Lielākās Latvijas rūpnieciskās investīcijas Igaunijā - rūpnīcas atklāšanā piedalījās arī abu valstu premjeri.
Latvijas premjers Aigars Kalvītis norādīja, ka rūpnīcas atklāšana ir liels notikums arī Latvijas rūpniekiem. "Mums valdību līmenī būtu jātiekas un jāatklāj šādi uzņēmumi biežāk: gan Igaunijā, gan Latvijā," veroties savā igauņu kolēģī Andrusā Ansipā, teica A. Kalvītis.
Ieguldīto atpelnīs
SIA Sakret direktors Andris Vanags Db atklāja, ka rūpnīca testa režīmā strādājusi jau divas nedēļas pirms oficiālās atklāšanas un šajā laikā saražotā produkcija jau eksportēta uz Norvēģiju un Somiju. Nākotnē iecerēts eksportēt 60 % no rūpnīcas produkcijas, tostarp arī uz Krieviju. "Otras tādas rūpnīcas ne jaudas, ne iespēju ziņā Igaunijā nav," uzsvēra A. Vanags.
Jaunās sauso maisījumu rūpnīcas jauda būs 150 tūkst. tonnu gadā, kas trīskāršos uzņēmuma kopējās ražošanas jaudas Baltijas reģionā. Patērētājiem tiks piedāvāta gan produkcija, kādas līdz šim Igaunijas tirgū nav bijis vispār, gan arī tāda, kas bijusi ļoti dārga, jo tikusi importēta. Rūpnīcā paredzēts nodarbināt ap 40 cilvēku. Igaunijā attiecīgās produkcijas gada patēriņš šogad pirmo reizi pārsniegs 100 tūkstošus tonnu.
Biznesa laikraksta Aripaev interneta portāla dv.ee lasītāji gan pauduši bažas par Sakret veikto investīciju lietderīgumu, ņemot vērā, ka tuvojas krīze, kas skars arī būvniecību. "Krīze varētu skart tikai privāto sektoru - privātmājas, dzīvokļu mājas, taču nākamais solis ir ceļu, tiltu estakāžu būvniecība, kas līdz šim nav attīstījusies," oponēja A. Vanags, piebilstot, ka veiktās investīcijas viennozīmīgi atpelnīsies, un tas varētu notikt aptuveni piecu gadu laikā.
Izdevīga vieta
Paides pilsēta izvēlēta tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, jo no tās līdz Tallinai un Tartu ir tieši 100 km. Ir produktu klāsts, kuram transporta izmaksas veido pat 70 % no pašizmaksas, skaidroja A. Vanags, piebilstot, ka gadījumā, ja produkts tiek ražots uz vietas, tam "nav jāceļ mākslīga pievienotā vērtība". Līdzīgi arī Lietuvā, kur Sakret rūpnīcu plāno atklāt pēc gada, būvniecībai izvēlēta valsts centrālā daļa - Kēdaiņi. Lietuvas rūpnīcas izveidē tiks investēti 8 milj. eiro un tās jauda sasniegs 250 000 t gadā, tādējādi tā būs lielākā sauso maisījumu rūpnīca Skandināvijas un Baltijas valstīs. Kompānija iepriekš uzsvērusi, ka līdz ar Lietuvas rūpnīcu "kļūs par lielāko sauso maisījumu ražotāju Skandināvijas un Baltijas valstīs". Pirmo sauso maisījumu rūpnīcu kompānija atklāja 2004. gadā Latvijā. Db jau vairākkārt ziņoja, ka sauso maisījumu rūpnīcā Stopiņu pagastā Sakret investēja 4,2 milj. eiro. Savu darbību Latvijā uzņēmums uzsāka, izplatot vācu kompānijas Sakret produkciju, no kā iegādājās licenci darbībai Baltijas reģionā pēc franšīzes principa. "Latvija paliks kā grupas centrs un produktu inovācijas laboratorija," teica Sakret direktors.
Ķers līderi
Igaunijā šajā nozarē darbojas Maxit, Mira, Knauf, Ceresit un citi vietējie ražotāji. Tirgus līderis ne pirmo gadu ir Maxit, kam jau Igaunijā net��lu no Sakret rūpnīcas kādu laiku ir sava ražotne. Pašlaik Sakret Igaunijas tirgū ir izcīnījis aptuveni 12 % kopējā būvmaisījumu tirgus, lēsa A. Vanags, taču tagad, kad ar pilnu jaudu sāks strādāt jaunā ražotne, uzņēmums cer, ka tā celtniecības maisījumu tirgus daļa pieaugs līdz aptuveni 30, maksimums 40 %. "Maxit Igaunijā ir tirgus līderis, taču mēs tirgus struktūru pamainīsim," ir pārliecināts A. Vanags.
Kompānijas produkcijas cenas būšot līdzvērtīgas Latvijas cenām. Šogad Sakret iecerējis, ka uzņēmuma apgrozījums pārsniegs desmit miljonu latu robežu, bet peļņa būs ap 1,5 miljoniem latu.