No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Valsts vēlme, ar solidaritātes nodokļa ieviešanu iekasēt vairāk naudas nodokļos, cerēto rezultātu var arī nenest

Pašvaldību ienākumiem pastāv risks pat samazināties. Saruks arī to uzņēmumu konkurētspēja, kuri savu produktu radīšanai izmanto augstas kvalifikācijas speciālistus. Par to liecina Deloitte apaļā galda diskusija par solidaritātes nodokļa slēptajiem riskiem. Uzņēmēji uzskata, ka solidaritātes nodokļa ieviešana nevis veicinās investīciju pieplūdumu Latvijas ekonomikai, bet – tieši pretēji – slāpēs, turklāt netiek izslēgts, ka pat tie, kuri jau ir investējuši Latvijā, augstākā līmeņa speciālistu darba vietu pārcels uz kādu no kaimiņvalstīm.

Tiek pieļauts, ka daļa solidaritātes nodokļa maksātāju šāda nodokļa ieviešanu Latvijā apstrīdēs Satversmes tiesā. Valsts, daudz gribēdama, finālā varot dabūt ļoti maz – patiesībā konsolidētais efekts var būt arī negatīvs.Efektīvāk būtu bijis palielināt nodokļu iekasējamību, vēl jo vairāk, ja valsts budžeta parāds uz šā gada oktobri ir 1,47 miljardi eiro.

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Pret nekustamo īpašumu spekulantiem vērstās likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas netiks ieviestas nākamgad. Taču Finanšu ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu arī no šī biznesa.

Esot pārāk neskaidras

Db (02.12.) jau vēstīja, ka Finanšu ministrija likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumos, kam jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra, bija iekļāvusi vairākas normas, kuru ieviešanas mērķis bija aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) dažādus darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī IIN maksātāju ienākumus no uzņēmumu atsavināšanas.

Tomēr Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzskatīja, ka likumprojektā iekļautās normas ir pārāk neskaidras.

"Ņemiet tās ārā no budžeta paketes šīs normas, tās ar loģiku nevar izskaidot," pauda premjers, iebilstot pret normu, kas paredzēja ar IIN aplikt nerezidentu ienākumus no Latvijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas tiek atsavināti, tos ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

Eiropas Savienība (ES), visticamāk, nevar liegt Latvijai ieviest visu reinvestētās peļņas neaplikšanu (un izmaksātās peļņas aplikšanu) ar uzņēmumu ienākuma nodokli un tādējādi izmantot tādu pašu mehānismu, kāds Igaunijā pastāv jau vairāk nekā 9 gadus, ko apliecina Igaunijas pašreizējā rīcība un Eiropas Kopienu tiesas spriedumi.

Quo vadis , Latvija?

Šobrīd Ministru kabinetā savu ceļu sāk Ekonomikas ministrijas iesniegtie priekšlikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) korekcijām, kuras veicinātu investīcijas, it īpaši tehnoloģijās un ražošanā. Tāpēc, pieņemot lēmumu, ir būtiski pavērtēt gan Igaunijas, gan citu ES dalībvalstu pieredzi. Lai arī pēdējā laikā arvien tiek kultivēts mīts, ka Igaunijas lielākā priekšrocība — reinvestētās peļņas neaplikšana ar UIN — teju būs jāizbeidz, jo peļņas izmaksu aplikšanu ar UIN neļauj ES un tādēļ attiecībā uz Latviju šis variants vairs nav apspriežams, tomēr tas neatbilst patiesībai.

Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, ar 2007.gada 1.janvāri stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamajiem objektiem un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību, Db.lv informēja Valsts zemes dienests.

Likums paredz, ka no nākamā gada inženierbūves vairs netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Līdz šim nekustamā īpašuma nodoklis bija jāmaksā gan par ēkām, gan inženierbūvēm.

Likums arī nosaka, ka turpmāk nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām būs jāmaksā pēc Valsts zemes dienesta (VZD) noteiktās kadastrālās vērtības, nevis pēc vidējās bilances vērtības vai inventarizācijas vērtības kā pašlaik. Bez tam, atbilstoši šī gada 16.maijā Ministru kabineta (MK) apstiprinātajiem grozījumiem MK noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, ar 2007.gada 1.janvāri mainās arī ēku kadastrālo vērtību bāze.

Lai dotu iespēju ikvienam ēkas īpašniekam uzzināt iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru 2007.gadā pēc augstākminēto izmaiņu ieviešanas, VZD ir izstrādājis sistēmu (moduli), ar kuras palīdzību, ievadot nekustamā īpašuma kadastra numuru vai būves kadastra apzīmējumu, iespējams noskaidrot sev piederošās ēkas prognozēto kadastrālo vērtību. VZD šim nolūkam ir aprēķinājis visu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo vai daļēji apliekamo ēku prognozētās kadastrālās vērtības, ņemot vērā grozīto ēku kadastrālo vērtību bāzi un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par ēku pēc stāvokļa uz 2006.gada 1.jūniju. Atbilstoši likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktajam, nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 procenti no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Proti, no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas jāmaksā par saimnieciskās darbības ieņēmumiem, ir 15 %.

Turklāt tie saimnieciskā darba veicēji, kuru saimnieciskās darbības ienākumi gadā nepārsniedz 10 000 Ls, var izvēlēties - maksāt 15 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) vai fiksētu maksājumu, kura apmērs ir atkarīgs no ienākumiem. Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» noteikts, kā persona var izvēlēties maksāt fiksēto maksājumu, kā arī fiksētā maksājuma apmērs atkarībā no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Vēl nav izlēmuši

Tiesa, kā aptaujājot vairākus individuālā darba veicējus pārliecinājās Db, pagaidām mazajiem uzņēmējiem trūkst informācijas par jaunajām likumu normām. Tā, piemēram, pastalu darinātājs Tālivaldis Andersons atzina, ka nav informēts par iespēju maksāt mazāku nodokli vai izvēlēties fiksētu maksājumu. «Šāda iespēja, protams, varētu būt laba. Pagaidām gan grūti pateikt, kā turpmāk maksāšu nodokļus, vēl jāparēķina, kas ir izdevīgāk,» sacīja T. Andersons. Fotogrāfs Andrejs Zavadskis sliecas domāt, ka turpmāk izvēlēsies maksāt fiksēto maksājumu. «Neesmu īpaši iedziļinājies šajā lietā. Domāju, ka konsultēšos ar juristiem, paskatīšos, kāds apgrozījums man sanācis šogad un tad izlemšu, kas izdevīgāk,» viņš teica. Arī laimīšu lējējs Uldis Ievenieks vēl neesot izlēmis, kā turpmāk maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli. «Manuprāt, ir labi, ka nodoklis samazināts. 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis bija par augstu, tagad visam cenas iet uz augšu, pozitīvi, ka vismaz nodokļa maksājumi varētu samazināties.» Latvijas Amatniecības kameras vadītājs Vilnis Kazāks Db atzina, ka pašnodarbināto personu vidū vēl joprojām ir augsts nelegālās uzņēmējdarbības īpatsvars, tādēļ nodokļa samazināšana un iespēja izvēlēties fiksētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu to varētu samazināt. Tomēr pagaidām nav skaidrs, cik efektīvi Valsts ieņēmumu dienests spēs šos nodokļus administrēt - ņemot vērā, ka nodokļa summas ir nelielas, to administrēšanas izdevumi varētu būt visai augsti. Dažās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā, šī problēma tiek risināta, uzticot ienākuma nodokļa administrēšanu uzņēmēju profesionālajām organizācijām.

Izskatās, ka Latvijā pārskatāmā nākotnē varētu tikt likvidēts viens no lielākajiem nodokļu politikas absurdiem. Kā zināms, šobrīd ar nodokli vai nodevu vai nodokli jau ir vai tiek plānots aplikt teju visu, izņemot ieelpoto un izelpoto gaisu - dienesta automašīnas, cietos datu nesējus, radio klausīšanos autobusā un daudz ko citu.

Pie citiem absurdiem noteikti jāmin arī fakts, ka ar iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) tiek aplikts arī valsts un Eiropas Savienības izmaksātais atbalsts lauksaimniekiem. Principā tas ir tikpat aburdi kā fakts, ka mūsu valstī minimālā alga un neapliekamais minimums netiek uzskatīts par vienu un to pašu. Proti, no minimālās algas tiek iekasēti nodokļi.

Tāpēc arī apsveicama ir Finanšu ministrijas iecere šo absurdu, kas pastāv attiecībā uz atbalsta finansējuma aplikšanu ar IIN, atcelt. Tas ir nepieciešams vismaz divu ļoti būtisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šeit runa ir par konkurētspēju, turklāt visas valsts lauksaimniecības līmenī. Redz, mūsu kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas politiķiem arī iepriekšējos gadus nebija ienākusi prātā tik muļķīga doma - aplikt atbalsta finansējumu ar nodokli. Tātad, strādājot faktiski vienā tirgū, mūsu zemnieku produkcija ir vai nu dārgāka un tādējādi konkurētnespējīgāka, vai arī tās ražotājam ir jārēķinās ar mazāku peļņas daļu. Ņemot vērā, ka Latvijas lauksaimniecībā pārsvarā gadījumu par peļņu vispār var runāt stipri vien nosacīti, otrais no abiem minētajiem variantiem ir stipri vien apgrūtinošs. Otrkārt, rodas jautājums - kāda gan jēga lauksaimniekam piešķirt atbalstu X, ja realitātē viņš saņem X mīnus IIN, bet skaitās, ka ir saņēmis X. Kalambūrs, protams, pamatīgs, bet jātceras, ka kopš Latvijas iestājas ES nepārtraukti dzirdamas vaimanas, ka mūsu zemnieki saņem mazākos tiešmaksājumus, tā īsti nepieminot, ka vismaz daļa no viņiem realitātē var izmantot vēl mazāku līdzekļu apjomu, jo daļu no piešķirtā noslauc valsts.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Salīdzināsim situāciju Latvijā ar citām valstīm dažādos griezumos, piemēram, apskatot sadalījumu starp tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, kā arī nodokļu ieņēmumus pēc ekonomiskās aktivitātes (nodokļus rēķinot procentuāli no valsts IKP). Netiešie nodokļi iekļauj sevī patēriņa nodokļus, tādus kā PVN un akcīzes nodokli. Tiešie nodokļi iekļauj sevī nodokļus no iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumiem.

Netiešo nodokļu iekasējumi (t.sk., PVN un akcīzes nodoklis) Latvijā ir līdzīgi situācijai citās dalībvalstīs un ir ap 13% no IKP. Iespējams, ka PVN likmju pieauguma dēļ 2009. gadā nedaudz pieaugs arī netiešo nodokļu īpatsvars. Tomēr prognozējams, ka netiešo nodokļu īpatsvars paliks ap 13-14% no IKP.

Attiecībā uz tiešajiem nodokļiem salīdzināsim datus, kas iekļauj sevī arī sociālās iemaksas, kuras maksā gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Dati iekļauj sevī gan ar algu saistītos nodokļus, gan uzņēmuma ienākumu nodokli. Latvijā ir viens no zemākajiem tiešo nodokļu ieņēmumu rādītājiem, tikai 16% no IKP. Citās jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Polijā un Slovākijā, šis rādītājs ir lielāks un sastāda 19%.

Būtiskākās izmaiņas nākamgad skars iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar ko tiks aplikti arī ienākumi no kapitāla un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ko paredzēts piemērot mājokļiem.

To paredz Finanšu ministrijas priekšlikumi, ar kuriem darba seminārā iepazīstināti nozaru ministri un sociālie partneri.

Atbilstoši šā gada jūnijā papildinātajai Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai un Latvijas valdības 2008. gada nogalē parakstītajai nodomu vēstulei Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), paredzēts paplašināt IIN bāzi, apliekot ar 10% nodokli arī ienākumus no kapitāla.

Ieviešot šādas izmaiņas IIN piemērošanā, turpmāk ar nodokli varētu aplikt ienākumus, kas gūti no nekustamā īpašuma un vērtspapīru pārdošanas, kā arī ienākums no akcijām, kapitāla daļām, tas ir, dividendes, kā arī ienākumi no dažādiem finanšu instrumentiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, kas paredz finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2020.gadam pakāpeniski palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Likums noteic, ka līdz 2020.gadam, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski jāpalielina līdz diviem procentiem no IKP. Savukārt 2020.gadā un turpmākajos gados aizsardzības finansējums jānodrošina ne mazāk kā divu procentu apmērā no prognozētā IKP, informē Saeimas Preses dienests.

Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai veicinātu valsts aizsardzības spēju mērķtiecīgu paaugstināšanu, izpildītu Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā kolektīvās aizsardzības ietvaros un radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai, tādējādi atbalstot Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Pašreizējā likumdošana nosaka: ja persona gūst ienākumus Īrijā un šajā valstī nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) summa ir mazāka nekā IIN summa, kura aprēķināma šim pašam ienākumam saskaņā ar Latvijas likumu, iesniedzot ikgadējo ienākumu deklarāciju, personai starpība ir jāiemaksā Latvijas budžetā.

Aprēķinātā IIN Latvijā parasti ir mazāka, ja valstī, kurā tiek maksāts IIN, ir zemāka IIN likme un/vai lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, kā tas ir arī Īrijas gadījumā. Rezultātā veidojas situācija, kas stimulē mūsu valsts pilsoņus pēc iespējas ātrāk kļūt par citas valsts nodokļu rezidentiem, un tajā, manuprāt, Latvija pilnīgi noteikti nav ieinteresēta. Īrijā piemērojamā nodokļu likme ir 20%, šim skaitlim pieaugot līdz ar ienākumu palielināšanos.

Nav pareizi, ka Latvija vēlas uzlikt papildu maksu par to, ka persona strādā citā valstī. Protams, ir labi, ka valdība par šo lietu ir satraukusies, jo minētā problēma pastāv jau sen. Viens no risinājumiem ir ieviest attiecīgas korekcijas nacionālajā likumdošanā, nosakot papildu normas, kas samazina maksājamo nodokli, ja šāds nodoklis jau tiek maksāts citur.

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi priekšlikumus, kā nosakot akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm to palielinot, rast papildu 9,5 miljonus eiro jauno politikas iniciatīvu īstenošanai.

Kā pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, budžeta ieņēmumus būtu iespējams palielināt, nosakot akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai un palielinot to bezalkoholiskajiem dzērieniem. Priekšlikumi iesniegti kopā ar ministrijas jaunajām politikas iniciatīvām.

Priekšlikums paredz piemērot akcīzes nodokli desām un tamlīdzīgiem izstrādājumiem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas izstrādājumiem uz šo produktu bāzes, citādi gatavotiem izstrādājumiem vai konserviem no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, sālītai, sālījumā, žāvētai vai kūpinātai gaļai un gaļas subproduktiem, kuru saturā sāls ir vairāk par 1,8 gramiem uz 100 gramiem gaļas produkta. Priekšlikums paredz šādiem produktiem akcīzes nodokli noteikt septiņu eiro apmērā par 100 kilogramiem.