Aptieku tirgus liberalizācija Eiropā: veiksmīgais Zviedrijas piemērs (2.daļa) 

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Inga Zemdega-Grāpe, SIA Euroaptieka vadītāja, 11.7.2011

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

Jau 2008.gada jūnijā tika izveidota kompānija Apoteket Omstrukturering AB, kuras misija bija vadīt un kontrolēt Apoteket restrukturizācijas procesus, sakarā ar izmaiņām tirgū. Primārie AOB uzdevumi bija plānot, sagatavot un vadīt aptieku pārdošanas procesu, kas pieder Apoteket un nodrošināt noteiktu infrastruktūru un servisa funkciju pieejamību aptiekās. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, reformas rezultātā tirgū bija jāparādās vismaz trim - pieciem jauniem spēlētājiem.

2009.gada 5.maijā Apoteket Omstrukturering AB oficiāli paziņoja sarakstu ar aptiekām, kas tiks izlikti pārdošanai privātīpašumā. Aptiekas tika sadalītas noteiktās grupās, jeb astoņos klasteros (cluster), katrā iekļaujot no 10 līdz 199 aptiekām. Šīs grupas tika izveidotas ar mērķi pievērst dažādu pircēju uzmanību un nodrošināt labu konkurences līmeni, kas savukārt nodrošinās produktu klāsta daudzveidību. Kopumā bija plānots pārdot 446 aptiekas no 946.

2009.gada 1.jūlijā likums par farmācijas tirgus regulāciju stājās spēkā, un aptieku tirgus tika oficiāli atvērts konkurencei. Paralēli tam, tika izveidota telefona līnija, kur plašai publikai bija iespēja iegūt papildinformāciju un uzdot jautājumus par notiekošo procesu. 2009.gada oktobrī sākās plaša informatīvā kampaņa.

2009.gada 9.novembrī tika oficiāli publiskoti pircēju vārdi. 2010.gada 15.janvārī īpašumtiesības ieguva pirmais aptieku pircējs. Aptieku pārdošanas process bija īpašs, jo noteiktās vienībās sagrupētās aptiekas tika pārdotas bez vadības sastāva, kuru pircējiem bija jāveido pašiem, turklāt, valdība centās ietekmēt pārdošanas procesu tiklīdz tas sākās. Gala rezultātā pārdošanas summa bija gandrīz 6 miljardi Zviedrijas kronu.

Kādi ir galvenie ieguvumi? Tirgus liberalizācija sniedza atbalstu biznesa attīstībai, veidojot konkurētspējīgu farmaceitisko tirgū. Pēc Zviedrijas valdības novērtējuma, reformas uzdevumi ir izpildīti un mērķi ir sasniegti veiksmīgi. Kopējais recepšu un bezrecepšu medikamentu pārdošanas apjoms privātpersonām 2008. gadā sasniedza 28,431 miljonu Zviedrijas kronu, kas ir par 3,7 procentiem vairāk, salīdzinājumā ar 2007.gadu. Kopējais pārdošanas apjoma pieaugums kopš 1999.gada sastāda 4.5 procentus, kas parāda izaugsmi Zviedrijas farmācijas nozarē pēdējo 10 gadu laikā. Izaugsmes perspektīvas tuvāko piecu gadu laikā (no 2008.gada) paredz to, ka recepšu medikamentu pārdošanas apjoms palielināsies par 3-4 procentiem, neņemot vērā iespējamo cenu restrukturizāciju, kas būs saistīta ar izmaiņām pēc reformas īstenošanas. Bezrecepšu medikamentu pārdošanas apjoms augs par 5-8 procentiem gadā tuvāko piecu gadu laikā. Ir paredzēta arī papildu izaugsme, periodā pēc farmācijas nozares regulācijas.

Galvenais tirgus liberalizācijas ieguvums ir pacientu iespēja iepirkties par draudzīgām un konkurētspējīgām cenām, kā arī saņemt kvalitatīvu servisu, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta kvalitatīvajai pacientu konsultēšanai un apkalpošanai. Reformas rezultātā tika panākta vienošanās ar personālu, kas paredz farmaceitu pārnākšanu nepieciešamības gadījumā no vienas aptiekas uz otru, kas garantē pietiekamu personāla daudzumu katrā aptiekā, kas ļaus īstenot kvalitatīvu klientu apkalpošanas praksi. Pietiekams kvalificēta personāla daudzums aptiekās turpmāk nodrošinās lielāku pieejamību recepšu medikamentiem.

Interneta lietošanas pieaugums sabiedrībā stimulēja pieaugumu pēc tiešsaistes iepirkšanās iespējām. Medikamentu pārdošana tiešsaistē palielināja kopējo medikamentu pārdošanu par 260 miljoniem, kas ir ekvivalents vienam procentam no kopējā medikamentu pārdošanas apjoma. Kompānija Apotekens Service AB izstrādāja IT sistēmu, kas ļauj aptiekām pieslēgties servisa platformai un izmantot tādu pakalpojumus kā recepšu elektroniska reģistrācija, medicīnisko produktu reģistrācija, apmācības programmas, statistika un citas funkcijas. Tas sniedz iespēju jaunajiem tirgus dalībniekiem uzsākt darbību tirgū, izvairoties no pārlieku augstām izmaksām, veidojot savu IT sistēmu. Izmantot šādas IT sistēmas un datu bāzes tika piedāvāts ikvienam jaunam tirgus spēlētājam.