Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par to paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, raksta AFP.

Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi pirms pazušanas ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Krievijas amatpersonas ir atdzinušas, ka kravas kuģis Arctic Sea, kurš tika nolaupīts Baltijas jūrā, varētu būt vedis «aizdomīgu kravu».

Sākotnēji Krievijas puse šādu iespēju noliedza, ziņo Yahoo. Tiek spekulēts, ka Arctic Sea vedis ieročus vai pat atomieroču materiālus. Oficiāli kuģis bija devies uz Alžīriju ar kokmateriālu kravu. Krievijas izmeklētājs Aleksandrs Bastrukins valdības oficiālajā avīzē Rossiyskaya Gazeta norāda, ka netiek izslēgta iespējamība par aizdomīgu kravu, kas vesta ar Arctic Sea, kas ir arī iemesls, kāpēc tika aizturēta kuģa apkalpe. «Tāpēc mēs aizturējām apkalpi – mums ir jāsaprot, vai kāds no viņiem ir iesaistīts šajos notikumos,» norāda A. Bastrukins. Pēc nedēļas tiek solīta visa informācija par izmeklēšanu.

Notikumu attīstība saistībā ar kuģi Arctic Sea kļūst aizvien mīklaināka. Proti, Krievija atteikusies izklāstīt solīto informāciju, kas saistīta ar pazudušā kuģa atrašanu Rietumāfrikas krastos un tā apkalpes uzņemšanu uz Krievijas karakuģa klāju, raksta AFP.

Kaboverdes varasiestādes norādījušas, ka Krievijas karakuģis ar Arctic Sea apkalpi uz klāja devies uz salu Sal, kur to gaidīja Krievijas lidmašīna, kurai paredzēts nogādāt Arctic Sea apkalpi Krievijā.

Pati Krievija gan attiekusies izpaust informāciju saistībā ar kuģi, ieskaitot tā konkrētu atrašanās vietu, kaut gan iepriekš tika solīts, ka informācija tiks izklāstīta.

Savā paziņojumā, ka pirmdien, 17. augustā atrasts kuģis Arctic Sea, Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, norādīja Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, ka sīkāka informācija tiks izklāstīta tuvāko stundu laikā, taču tas nav noticis līdz šim brīdim.

Zviedru kuģošanas kompānijas pēc kuģa Arctic Sea epopejas tiek brīdinātas Baltijas jūrā uzmanīties no pirātiem tāpat kā pie Somālijas krastiem, ziņo aģentūra Bloomberg.

Lai gan Arctic Sea nolaupīšana, iespējams, ir netipisks gadījums, tam var būt epidēmijas efekts - šis stāsts var kļūt par iedvesmu noziedzniekiem, brīdinājusi savus biedrus Zviedrijas Rēdereju asociācija.

Kuģis Arctic Sea (Foto: REUTERS/SCANPIX)Db jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Krievijas karakuģi un kodolzemūdenes pilnā sparā meklē nolaupīto kuģi Arctic Sea, kurš, iespējams, pārvadājis slepenu kravu ar ieročiem un narkotikām, ziņo Telegraph.

Pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā.

Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri. Patlaban tiek pieļauta iespēja, ka kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1.4 miljonus eiro vērto kokmateriālu kravu, kas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju, ir pirātu vai mafijas kontrolē.

Tiek lēsts, ka Arctic Sea, kuram Alžīrijā vajadzēja nonākt 4. augustā, varētu būt devies Rietumāfrikas piekrastes virzienā.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Latvija un Igaunija saņems atbildi par iespējamo šo valstu pilsoņu līdzdalību kuģa Arctic Sea nolaupīšanā, ziņo aģentūra ITAR - TASS.

Krievijas Ārlietu ministrija ir saņēmusi Latvijas un Igaunijas valdības vēstules ar lūgumu apliecināt, ka Latvijas un Igaunijas pilsoņi tiešām piedalījušies kuģa Arctic Sea sagrābšanā.

Pēc apstākļu pārbaudes visa informācija tiks nodota pieņemtajā kārtībā arī Latvijas un Igaunijas pusei, solījusi Krievijas Ārlietu ministrija.

Pēc ministrijas versijas 24. jūlijā 23.00 pie kuģa Arctic Sea, kas vedis kokmateriālu kravu no Somijas uz Alžīru, Ziedrijas teritoriālajos ūdeņos piepeldējusi ātrgaitas motorlaiva, kurā bijuši 4 Igunijas, 2 - Latvijas un divi Krievijas pilsoņi, kuri uzrāpušies uz Arctic Sea borta un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa komandai bez ierunām izpildīt visus viņu rīkojumus.Pēc tam kuģis virzījās uz Āfrikas pusi pa nolaupītāju norādīto maršrutu, atvienojot navigācijas ierīces.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."

Jūlijā nolaupītā un šonedēļ atbrīvotā kravas kuģa Arctic Sea apkalpe ceturtdienas rītā nogādāti Maskavā. Līdz ar apkalpi Krievijā nogādāti astoņi par kuģa nolaupīšanu aizdomās turamie.

15 kuģa apkalpes locekļi Krievijā ieradās no Āfrikas salu valstiņas Kaboverdes, pie kuras krastiem pirmdien Krievijas karakuģa Ladnij apkalpe veica sekmīgu Arctic Sea atbrīvošanas operāciju.

Nolaupītāju vidū bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi.

Igaunijas prokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar kuģa Arctic Sea neskaidrās nolaupīšanas lietu, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paeta teikto, ziņo ITAR-TASS.

«Vēl ir ļoti daudz neskaidru un neatbildētu jautājumu, tomēr mēs ceram, ka tuvākajā laikā lietas noskaidrosies un sabiedrība uzzinās, kas īsti notika uz Arctic Sea kuģa un kādi bija nolaupītāju rīcības motīvi,» norādīja ministrs.

«Igaunijas prokuratūra jau ierosinājusi kriminālprocesu un sadarbojas ar citām valstīm - Krieviju, Somiju, Zviedriju un Maltu. Šīs ir valstis, kas kaut kādā veidā ir saistītas ar notikušo gadījumu,» tā U. Paeta.

Savukārt life.ru ziņo, ka kuģa ekipāžas locekļiem par jebkādas informācijas izpaušanu saistībā ar kuģa nolaupīšanas gadījumu draud līdz pat 7 gadu cietumsods.

Db.lv jau ziņoja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea, kura operators bija Somijas kompānija, bet apkalpē bija krievi, nolaupījušas kopumā 8 personas, kas pieprasījušas izpirkuma maksu, draudot uzspridzināt kuģi. Nolaupītāju vidū bijuši Krievijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņi, kā arī cilvēki bez pilsonības.

Līdz šim Latvija nav saņēmusi nevienu pamatojumu apgalvojumiem, ka kravas kuģa Artic Sea lietā būtu iesaistīti Latvijas pilsoņi.

To šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

NATO pie Rietumāfrikas krastiem Kaboverdes salu tuvumā pamanījis 28. jūlijā pazudušo kravas kuģi Arctic Sea, kurš pārvadāja 1.3 miljonus eiro vērtu kokmateriālu kravu, atsaucoties uz Financial Times, ziņo Bloomberg.

Vācijas Financial Times, nenorādot, kur iegūta informācija, ziņo, ka kuģis šajā apvidū pamanīts 14. augustā.

Tajā pat laikā kuģa operators - Somijā bāzētā kompānija Oy Solchart Management AB – nav saņēmusi nekādas ziņas par to, ka kuģis būtu atrasts.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi.

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam.

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”

Malta, Zviedrija, Somija, Igaunija un Latvija veido kopīgu izmeklēšanas grupu sauskravu kuģa Arctic Sea nolaupīšanas lietā, informē TASS.

Sešu valstu tiesībsargājošās institūcijas sadarbosies, lai izmeklētu Arctic Sea nolaupīšanu. Par to Krievijas prokuratūru informējusi Somijas, Igaunijas un Zviedrijas tiesībsargājošo struktūru pārstāvji.

Starp sešām minētajām valstīm ir parakstīta vienošanās par izmeklēšanas grupas izveidi. Tikšanās laikā ar Krievijas pārstāvjiem izveidots arī turpmāko darbību algoritms un panākta vienošanās ar Krievijas pārstāvjiem.

Db jau rakstīja, ka Arctic Sea ar 15 Krievijas jūrniekiem it kā tika nolaupīts netālu no Zviedrijas krastiem. Aizturēto vidū bija Igaunijas, Latvijas un Krievijas iedzīvotāji.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmuma AS "Eco Baltia" kontrolpaketi, informē uzņēmumu pārstāvji.

"INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% uzņēmuma akciju, tādējādi kļūstot par "Eco Baltia" vairākuma akcionāru.

30,51% akciju aizvien paliks Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas īpašumā, savukārt SIA "Eco Baltia grupa" vadītājam aizvien piederēs 16,68% akciju (ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību).

Divi "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par "Eco Baltia" padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Latvijas uzņēmēju un Krievijas zinātnieku kopuzņēmums Pogritek Innovaciji ieguvis finansējumu 650 tūkstošu latu apmērā uzņēmuma attīstības pirmajam etapam. Darbībai Eiropas Savienības (ES) tirgū drīzumā plānots Latvijā atvērt Maskavā bāzētās metāla pulveru ražošanas kompānijas OOO Pogritek Innovaciji pārstāvniecību, kā arī pirmo komerciālo ražotni.

Pogritek Innovaciji (Погритек Инновации) ir neorganisko pulveru ražošanas uzņēmums, kurš bāzēts Maskavā, liecina informācija rusventure.ru. Uzņēmumam finansējumu piešķīris Rīgā bāzēts Latvijas «biznesa eņģeļu» klubs – Amber Sea Business Angel Club, kā arī Krievijas riska kapitāla fonds Russian Venture Capital Seed Fund, kas fokusējas uz investīciju veikšanu Krievijas kompānijās.

Ideja par neorganisko pulveru ražošanu, kā arī inovatīva pulveru apstrādes metode, ko var izmantot dažādās ražošanas nozarēs, tika prezentēta Rīgā notiekošajā pasākumā «Komercializācijas reaktors». Šī pasākuma mērķis ir vienuviet pulcēt zinātniekus, uzņēmējus un investorus un rezultātā komercializēt Latvijā un NVS valstīs radītas tehnoloģiskās izstrādes, izveidojot jaunus uzņēmumus. Ideju prezentēja Latvijas uzņēmējs Mārtiņš Prūsis kopā ar kolēģi - zinātnieku no Krievijas.

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Starptautiskā mērogā uzsākta kravas kuģa Arctic Sea meklēšana. Kuģis mīklainos apstākļos pazudis brīdī, kad tas šķērsojis Lamanša šaurumu, ziņo Independent.

Tiek uzskatīts, ka šis ir pirmais nolaupītais kuģis mūsdienās, kas nolaupīšanas brīdī atradies Lamanša šaurumā. Independent vēsta, ka kuģa īpašnieki nāk no Latvijas, taču ne Liepājas, ne Ventspils ostas uzņēmēji nevarēja Db sniegt nekādu informāciju par kuģi, apšaubot Independent rakstīto, ka tas bijis Latvijas kuģis.

Maltā reģistrētais Latvijas kuģis ar 15 cilvēku apkalpi un 1 miljona sterliņu mārciņu vērtu kokmateriālu kravu pazuda šī gada jūlija beigās. Tas bija ceļā no Somijas uz Alžīriju.

Tagad tiek uzskatīts, ka laikā, kad Lielbritānijas krasta apsardze sazinājās ar kuģi, runātājs bijis viens no nolaupītājiem, vai arī kāds no kuģa apkalpes, kuram tobrīd, iespējams, draudēts ar ieroci.

Krievijai piederošā kuģa Arctic Sea nolaupīšanu esot pasūtījis celtniecības un naftas nozari pārstāvošs Igaunijas uzņēmējs Ēriks Nīless Kross. Viņš esot cerējis atbalstīt savu uzņēmējdarbību «Somālijas stilā» - pieprasot izpirkumu, ziņo The Voice of Russia.

Maskavas augstākā tiesa šo informāciju ieguvusi no viena no pirātiem – Dmitrija Savina, kurš ticis notverts uz Arctic Sea klāja. Viņš esot atzinis, ka minētais Igaunijas uzņēmējs esot bijis viņa biznesa biedrs.

Maltas karogu nesošais kuģis ar Krievijas pilsoņu apkalpi tika nolaupīts pērn jūlijā pēc tam, kad bija pametis Somijas ostu. Vēlāk to netālu no Kapoverdes atbrīvoja Krievijas fregates.

Arctic Sea iegrime neatbilst oficiālajam fraktam, ziņo Rosbalt.

Pēc ārvalstu masu mediju vēstītā, viss liecinot par to, ka uz kuģa Arctic Sea, kas, ja var ticēt oficiālajai versijai, tika nolaupīts, atradās kāda slepena krava.

Oficiāli kuģis pārvadājis kokmateriālus no Somijas uz Alžīru. Taču pēc tam, kad to pārņēma kontrolē Krievijas kara jūrnieki, daudzu Eiropas valstu valdības saņēmušas informāciju, ka uz kuģa klāja bijuši ne tikai kokmateriāli.

Kravas dokumentu analīze ļaujot secināt, ka kuģis bijis smagāks nekā norādīts dokumentos. Jaunās liecības ļauj izdarīt pieņēmumus, ka uz kuģa klāja varētu būt arī ieroči. Jāatgādina, ka jau agrāk Krievijas pārstāvis NATO Dmitrijs Rogozins noliedzis šādu informāciju.

Aizdomās par kuģa Arctic Sea nolaupīšanu aizturētie Latvijas iedzīvotāji Vitālijs Lepins un Dmitrijs Savins no Mālpils tiek raksturoti kā kārtīgi cilvēki.

Abu radinieki versijai par laupītājiem uz kuģa netic, tā šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Gan Lepins, gan Savins kopā ar vēl sešiem vīriešiem tiek apsūdzēti par Krievijas pilsoņu nolaupīšanu un pirātismu, taču abu radinieki Mālpilī atzīst, ka neko nezina, kā viņi nokļuvuši uz aizturētā kuģa, un netic versijai par pirātismu.

Vakar uz Maskavu devies advokāts Egons Rusanovs, kuru nolīgusi mālpiliete uzņēmēja Gunta Ozoliņa, kuras vīrs Dmitrijs Savins aizturēts aizdomās par kravas kuģa Arctic Sea nolaupīšanu. Savinam Krievijā jau ir viens aizstāvis. Arī Lepina dzīvesbiedre Lada ir neziņā par vīra likteni, viņa gan līdzekļu trūkuma dēļ nevar algot advokātu vīra aizstāvībai.

Seši no astoņiem kuģa Arctic Sea nolaupītājiem no 2001. līdz 2005. gadam bijuši notiesāti ar brīvības atņemšanu par Igaunijas teritorijā veiktiem noziegumiem.

Par to paziņojusi Krievijas prokuratūras Izmeklēšanas komiteja, vēsta lenta.ru. Divi nolaupītāji ir Krievijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvojuši Igaunijā, viens ir Igaunijas pilsonis, viens – Latvijas pilsonis, bet četri ir bez pilsonības. Kuram no viņiem ir kriminālā pagātne, netiek precizēts.

Astoņu apcietināto nolaupītāju arestu tiesa sankcionēja 21. augustā. Divu aizdomās turēto advokāts Konstantīns Baranovskis paziņojis, ka viņa aizstāvamie iesnieguši apelāciju par arestu tiesas zālē. Pamatojums tiesas lēmuma apstrīdēšanai ir tas, ka noziegums izdarīts neitrālos ūdeņos, nevis Krievijas teritorijā.