Foto: Džoja Gunda Barysaitė

Apvienojot spēkus, Baltijas kapitāla tirgus attīstības potenciāls ir milzīgs 

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā kvalitātē norisinās šo uzņēmumu pārvaldība un kā celt to vērtību starptautiskā mērogā. Viens no starptautiskajā praksē pierādītiem veidiem, kā uzlabot uzņēmumu darbības kvalitāti un to pienesumu valsts ekonomikai kopumā, ir to iesaiste kapitāla tirgū, proti, kotēšana biržā. Valsts lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā ievērojami palīdzētu veicināt akciju tirgu, piesaistot ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu investorus, kā institucionālos, tā privātos. Pašreiz pastāv spēcīgs pieprasījums, tostarp no reģionālajiem un vietējiem pensiju fondiem, tādēļ būtu jāstrādā pie fondiem pievilcīgiem piedāvājumiem, tas ir iespējams tikai ar lielo uzņēmumu iesaisti.

ERAB Baltijas biroja vadītājs Mati Hīrinens (Matti Hyyrynen), 2018. gada 18. janvāris plkst. 13:00

Pagājušā gada novembrī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja sapratnes memorandu, lai stiprinātu savu ekonomiku un stimulētu investīciju ienākšanu Baltijas valstīs. Puses vienojās saskaņot kapitāla tirgus tiesiskos regulējumus, tādējādi likvidēt esošos investīciju šķēršļus un izveidot nepieciešamo tirgus infrastruktūru. Izveidojot vienotu Baltijas valstu kapitāla tirgu, tiek apvienotas visu trīs valstu stiprās puses, tādējādi pārvarot tos ierobežojumus, ar kuriem bieži sastopamies valstu mazā mēroga dēļ.

Skatoties uz valsts īpašumtiesībām uz uzņēmumiem, pēdējo desmit gadu laikā daudzu valstu pieeja ir mainījusies. Lai arī lielākā daļa valsts uzņēmumu darbojas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, šodienas uzmanības centrā daudz mazāk ir pilnīga privatizācija, bet gan tiek likts uzsvars uz uzņēmumu darbības uzlabošanu un ārējā kapitāla piesaistīšanu, pilnībā neatsakoties no galveno stratēģisko uzņēmumu kontroles. Tādējādi lielo valsts uzņēmumu kotēšanās biržā kļūst par dabisku izvēli, kas ceļ uzņēmuma vērtību un veiktspēju, jo vienlaikus tiek paaugstināti to pārvaldības standarti. Kotēšanās biržā paredz stingru tirgus disciplīnu, padarot uzņēmumu pārvaldību atbildīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

Viens no galvenajiem ieguvumiem no valsts lielo uzņēmumu kotēšanas būtu tieši caurskatāmība, jo saskaņā ar kapitāla tirgus noteikumiem, uzņēmumiem ir jāatklāj gan finanšu, gan nefinanšu rezultāti, kas tuvina uzņēmumu sniegtās informācijas kvalitāti starptautiskajai praksei. Īpaši svarīgi ir uzlabot nefinanšu informācijas sniegto kvalitāti, piemēram, par korporatīvās pārvaldības praksi, korporatīvo un sociālo atbildību un vides jautājumiem.

Lai panāktu korporatīvās pārvaldības uzlabošanos un sekmētu labi funkcionējošu tirgus ekonomiku, ERAB izstrādā programmu kapitāla tirgus attīstības veicināšanā, kas paredz divkāršu pieeju. Pirmkārt, tā ir cieša sadarbība ar uzņēmumiem, lai uzlabotu to korporatīvās pārvaldības praksi (piemēram, izstrādājot «korporatīvās pārvaldības rīcības plānus»), un, otrkārt, ar valsts iestādēm tiek veikta tiesiskā regulējuma reforma šajā jomā.

Ņemot vērā pēc krīzes periodā pastāvīgo kredītu samazināšanos privātajā sektorā (līdz mazāk nekā 45% no IKP 2017. gada beigās) un ļoti zemo akciju tirgus kapitalizācijas līmeni, kas ir mazāks par 5% no IKP, šo trīs Baltijas valstu ekonomikai kopējā kapitāla tirgus attīstībā ir milzīgs potenciāls. Igaunijas un Lietuvas akciju tirgus kapitalizācija attiecīgi ir 10% un 9% no IKP, kas joprojām ir zems rādītājs. Latvijas tirgus lieluma dēļ (5% no IKP, kas ir zemākais Eiropā) atsevišķi uzņēmumi saskarās ar ievērojamu cīņu par piekļuvi starptautisko investoru uzmanībai. Paredzētā vienotās Baltijas kapitāla tirgus platforma noteikti palīdzēs pārvarēt šos šķēršļus, bet svarīga arī pašu valsts lielo uzņēmumu vēlme būt caurspīdīgiem un iet nākamajā līmenī, uzlabojot to darbības kvalitāti jau starptautiskā mērogā.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzskata, ka viņa jaunie pienākumi Eiropas Rekonstrukcijas...

Kipras starptautiskā glābšana izraisīs kapitāla aizplūšanu no eirozonas parādu...

Centrāleiropas un Baltijas valstu tautsaimniecības šogad piedzīvos izaugsmi vidēji 1,3% apmērā,...

Negatīvā ietekme, ko radījusi eirozonas krīze «jaunajā Eiropā», turpina izplesties...

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finansē Austrumeiropas oligarhus un izmanto miljoniem...

Nepalaid garām

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

Vēl pirms diviem gadiem Pārdaugavā, Robežu ielas koka namā, čakli strādāja vietējais...

No šīs sadaļas

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 2.panta 9.punktam par...

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Nu jau pagājušā gada decembra galvenais notikums bija jauna gada iestāšanās. Tieši tik garlaicīgs...

2017. gadā ātrās ēdināšanas nozare Baltijas tirgū kopumā uzrādījusi pozitīvus rādītājus,...

2017. gads akciju tirgos aizvadīts ar treknu plus zīmi – ieguldījumi šajā aktīvu klasē...

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir...

Lai arī pasaulē kriptovalūtu bums turpinās jau vairākus gadus, Latvijā tas ir novērojams salīdzinoši...

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu...

Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017. gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu...

Pērnais gads ir bijis izcili veiksmīgs gads gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Mūsu...