Iestājoties Eiropas Savienībā, par Latviju kā jauno dalībvalsti bija ļoti liela interese. Tas bija kā papildus dzinulis tūrisma jomai. Interesi izrādīja gan ceļotāji, gan žurnālisti no vecajām dalībvalstīm.
Šajā pirmajā posmā cilvēki paši brauca, un paši interesējās. Tagad, savukārt, liela daļa jau ir ieguvusi priekšstatu par Latviju, un līdz ar to ir izkristalizējies cilvēku viedoklis par mūsu valsti. Šobrīd ir tas moments, kad būtu jāsāk ļoti aktīvi strādāt valsts, kā interesanta tūrisma galamērķa, popularizēšanas virzienā un jārealizē nopietnas mārketinga aktivitātes, lai piedāvātu Latviju kā konkurētspējīgu galamērķi starp citiem līdzīgiem. Šobrīd jau ir nopietni jāstrādā pie tā, lai cilvēkus ieinteresētu iegriezties pie mums.
Pēdējos gados esam kļuvuši jau salīdzinoši dārgi, tāpēc ar zemākām cenām konkurēt vairs nevaram. Tāpēc, mums būtu tagad jāstrādā pie kvalitātes, jo, ja ir dārgi un nekvalitatīvi, tad ir pavisam slikti. Ir jāstrādā tā, lai būtu dārgi, bet vismaz kvalitatīvi. Jāstrādā pie kvalitatīvām viesnīcām, restorāniem, un citiem tūrisma produktiem.
Paralēli tradicionālajiem tūristiem, ir jāsāk vērst lielāka uzmanība uz konferenču un kongresu tūristiem. Šiem cilvēkiem tradicionāli tiek apmaksāts ceļš un naktsmītne no uzņēmuma puses, tāpēc tam papildus viņš var vairāk naudas atļauties atstāt valstī personīgajām vajadzībām – restorāniem, bāriem, iepirkumiem.
Pašreizējā situācijā tirgū ir parādījušās daudzas jaunas viesnīcas, reaģējot uz ārvalstu viesu skaita palielinājumu. Ņemot vērā, ka pirmatnējais tūristu vilnis ir noplacis, viesnīcu gultu skaits ir lielāks, nekā valsts apmeklētāju skaits. Tāpēc, cenas, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, kopumā ir samazinājušās. Līdz ar to viesnīcu sektorā ir diezgan spēcīga konkurence. Protams, tirgū ir arī tādi spēlētāji, kuri paļāvās uz biznesa iespējām brīdī, kad runāja par viesnīcu trūkumu hokeja čempionāta laikā Latvijā. Šie, kas ienāca viesnīcu biznesā ātras peļņas nolūkos, bez koncepta un bez labas idejas, var izrādīties zaudētāji. Liela daļa viesnīcu arī šī iemesla dēļ tiek pārdotas.
Liela problēma Latvijā ir tie uzņēmēji, kuri koncentrē savu uzmanību uz ārvalstu tūristu apkrāpšanu ar pārmērīgi augstām cenām un negodīgā veidā iekasētu naudu. Ja mēs ilgtermiņā vēlamies radīt pozitīvu Latvijas tēlu, tas būtu jānovērš. Šis galvenokārt būtu valsts uzdevums – uzraudzīt, lai ārvalstu tūristi netiktu apkrāpti, un šo iestāžu īpašnieki saņemtu sodu.
Pēdējā gada laikā viesnīcu biznesā samazinājusies peļņa, kam par iemeslu minamas divas iezīmes. Pirmkārt, pieaugošās konkurences dēļ ir samazinājusies no tūristiem prasītā cena. Otrkārt - ir pieaugušas izmaksas, tai skaitā produktu, preču izmaksas palielinājušās, dārgāki ir kļuvuši energoresursi, vērā ņemams ir bijis pagājušā gada straujais algu pieaugums. Tajā pašā laikā darba efektivitāte viesnīcu personālam pretstatā straujajam algu kāpumam nav pieaugusi. Šobrīd, pateicoties ekonomiskajai krīzei, vismaz situācija darbaspēka jomā ir stabilizējusies. Darbinieki vairs neiet uzreiz pie cita darba devēja, ja viņam netiek piešķirts prasītais algas palielinājums. Ja pirms daudziem gadiem algas bija salīdzinoši neliels procents kopējā izmaksu grozā, tad pašreiz tas aizņem ļoti nopietnu izmaksu daļu. Zināmā mērā valsts īstenotā algu iesaldēšanas politika ir palīdzējusi arī privātajam biznesam, jo valsts sektors vairs ne tik asi konkurē ar privāto biznesu algu ziņā.
Valstij un pašvaldībai nākotnē būtu vairāk jāstrādā pie cilvēku ieinteresēšanas apmeklēt Rīgu. Tādi pasākumi kā, piemēram, Rīgas maratons vai pilsētas svētki ir labi piemēri, kā saistīt tūristu interesi, tos vajadzētu veidot maksimāli kvalitatīvus, lai viņi atgrieztos arī nākamreiz. Valstij ir jāatbalsta un jāstrādā kopā ar uzņēmējiem, lai intensificētu visa veida satiksmi uz mūsu valsti, tai skaitā mazinātu birokrātiskos u.c. slogus, lai Rīgas osta kļūtu atvērta un draudzīga, lai Rīgā piestātu arī pēc iespējas vairāk kruīza kuģu. Valsts un pašvaldības varētu strādāt pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas un uzņēmējdarbības atvieglošanas, jo jaunu tūrisma produktu radīšana arī ir viens no virzieniem, lai piesaistītu ārzemju viesu uzmanību. Valsts un pašvaldības līdzekļus tūrisma galamērķa popularizēšanā ir jāiegulda gudri un stratēģiski, ir jābūt ieguldītā efektivitātes izvērtēšanai. Ir jāsaprot, ka ir pagājis laiks, kad varējām rīkoties intuitīvi un pienācis laiks, kad jārīkojas gudri un pamatoti. Mēs kā galamērķis konkurējam globālajā tirgū un mūsu konkurenti nesnauž. Tūrisma industrija ir viena no vadošajām pasaulē apgrozījuma ziņā, līdere darba vietu ziņā un ļoti strauji progresējoša nozare. Latvijai, Rīgai ir liels potenciāls, kas pareizi ilgtermiņā jāizmanto. Es ieteiktu mācīties no citu, ne no savām kļūdām un pārņemt labāko pasaules pieredzi, piemērojot to mūsu specifikai!