Baltijā darbinieki ir čaklāki nekā Ziemeļvalstīs, taču viņi arī biežāk saskaras ar izdegšanas problēmu, liecina personāla atlases kompānijas Talentor veiktais pētījums.

Kā norāda SIA Talentor Latvia vadošā partnere Katrīna Ošleja, Baltijas darbinieki ir daudz vairāk izdeguši darbā. «Mēs čakli strādājam, bet Ziemeļvalstu uzņēmumu vadītāji apgalvo, ka viņi nebūt nav priecīgi par to, jo tas rada stresu, kļūdas, tādēļ rezultāts nebūt nav labāks.»

Ošleja atzīmē, ka Baltijā atšķiras arī lēmumu pieņemšanas stils. Proti, Baltijā lēmumus pieņem ātri un efektīvi, taču bieži vien nepārdomāti. Tikmēr Ziemeļvalstīs lēmumus pieņem lēni, taču tie ir pārdomātāki un darbojas ilgtermiņā. Tāpat Baltijā darbinieki ir arī vairāk individuālisti, bet Ziemeļvalstīs vairāk orientēti uz komandas darbu.

Esam līdzīgāki nekā domājam, secinājusi personāla atlases kompānija Talentor Latvija, pētot biznesa organizāciju kultūras īpatnības Ziemeļvalstīs un Baltijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc 2012. gada datiem ziemeļvalstu uzņēmumos Latvijā strādāja 24,16 tūkstoši darbinieku, bet Baltijā kopumā – 110,36 tūkstoši. Ņemot vērā pēdējo gadu straujo dalīto pakalpojumu centru (Shared Service Centre) attīstību, 2014. gadā strādājošo skaits Ziemeļvalstu uzņēmumos gan Latvijā, gan Baltijā ir ievērojami palielinājies. «Katram ir viedoklis un stereotipi par kaimiņvalstu un reģionu cilvēkiem. Ikdienā strādājot ar daudziem Ziemeļvalstu uzņēmumiem, nākas apspriest šos priekšstatus ar klientiem, kandidātiem un klientu organizāciju darbiniekiem. Novērojam, ka bieži kultūras atšķirības rada grūtības komunikācijā un biznesa problēmu risināšanā,» saka Katrīna Ošleja, Talentor Latvija vadītāja. Ar šo pētījumu uzņēmums vēlējies pārbaudīt, vai šie priekšstati ir novērojami arī reālajā darba vidē un vai cilvēki tiešām pieredz tādu citu reģionu pārstāvju uzvedību, kas atspoguļojas stereotipos. Pētījums tika veikts 2014. gada rudenī, tajā piedalījās 438 cilvēki.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Desmito reizi Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Pohjola Bank organizē lielāko Dienas Biznesa zīmola konferenci Biznesa prognozes 2015, kas turpina pirms vienpadsmit gadiem aizsākto tradīciju - pieaicināt nozaru ekspertus un valdības pārstāvjus, lai viņi sniegtu informāciju un stratēģisku ieskatu par nākamo gadu.

Norises vieta un laiks: Rīga, 2014. gada 26. novembris, Radisson Blu Daugava.

Konferencē saņemsim atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem:

Kā biznesu 2015. gadā ietekmēs valdības lēmumi?

Kādas būs algas nākamgad, ar ko jārēķinās darba devējam?

Vai enerģētikas tirgus pilnīga liberalizācija būs izdevīga Tavam uzņēmumam?

Vai saražoto produkciju varēsim eksportēt uz Krieviju arī turpmāk?

Kādas nodokļu izmaiņas sagaidāmas nākamgad?

Vajag naudu biznesam? Ko sola bankas 2015.gadā?

Vai atkal sagaidāma enerģētikas tarifu paaugstināšana?

Eksporta tirgus.Vai vienīgā Latvijas ražotāja problēma?

Konferences mērķis ir radīt interaktīvu platformu uzņēmējiem, ekspertiem un valsts institūciju pārstāvjiem, lai diskutētu par reāli sagaidāmajām Latvijas ekonomikas prognozēm 2015.gadam.

Aizkulises kādā ne no tām trūcīgākajām Latvijas ministrijām ir gana skarbas - vadošie speciālisti no darba brīvajā laikā apmeklē intensīvos angļu valodas kursus un skatās pēc atbilstošām vakancēm Eiropas institūcijās. Citi šķirsta darba piedāvājumus vietējos interneta portālos, raksta laikraksts Diena.

Kā norāda izdevums, valsts pārvalde kopš krīzes sākuma ir gana noplicināta un joprojām nesāk atgūties - vakanto ierēdņu amata vietu kļūst arvien vairāk. Valsts kanceleja plānojot pamatīgas reformas, jau izstrādāta valsts pārvaldes cilvēkresursu koncepcija - ja izdosies, kā iecerēts, ierēdņu skaits varētu samazināties uz pusi, savukārt pašu strādājošo darba apstākļi krietni uzlabosies. Ministru kabinetā tā jāpieņem līdz gada beigām.

«Aizvien notiek augstas raudzes profesionāļu aizplūšana no valsts pārvaldes, tendence ir negatīva,» Dienai teikusi Valsts kancelejas vadītāja Elita Dreimane. Speciālisti aizbraucot strādāt uz citām valstīm vai arī aizejot uz privāto sektoru.

«Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc cilvēcīgums un personiskās attiecības laikā, kad robotizācija un digitalizācija iekaro pasauli un nosaka industriālo attīstību, paliek aizvien svarīgākas biznesa vidē? Klientu izpratne ir atslēga veiksmīgam biznesam,» norāda Tele2 IOT vadītājs Rami Avidan, viens no konferences «Cilvēkfaktors» lektoriem.

Nākotnes izaicinājumu konference «Cilvēkfaktors» norisināsies šā gada 16. martā Vidzemes koncertzālē «Cēsis». Konferences mērķis ir vienkopus pulcēt uzņēmumu, personāla un komunikācijas vadītājus, kā arī citus interesentus, lai kopā meklētu atbildes un prognozētu nākotnes tendences uzņēmumu darbības pamatprincipos. Arī šogad konferencē tiks runāts par aktuālām tēmām vadības jomā – nākotnes nodarbinātību, darbinieku jēgpilnu iesaisti uzņēmuma procesos, LEAN personālvadībā, mūsdienīgas darba vides izveidi, motivēšanas paņēmieniem, komandas saliedēšanu, vadītāju pašmotivāciju un citām.

Īpašais konferences viesis šogad būs Tele2 «Internet of Things» izpilddirektors Rami Avidan. Rami Avidan konferencē «Cilvēkfaktors» stāstīs par tādām tēmām kā globālā robotizācija un digitalizācija, veicinot diskusiju par to, ka roboti nevis apdraud mūsdienu darbinieku, bet gan paver vēl nebijušas iespējas. «Prātīgi izmantojot robotikas iespējas un analizējot datus, varam sniegt augstāka līmeņa pakalpojumus, tādējādi veicinot biznesa attīstību. Datori nevis apdraud mūs, bet paver daudz plašākas iespējas un dziļāku izpratni,» stāsta Rami Avidan.

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.