Ekonomikas ministrija un SIA Baltic Oil Management joprojām nevar vienoties par pieņemamu tiesisko regulējumu ogļūdeņražu ieguvei.

Līdz ar to kavēta arī naftas ieguves uzsākšana jūrā, ko plāno SIA Odin Energi Latvija un SIA Balin Energy. Naftas ieguves SIA Baltic Oil Management (BOM) uzskata, ka topošajos Ministru kabineta noteikumos nav ņemtas vērā komersanta intereses, lai gan SIA BOM un Baltijas Ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija piedalās noteikumu apspriešanas procesā. SIA BOM nepiekrīt ierobežojumam, kas nosaka – ogļūdeņražu ieguves urbumu uz sauszemes nedrīkst ierīkot tuvāk par 100 metriem no jebkura konkrētajā licences laukumā neiekļauta zemes īpašuma robežas, izņemot gadījumu, ja licenciāts ir saņēmis zemes īpašnieka rakstisku atļauju.

Laikā, kad benzīna cena Latvijā pārsniegusi psiholoģisko lata robežu, naftas ieguves iespējas Latvijā vēl arvien ir samērā nenoteiktas- valsts par komersantu līdzekļiem šīs iespējas pēta, bet normatīvās bāzes nav, šodien raksta Dienas bizness.

Kopš 2011.gada septembra vairs nav piemērojami MK noteikumi, kas regulē ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, bet jauni noteikumi joprojām nav izstrādāti. Neskaidrā situācija dara piesardzīgus komersantus, kuri ieguvuši ogļūdeņražu ieguves licences. «Mums vajadzīga spēkā esoša normatīvā bāze, lai varētu plānot investīciju apjomu, pabeigt izpēti un lemt par tālāko darbību,» uzsver SIA Baltic Oil Management (BOM) valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite. BOM ir vienīgais komersants, kurš sācis reālu darbību atbilstoši saņemtajai licencei. Jauno noteikumu projekts gan liekot šaubīties par to atbilstību komersantu interesēm. SIA BOM ir iesniegusi savus priekšlikumus noteikumu izstrādātājiem, taču diskusijas joprojām turpinās. «Pirmkārt, mēs gribētu, lai noteikumos nodalītu ogļūdeņražu ieguvi jūrā no ieguves uz sauszemes. Jābūt atšķirīgiem nosacījumiem, vai licences laukums aptver valsts īpašumu, kā tas ir jūrā, vai privātīpašumu, kā tas ir, piemēram, Gudenieku atradnēs, kur strādājam,» skaidro S. Poželaite.

Kuldīgas novada domes būvniecības komisija atbalstījusi SIA Baltic Oil Assets ieceri par ogļūdeņražu tehnoloģiskā laukuma un izpētes urbuma ierīkošanu Gudenieku pagasta Adzēs.

Uzņēmumam izsniegts inženierplānošanas uzdevums, lai varētu sākt objekta projektēšanu, db.lv apstiprināja Kuldīgas novada domes būvniecības komisijas parstāvis Juris Lipsnis.

Ekonomikas ministrija (EM) SIA Baltic Oil Assets pilnvarotajai personai – sākotnēji SIA Alīna, tagad SIA Baltic Oil Management (BOM) – izsniegusi licenci ogļūdeņražu izpētei. Šobrīd uzņēmums veic Vides pārraudzības valsts biroja noteikto procedūru, lai novērtētu, kāda ietekme uz vidi varētu būt ogļūdeņražu ieguvei komerciālos nolūkos.

patlaban licences laukumā Gudeniekos ir četri ogļūdeņražu izpētes urbumi, no tiem trīs ir rekonstruēti padomju laika urbumi, bet viens – izveidots no jauna. Šajā teritorijā ir arī tehnoloģiskais laukums, ko izmanto visu urbumu ekspluatācijai. Lai varētu novērtēt ieguves iespējas, plānots izveidot vēl vienu jaunu urbumu ar pievedceļu, savukārt papildu tehnoloģiskais laukums netiks veidots. «Pēdējais urbums diemžēl uzrādīja negatīvus datus un ieguvē nebūs izmantojams,» būvniecības komisiju informējusi SIA BOM valdes locekle Sigita Poželaite. Pēc pilnas izpētes programmas pabeigšanas būs iespējams novērtēt kopējo ogļūdeņražu krājumu. Izpētes stadiju plānots pabeigt līdz šā gada oktobrim.

No eksperimentālajiem Latvijas naftas urbumiem nafta, iespējams, jau tiek sūknēta komerciālām vajadzībām, šodien raksta Dienas Bizness.

«Mums ir indikācijas, ka nafta no eksperimentālajiem urbumiem patiesībā tiek komerciālos nolūkos eksportēta,» pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes DB sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc EM virza grozījumus likumā Par zemes dzīlēm, kuros prasa iekļaut normu, ka no eksperimentālajiem urbumiem ogļūdeņražus var iegūt ne ilgāk kā 180 dienas. Pašlaik likums atļauj veikt ogļūdeņražu eksperimentālo ieguvi 10 gadus, tādējādi radot iespēju, ka eksperimentālie urbumi tiek izmantoti vairākkārt. Pret pastāvošo kārtību iebilst arī Latvijas ģeoloģijas savienības un vides aizsardzības pārstāvji, norādot, ka 10 gadu laikā caur eksperimentālajiem urbumiem var izsūknēt visu Latvijas naftu, turklāt šāda veida urbumiem netiek piemēroti tik stingri būvnormatīvi kā pastāvīgajiem urbumiem, kas rada vides piesārņojuma riskus.

Apvienoto Nāciju kultūras organizācija tiekas reizē gadā, lai apstiprinātu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu vietu pievienošanu saglabāšanas sarakstam, kurā šobrīd iekļautas 1121 «izcilas universālas nozīmes» vietas, ziņo CNN.

Šogad 29 iekļauto vietu vidū bija arī viena jaukta tipa mantojuma vieta - Paratija un Ilja Grande Brazīlijā.

Minētajām vietām ir jāiekļaujas vismaz vienā vai vairākos no desmit kritērijiem, tai skaitā «demonstrējot cilvēku radošuma meistarību» vai «ārkārtēju dabas skaistumu», vai jābūt izcilam tradicionālai agrīno cilvēku apmetnes piemēram.

Dažkārt valstis pavada gadus attīstot mantojuma vietas, kuru iekļaušana sarakstā nākotnē veicina tūrismu, tādējādi dodot iespēju turpmāku restaurācijas un aizsardzības darbu veikšanai.

2019.gadā iekļautās kultūras un dabas mantojuma vietas:

Amerikas Savienotās Valstis: Frenka Loida Raita 20.gs. arhitektūra

Apvienotā Karaliste: Džodrela Benka observatorija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādājusi jaunu koncepciju par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu potenciālo investīciju piesaistei, kas nozares profesionālajās organizācijās jau izsaukusi sašutumu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Koncepcijas būtība – lai atvieglotu perspektīvo derīgo izrakteņu, kuri potenciāli varētu atrasties zemes dzīlēs, taču nav zināms krājumu apjoms, izpēti un iespējamo ieguvi, varētu tikt mainītas zemes dzīļu īpašumtiesības. Proti, pašlaik zemes dzīles pieder zemes īpašniekiem, kas 70% gadījumu ir privātpersonas.

Koncepcija piedāvā četrus variantus situācijas izmaiņām. Pirmais – normatīvais regulējums netiek mainīts. Otrais – tiek noteikti privātās zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumi zemes dzīļu izpētes gadījumos, nosakot valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai. Trešais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz derīgajiem izrakteņiem, ja tādi tiek atrasti, sākot no 100 metru dziļuma. Ceturtais – valstij ir ekskluzīvas tiesības uz metālu rūdām un dimantiem, ja tādi tiek atrasti.