Ar izglītojošu akciju informēs par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos 

Ceturtdien, 17. oktobrī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzsāk izglītojošu akciju «Zini naudas li(ī)kumus!», lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās.

Žanete Hāka, 2019. gada 18. oktobris plkst. 13:05

Foto: pixabay

Akcijas digitālajā spēlē var pārbaudīt zināšanas par biežākajiem riskiem gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

FID priekšniece Ilze Znotiņa: «Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt «sarkanos karogus» un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu».

Izglītojošo akciju «Zini naudas li(ī)kumus!» atbalsta arī uzņēmēju pārstāvji - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Biznesa savienība, kas akcentē nepieciešamību uzņēmējus informēt un izglītot par finanšu un ekonomisko noziegumu riskiem, ar kuriem viņu bizness var saskarties. LDDK finanšu eksperts Jānis Hermanis uzsver: «LDDK apvieno sociāli atbildīgus darba devējus, kuru viena no prioritātēm ir droša, paredzama un sakārtota vide, lai attīstītu uzņēmējdarbību. Svarīgi atbildīgajām institūcijām skaidrot un konsultēt, lai uzlabotu komunikāciju un veicinātu izpratni par finanšu risku vadīšanu uzņēmējdarbībā. Tieši finanšu sektora reputācija ir pamatnosacījums konkurētspējai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī un arī sekmīgai investīciju piesaistei.» «Noziegumi finanšu nozarē ir iespējami, ja sabiedrībā kopumā ir zems finanšu un digitālās pratības līmenis jeb - kur ir aitas, ir cirpēji. Visbiežāk tas ir strukturēts un tehnoloģiski attīstīts bizness, kuru varam izskaust, ja esam labi informēti un organizēti - atbildīgās iestādes, finanšu, informācijas tehnoloģiju uzņēmumus un izglītības nozares pārstāvji, un, protams, industrija,» akcijas atklāšanā sacīja Latvijas Biznesa savienības Padomes priekšsēdētāja un uzņēmēja Elīna Egle.

Diskutējot un meklējot atbildes uz jautājumu «Kāpēc cilvēki iesaistās finanšu noziegumos?» LU profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers norādīja, ka pie iesaistīšanās finanšu noziegumos reizēm noved pavisam ikdienišķu notikumu ķēde, piemēram, izpalīdzība draugam vai darba kolēģim, ko nemēdzam kategorizēt kā pārkāpumu, bet kā draudzīgu žestu.

Tāpat viņš uzsvēra izglītības nozīmi: «Izglītojot sabiedrību un būvējot idealizētu pasauli, sliktiem gadījumiem jākļūst zināmiem, jo tie var atturēt sabiedrības pārstāvjus no pretlikumīgas rīcības. Jebkādā veidā uzlabojot sabiedrības kopējo morāles līmeni, uzlabosim arī situāciju finanšu noziegumu jomā.»

Savukārt sociālantropologs Andris Saulītis uzsvēra soda samērīguma nozīmi - tas nevar būt pārāk mazs, lai neveicinātu vēlmi pārkāpt likumu, kā arī pārāk liels, jo pārkāpējam var rasties vēlme atgūt sodā samaksāto naudu, iespējams, atkal nelegāli. Viņaprāt, liela nozīme ir arī valsts iestāžu efektivitātei, ja pakalpojumi būs ātri pieejami, attieksme draudzīga, tad vēlme izmantot nelegālus ceļus būtiski samazināsies.

Noslēdzot diskusiju, FID priekšniece Ilze Znotiņa norādīja, ka uzņēmumos, kuri pārvalda lielas naudas plūsmas, nodarbojas ar eksportu un importu ir ļoti būtiski pievērst uzmanību iekšējai drošības kontrolei, jeb higiēnai. «Diemžēl vieglprātība, alkatība, skopums vai vienkārši nezināšana var novest pie ļoti nevēlamām sekām uzņēmumiem,» viņa piebilst.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...

No šīs sadaļas
2019. gada 18. oktobris plkst. 8:52

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar...

2019. gada 18. oktobris plkst. 7:26

Gadījumi, kad juridiskajai personai nav iespējams noteikt patieso labuma guvēju, ir tiešām...

2019. gada 18. oktobris plkst. 7:05

Politiķi kuluāros starp Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem min arī «Swedbank Latvija»...

2019. gada 18. oktobris plkst. 6:26

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās...

2019. gada 17. oktobris plkst. 9:50

Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt...

2019. gada 17. oktobris plkst. 9:23

Itālija gatavojas tādiem interneta gigantiem kā «Amazon» un «Google» piemērot nodokli 3%...

2019. gada 17. oktobris plkst. 8:10

Debates par budžetu Saeimā solās būt karstas, jo naudas nepietiek pat pašsludinātajām...

2019. gada 17. oktobris plkst. 7:53

Maksātnespējīgās «PNB bankas» administrators šogad septembrī atguvis aktīvus 1,302 miljonu...

2019. gada 17. oktobris plkst. 7:37

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, jo labi uzņēmumu peļņas rādītāji nekompensēja ASV-Ķīnas...

2019. gada 17. oktobris plkst. 7:32

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz ieviest nodokli automobiļu radītajiem...