Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Pārtikas pārstrādes un iepakojumu risinājumu uzņēmums Tetra Pak ir uzsācis ieviest kartona iepakojumu atgriešanas sistēmu, pirmo iepakojumu nodošanas iekārtu uzstādot Tallinas Ülemiste tirdzniecības centrā.

Iekārta ļauj patērētājiem nodot kartona iepakojumus efektīvai pārstrādei līdzās jau ierastajai citu iepakojumu pārstrādes apritei.

Iepakojuma materiālu savākšana un pārstrāde ir izšķiroša, lai ieviestu aprites ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tāpēc Tetra Pak uzsāk kartona atgriešanas un pārstrādes pilotprojektu Igaunijā, kur sadarbībā ar tehnoloģiju piegādātāju RVM Systems kartona iepakojums tiek integrēts esošajā savākšanas sistēmā.

Kartona iepakojumu savākšanas automāts darbojas kā standarta iepakojuma pieņemšanas automāts. Patērētāji tiek aicināti nodot tukšas un nesaplacinātas pārtikas un dzērienu kastītes, ko iekārta sašķiro kā materiālu turpmākai pārstrādei. Tiek pieņemti visa veida kartona iepakojumi neatkarīgi no ražotāja, formas, izmēra vai produkta.

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Alus darītava Aldaris un hokeja klubs Dinamo Rīga pagarinājuši sadarbības līgumu.

«Šobrīd hokeja līdzjutēju vidū ir izveidojusies ļoti cieša saikne ar Aldari. Mums ir svarīgi ieklausīties savos patērētājos, tādēļ loģisks solis bija līguma pagarināšana ar populāro hokeja klubu Dinamo Rīga,» norāda A/s Aldaris valdes priekšsēdētājs Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen).

«Aldaris ir viens no mūsu ilggadējiem atbalstītājiem, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam turpināt līdzšinējo sadarbību, jo hokejs un alus ir divas ļoti cieši saistītas lietas,» norāda a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Šogad Aldaris veicis hokeja cienītāju aptauju, lai noskaidrotu fanu viedokli par Aldara sponsorēšanas politiku, tostarp ilggadējo atbalstu Latvijas hokejam. 73% aptaujāto atzinuši, ka pirmā asociācija, kas rodas, domājot par hokeju, ir tieši Aldara zīmols.

Alus darītāvas Aldaris valdes locekļa amatu pametis Dānijas pilsonis Tomass Panteli (Thomas Panteli), kurš šā gada februārī pameta arī kompānijas izpilddirekotra amatu.

T. Panteli vietā stājies dānis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jakobsen), kurš līdz šim ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos. T. K. Jakobsens februārī nomainīja T. Panteli arī a/s Aldaris izpilddirektora amatā.

Ieraksts par izmaiņām a/s Aldaris amatpersonu sastāvā veikts šā gada 26. martā.

A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja ir Ināra Šure.

Jau vēstīts, ka T. K. Jakobsens strādā Carlsberg grupā 15 gadus. Līdz 2008. gadam jaunais a/s Aldaris valdes loceklis bija atbildīgs par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā simts eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T. K. Jakobsens ieņēma izpilddirektora amatu Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā.

Šodien Ministru kabinets pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu jautājumu.

Noteikumi nosaka, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro.

Depozīta sistēma attiecas uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%.

Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Atbilstoši noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem neieskaitot.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Viens no lielākajiem alus darītājiem a/s Aldaris plāno optimizēt ražošanu un atlaist daļu strādājošo. Aldara alu PET un stikla pudelēs nākotnē, visticamāk, ražos ārpus Latvijas.

^{Papildināta ar Aldara komentāru no 3. rindkopas}

Carlsberg grupā ietilpstošais a/s Aldaris no 2014. gada Latvijā, iespējams, pārtrauks alus ražošanu PET un stikla pudelēs, kas turpmāk tiks ražoti ārpus Latvijas, līdz ar to darbinieku skaits Latvijas ražotnē pakāpeniski tiks samazināts aptuveni par trešdaļu no 200 strādājošajiem, liecina DB rīcībā esošā informācija no neoficiāliem, bet drošiem avotiem. Šāda lēmuma pamatā – ievērojamie zaudējumi, kas pērn sasniedza 2,79 miljonus Ls, kā arī realizācijas apjomu samazināšanās, liecina DB rīcībā esošā informācija.

Alus darītavas a/s Aldaris bijusī valdes priekssēdētāja Ināra Šure turpinās darbu uzņēmuma padomes priekšsēdētājas amatā, liecina informācija Lursoft. Tāpat uzņēmuma padomē darbu uzsākuši vairāki jauni padomes locekļi.

Patlaban a/s Aldaris padomē darbojas tās priekšsēdētājs padomes loceklis Holms Jensens Sorens (Holm Jensen Soren). Viņš uzņēmuma padomē darbojies arī iepriekš – līdz šā gada 11. jūnijam un vēlreiz padomē apstiprināts 29. jūnijā. Darbu a/s Aldaris padomē jūnija sākumā pametis dānis Fišers Bjornskovs (Fischer Bjornskov), Lietuvas iedzīvotāji Tomass Kučinskas (Tomas Kučinskas) un Anti Nīninens (Antti Niininen), kā arī zviedrs Peterss Lars Nilsons (Peter Lars Nilsson). Viņu vietā padomes locekļu amatā iecelts dānis Jokums Mads Kofods (Jokum Mads Kofod), soms Peka Veli Tenila (Pekka Veli Tennila), bet padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā – Ināra Šure, kas iepriekš darbojās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā. I. Šure uzņēmumā strādā 30 gadus, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatā bija kopš 2004. gada, nomainot toreizējo uzņēmuma vadītāju Vitāliju Gavrilovu. Jūnija sākumā, pametot valdes priekšsēdētājas amatu, viņa norādīja, ka arī turpmākā viņas darbība būs saistīta ar Carlsberg grupu.

Izmaiņas valdes sastāvā reģistrētas alus ražotājam AS Aldaris, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā iecelts Uģis Mihņevičs, līdz ar to AS Aldaris valde turpmāk atkal darbosies trīs amatpersonu sastāvā. AS Aldaris valdes priekšsēdētāja amatu kopš 2012.gada 25.oktobra ieņem Veli Pekka Tennila, savukārt valdes locekļa pienākumus kopš 2013.gada 11.jūnija pilda Priits Einmanns.

Lursoft informācija liecina, ka U. Mihņevičs jau iepriekš guvis pieredzi, strādājot lielu uzņēmumu vadošajos amatos, jo laika posmā no 2008.gada 22.janvāra līdz 2009.gada 5.maijam jaunieceltais AS Aldaris valdes loceklis ieņēmis arī valdes locekļa amatu AS Gutta.

AS Aldaris mājas lapā pieejamās ziņas rāda, ka U. Mihņevičs alus ražotāja pārdošanas komandai pievienojies 2012.gada vidū un kopumā ir uzkrājis jau vairāk nekā 16 gadu pieredzi pārdošanas darbā.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Aldaris radījis jaunu alus šķirni - Saimnieku alus, kas papildinās Aldara Tradicionālo kolekciju.

Turpmāk Tradicionālajā kolekcijā tikšot iekļauts arī Aldaris Luksus, kas ieguvis jaunu vizuālo tēlu.

Aldaris Saimnieku alus esot klasisks saldenas garšas alus. Alum esot sava īpaša garšas buķete, kas panākta, pievienojot karameļu iesalu un aromātiskos apiņus. Tādējādi alum ir saldena garša un tikai šim alum raksturīgs karameļu tonis. Šis alus ir viegls (4.2%) un maz gāzēts.

Aldara Tradicionālo kolekciju turpmāk veidos Dūmaku, Muižnieku, Luksus un Saimnieku ali.

Saimnieku alus ieviešanā Aldaris ir investējis aptuveni 75 tūkstošus latu, bet kopumā uzņēmums Aldara Tradicionālajā kolekcijā ir ieguldījis 275 tūkstošus latu.

A/s Aldaris pērno finanšu gadu noslēdzis ar 2,79 miljoniem latu zaudējumiem, un kompānijas vadība skaidro, ka Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās nav veicinājusi nozares pelnītspēju – Latvijas tirgū samazinājies alus patēriņš un mainīgs pieprasījums vērojams arī eksporta tirgos.

Kopējais alus pārdošanas apjoms a/s Aldaris pērn bija 822,7 tūkst. hektolitru, kas ir par 123,6 tūkst. hektolitru mazāk nekā 2011. gadā. Kopumā uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 25,6 miljonus latu, kas ir par 8% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt zaudējumi pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ir auguši par aptuveni 1,9 miljoniem latu.

Pērn Aldaris uzsāka 20 dažādu jaunu produktu tirdzniecību. Tāpat uzņēmums, neņemot vērā pārdošanas apjomu kritumu, investējis ražošanas modernizācijā. Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot vairākus miljonus eiro, Aldaris plāno atjaunot vēsturisko alus darītavu.

«Somersby ir Carlsberg Grupas vadošais sidrs un tā brūvēšana notiek Carlsberg Grupas ietvaros. Latvijā pārdotais sidrs, pēc Carlsberg receptūras, tiek brūvēts Igaunijā,» biznesa portālam db.lv, vaicāta, vai šī jaunā produkta ražošana notiek mūsu valstī, atklāja AS Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā rakstīts, alus darītava Aldaris sākusi piedāvāt jaunu Premium klases sidru Somersby ar ābolu un bumbieru garšu. Plānots, ka gada laikā tiks pārdoti aptuveni 500 tūkstoši litru šī sidra.

Kā vēsta ražotājs, Somersby sidra gatavošanā tiek izmantoti svaigi bumbieri un fermentēta ābolu sula. Atbildot uz jautājumu, vai sidra ražošanai nepieciešamie augļi tiek iepirkti arī Latvijā, L. Krastiņa norādīja, ka «visi produktu izejvielu iepirkumi Carlsberg Grupā notiek centralizēti, rūpīgi izvērtējot kvalitāti un arī cenu». «Pārsvarā izejvielas tiek iepirktas dažādās Eiropas valstīs. Diemžēl Latvijā izejvielas netiek iepirktas, jo vietējie ražotāji nespēj piegādāt produkciju nepieciešamajā vairumā,» informēja Aldara pārstāve.

Alus darītava Aldaris ieguldījusi 30 tūkstošus eiro jauna tumšā Ziemas alus izveidē.

A/s Aldaris pilnveidojis savu Tradicionālo kolekciju un blakus esošajām Aldaris Dūmaku, Aldaris Muižnieku un Aldaris Kviešu alus šķirnēm patērētājiem tiek piedāvāts jauns premium klases tumšais alus Aldaris Ziemas.

Šo produktu patērētājiem piedāvās tikai ziemas mēnešos, turpinot pirms četriem gadiem iesākto tradīciju. Latvijā ziemas alus tradīcijas aizsākušās nesen, bet Eiropā šāda alus pirmsākumi meklējami jau vikingu laikos, kad to brūvēja par godu ziemas saulgriežiem, turklāt tas bija stiprāks par tradicionālo alu un to mēdza dzert karstu, lai aukstajās ziemās sasildītos.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

#Uzņēmums atbalstīs visa veida izlietotā iepakojuma savākšanu, tostarp arī citu uzņēmumu ražotās pudeles un bundžas.

Saskaņā ar savu jauno vīziju Pasaule bez atkritumiem, uzņēmums Coca-Cola Company uzsācis darbu pie 100% pārstrādājama iepakojuma attīstīšanas un līdz 2030.gadam tas apņēmies ieviest iepakojumu, kura sastāvs būtu 50% pārstrādājams, informē uzņēmumā.

Uzņēmuma jaunais redzējums veidots, izprotot pārtikas un dzērienu iepakojumu būtisko lomu mūsdienu cilvēka dzīvē. Taču, lai globāli samazinātu iepakojumu radīto atkritumu apjomu, nepieciešams ieguldīt nopietnu darbu. «Pasaule saskaras ar nopietnām problēmām, ko rada izlietotā iepakojuma apjoms. Mums tāpat kā ikvienam uzņēmumam ir jāuzņemas atbildība par šī jautājuma risināšanu,» teica Coca-Cola Company prezidents un izpilddirektors Džeimss Kvincijs (James Quincey).

Ar 1. oktobrī alus darītavai Aldaris būs jauns izpilddirektors Veli Pekka Tennila, kurš vienlaicīgi pildīs arī Carlsberg Baltic izpilddirektora pienākumus. Tādējādi Latvija kļūs par centrālo vietu, no kuras tiks koordinēti un vadīti arī Carlsberg Grupas uzņēmumi Igaunijā (Saku) un Lietuvā (Svyturys Uteno Alus), informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa.

Kā norāda Krastiņa, līdzšinējais Aldara izpilddirektors Tomass Kure Jakobsenes nodod savas funkcijas jaunajam vadītājam, jo ir pabeidzis viņam uzticētos uzdevumus - izveidot jaunu uzņēmuma stratēģiju un struktūru, sagatavojot uzņēmumu turpmākai izaugsmei.

«Baltijas valstu tirgus man ir ļoti labi zināms, jo šajās valstīs strādāju četrus gadus. Pēdējā gada laikā esam smagi strādājuši, lai izveidotu jaunu uzņēmumu stratēģiju un struktūru, un šobrīd Carlsberg Grupas alus darītavas Baltijā ir sakārtotas tā, lai tās uzsāktu jaunu attīstības ceļu. Šīs pārmaiņas bija svarīgas, jo ekonomiskā krīze bija atstājusi zināmu ietekmi uz uzņēmumu darbību un bija nepieciešams pārstrukturizēt darbu, lai varētu veiksmīgi strādāt ilgtermiņā. Domāju, ka padarītā darba augļus mēs varēsim baudīt tuvāko pāris gadu laikā,» norāda jaunais a/s Aldaris izpilddirektors Veli Pekka Tennila.

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Alus darītava AS Aldaris šogad ražošanas uzlabošanā, loģistikā un jaunos produktos plāno ieguldīt divus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes loceklis Artūrs Ilziņš.

Viņš piebilda, ka investīcijas plānotas 18-22 projektu realizācijā, kuri saistīti ar ražošanu, loģistiku, jauniem produktiem un esošo telpu uzlabošanu.

Investīcijas būs saistītas ar ražošanas efektivitātes uzlabošanu, jaudas palielināšanu. Nebūs tā, ka griezīsim lentīti un atklāsim kaut ko jaunu. Nav mums viena liela investīciju projekta, bet ir vairāki mazāki, bet nebūt ne mazāk svarīgi," sacīja Ilziņš.

Viņš arī uzsvēra, ka Aldarim ir svarīga darbinieku drošība, produktu drošība un efektivitāte. Balstoties uz šiem trim pīlāriem, kompānija izvēlas, kur investēt.