Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora Aigara Brieža atstādināšanu no amata un aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāja iecelšanu, informē Ogres novada dome.

Ņemot vērā pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora A. Brieža aizturēšanu sakarā ar iespējamiem finanšu pārkāpumiem, dome nolēma atstādināt viņu no amata ar šā gada 30. oktobri uz trīs mēnešiem.

Par pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» direktora pienākumu izpildītāju uz šo laiku dome iecēla Kasparu Grīnbergu, nosakot mēnešalgu 1900 eiro apmērā.

Ar domes lēmumu K. Grīnbergam uzdots organizēt iekšējā audita veikšanu pašvaldības aģentūrā «Ogres namsaimnieks».

K. Grīnbergs Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvis inženierzinātņu doktora grādu siltumenerģētikā, astoņus gadus vadījis Siltumapgādes un ēku apsaimniekošanas dienestu Ikšķiles novada pašvaldības SIA «Ikšķiles māja», 2017. gada 3. jūnijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēts par deputātu Ikšķiles novada pašvaldības domē.

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Pirmdien noslēgts privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādes darījums, informē Jūrmalas dome.

Privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks pirkuma līgumu parakstīja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Būsto valda direktors Gaudents Jons Žilis (Gaudentas Jonas Žilys).

Darījuma kopējā summa ir 2,959 miljoni eiro, no kuriem saskaņā ar izsoles nosacījumiem 300 tūkstoši eiro tika samaksāti izsoles dienā 30. septembrī, atlikušais maksājums Jūrmalas pilsētas pašvaldības norēķinu kontā tika saņemts19. decembrī.

SIA Jūrmalas namsaimnieks patlaban apsaimnieko 385 pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas.

G. Truksnis norāda, ka jaunais īpašnieks turpinās nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstīgi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam un Ministru kabineta noteikumiem. Arī kapitāla daļu pirkuma līgumā ietverts nosacījums, ka kapitālsabiedrība atbilstīgi Latvijā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem pārvalda un apsaimnieko Jūrmalas pilsētas pašvaldības valdījumā esošās dzīvojamās mājas līdz to pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Uzņēmums Rīgas ūdens ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai piespiestu iedzīvotājus vēlreiz apmaksāt rēķinus, kurus tie jau bija samaksājuši māju iepriekšējiem apsaimniekotājiem, kas, savukārt, ar ūdensapgādes uzņēmumu nebija norēķinājušies, norāda Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad Latio namsaimnieks pārņēma apsaimniekošanā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izvirzīja prasības apmaksāt iepriekšējo apsaimniekotāju darbības laikā radušos parādus un līgumsodus. Rīgas ūdens ilgstoši nepievērsa uzmanību ienākošajiem maksājumiem un pavirši strādāja ar saviem klientiem un māju pārvaldniekiem, tādēļ par iepriekšējo periodu parādu rašanos ir atbildīgs arī pats uzņēmums, uzskata Latio namsaimnieks.

Viņš norāda, ka Rīgas ūdens vadības rīcībā ir visa informācija par Latio namsaimnieka un tā klientu norēķiniem, tādēļ izplatīto informāciju par maksājumu kavēšanu uzskata par meliem ar nolūku iebiedēt maksātājus.

Pērn nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas SIA Latio namsaimnieks par 40% audzējusi apsaimniekoto māju portfeli, kas atspoguļosies uzņēmuma šā gada apgrozījumā. Kopējam apsaimniekoto māju skaitam pārsniedzot pusotru simtu, uzņēmums izsaka prognozi, ka 2013. gadā uzņēmums kļūs par daudzdzīvokļu māju vadošo privāto pārvaldīšanas uzņēmumu Latvijā.

SIA Latio namsaimnieks apgrozījums 2012.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 23%, sasniedzot 1,24 miljonus latu, liecina neauditētie uzņēmuma finanšu rādītāji. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija viena miljona latu apmērā un attiecībā pret 2010.gadu tas bija dubultojies.

«Uzņēmuma 2012.gada peļņa plānota iepriekšējā gada līmenī, jo uzņēmāmies segt iedzīvotāju parādus komunālo pakalpojumu piegādātājiem. Visa peļņa tiks novirzīta šīm vajadzībām,» skaidro Latio namsaimnieka valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Latio namsaimnieks informē, ka apsaimniekoto māju portfeli uzņēmumam izdevies palielināt, pārņemot klientus no tādiem uzņēmumiem kā SIA Namu apsaimniekošana, SIA Jauna vide.lv, SIA LAF nami.

Ceturtdien, 9.oktobrī, Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu paketes izsoles rezultātus, nosakot Lietuvā reģistrēto UAB Būsto valda par vienīgo izsoles uzvarētāju un pircēju, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Jaunajam īpašniekam 60 dienu laikā jāveic atlikušais maksājums 2 659 461 eiro apmērā. Pēc maksājuma saņemšanas pašvaldība organizēs Jūrmalas namsaimnieks Kapitāla daļu pirkuma līguma slēgšanu. Kopējā darījuma summa ir 2 959 461 eiro.

Kapitāla daļu pirkuma līgums paredz 100% Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošā Jūrmalas namsaimnieks iegādi, uzņemoties visas saistības, kas izriet no privatizācijas projekta un noslēgtajiem līgumiem, tostarp ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību.

Tāpat līgumā noteikts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc īpašumu tiesību iegūšanas jaunajam īpašniekam jāsasauc Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce, apstiprinot grozījumus kapitālsabiedrības statūtos, ievēlot pārvaldes institūcijas u.c. jautājumus, kā arī jānodrošina civiltiesiskā apdrošināšana pret kaitējumu trešās personas mantai piecus gadus pēc līguma noslēgšanas dienas.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums Latio namsaimnieks sācis apkures pieslēgšanu uzņēmuma apsaimniekotajām mājām.

Siltums tiek pieslēgts tām daudzdzīvokļu mājām, kuru iedzīvotāji vienojušies par apkures sezonas sākšanu. Pārējām Latio namsaimnieks apsaimniekošanā esošajām dzīvojamajām mājām apkuri plānots pieslēgt tuvāko nedēļu laikā atbilstoši katras mājas iedzīvotāju vēlmēm un finanšu situācijai.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs akcentē – lai gan tradicionāli pirms apkures sezonas sākuma ir izveidojušies iedzīvotāju pārādi par siltumenerģijas piegādi iepriekšējā sezonā, tie apkures pieslēgšanu nekavē. «Iedzīvotāju parādus siltumenerģijas piegādātājiem sedzam no saviem līdzekļiem, papildus esam saņēmuši arī SEB bankas kredītlīniju 150 000 latu apjomā,» skaidro uzņēmuma vadītājs.

Īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma Latio namsaimnieks apgrozījums 2010.gadā pieaudzis par 188%, salīdzinot ar 2009. gadu, sasniedzot 492 tūkstošus latu, informē kompānija. Uzņēmuma peļņa pērn bija 775 lati pretstatā iepriekšējo gadu zaudējumiem.

«Apgrozījuma pieaugumu pagājušajā gadā sasniedzām, jo turpinājām paplašināt savu darbību, ievērojami palielinājām apsaimniekoto īpašumu skaitu. Aizvadītajā ziemā Rīgā un ārpus galvaspilsētas pārņēmām un sākām apsaimniekot vairākus desmitus daudzdzīvokļu māju ar komunālo maksājumu parādiem vai dažādām ilgu laiku nerisinātām tehniskām problēmām, tomēr pārdomātas finanšu politikas rezultātā spējām strādāt ar nelielu peļņu,» raksturo Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Latio namsaimnieks pērn palielinājis arī komercobjektu un komercbanku rīcībā nonākušo īpašumu apsaimniekošanas darbību. Kopumā uzņēmuma apsaimniekoto īpašumu portfelis 2010.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir vairāk nekā dubultojies.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmuma Latio namsaimnieks apgrozījums 2009.gadā palielinājies par 85%, sasniedzot 183 tūkst. latu.

2008.gadā uzņēmums strādāja ar 99 tūkst. latu lielu apgrozījumu. Šā gada pirmajos četros mēnešos uzņēmumam izdevies darbības apjomus kāpināt vēl straujāk – salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri – aprīli Latio namsaimnieka provizoriskais apgrozījums palielinājies piecas reizes un veidoja 156 tūkst. latu.

2009.gadā palielinājušies arī Latio namsaimnieks zaudējumi, sasniedzot 26 000 latu. Galvenais iemesls ir no citiem apsaimniekotājiem pārņemto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sliktais tehniskais stāvoklis, kas prasīja uzņēmuma investīcijas šo ēku inženiertehnisko iekārtu normālas darbības nodrošināšanā.

Lietuvas nekustamo īpašumu apsaimniekotājs City Service ar Latvijas meitasuzņēmuma starpniecību iegādājies kompāniju Latio namsaimnieks, City Service informēja Varšavas biržu.

Latio namsaimnieks apsaimnieko dzīvojamās ēkas 290 000 kvadrātmetru platībā un sniedz pakalpojumus komerciālajiem objektiem

Latvijā City Service līdz šim darījumam apsaimniekoja dzīvojamās ēkas 279 000 kvadrātmetru platībā un komerciālās telpas 900 000 kvadrātmetru platībā.

City Service darbojas Baltijas valstu, Polijas, Spānijas un Krievijas tirgos. Kopējā tā apsaimniekojamo ēku platība ir vairāk nekā 35 miljoni kvadrātmetru.

Lielākais atsevišķais City Service akcionārs ar 84,83% akciju ir Lietuvas koncerns Icor.

City Service akcijas kotē Varšavas biržā, līdz aprīļa beigām tās kotēja arī Viļņas biržā.

Konkurences padome (KP) pēc mediācijas pārrunām ar SIA Dobeles namsaimnieks novērsusi apsaimniekotāja radītos konkurences ierobežojumus. SIA Dobeles namsaimnieks mainījis noteikumus par ūdens skaitītāju uzstādīšanu, tādējādi nodrošinot iespēju privātajiem uzņēmējiem piedāvāt ūdens skatītāju maiņas pakalpojumus, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

KP mediāciju uzsāka pēc SIA JUNGENZ aizvadītā gada martā saņemtā iesnieguma par sadarbības problēmām saistībā ar ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un nomaiņu. Proti, SIA Dobeles namsaimnieks uzņēmumam bija ierobežojis iespēju mainīt skaitītājus namsaimnieka apsaimniekotajās dzīvojamās mājās. Izvērtējot iesniegumu, KP secināja, ka šādā apsaimniekotāja rīcībā ir saskatāmas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes.

Lai apsaimniekotāja radītos konkurences ierobežojumus novērstu pēc iespējas ātri, KP lēma oficiālu pārkāpuma lietu neierosināt. Tā vietā konkurences iestāde mediācijas ceļā vērsa SIA Dobeles namsaimnieks uzmanību uz pārkāpuma pazīmēm, kā rezultātā apsaimniekotājs izstrādāja tādus jaunus tehniskos noteikumus par aukstā un karstā ūdens skaitītāju uzstādīšanu, kuros ietvertie nosacījumi rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus ūdens patēriņa skaitītāju mainītājiem.

Latio namsaimnieks pārņēmis apsaimniekošanā un pieslēdzis apkurei astoņas iepriekš a/s Māju serviss KSA pārvaldītās daudzdzīvokļu ēkas Rīgā.

Latio namsaimnieks vienojies ar dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamo māju Bauskas ielā 15, S.Eizenšteina ielā 23, Platajā ielā 16/1, Purvciema ielā 53, Rigondas gatvē 5, Ropažu ielā 105, Ropažu ielā 107 un Zentenes ielā 29 apsaimniekošanu.

Lai apsaimniekošanā pārņemtajām mājām nodrošinātu siltumapgādi, iedzīvotāju parādus uzņēmums sedz no saviem līdzekļiem.

«Saņemot precīzus datus no Māju serviss KSA, sarunās ar parādniekiem un bijušo apsaimniekotāju meklēsim risinājumus parādu nomaksai, neaizskarot citu dzīvokļu īpašnieku intereses,» sacīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres namsaimnieks» Inženiertīklu pārvaldes vadītājs Vjačeslavs Paramonovs aģentūrai LETA atsacījās atbildēt uz jautājumiem, saistībā ar izmeklēšanu par 90 961 eiro izkrāpšanu no pašvaldības aģentūras.

Paramonovs nekomentēja savu iesaisti kriminālprocesā, nesniedza informāciju par drošības naudas iemaksāšanu un neatbildēja arī uz citiem jautājumiem, norādot, ka notiek izmeklēšana, un ar jautājumiem jāvēršas Valsts Policijā (VP).

No amata atstādina Ogres namsaimnieka direktoru

Papildināta - Atklāj vērienīgu krāpšanu Ogres Namsaimniekā; aizturētas 11 personas

Kā ziņots, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizdomās par «Ogres namsaimniekam» piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 961 eiro apmērā aizturējusi 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus. Veicot izmeklēšanas darbības, policija noskaidroja, ka, visticamāk, izkrāptie naudas līdzekļi tiek legalizēti, tos pārskaitot uz trešo personu bankas kontiem.

Būvkompānijas nepamatoti palielina piedāvāto darbu cenas, tādēļ namu apsaimniekotājs spiests pārtraukt atklātos konkursus, uzskata pilsētas pašvaldības SIA "Rēzeknes namsaimnieks" valdes loceklis Pēteris Dzalbe.

Viņš klāstīja, ka pirms diviem gadiem "Rēzeknes namsaimnieks" saskārās ar projektētāju trūkumu, turklāt esošie tehnisko dokumentāciju nenodeva laikus.

"Savukārt patlaban ir cita problēma, - tirgū pieejamās būvkompānijas nepamatoti palielina piedāvāto darbu cenas, kas traucē dzīvojamā fonda un mājām piekrītošo teritoriju attīstību. Diemžēl būvnieki vēlas gūt virspeļņu, bet rēzeknieši tam nav gatavi," komentēja Dzalbe.

"Rēzeknes namsaimnieks" šajā situācijā esot spiests pārtraukt atklātos konkursus par darbu veikšanu un no jauna meklēt būvkompānijas.

"Ja runājam par renovāciju, Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu līdzfinansējumam ir noteikts maksimums, ko ir gatavi finansēt iedzīvotāji, taču neapdomāta miljonu ieguldīšana no valsts puses, lai tik vajadzīgais objekts tiktu sakārtots, radīja situāciju, ka būvorganizācijas ir orientētas tikai uz valsts pasūtījumiem," uzskata uzņēmuma vadītājs.

Kopš pagājušā gada oktobra deviņstāvu namā Putnu ielā 2 Jūrmalā iedzīvotāji saņem divus apsaimniekošanas rēķinus, vēsta laikraksts Diena.

Tos sūta gan uzņēmums Jūrmalas namu serviss, kas uzskata, ka māju pārņēmis pērnajā rudenī, gan līdzšinējais apsaimniekotājs - privatizējamā SIA Jūrmalas namsaimnieks (JN).

Kā skaidro laikraksts, ir juceklis, jo cilvēkiem nav skaidrs, kam zvanīt, kurš par ko atbild un kam par ko maksāt. Daļa iedzīvotāju maksā vienam uzņēmumam, daļa - otram, bet ir arī tādi, kas, baidoties no soda sankcijām, visu šo laiku maksājot abiem.

Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienākot gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsinot jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriedusi.

Šobrīd turpinās PA «Ogres namsaimnieks» reorganizācijas process, kuram beidzoties, daļa pašreizējās aģentūras funkciju tiks deleģēta SIA Labs nams, informē Ogres novada dome.

Ar domes lēmumu ir noteikts PA »Ogres namsaimnieks« reorganizācijas beigu datums, un tas ir 2018. gada 1. jūlijs.

Izdarot grozījumus iepriekš pieņemtajā lēmumā, dome ir precizējusi SIA »Labs nams« deleģējamās funkcijas.

Db.lv jau rakstīja, ka aizdomās par naudas līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā no Ogres novada pašvaldības aģentūras «Ogres Namsaimnieks», pērnā gada 4.oktobrī, Valsts policija aizturēja 11 personas, tajā skaitā arī trīs vadoša līmeņa pašvaldības uzņēmuma darbiniekus, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Ilze Jurēvica.

Personas tiek turētas aizdomās par pašvaldības uzņēmumam piederošu naudas līdzekļu izkrāpšanu 90 962 eiro apmērā un iespējamu tā legalizēšanu.

Augot apkures cenām, pieaug arī iedzīvotāju īres parādi. Šīs problēmas nomocīts, namu apsaimniekotājs Latio Namsaimnieks klientiem izsūtījis rēķinus, kuru otrā pusē atzīmēti dzīvokļi, kuriem izveidojies parāds vairāk nekā 100 latu apmērā.

Apsaimniekotājs norāda, ka tādā veidā cenšas pildīt likuma prasības un informēt iedzīvotājus par notiekošo namā. Tomēr Datu valsts inspekcija uzsver, ka šādu informāciju var izpaust tikai dzīvokļu īpašniekiem un tikai tad, ja īpašnieki to pieprasa.

Kā Db.lv pastāstīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, informējot par parādniekiem, iedzīvotājiem ļauts uzzināt, kāda situācija ir radusies namā un tiem pēc tam nav nepatīkams pārsteigums, kad, piemēram, Latvijas Gāze par iekrātajiem parādiem izlemj atslēgt ēkai savus pakalpojumus.

Viņš arī atzina, ka saistībā ar parādu maksāšanu nekas nav mainījies un uzņēmums savu peļņu iegulda parādnieku rēķinu nomaksāšanā. Jautāts vai šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuru telpas nokļuvušas sarakstā, neizlems vērsties pret uzņēmumu ar tiesvedību, A. Gontarevs norādīja, ka tās ir viņu tiesības. Viņš pastāstīja, ka ir grūti izlavierēt starp visiem likumiem un likumdošana nav koordinēta.

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018», laureātu vidū ir ēkas Rīgā, Liepājā un Ventspilī, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2018» 1. vietu ieguva ēka Klaipēdas ielā 70, Liepājā.

Nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka 2018. Jaunbūve» 1. vietu ieguva ēka Grostonas ielā 12,Rīgā, bet 1. vietu nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018» ieguva nams Jūras ielā 34, Ventspilī.

Ekonomikas ministrijas Atzinības balvu saņēma VAS «Valsts nekustamie īpašumi» par ieguldījumu sabiedrībai nozīmīgu ēku atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Tāpat EM Atzinības balvas saņēma SIA «Valmieras namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā un SIA «Liepājas namu apsaimniekotājs» projektu vadītājs Toms Cīrulis par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā.

SIA Latio namsaimnieks piesaistījis ERAF līdzfinansējumu divu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas projektu īstenošanai Liepājā.

Uzņēmuma pārvaldīto māju Liepājā, Reiņu meža ielā 14 un Reiņu meža ielā 16, renovācijas projektu kopējās izmaksas ir nepilni 400 tūkstoši latu. ERAF līdzfinansējums veido 50%. Energoefektivitātes darbu kopējo finansējumu nodrošinās DnB NORD Banka. Būvniecības darbus veiks SIA E50.

Abu ēku renovāciju iecerēts pabeigt jau šogad, lai iedzīvotāji jau šajā apkures sezonā varētu sajust rezultātus.

Abas renovējamās ēkas nodotas ekspluatācijā 1987.gadā. Ēku tehniskais nolietojums ir 35% un 34%. Plānotais siltuma patēriņa ietaupījums pēc ēku renovācijas un energoefektivitātes uzlabošanas projektu pabeigšanas būs attiecīgi 49,3% un 44,2%.

Uzsākts kriminālprocess par a/s Māju serviss KSA iespējamu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, apsaimniekojot 32 pilsētā esošās mājas, DB informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs oktobra beigās nosūtījis vēstuli prokuratūrai ar lūgumu izvērtēt uzņēmuma Māju serviss KSA rīcību, uzsakot pilnvarojuma līgumus 32 savā apsaimniekošanā esošām ēkām, kurām netika pievienota apkure.

Izpilddirektors lūdza pārbaudīt, vai uzņēmuma finansiālajā darbībā nav vērojama negodprātīga rīcība ar līdzekļiem, kas iekasēti no iedzīvotājiem par ēku apsaimniekošanu.

«Sākoties ziemas periodam, Māju serviss KSA nekaunīgā veidā ir pametis iedzīvotājus likteņa varā, cenšoties tālāku atbildību uzvelt Rīgas pašvaldībai,» iepriekš norādīja J.Radzevičs un piebilda, ka neviens no uzņēmuma vadības publiski paustajiem argumentiem nav tāds, par kuru nebija zināms agrāk un kuri liedza rīkoties savlaicīgi.

Šonedēļ Valkā plānots nodot ekspluatācijā renovētu dzīvojamo māja Ausekļa ielā 46, kas īstenota ar ERAF atbalstu.

Pagājušā gada nogalē starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un SIA Valkas Namsaimnieks noslēgts līgums par kopējo summu 176 tūkst. latu, no kuras ES fonda līdzekļi veidoja 88 tūkst. latu.

Pamatojoties uz iepirkuma konkursa rezultātiem, būvdarbus veica SIA Valkas būvnieks (piedāvātā līgumcena – gandrīz 121,5 tūkst. latu). Vienkāršotās renovācijas ietvaros ir veikta ēkas ārsienu un pagraba pārsegumu siltināšana, veco logu un koplietošanas durvju nomaiņa, kā arī bēniņu pārsegumu siltināšana.

SIA Valkas Namsaimnieks gatavo dokumentāciju vēl četru māju vienkāršotai renovācijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) nosūtījis pieprasījumu Jūrmalas domei līdz piektdienai, 23.martam, sniegt informāciju par SIA Jūrmalas namsaimnieks privatizāciju un par pašvaldības finanšu revīziju pārskatiem no 2009.gada līdz 2011.gadam, informēja ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Inese Auniņa.

Jau 2008.gada martā Administratīvā rajona tiesa nolēma, ka trīs mēnešu laikā Jūrmalas domei jāpieņem lēmums par "Jūrmalas namsaimnieka" privatizācijas sākšanu. Tikai 2010.gada aprīlī pašvaldības vadība pieņēma attiecīgu lēmumu, kas joprojām ir spēkā.

Patlaban ir apritējuši četri gadi kopš tiesas sprieduma un divi gadi kopš lēmuma pieņemšanas, bet uzņēmums joprojām nav privatizēts. Tāpēc ministrs pieprasījis pašvaldībai informāciju par sprieduma un lēmuma izpildes gaitu un ar to saistīto dokumentāciju, kā arī skaidrojumu par to ilgstošas neizpildes iemesliem.

Jūrmalas domei arī jāinformē Sprūdžs par termiņu, kādā pašvaldība plāno SIA Jūrmalas namsaimnieks privatizāciju pabeigt.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome izsniegusi licenci SIA Latio Namsaimnieks ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai, lai komersants arī turpmāk varētu sniegt pakalpojumus Beberu ciematā Babītes pagastā, liecina medijiem sniegtā informācija.

SIA Latio Namsaimnieks licence izsniegta ūdens ieguvei, uzkrāšanai un sagatavošanai lietošanai līdz padevei ūdensvada tīklā; ūdens piegādei no padeves vietas ūdensvada tīklā līdz pakalpojuma lietotājam; notekūdeņu savākšanai un novadīšanai līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām saskaņā ar licencē noteiktajiem nosacījumiem un prasībām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

Komersantam licence izsniegta uz pieciem gadiem, līdz 2019. gada 18. jūnijam.

Beberu ciematā komersants pašreiz piemēro maksu par ūdenssapgādes pakalpojumiem 0,57 EUR par kubikmetru, savukārt kanalizācijas pakalpojumiem – 0,85 EUR par kubikmetru.

Potenciālie īrnieki izrāda ļoti lielu interesi par Valmierā topošajiem daudzdzīvokļu īres namiem, portāls db.lv uzzināja Valmieras pilsētas pašvaldībā.

«Liela interese par dzīvokļu īres tiesību iegūšanu ir gan no valmieriešiem, gan tiem, kuri ikdienā strādā Valmierā, bet pilsētā nedzīvo,» stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Zālīte.

Jaunajos namos dzīvokļu nomas tiesības uz noteiktu laiku varēs iegūt izsoles kārtībā. Paredzams, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2017. gada beigām un izsoli plānots organizēt gada pēdējā ceturksnī. To rīkos SIA Valmieras Namsaimnieks. Dzīvokļi īrniekiem tiks piedāvāti ar pilnu iekšējo apdari. Par nomas izsoļu rīkošanu un dzīvokļu apskati pašvaldība aicina sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas kanālos.