Serebriņicas slaktiņa galvenais vaininieks Bosnijas serbu ģenerālis Radko Mladičs tiks izdots tiesāšanai Hāgas starptautiskajā kara noziegumu tiesā, neskatoties uz viņa veselības problēmām, raksta BBC. Serbijas tiesa ir nolēmusi, ka R. Mladičs ir spējīgs stāties tiesas priekšā.

Serbijas tiesa uzskata, ka R. Mladičs ir fiziski spējīgs sekot līdzi procedūrai, neskatoties, ka cieš no vairākām kaitēm un viņa roka ir paralizēta. Tomēr R. Mladiča advokāti apliecināja, ka šo lēmumu pārsūdzēs.

Jau rakstīts, ka ceturtdien Serbijā tika arestēts kara noziegumos apsūdzētais Ratko Mladičs, kurš veselu desmitgadi bija pavadījis bēguļojot.

R. Mladičs tiek apsūdzēts par savu lomu Serebreņicas slaktiņā 1995. gadā, kad serbu spēki nogalināja 7,5 tūkstošus musulmaņu vīriešu un zēnu.

Kara noziegumos apsūdzētā ģenerāļa arests bija viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai Serbija varētu uzsākt iestāšānās sarunas Eiropas Savienībā.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Šā gada 28.aprīlī Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts vīrietis par krāpšanas izdarīšanu lielā apmērā no Valsts aģentūras Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), liecina Latvijas Republikas Prokuratūras sniegtā informācija.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai LIAA un kāda firma, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais vīrietis, noslēdza līgumu par kāda projekta īstenošanu. Projekta ietvaros tika paredzēts izveidot gaisa sporta sertificēšanas centru. Šajā nolūkā bija jāuzbūvē ēka un jāiegādājas nepieciešamās iekārtas. Par nepieciešamo iekārtu piegādi tika parakstīts pirkuma līgums ar ārzemju kompāniju, kuras pārstāvja paraksts uz līguma bija viltots. Apsūdzētais parakstot līgumu, apzinājās, ka darījums reāli nenotiks un ka nepieciešamo iekārtu ražošanu un piegādāšanu veiks cits uzņēmums. Turklāt apsūdzētais vīrietis krāpšanas nolūkā pasūtīja šim uzņēmumam nepieciešamās iekārtas prototipu, apzinoties, ka ar šādu iekārtu nebūs iespējams realizēt projektu, informē Latvijas Republikas Prokuratūra.

Tiesai nodota lieta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, informē Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Šī gada februāra beigās Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukta viena persona par nekustamā īpašuma izkrāpšanu Limbažu rajonā.

Pret pārejām kriminālprocesā iesaistītām personām pirmstiesas izmeklēšana turpinās.

Kā norādīts lēmumā, apsūdzētais laika periodā no 2017.gada līdz 2018.gadam ar viltu ieguva tiesības uz svešu mantu, proti, persona savā rīcībā ieguva viltotus darījumu apliecinošus dokumentus (pirkšanas - pārdošanas līgumus, nostiprinājuma lūgumus) un izkrāpa īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Limbažu rajonā. Pirkšanas – pārdošanas līgumā tika norādīts, ka apsūdzētais it kā veicis apmaksu 10 000 eiro apmērā cietušajai personai par nekustamo īpašumu. Lai izkrāptu tiesības uz svešu nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu, apsūdzētais izmantoja viltotus dokumentus, kuros bija viltoti cietušās personas paraksti, kā arī notāra paraksti un zīmogs.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Ludzas rajona prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu un naudas izkrāpšanu no ātro kredītu firmām apsūdzēts jau agrāk piecas reizes sodīts vīrietis, informē prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais satikās ar diviem paziņām un uz viņu vārda bankās atvēra norēķinu kontus, kam tika pieslēgta arī internetbanka. Paziņas, neapzinoties, ka tika atvērta arī internetbanka, pēc apsūdzētā vīrieša lūguma atdeva viņam internetbankas kodu kartes un lietotāja vārdus.

Pēc tā apsūdzētais, izmantojot viņa rīcībā esošos datus, aizpildīja anketas naudas aizdevuma saņemšanai ātro kredītu firmās. Būdami maldināti un uzticēdamies apsūdzētā sniegto ziņu patiesīgumam, ātro naudas kredītu firmas noformēja aizdevuma līgumus, un prasīto naudu pārskaitīja uz aizdevuma pieteikumā norādīto kontu pēc kā apsūdzētais to izlietoja savām vajadzībām. Tādā veidā apsūdzētais kopumā izkrāpa vairāk nekā 1920 eiro.

Šā gada 28.janvārī Cēsu rajona prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā par veikala aplaupīšanu, kas saistīta ar vardarbības piedraudējumu, apsūdzēts agrāk septiņas reizes sodīts vīrietis, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais - būdams alkohola ietekmē - nolēma aplaupīt veikalu top!. Lai varētu izdarīt laupīšanu, apsūdzētais no melnas cepures izgatavoja sejas masku, paņēma nazi un somu, pēc tam, īstenojot savu nodomu, iegāja veikalā un piegāja pie veikala kases. Apsūdzētais pavērsa līdzi paņemtā naža asmeni pret veikala pārdevēju, tādā veidā piedraudot pielietot vardarbību, draudīgā tonī pieprasīja, lai pārdevēja no kases aparāta izņem naudu un saliek to apsūdzētā līdzi paņemtajā somā.

Izteikto vardarbības draudu rezultātā pārdevēja apsūdzētā vīrieša prasību izpildīja un salika naudu laupītāja somā. Tādā veidā apsūdzētais vīrietis nolaupīja 85 EUR.

2022.gada aprīļa beigās Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Ekonomisko lietu tiesai nosūtīja krimināllietu viena vīrieša apsūdzībā par svešas mantas piesavināšanos 97 788 eiro apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 53 300 eiro apmērā, informē prokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais vīrietis bija kāda SIA komercdirektors, kurš bija atbildīgs par viņam uzticēto SIA piederošo mantu. Apsūdzētajam vīrietim tika uzdots meklēt pircējus SIA interesēs, lai pārdotu dažāda pielietojuma konteinerus. Apsūdzētais nolēma daļu SIA piederošās mantas izšķērdēt, proti, pārdot konteinerus citiem uzņēmumiem ar sev piederošu uzņēmumu starpniecību nolūkā ar iegūto naudu rīkoties kā ar savu mantu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, apsūdzētais tādā veidā pārdeva 25 konteinerus, 7 kondicionierus un 8 elektriskos sildītājus vairāk nekā 97 788 eiro vērtībā, izšķērdējot SIA mantu. Turklāt apsūdzētais legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 53 300 eiro apmērā, kuri tika pārskaitīti uz viņa kontrolē esošo uzņēmumu un personīgo norēķinu kontiem.

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts Krievijas Federācijas pilsonis par kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijas teritorijā lielā apmērā, informē Ģenerālprokuratūra.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētais pērnā gada augusta beigās, apejot muitas kontroli, nelikumīgi ieveda Latvijas Republikas teritorijā muitošanai pakļautās preces – 11,6 miljonus cigarešu. Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ostas 18.augustā ienāca kuģis, uz kura klāja atradās konteiners, kurā atradās minētās cigaretes. Apsūdzētais, būdams to faktiskais īpašnieks, muitas darbiniecei iesniegtajos dokumentos norādīja, ka konteinerā atrodas 1159 iepakojumi ar koksnes briketēm.

Muitas pārvaldes darbinieki konteineru ar tajā esošajām cigaretēm izņēma.

Apsūdzētais, veicot nelikumīgu cigarešu ievešanu, tās noslēpjot no muitas kontroles un nedeklarējot, tādā veidā radīja valstij vairāk nekā 1,642 miljonu eiro materiālu zaudējumu.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore šī gada 25.martā tiesai nosūtījusi krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības saukts bijušais maksātnespējas administrators par naudas līdzekļu piesavināšanos un tā rezultātā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, informē prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Apsūdzētais bija fiziskas personas maksātnespējas procesa administrators un viņa rīcībā 2016.gada aprīlī tika nodoti nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtie naudas līdzekļi 53 520 eiro apmērā. Šos līdzekļus administrators nepārskaitīja nodrošinātajam kreditoram, bet vairākos maksājumos pārskaitīja uz saviem norēķinu kontiem. Kā naudas līdzekļu izcelsmi viņš nepamatoti norādīja administratora amata atlīdzību.

Pēc tam apsūdzētais veica vairākkārtējus naudas līdzekļu pārskaitījumus starp saviem kontiem, norādot apzināti nepatiesu iegūto līdzekļu izcelsmi kā atlīdzību, avansu vai administrēšanas izdevumu segšanu. Tādā veidā apsūdzētais legalizēja noziedzīgi iegūtus līdzekļus 53 520 eiro apmērā, kas ir liels apmērs. Pēc tam viņš iegūtos naudas līdzekļus izņēma no kontiem skaidrā naudā, veica iepirkumus ar karti un pārskaitījumus ar internetbankas starpniecību.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Tā dēvētajā «Krievijas mazgātavas» lietā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro saistībā ar naudas atmazgāšanu likvidējamā «Trasta komercbankā», informēja Valsts policijas (VP) preses pārstāve Sigita Pildava.

Vācijas tiesībsargājošās iestādes nākušas klajā ar paziņojumu par veiksmīgi noslēgušos naudas atmazgāšanas lietas izmeklēšanu, kā rezultātā Vācijā par noziedzīgi iegūtiem atzīti vairāk nekā 40 miljoni eiro un konfiscēti vairāki īpašumi Vācijā, bet Latvijā arestēts viens miljons eiro, kas šajā lietā atzīts par noziedzīgi iegūtu, aģentūru LETA informēja VP.

«Tā dēvētā Krievijas mazgātavas lieta ir spilgts piemērs starptautiskās sadarbības efektivitātei, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas noziegumus. Šāda veida noziegumiem nepastāv valstu robežas un līdz ar to veiksmīga un efektīva izmeklēšana iespējama tikai sadarbojoties un strādājot kopā. Tas nozīmē augsti uzticamu un profesionālu attieksmi starptautiskā sadarbībā, kur citas valsts tiesiskās palīdzības lūgumi izpildāmi visaugstākajā līmenī, pretī saņemot tieši tādu pašu profesionālu attieksmi un rezultātu,» sacījis VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Ceturtdien, 17. oktobrī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzsāk izglītojošu akciju «Zini naudas li(ī)kumus!», lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās.

Akcijas digitālajā spēlē var pārbaudīt zināšanas par biežākajiem riskiem gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

FID priekšniece Ilze Znotiņa: «Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt «sarkanos karogus» un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu».

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču par piespiešanu dot nepatiesu liecību, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB paziņojumā presei, neminot amatpersonas vārdu, norāda, ka amatpersona organizējusi, uzkūdījusi un atbalstījusi nozieguma izdarīšanu ar vairāku privātpersonu iesaistīšanu nolūkā panākt, lai vardarbības draudu iespaidā un par 3 000 000 eiro liecinieks atteiktos no iepriekš sniegtajām liecībām un dotu iepriekš sagatavotas nepatiesas liecības.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona uzdevusi kādai privātpersonai, izmantojot citu privātpersonu, nelikumīgi iespaidot liecinieku, lai viņš tiesā apsūdzētās amatpersonas interesēs sniegtu nepatiesas liecības. Par šādu rīcību bija paredzēts samaksāt lieciniekam prettiesisku atlīdzību. Tāpat bija plānots lieciniekam piedāvāt atteikties no ieņemamā amata, pretējā gadījumā piedraudot sākumā uzspridzināt privātpersonu kā brīdinājumu lieciniekam.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore tiesai nosūtījusi krimināllietu trīs personu apsūdzībā par SIA Maxima Latvija darbinieku materiālu vērtību prettiesisku pieprasīšanu no sadarbības partneriem, informē Latvijas Republikas Prokuratūras Preses sekretāre Laura Majevska.

Kopumā tika pieprasīta nauda vairāk kā 47 000 eiro apmērā.

Saskaņā ar apsūdzību, 2014. gadā starp SIA Maxima Latvija un kādu uzņēmumu tika noslēgts piegādes līgums. Apsūdzētais pēc līguma noslēgšanas prettiesiski pieprasīja no uzņēmuma pārstāvja naudu 4% apmērā no piegādāto preču apgrozījuma. Turklāt piedraudēja, ka nemaksāšanas gadījumā, preces netiks pasūtītas un var tikt lauzts noslēgtais līgums. Šādā veidā apsūdzētais gada laikā prettiesiski pieņēma naudu 3920 eiro apmērā. Laika posmā no 2016. gada sākuma līdz 2017. gada jūlijam līdzīgā veidā apsūdzētais jau kopā ar citu līdzapsūdzēto kopā no šī paša uzņēmuma prettiesiski pieņēma 7995 eiro.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments šodien krimināllietā pret Ilmāru Poikānu jeb Neo par datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) atcēla spriedumu daļā, ar kuru viņš atzīts par vainīgu un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Krimināllietu departaments šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.

Atceltajā daļā lietu nosūtīs jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.

Kurzemes rajona tiesa Liepājā piespriedusi astoņus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu kāda SIA valdes loceklim, kurš ar fiktīvu darījumu palīdzību izvairījies no nodokļu iemaksāšanas valsts budžetā 177 839 eiro apmērā,pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāvi Aiga Eiduka.

Viņa norādīja, ka saskaņā ar celto apsūdzību, apsūdzētais bija kāda uzņēmuma valdes loceklis, kas ir saimnieciskās darbības faktiskais veicējs. Apsūdzētā kā uzņēmuma vadītāja pienākums bija aprēķināt maksājamo nodokļu summas, noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas un kārtot grāmatvedību.

Lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas, samazinot valstij maksājamo nodokļu summu, apsūdzētais uzņēmumā vārdā veica vairāku fiktīvu darījumu noformēšanu, kas saturēja nepatiesu informāciju, neatbilda darījumu faktiskajai norisei, un norādīja šos darījumus uzņēmumā deklarācijās. Kā rezultātā SIA izvairījās no nodokļu nomaksas, neiemaksājot valsts budžetā 177 839,48 eiro apmērā, par šo summu nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.

Ukrainas bērniem, kas zaudējuši karā tēvu, Latvijā tiek sniegta emocionālā rehabilitācija, otrdien raksta laikraksts Diena.

Jau otrā Ukrainas bērnu grupa iziet divu nedēļu ilgu rehabilitācijas kursu Latvijā. Šajā grupā lielākā daļa bērnu karā ir zaudējusi tēvu. Kaut gan, satiekoties ar Dienu, viņi ir dzīvespriecīgi un runātīgi, kara šausmas var manīt viņu rokdarbos. Bērni zīmē un no plastilīna veido nožogojumus, reizēm sarunās ar speciālistiem viņi atklāj asinsstindzinošus fragmentus no piedzīvotā. Ukraina viņiem ir tik dziļi sirdī, ka pat rokasnaudu, kas tiek piešķirta ikdienas tēriņiem, viņi krāj, lai vestu uz dzimteni.

Diena devās uz Sociālās integrācijas valsts aģentūru (SIVA) bērnus apciemot - nevis, lai «ielīstu dvēselē», bet gan vienkārši parunātos par iespaidiem šeit, Latvijā.

Maskava oficiāli nodēvējusi Latvijas prezidenta Andra Bērziņa apgalvojumu, ka Otrajā pasaules karā nav bijis uzvarētāju, par zaimojošu, ziņo Krievijas mediji.

«Apgalvojums, ka Otrajā pasaules karā nav bijis uzvarētāju ir zaimojošs,» pauda Krievijas ārlietu ministra Aleksandra Lukaševiča runasvīrs. Viņš norādīja, ka šāda retorika ir pretrunā ar vēsturisko realitāti un zaimo Padomju ļaudis un viņu sabiedrotos cīņā pret Hitleru.

Iepriekš šā gada jūlijā Latvijas prezidents A. Bērziņš rosināja izlīgumu starp Hitlera un Staļina armijās kādreiz karojošajiem veterāniem. Latvijas prezidents norādīja, ka izlīgums panākams vien tad, ja abas puses piekrīt, ka 1939. gadā parakstītais Molotova-Ribentropa pakts bija krimināls un ka Latvijas iedzīvotāji tika nežēlīgi ierauti karā.