Citas ziņas

Ar aizdevējiem vienojas neapdraudēt lata kursu

Madara Fridrihsone, Db, 09.12.2008

"Lata devalvācijas gadījumā cietēji būtu visi iedzīvotāji, kam ir kredītsaistības eiro, bet ieņēmumi — latos," uzsver AS Eko investors valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Latvijas lata piesaistes kurss paliks fiksēts - 0.70284 lati par vienu eiro, bet lata - eiro svārstības nevarēs pārsniegt 1 %. Par to pēc pamatsarunu noslēgšanās ar potenciālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, informēja Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš).

Precīza summa, kuru Latvija aizņemsies ekonomikas stabilizēšanai, būs zināma šodien - līdz šim nosauktās iespējamā aizdevuma summas svārstās no 3 mljrd. līdz pat 13 mljrd. eiro. Ekonomikas stabilizācijas programma, kura precīzāk noteiks, kā aizdevums tiks izlietots, Saeimā nonāks šonedēļ. Jau vēstīts, ka I. Godmanis pagājšnedēļ paziņoja, ka gadījumā, ja Saeima ekonomikas stabilizācijas programmu, kuras pieņemšana ir priekšnoteikums aizdevuma saņemšanai, noraidīs, valdība atkāpsies.

Vienojas par principiem

Pirmdien, tiekoties ar SVF, EK un Zviedrijas valdības pārstāvjiem, I. Godmanis un finanšu ministrs Atis Slakteris (Tautas partija) ar viņiem vienojušies par dažiem pamatprincipiem, kas tiks ievēroti, proti, lata piesaistes kursa eiro nemainīšanu, pensiju nesamazināšanu, kā arī to, ka, samazinot 2009. gada valsts budžeta izdevumus, netiks samazināti ES fondu līdzfinansēšanai paredzētie līdzekļi. Tas nozīmē, ka izdevumu samazināšana par aptuveni 600 milj. Ls galvenokārt skars citas izdevumu pozīcijas, proti, sabiedriskajā sektorā nodarbināto algas un valsts pārvaldes iestāžu iepirkumus. Kopumā valsts budžeta izdevumi būtu jāsamazina par 700 milj. Ls, tomēr Finanšu ministrija aplēsusi, ka, palielinot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no pašreizējiem 5 % līdz 9 % un palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, valsts budžeta ieņēmumi no tā dēvētajiem netiešajiem nodokļiem varētu pieaugt par aptuveni 100 milj. Ls, tādēļ izdevumu samazinājums varēs būt nedaudz pieticīgāks.

Saeimā pieņemtais 2009. gada valsts budžeta likums paredz, ka nākamgad iekšzemes kopprodukts (IKP) kritīsies par 1 %, bet tagad valdība prognozē, ka IKP kritums nākamgad sasniegs 5 %. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā 2009.-2011. gadam paustais liecina, ka pirms sarunām ar SVF un EK, valdība 2009. gada budžeta deficītu plānoja segt, veidojot publiskas vērtspapīru emisijas Japānas vai Šveices vietējos tirgos, kā arī veicot papildu eiroobligāciju emisiju vismaz 600 milj. eiro apmērā. Finanšu ministrs A. Slakteris jau iepriekš norādījis, ka drastiska valsts pārvaldes izdevumu samazināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no Latvijas nacionālās valūtās - lata - devalvācijas.

Svarīgi, kā izlietos

Pēc I. Godmaņa teiktā, SVF un EK darbu pie nodoma vēstules par aizdevuma saņemšanas nosacījumiem būs pabeigušas vēl vakarvakarā, bet jau šo­dien varētu tikt parakstīta vienošanās. Visticamāk, jau šodien valdība lems arī par ekonomikas stabilizācijas programmas pieņemšanu. Turklāt ar izdevumu samazināšanu nāksies rēķināties arī pašvaldībām - šonedēļ ar to vadītājiem tiks lemts par to, kā tas notiks.

"Galvenais, lai situācija valstī šobrīd būtu stabila. Grūti iedomāties, kas notiktu, ja tagad vēl latu sāktu raustīt šurpu un turpu, vienīgais, kas ir skaidrs - ka galvenie cietēji būtu vienkāršie iedzīvotāji, īpaši tie, kam ir kredītsaistības eiro, bet ienākumi - latos," tā, pozitīvi vērtējot valdības panākto vienošanos par lata piesaistes kursa saglabāšanu, Db norādīja a/s Eko investors valdes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

"Pamatprincipi, par kur­iem panākta vienošanās ir loģiski, taču ir jābūt skaidrībai par to, kā īsti aizdevums tiks izmantots un kā tas izvedīs Latvijas ekonomiku no maksātnespējas. Ja ņem kredītu, kurš būs jāatmaksā visiem iedzīvotājiem, ir jābūt biznesa plānam, kā kredītu izmantot," uzsver korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.V. Tamužs cer, ka starptautiskās finanšu institūcijas neliegs nedz aizdevumu, nedz padomu, kā šo aizdevumu vispareizāk izmantot. "Rodas iespaids, ka mūsu valdībai brīžiem pietrūkst padoma, ko īsti darīt," tā viņš.

Amatpersonu iepriekš paustais liecina, ka aizdevums varētu tikt izmantots gan budžeta deficīta segšanai, gan komercbanku sindicēto kredītu atmaksai, gan kredītu pieejamības nodrošināšanai.

LETA ziņo, ka pēc neoficiālas informācijas tiks lemts par PVN likmes palielināšanu līdz 21% līdzšinējo 18% vietā. Tiek plānots dubultot samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%, turklāt saruktu preču un pakalpojumu apjoms, kam piemēro šo likmi. Paralēli tiek plānota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju samazināšana no pašreizējiem 25%. Līdz ES prasībām tiktu palielināts arī akcīzes nodoklis degvielai. Db jau 1. decembrī rakstīja, ka diskusijās PVN pamatlikmes palielināšana tiek minēta kā glābšanas riņķis valsts budžeta sabalansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF neiebilst pret lata devalvāciju, taču šāda iespēja vairs netiek izskatīta

, 26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, atklājis premjerministrs Valdis Dombrovskis, vēsta InteractiveInvestor. To apliecina arī informācija SVF dokumentos par finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai.

(Papildināts viss teksts)

SVF atbalsta lata devalvācijuSVF esot brīdinājis, ka uzturot pašreizējo lata piesaisti eiro, valsts būs spiesta tikt galā ar vēl lielākām problēmām. Šī ir pirmā reize, kad kāds politiķis atklāj SVF, citu starptautisko aizdevēju un Latvijas atšķirīgos viedokļus.

InteractiveInvestor norāda - daži ekonomisti uzskata, ka Latvijas atgūšanās no recesijas, kas paģērē IKP kritumu par 12 %, būtu ātrāka, ja lats tiktu devalvēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju

, 03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā valūta lats pēdējo mēnešu laikā ir stipri «tracināta», tomēr to izdevies noturēt, kā rezultātā daudzi investori, kas spekulēja uz lata devalvāciju, zaudējuši naudu, raksta rus.db.lv.

«Visticamāk, lielākoties šie spekulanti bija privātie investori, kas operēja ar nelieliem vai vidēji lieliem naudas līdzekļiem. Situācijas līdzība Latvijā ar to, kāda tā bija Argentīnā, viņiem šķita pietiekami, lai riskētu. Gaidot drīzu lata devalvāciju, šie investori bija gatavi riskēt un atvērt īsās lata pozīcijas (pārdod valūtu, gaidot tās kritumu),» viņš uzsver. Starptautisko banku brokeru nodaļas, visticamāk, esot radušas iespējas atvērt pozīcijas ar kredītlīdzekļu palīdzību (spekulanti iemaksāja tikai drošības depozītu). Ļoti augstās latu procentu likmes kredītlīdzekļu izmantošanu ļoti sadārdzināja. Ap 8. jūniju latu tirgū vairs nebija palicis, bet devalvācija tā arī nebija pienākusi. Tā rezultātā liela daļa investoru, kas bija uzradušies pēdējā momentā, sāka slēgt savas pozīcijas, kas noveda pie lata kursa augšanas attiecībā pret eiro un eiro apmaiņu pret latu par zemāko intervences kursu ar zaudējumu fiksēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Uzturēt lata kursu būs sarežģīti, taču jautājums par lata devalvāciju ir slēgts,” šodien preses brīfingā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu uzsvēra Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, Latvijai būs stingri jāīsteno Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kurā ietvertie pasākumi jāīsteno trīs gadu laikā, skaidroja prezidents, piebilstot, ka patlaban aktuālākie uzdevums ir veikt strukturālās Zatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsvalsts pārvaZatlers: jautājums par lata devalvāciju ir slēgtsldes reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mani «vienkārši absolūti kaitina» runas par lata devalvāciju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja bijušais ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis minēja vairākus argumentus pret lata iespējamo devalvāciju.

«Es nerunāšu par to, par ko visi ir runājuši, ka lata devalvācija sadārdzinās energoresursus, visas izejvielas, ka lata devalvācija katastrofālā stāvoklī noliks tos, kas ir ņēmuši eiro kredītus. Tas viss jau ir runāts, bet ir vēl argumenti. Viens no argumentiem ir tas, ka mēs - trīs Baltijas valstis - turam kursu, mēs visas gribam ieiet eiro. Un, ieejot eiro, mēs būsim mierā. Tie investori, kas liks naudu, nomierināsies, nebūs lata likmei atšķirības divas reizes kā tagad ir ar eiro,» stāstīja bijušais premjers.Godmanis nosauc argumentus pret lata devalvāciju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tatjana Verjē, Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē, analizējot ieguvējus un zaudētājus no iepējamās lata devalvācijas, atzīst: ieguvēju no šāda soļa nebūtu.

Db.lv jau ziņoja, ka pagājušās nedēļas nogalē no vairākiem avotiem nācās dzirdēt kārtējās baumas par iespējamo lata devalvāciju, kas varētu notikt Latvijas valsts svētku laikā. Bijusi versija, ka lats tikšot devalvēts, mainot pieļaujamās svārstības no lata piesaistes kursa eiro no pašreizējiem +/- 1 līdz +/-15 %. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs Db kategoriski noliedza, ka Centrālā banka plānotu pieņemt šādu lēmumu. Arī Ministru prezidents šādu iespēju kategoriski noliedza.

Turklāt, kā šorīt raksta laikraksts Telegraf, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, aizdomās par baumošanu par lata devalvāciju Drošības policija ir aizturējusi Ventspils augstskolas Finanšu un grāmatvedības katedras lektoru Dmitriju Smirnovu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Marika valūtas maiņas punktos eiro sāk pietrūkt, bet iespējas tos papildus iepirkt ir ierobežotas, norāda uzņēmuma direktors Juris Žuravļovs.

«Visos maiņas punktos eiro nopirkt nevar, un to, ko mēs iepērkam, tūlīt arī pārdodam. Juridiskās personas Latvijas Bankā eiro iegādāties nevar, un arī fiziskajām personām tas ir sarežģīti, jo jāpierāda naudas izcelsme. Nepārzinu situāciju komercbankās, bet pieļauju, ka tur iegādāties eiro varētu būt vieglāk,» pieļāva J.Žuravļovs.

Savukārt SIA Tavex menedžeris Kaspars Allese atzina, ka kopš pagājušās ceturtdienas interese par eiro pirkšanu ir palielinājusies, taču naudas pietiek un kurss nav īpaši mainījies. Viņš neprognozēja īpašas izmaiņas eiro pārdošanā arī turpmāk.

Taču, lai nebūtu ažiotāžas, ir nepieciešama Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēvica, premjera Valda Dombrovska vai pat Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiāla uzruna, kurā tiktu apliecināta lata stabilitāte, citādi sestdien un svētdien ir iespējamas rindas pie valūtas maiņas punktiem, norādīja J.Žuravļovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka neizskatīja un neizskatīs iespēju mainīt lata piesaistes kursu eiro, tādējādi devalvējot latu, jo skaidri zina, ka tas Latvijas ekonomikai neko labu nedos.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants, atgādinot, ka šodien aprit 16 gadi kopš lata ieviešanas, uzsvēra, ka šobrīd arī nekas neliecina, ka lata stabilitātei kas draudētu. Savukārt ekspertiem, kas nāk klajā ar priekšlikumiem, piem., palielināt piesaistes kursu līdz 10 %, vajadzētu pierādīt, ka Latvijas ekonomikai to vajadzētu darīt. Ja aprēķinu nav, tad cilvēkos nevajadzētu sēt neuzticību un izraisīt kārtējās baumas. «Šīs bezatbildīgās runas, ka vajadzētu mainīt, ir nevietā,» tā I. Rimšēvičs.

Latvijas Banka tikmēr ir aprēķinājusi, ko lata devalvācija nozīmētu pensionāram, uzņēmumam un ģimenei ar diviem bērniem un 1000 Ls ienākumiem mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paplašinās ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju jaunos virzienos

Dienas Bizness, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori, kas gatavi ieguldīt obligācijās ar 10% atdevi, sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, raksta Bloomberg.

Lietuvas valdības parāds ir ļoti pievilcīgs un pārliecinošs investīciju mērķis, salīdzinot ar citām valstīm Austrumeiropā, piemēram, Ungāriju un Rumāniju, uzskata Landesbank Berlin AG eksperts Lutzs Rohmeijers (Lutz Roehmeyer). Viņš uzskata, ka šobrīd nav jāuztraucas par Lietuvas ekonomikas lejupslīdi. Galvenais ir pieturēties pie stratēģijas par pievienošanos eirozonai, kas piedāvās valstij drošu izeju no pašreizējās ekonomiskās nsabalansētības, uzskata eksperts.

L. Rohmeijers arī norāda, ka reitingu aģentūras Standard & Poor's samazinātais Lietuvas kredītreitings ar negatīvām prognozēm nemaina viņa domas attiecībā uz ieguldījumiem valsts obligācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nepalīdz Latvijai, bet var tai kaitēt, jaunākajā blogā norāda Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel institūta eksperti. Tāpat Latvija, iestājoties eirozonā, nepalīdz tai, bet var radīt jaunas problēmas.

Labākais scenārijs ir situācija, kad nevienas valsts stāvoklis nepasliktinās, bet pēc Latvijas iestāšanās eirozonā valstīs saglabājas esošā situācija. Tādā gadījumā - kāpēc steigties, lai Latvija kļūtu par 18. eirozonas valsti?, jautā Bruegel.

«Latvija tikko ir tikusi ārā no sarežģītas situācijas. Dzīvojot pāri saviem līdzekļiem, 2007. gadā tekošā konta deficīts sasniedza gandrīz 25% no IKP, un krīze bija neizbēgama. Rezultātā IKP no sava augstākā līmeņa 2007. gadā nogāzās par 20% līdz zemākajam līmenim 2010. gadā, un bezdarba līmenis sasniedza gandrīz 20%. Šī krituma laikā Latvijas amatpersonas stingri turējās, lai noturētu lata kursu noteiktajā līmenī. Tomēr šis lēmums bija strīdīgs,» norāda Bruegel. Daudzi sacīja, ka lata kursam ļaut vājināties būtu labākais no diviem ļaunumiem, tomēr Latvijas amatpersonām turēšanās pie valūtas kursa saistībām bija svarīgāka. Spēcīgākais ekonomiskais iemesls, lai uzturētu šo kursu, bija bailes no tā, ka aizņēmējiem varētu kļūt pārmērīgi liels eiro kredītu slogs. Lai arī vēl nepieciešami vairāki gadi, lai ražošanas apjomi un nodarbinātība sasniegtu pirmskrīzes līmeņus, sliktākais jau ir garām, un investori labprāt iegādājas Latvijas parādzīmes par augstām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienošanos ar aizdevējiem apstiprinās Saeimā; neiebilst arī TP

Baiba Rulle, speciāli Db, 12.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija no bankām rezervētajiem līdzekļiem varēs izmantot 300 miljonus eiro

BNS, 14.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai skandināvi pasūtījuši «Latvijas slepkavību»?

Ieva Mārtiņa, [email protected], 29.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika paziņojumi no Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedrijas, atgādina gangsteru filmu, kur Sliktais kādam pasūta nogalināt kādu par to, ka tas ilgstoši nemaksā parādus. Ja vēl iepriekš ilgu laiku Skandināvijas banku analītiķi vai baņķieri runāja/pierunāja avīžu lapas ar saviem spriedelējumiem par to, cik ļoti Latvijai nepieciešama nacionālās valūtas – lata devalvācija, tad nesenais paziņojums par to, ka zviedri, kuru ietekme caur bankām un lieliem uzņēmumiem Latvijā neapšaubāmi ir liela, jau gatavojas lata devalvācijai izraisa daudzus jautājumus.

Kā zināms, lēmumu par lata devalvāciju var pieņemt tikai un vienīgi Latvijas Banka, kuras galva – Ilmārs Rimšēvičs jau gadiem apgalvo, ka aiztikt lata vērtību pret eiro Latvijas Banka negrasās. Turklāt, gan I. Rimšēvičs, gan Latvijas baņķieri pauž pārliecību, ka Latvijai lata devalvācija ir nevis zāles ekonomikas atveseļošanai, bet inde. Vai zviedri zina, «kas notiek Rimšēviča galvā» vai arī... ar saviem paziņojumiem, no sērijas, gatavojas dzīrēm, kurās plāno pasniegt ūdens glāzi, kur kaut ko sapilinājuši. Turklāt atcerēsimies, ka skandināvi par lata devalvāciju runāja gan tad, kad Latvijas ekonomika bija pārkarsusi un «šausmināja» ar milzīgu caurumu tekošajā kontā, augsto inflāciju, gan tagad, kad inflāciju nomaina deflācija, tekošajā kontā ir pārpalikums, ekonomika gan arī vairs neaug, bet krīt. Var piekrist arī ekspertiem, ka šodien Latvijā notikusi slēptā devalvācija, proti, krītot ekonomikai, uzņēmumi spiesti samazināt izmaksas, tostarp algas darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lata devalvācija kā risinājums ekonomikas izaugsmei valdībā netiek un netiks apsvērts, norāda finanšu ministrs Einars Repše, aicinot izbeigt jebkādas diskusijas par lata stabilitāti.

Pasaules ekonomistu viedokļi arī dalās šajā jautājumā, tādēļ viņu paziņojumi sabiedrībai nav jāuztver kā vienīgo patiesību, pauž ministrs. Neskatoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju mūsu valstī, nacionālā valūta – lats ir stabils Latvijas ekonomikas pamats un valdība strādā pie valsts nelietderīgo izdevumu būtiskas samazināšanas, nevis pie lata devalvācijas, uzsver E. Repše. Lata stabilitāte ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, tādēļ jebkāda lata stabilitātes mazināšana būtu bezmērķīga un ļoti negatīvi ietekmētu mūsu tautsaimniecību kopumā, nevis dotu pozitīvu rezultātu, uzskata finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kronas kurss pieaug pēc Latvijas Bankas paziņojuma par lata kursa saglabāšanu

, 04.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kronas vērtība pret eiro pieauga pēc tam, kad Latvijas Banka izplatīja paziņojumu, ka tā neplāno mainīt esošo lata svārstību koridoru un noraidot baumas par lata devalvāciju, raksta Bloomberg.

Kronas vērtība palielinājās līdz 10.778 kronām par eiro. Pirms tam eiro maksāja 10.984 kronas, savukārt vakar tā cena bija 10.904 kronas.

Db.lv jau rakstīja - lai gan Latvijas Banka, kuras pārziņā ir atbildība par lata kursa stabilitāti, ir stingri pateikusi, ka tā līdz eiro ieviešanai Latvijā neplāno mainīt lata piesaistes kursu pret eiro, proti, devalvēt latu, tomēr pēdējo nedēļu laikā cilvēki atkal uzķērušies uz Latvijas politiķu, ekonomistu sētajām šaubām par lata stabilitāti. Tas, pēc Latvijas Bankas preses dienesta norādītā, atkal veicinājis kārtējo ažiotāžu, baumas, iedzīvotāju, uzņēmēju un finanšu tirgu nervozitāti.

«Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai tas nozīmē nenoliedzamus zaudējumus: cilvēki ar latiem dodas uz valūtas maiņas punktiem, bankām, lata rezerves un reizē latu daudzums apgrozībā mazinās, lata procentu likmes aug, sadārdzinot aizņēmējiem kredītus, kas kopumā vēl vairāk samazina Latvijas tautsaimniecības aktivitāti,» uzsver Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, 6. martā analizē Dienas bizness.

Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai eksperti runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, kas sev līdzi nesa augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu tendencēm iebraucot mīnusos un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šobrīd šīs runas īpaši pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piem., Krievija, Polija. Lata devalvācijas tēma Latvijā pēdējos pāris gados ir apspriesta līdz mielēm, tostarp pāris reizes uz baumu pamata par iespējamu devalvāciju cilvēki pat nolēma reāli rīkoties, mainot savus latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Jāatzīst, ka šo procesu iespaidu jūt vēl tagad. Db analizē, kāda būtu lata devalvācijas ietekme uz iedzīvotājiem, eksportētājiem un importu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij ir iespējas paplašināt lata koridoru, saglabājot to pašu lata piesaistes kursu pret eiro.

Tā uzskata Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kurš Neatkarīgajai Rīta Avīzei atzīst, ka vairs nav iespējams atbrīvot lata kursu, kas bijis iespējams 2008. gada beigās. Lata koridora paplašināšana ļautu celt iekšējo patēriņu. «Ja plus mīnus 15 % robežās svārstīsies lats, kas ir pieļaujams pēc Māstrihtas kritērijiem, iekšējais patēriņš tiks stimulēts,» norāda A.Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Reklāmista izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu

Renāte Priede, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru