim līdzīgi Tallinai, kāda tā ir šobrīd. Optimistiski domāt liek tas, ka Rīgā ir plānotas būtiskas investīcijas biroju ēkās, kas radīs jaunas darbavietas, tāpat "Rail Baltic" projekts un dažādi citi. Ceram uz jauno pašvaldības vadību, kas nodrošinās labāku pilsētvidi," sacīja Buks-Vaivads.

Viņaprāt, Rīgas tirgus perspektīvas ir sasniegt Tallinas līmeni. Pirms diviem gadiem, kad "Kaamos" iegādājās Rīgā pirmo zemes gabalu, dzīvokļu cenas tik tikko nosedza būvniecības izmaksas, tagad jau dzīvokļu cenas ir sasniegušas zināmu rentabilitātes līmeni, norādīja Buks-Vaivads.

Tikai 13% mājsaimniecību noteikti spētu turpināt pildīt savas kredītsaistības, ja viens no apgādniekiem nespētu finansiāli atbalstīt ģimeni, liecina DnB un Ergo veiktais pētījums.

Savukārt 47% ģimeņu kredītsaistības pildīt nespētu.

52% no aptaujātajiem kredītņēmējiem atzinuši, ka nav iegādājušies dzīvības apdrošināšanu – un puse no tiem kā iemeslu min nepietiekamus līdzekļus.

«Pētījuma dati liecina, ka aptuveni puse no Latvijas mājsaimniecībām nav iegādājušās dzīvības apdrošināšanu kredītņēmējam, neskatoties uz risku zaudēt īpašumu, ja, piemēram, notiek ļaunākais dzīves scenārijs un ģimenes apgādnieks, kurš uzņēmies kredītsaistības, zaudē dzīvību vai nelaimes gadījuma rezultātā iegūst pilnīgu, neatgriezenisku invaliditāti. Pētījuma dati atklāj statistiku, ka mājoklis nereti ir vērtīgākais īpašums un bieži vien pat vienīgais ģimenei piederošais īpašums,» uzsver DnB bankas valdes loceklis un viceprezidents Ivars Kapitovičs.

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava mājokļa meklējumos, tradicionāli ir – vai šobrīd ir labākais laiks, lai īstenotu lielāko pirkumu savā dzīvē?

Arī šobrīd, kad publiskajā telpā parādās minējumi par iespējamu jaunas krīzes tuvošanos, cenu pieaugumu un to, kurā nekustamā īpašuma tirgus attīstības punktā esam, vērts palūkoties uz to – kāds ir šis brīdis un piedāvājums tiem, kuriem aktuāla sava mājokļa iegāde, un kas jāņem vērā, pieņemot lēmumu.

Darbojoties Baltijas nekustamā īpašuma tirgū jau no neatkarības atjaunošanas brīža, esam pārliecinājušies, ka gadījumā, ja īpašuma iegāde ir aktuāla un vienīgā stratēģija ir gaidīt zemākās cenas punktu, ir lielas izredzes to nekad nesagaidīt vai vienkārši palaist garām. Ja raugāmies uz nekustamā īpašuma cenām šobrīd, tad skaidrs, ka ir labs laiks pirkumam. Protams, ar nosacījumu, ja vien vajadzība ir izsvērta un balstīta šodienas iespējās. Nav jābūt īpašam ekspertam, lai redzētu, ka būvniecības cenas ir augušas daudz straujāk par dzīvokļu pārdošanas cenām. Tas nozīmē, ka jauno projektu pārdošanas izmaksas nākotnē tikai augs un arī būvēt savu namu šobrīd ir ievērojami neizdevīgāk kā iegādāties gatavu.