Tuvākajā laikā strauja izaugsme banku sektorā nav gaidāma – attīstība un izaugsme būs ļoti pakāpeniska
Tā intervijā DB saka Kristjans Tamla (Kristjan Tamla), Latvijas Swedbank «māsas» Igaunijā Swedbank AS Pētniecības nodaļas vadītājs. Pēc DB veidotā Baltijas lielāko uzņēmuma saraksta TOP300 datiem tā ir lielākā banka Igaunijā un viena no lielākajām arī Baltijā.
«Swedbank ir lielākā universālā banka Igaunijā, kas piedāvā visa veida banku pakalpojumus, ko vien var iedomāties. Es domāju, ka cilvēki mūs uztver kā «cilvēku banku». Neesam ne pati «seksīgākā», ne pati dārgākā banka – esam sava veida vidējā banka faktiski jebkuram. Īpašu nišas pakalpojumu klienti, visdrīzāk, nebūs mūsu tradicionālie klienti,» raksturo K. Tamla
Swedbank tirgus daļa Igaunijā aizdevumu jomā ir 39,5%, bet uzkrājumu veidošanā – 45.9%, liecina bankas 2012. gada trešā ceturkšņa pārskats. Lai mazā valstī banka gūtu peļņu, jābūt vismaz 30% tirgus daļai, citādi zūd efektivitāte. Lai šodien sasniegtu šādu rādītāju, jābūt ļoti konkurētspējīgam un arī savā ziņā agresīvam, uzskata K. Tamla.
Viņaprāt, viena no Swedbank priekšrocībām Igaunijā ir plašs bankomātu tīkls, nenoliedzami, nozīmīga ir arī korporatīvo klientu apkalpošana. «Mums ir liela komanda ar nopietnām zināšanām, īpaši par lieliem darījumiem. Un, ņemot vērā, ka esam liela banka, Igaunijā varam veikt lielus darījumus. Daži mazāki vietējie konkurenti lielos darījumos nevar konkurēt ar mums,» teic K. Tamla.
«Par spīti zemajām depozītu likmēm ir redzams uzkrājumu veidošanas pieaugums. Pavisam noteikti – ir mainījušies uzkrājumu veidošanas paradumi,» teic K. Tamla. Pērnā gada oktobrī depozīti pieauguši par 7%, salīdzinot ar 2011. gada oktobri, bet, salīdzinot ar vēl vienu gadu iepriekš, par 19%. Viņš gan šos uzkrājumus nesauktu par ilgtermiņa rīcību, piemēram, krājot pensijai. Vairāk tos varētu raksturot kā drošības «spilvenu» – ja notiks kas slikts, piemēram, cilvēks zaudēšot darbu, tam būs zināmi iekrājumi kādam laikam. Pēc krīzes šāda veida krājēju skaits ir pieaudzis un K. Tamla pieļauj, ka uzkrājumu veidošanas paradumi tuvākajā nākotnē būšot līdzīgi kādi tie ir pašlaik.
Šobrīd Latvijā karstākais jautājums ir eiro ieviešanu. Atceroties laiku, kad Igaunijā notika pāreja uz eiro, K. Tamla teic, ka pirmajos divos mēnešos cilvēki bija apmulsuši, proti, viens eiro bija pielīdzināts 15,65 Igaunijas kronas, un pēkšņi cenas krietni atšķīrās, bija grūti salīdzināt. «Nepieciešams laiks, lai pie tā pierastu,» viņš saka. Vēl bankas novērojumi liecina, ka cilvēki sāka vairāk norēķināties ar karšu starpniecību un vismaz sākumā retāk izmantoja skaidru naudu, kā rezultātā būtiski pieauga darījumu skaits ar norēķinu kartēm.
Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.