Parīzes Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta pēc stundām ilgas postoša ugunsgrēka dzēšanas šajā slavenajā dievnamā, pirmdienas vakarā paziņoja Parīzes ugunsdzēsēju priekšnieks.

«Mēs varam uzskatīt, ka Dievmātes katedrāles galvenā celtne ir izglābta un saglabāta,» reportieriem pie katedrāles sacīja Parīzes ugunsdzēsēju brigādes priekšnieks Žans Klods Galē.

Viņš piebilda, ka ēkas abi galvenie torņi tagad ir izglābti no aizdegšanās.

Galē arī kā lielu ugunsdzēsēju sasniegumu pieminēja to, ka viņiem ir izdevies novērst liesmu izplatīšanos uz ziemeļu puses zvanu torni un tā katastrofālu sagrūšanu.

Viņš gan atzina, ka uguns ir nopostījusi divas trešdaļas katedrāles jumta seguma, un piebilda, ka ugunsgrēkā ir ievainots viens ugunsdzēsējs.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas SVET ietvaros atsākti būvdarbi Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē, lai sagatavotu apzeltīšanai zvanu torņa kupola virsmu.

Kupola apstrādi plānots sākt aprīļa beigās, savukārt zeltīšanu paredzēts veikt jūlijā. Tās laikā speciālisti 80 m2 lielo zvanu torņa kupola virsmu pārklās ar īpašām zelta lapiņām. No jauna tiks izgatavots arī katedrāles zvanu torņa krusta cokols, kas būs analogs mazo katedrāles torņu cokoliem.

Katedrāles atjaunošanas projekts tiek īstenots ar akcijas SVET patrona un darbu iniciatora, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Gunta Rāvja atbalstu, kā arī ar sabiedrības ziedojumiem. Sākot katedrāles atjaunošanas projektu, Guntis Rāvis veica pirmo ziedojumu 40 000 Ls apmērā, savukārt ar portāla ziedot.lv un ziedojumu tālruņa palīdzību šobrīd savākti jau gandrīz 2000 latu. Lai īstenotu zvanu torņa apzeltīšanu un krusta cokola izbūvi, vēl nepieciešami 6000 latu. Atbalstīt projektu iedzīvotāji aicināti visu akcijas norises laiku – līdz septembrim.

Slavenā Parīzes Dievmātes katedrāle atzīmējusi savu 850. gadskārtu. Par godu ievērojamajam vecumam katedrālei iesvētīti jauni zvani.

Kopumā katedrāle tiks pie deviņiem jauniem, vairākus simtus kilogramu smagiem zvaniem, kas aizstās 19. gadsimtā izgatavotos. Gandrīz visi oriģinālie katedrāles zvani gāja bojā Lielās Franču revolūcijas laikā. 19. gadsimtā katedrālē tika uzstādīti jauni zvani, kuru skanējums bija tik slikts, ka tie tika dēvēti par nenoskaņotākajiem visā Francijā.

Jaunie Parīzes Dievmātes katedrāles zvani kopā sver 23 tonnas un ir nodēvēti dažādu svēto vārdos. Paredzēts, ka katedrāles zvanu torņos zvani tiks uzstādīti martā.

Katedrālē tiks saglabāts arī 17. gadsimtā izgatavots zvans, kurš nodēvēts par Emanuēlu.

Kultūras pieminekļu atjaunošanas akcijas SVET ietvaros Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē sākta zvanu torņa kupola zeltīšana.

Kupola apzeltīšanu veiks pieredzējuši speciālisti, kuri 80 kvadrātmetrus lielo zvanu torņa kupolu un tā krustu pārklās ar īpašu, augstākās kvalitātes 980 proves zeltu. Zeltīšanas procesu vadīs restaurācijas darbu vecmeistars Gazis Habibuļins. Viņš atzīst, ka zeltījums ir ne vien skaistākais, bet arī noturīgākais kupolu segums, kas ilgstoši nerūsē un neoksidējas - tas būs jāatjauno ne ātrāk kā pēc 40-50 gadiem. Plānots, ka zeltīšanas darbi noslēgsies un kupols sabiedrības acīm tiks atklāts šā gada rudenī.

No jauna izveidots un tiks apzeltīts arī zvanu torņa kupola krusts, kuru apstiprinājis Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs. To atbalsta akcijas SVET patrons un mecenāts, SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Strādnieki otrdien sākuši darbus svina aizvākšanai no Parīzes Dievmātes katedrāles apkaimes.

Parīzes centra rajonā uzstādītas barjeras un atvestas caurules un sūkņi un, kas tiks izmantoti laukuma tīrīšanai katedrāles priekšā.

Tiks tīrīta 10 200 kvadrātmetru liela teritorija un darbus plānots pabeigt līdz 23.augustam.

Jūlijā tika apturēti katedrāles atjaunošanas darbi, pastāvot bažām, ka strādnieki varētu saindēties ar svinu, kas aprīlī izkusa katedrāles ugunsgrēkā.

Pārbaudēs ir konstatēta bīstami augsta svina koncentrācija gan katedrālē, gan apkārtējās skolās un citās ēkās, izraisot bažas, ka strādnieki un iedzīvotāji varētu saindēties ar toksisko metālu.

Parīzes Dievmātes katedrālē 15.aprīļa vakarā izcēlās ugunsgrēks, kas nodarīja plašus postījumus pasaulslavenajam dievnamam. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 850 gadus senās būves akmens pamatstruktūru, taču liesmas iznīcināja jumtu un citas katedrāles būvdetaļas, tostarp sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs telefonsarunā ar Francijas vēstnieci Latvijā Odili Supizonu piedāvājis Latvijas palīdzību un atbalstu Parīzes Dievmātes katedrāles restaurēšanā, liecina ministra ieraksts sociālajā tīklā «Twitter».

«Varbūt tās konstrukcijā turpmāk būs kāds Latvijas ozols un mūsu lietpratēju padoms noderēs,» raksta ārlietu ministrs.

Kā ziņots, ugunsgrēks, kas pirmdien izcēlās Parīzes Dievmātes katedrālē, tiek kontrolēts, otrdien apstiprināja Francijas Iekšlietu ministrijā.

Nākamais solis ir noteikt celtnei nodarīto postījumu apjomu, raidorganizācijai BFM TV sacīja ministrijas valsts sekretārs Lorāns Nunjess.

Arhitekti un eksperti spriedīs par to, kā ugunsdzēsējiem būtu jārīkojas tālāk un vai katedrāle ir stabila, viņš piebilda.

Otrdienas rītā notikuma vietā atradās 100 ugunsdzēsēji.

Jau vēstīts, ka pirmdienas pēcpusdienā Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks. Liesmas apņēma tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabruka katedrāles torņa 93 metrus augstā smaile, kas bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Uzņēmēji un privātpersonas atbalsta izcilākos studentus – mērķtiecīgi iegulda potenciālajos darbiniekos , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstāko mācību iestāžu fondi visa mācību gada garumā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, piedāvājot studentiem stipendijas pēc īpašiem kritērijiem. Uzņēmēji gan nodarbojas ar mecenātismu, gan stimulē savas nozares attīstību, gan tālredzīgi atbalsta sava uzņēmuma potenciālos darbiniekus. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds vidēji gada laikā piešķir aptuveni 400 stipendiju 60 dažādu stipendiju konkursos, Latvijas Universitātes (LU) kopējais stipendiju budžets šim gadam ir teju vai pusmiljons eiro, bet pazīstamais mecenāts Boriss Teterevs Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentiem šogad piedāvā vēl trīs jaunas mērķa stipendijas.

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Aprīļa sākumā ar attaisnojošu spriedumu noslēdzās krimināllieta pret Jūrmalas uzņēmējiem, kuri tika apsūdzēti mecenātu Borisa un Ināras Teterevu krāpšanas mēģinājumā. Lieta izcēlās ar to, ka tajā faktiski nebija cietušo, bet apsūdzība saturēja pieņēmumus, kurus var raksturot kā melus, un vienīgais labuma guvējs no tiesvedības iznāk advokāts

Rīgas Centra rajona tiesā izskatītā lieta tika uzsākta pirms četriem gadiem un bija savdabīgs civilstrīda turpinājums starp Jūrmalas uzņēmējiem un Tetereviem. Dienas Bizness desmit gadu garumā rakstījis par plašu rezonansi guvušo Jūrmalas iekštelpu slēpošanas projektu Kāpa un tā izjukušās pārdošanas sekām. Šobrīd var ar pārliecību teikt, ka viens no lielākajiem Jūrmalas investīciju projektiem ir izplēnējis tiesvedībās. Civillietā Jūrmalas uzņēmējs, bijušais deputāts un vicemērs Māris Dzenītis un partneri panāca mierizlīgumu un, iespējams, būtu atsākuši darbu pie Jūrmalas projekta Kāpa, tomēr sekoja dīvaina krimināllieta, kuru iesākumā pat izbeidza, bet vēlāk nesaprotamu iemeslu dēļ atjaunoja. Skaidrot desmit gados notikušo aicinājām projekta Kāpa idejas autoru - uzņēmēju Māri Dzenīti.

Latvijas Universitāte (LU) izsolē, kas notiks no 3. marta līdz 6. aprīlim, pārdos zemes un ēku īpašumu Jūrmalas gatvē 76, kur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

"Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzīvokļu ēku apbūves teritoriju," uzskata LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs. Pēc viņa sacītā, investoram, kurš iegādāsies īpašumu, "paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu".

"Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat pārdodamajam īpašumam ir izcila atrašanās vieta jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei – laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai," stāsta M. Počs.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Saņemto ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām šogad ir krities par 38%. Uzņēmēji jūtas nosodīti, tāpēc neziedo. Nevalstiskās organizācijas meklē izeju no straujā finanšu krituma, un tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa priekšlikumi finanšu krīzes novēršanai.

Iemesls ziedojumu kritumam ir šogad realizētā nodokļu reforma, kura uzņēmējus nemotivē ziedot naudu. «Valsts ziedotājus soda ar 25% lielu nodokli, tāpēc uzņēmēji ietur pauzi un finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas ar mazāku summu nekā pērn,» šādu viedokli Dienas Biznesam pauda kāds uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms mecenāts. Tas, ko uzņēmējs raksturo kā sodu, paredz ziedojumiem piemērot ap 25% lielu nodokli, ja tie neiekļaujas nevienā no likumā noteiktajām kategorijām, kas paredz atvieglojumu piešķiršanu ziedotājiem. Tas nozīmē, ja uzņēmējs kādai nevalstiskai organizācijai ziedo 100 eiro, valstij nodokļos papildus jāsamaksā 25 eiro.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (LU EVF) Biznesa inkubatorā, pateicoties mecenāta Džona J. Medvecka (John J. Medveckis) atbalstam, atklāta Latvijas Universitātes FabLab prototipēšanas studija, kas šobrīd ir vienīgā FabLab (Fabrication laboratory) tīkla studija Baltijā.

Laboratorija atrodas Aspazijas bulv. 5, 2. stāvā. FabLab studijas priekšrocība ir tās pieejamība sabiedrībai – pateicoties FabLab raksturīgajām zemajām izmaksām, cilvēki var realizēt vispārdrošākās idejas taustāmā veidolā, sākot ar skrūvēm, mobilo telefonu aksesuāriem, vizītkaršu turētājiem, bižutērijas līdz sarežģītiem dizaina objektiem vai dažādu konstrukciju detaļām. Prototipus veido no videi draudzīgas plastmasas.

Atklāšanas pasākumā piedalījās LU rektors profesors Mārcis Auziņš, EVF un LU Fonda pārstāvji, Filadelfijas goda konsuls – mecenāts Džons J. Medveckis, kā arī LU EVF Biznesa inkubatora pārstāvji un sadarbības partneri. Pasākumā notika arī protatipēšanas iekārtu paraugdemonstrējumi, skatītāju acu priekšā tika izveidoti fiziski trīsdimensiāli objekti.

Eiropas Savienības nauda Latgales reģiona attīstībai būtu jāvirza esošo uzņēmēju atbalstam un jaunu darbavietu izveidei, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Nezinu, vai esmu īstais cilvēks, pie kā vērsties pēc viedokļa par situāciju reģionā. Mēs neesam raksturīgs piemērs specifiskās nišas dēļ,» Līvānu uzņēmējs un mecenāts Daumants Pfafrods caur puķēm pasaka, ka Latgales dzērājus vai plānā galdiņa urbējus viņa augsto tehnoloģiju uzņēmumā nenodarbina. Viņš, ilgi nedomājot, atzīst: «Šeit dzīve attīstās. Ne vienmēr iet gludi uz priekšu, bet cilvēkiem ir gribēšana, parādās jauni biznesi, iniciatīvas.» Arī Eiropas Savienības (ES) naudas smarža pašvaldības aktivitāšu dēļ Līvānos vēdī vairāk nekā citviet. Sakārtoti ceļi, izglītības iestādes, uzņēmējiem nepieciešamā infrastruktūra. Tikmēr bezdarbs Latgali atstumj no pārējās Latvijas, ar 17,6% šā gada oktobrī divkārt pārspējot vidējo valstī – 8,2%.

Uzņēmuma Skywalk Latvia ražotnē norisinājusies Siguldas novada pašvaldības organizētā konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva apbalvošanas ceremonija, kurā tika godināti tie Siguldas novada uzņēmēji, kas aktīvi darbojas savā nozarē un sekmē novada uzņēmējdarbības vides attīstību.

Konkursa Siguldas novada Uzņēmēju Gada balva 2016 uzvarētāji 11 nominācijās:

«Novada popularizētājs» – SIA «Aerodium». Šogad uzņēmums piedalījies izstādēs Ķīnā, Spānijā un Islandē; realizēti vairāki militārie projekti, izbūvēts lidošanas amfiteātris Ķīnā, kā arī uzstādīts vēja tunelis Disnejlendā Šanhajā.

«Novada izaugsme» – SIA «Kokpārstrāde 98». Uzņēmums 2016.gadā angāra izbūvē un ražošanas iekārtās investējis gandrīz divus miljonus eiro, kā arī uzsācis darbu pie jaunu eksporta tirgu iekarošanas un uzlabojis rentabilitātes rādītājus.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud investēs līdz pat 30 miljoniem eiro jaunas zivju pārstrādes rūpnīcas izbūvē Liepājas Zivju konservu rūpnīcas teritorijā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Rūpnīcas celtniecību plānots pabeigt 2022. gada rudenī. Jaunā rūpnīca reģionā nodrošinās vismaz 500 darba vietas, bet ražotnei attīstoties, nodarbināto skaits varētu pieaugt līdz pat 800 cilvēkiem.

Šobrīd uzņēmums ir iegādājies bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un uzsācis priekšdarbus teritorijas labiekārtošanai. Jaunā rūpnīcas kompleksa būvniecības gaitā paredzēts celt gan jaunas ražošanas ēkas, gan arī pārbūvēt teritorijā jau esošās vecās celtnes. Tāpat tiks iegādātas pilnīgi jaunas ražošanas iekārtas, lai ražotu zivju produktus ar augstu pievienoto vērtību.

"Darbosimies Latvijai pilnīgi jaunā zivju pārstrādes nišā un tāpēc nekonkurēsim ar vietējiem zivju konservu ražotājiem vai saldēto zivju tirgotājiem. Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju. Sākumposmā galvenais uzsvars būs uz lašu sortimentu, kas ir labs A un D vitamīna, kā arī Omega 3 taukskābju avots. Zivju pārstrādes rūpnīcā izmantosim modernas automatizētas ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus nodrošināt augstu produktivitāti un līdz ar to arī ļoti konkurētspējīgas algas darbiniekiem zivsaimniecības nozarē. Darbs būs gan pārtikas tehnologiem un ražošanas speciālistiem, gan kvalitātes vadības speciālistiem un tirdzniecības organizatoriem," komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

«Latvijas politiķiem bija vajadzīgi teju vai 20 gadi, lai saprastu, ka 140 miljonu lielu tirgu ignorēt ir muļķīgi» – tā saistībā ar prezidenta Valda Zatlera vizīti Maskavā indīgi bilda viens no LD aptaujātajiem uzņēmējiem. Šo garo gadu laikā Latvijas ražotāji ir zaudējuši pozīcijas, kādas tiem bija deviņdesmito gadu sākumā, un tagad nišas ir ieņēmuši konkurentvalstu ražotāji, tāpēc būs jāiegulda milzīgs darbs, lai atgūtu kaut vai daļu no zaudētajām pozīcijām. Savukārt tie, kuri, neraugoties ne uz ko, palika Krievijas tirgū, pēc tik svarīgo starpvalstu līgumu parakstīšanas varēšot uzelpot.

Nākamnedēļ plānotā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Krievijā izraisījusi likumsakarīgi pamatīgu uzņēmēju interesi. Līdz ar valsts vadītāju uz Maskavu dosies vēl nepieredzēti liela uzņēmēju delegācija, pārstāvot 112 kompānijas. Visplašāk pārstāvētā būs transporta un loģistikas nozare, tāpat uz Krieviju dosies ķīmijas, farmācijas, tūrisma, IT, poligrāfijas, metālapstrādes, būvniecības un citu jomu uzņēmēji, kā arī virkne banku pārstāvju.

Latvija pievilcīgāka nekā Ķīna

«Man šķiet, ka zviedru bankas sagaidīja tādu pašu izaugsmi kā vietējie – ka tā ilgs daudzus, daudzus gadus, un neizpildīja savu mājas darbu,» intervijā LD atzīst investors Tomass Lindeborgs, kurš uzskata, ka krīze Latviju atkal padarījusi par pievilcīgu mērķi investīcijām. Viņš ir skandināvs, kurš jau vairākus gadus mīt Londonā un oktobrī veica savas pirmās investīcijas Latvijā – iegādājās medicīnas pakalpojumu kompāniju Premium Medical. Viņam pieder arī īpašumi Viļņā un Tallinā. Pēc T. Lindeborga domām, Latvijā spēcīgākais ir pakalpojumu sektors, kurš spēj piedāvāt augstu kvalitāti par salīdzinoši zemāku cenu nekā citur Eiropā. Lai gan viņu interesē ieguldījums nekustamajos īpašumos, celtniecības buma atsākšanos Latvijā viņš neprognozē.

«Kolīdz būs uzņēmēji, kuri varēs prognozēt, attīstīt un justies drošāki par savu biznesu ilgākā laika termiņā, piemēram, vienas paaudzes dzīves cikla garumā - tie ir apmēram 25-30 gadi -, vēlme būt filantropam būs klāt kā likts,» intervijā laikrakstam Diena sacījis mecenāts un uzņēmējs Raimonds Gerkens.

«Es nevaru noformulēt precīzi, bet tam ir jēga - stabilitāte ļauj būt drosmīgākam, tālredzīgākam, arī naivākam un cerošākam. Filantropija nav pārēduša jaunbagātnieka sapnis,» viņš skaidrojis.

Vaicāts par to, kāda ir viņa motivācija, atbalstot Latvijas rakstniekus, R. Gerkens teicis: «Piedodiet par zināmu patērētāja egoismu, bet mana galvenā motivācija ir kultūras vajadzība. Tā ir vajadzība pēc latviešu literatūras, mūzikas, dramaturģijas, glezniecības.

Domāju, ka jebkurš latviešu uzņēmējs jūtas drošāks par savu nākotni, ja tepat līdzās kāds rada kultūras produktus ar latvisku izcelsmi un latviski. Nacionālā kultūra ir vienīgā iespējamā pilnvērtīgā atbilde globalizētajai patērētāju kultūrai. Kā jau teicu - esmu egoists, tāpēc atbalstu.»

Renault, Dacia un Renault Trucks dīlerim, kā arī Opel servisa centram Latvijā Euro-Auto ir mainījušies īpašnieki, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par jaunajiem īpašniekiem kļuvusi grupa privātu investoru, to starpā latviešu būvuzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols. Līdz ar īpašnieku un vadības maiņu, uzņēmumā paredzētas pārmaiņas.

Uzņēmuma jaunie īpašnieki ir sākuši uzņēmuma restrukturizāciju, ieguldot līdzekļus ne tikai uzņēmuma infrastruktūrā un apgrozāmajos līdzekļos, bet arī darbinieku komandas attīstībā. Par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ir iecelts Andrejs Masulis.

Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas uzņēmumā Euro-Auto A. Masulis bija SIA Mūsa Motors Rīga direktors, savukārt pirms tam –SIA Wess tirdzniecības vadītājs. Par uzņēmuma pēcpārdošanas nodaļas vadītāju kļuvis Nikolajs Zinčenko, kura pieredze ietver pēcpārdošanas nodaļas vadīšanu SIA Wess gandrīz 20 gadu garumā, savukārt uzņēmuma finanšu direktors turpmāk būs darījuma finanšu konsultanta DB Partners pārstāvis Māris Blumbergs. Darījuma finanšu konsultanti un investīciju piesaistītāji ir SIA DB Partners.

Latvijā izveidota kolektīvā ieguldījuma platforma Projektu banka, kas domāta radošu ideju īstenošanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas, ka Latvijā vēl nav pūļa finansējuma platformas, Projektu bankas veidotājus pārsteidza. «Protams, varam uzskatīt ziedot.lv par sava veida pūļa finansējuma platformu, bet tā ir domāta labdarības mērķiem. Vēl ir savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, kas arī ir viens no pūļa finansējuma veidiem. Taču tieši radošiem projektiem, inovatīvām lietām, kaut kā jauna radīšanai nav šādas platformas internetā,» saka Māris Cīrulis, Projektu bankas vadītājs.

Pagājušā gada oktobrī viņš kopā ar Reini Kalnaelli (savulaik veidojis interneta vietni mecenats.lv) sāka strādāt pie šī projekta, un pirms mēneša tas sāka darbu.

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.