Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Slavenākais Līgo un Jāņu produkts – Jāņu siers – šobrīd tiek aizsargāts ar ierakstu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tādējādi sargājot latviešu tradicionālo Jāņu sieru no atdarinājumiem, viltojumiem un tā nosaukuma izmantošanas tāda produkta ražošanai, kas neatbilst tradicionālajām tehnoloģijām un receptēm. Šobrīd Latvijā ir tikai trīs produkti, kas reģistrēti ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā – bez Jāņu siera vēl arī sālināta rudzu rupjmaize un Kurzemes sklandrausis.

Īstā Jāņu siera ražošana ir pieejama visiem Latvijas piensaimniekiem, taču šobrīd pieteikušies ir seši uzņēmumi, kas gatavi izpildīt noteiktās prasības, lai varētu ražot produktu ar Jāņu siera nosaukumu, starp tiem – Valmieras piens, piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Jaunpils pienotava un Rankas siers.

Attiecībā uz vārdu «Jāņu» un «Līgo» izmantošanu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte norāda, ka: «Vārdus «Jāņu» un «Līgo» viens konkrēts uzņēmums kā savu preču zīmi nevar reģistrēt tad, ja tie kaut kādā veidā apraksta vai raksturo attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, norāda, ka šis produkts ir īpaši piemērots vai tradicionāli lietots konkrētajos svētkos. Tādā gadījumā šie vārdi kalpo tikai un vienīgi kā informatīva norāde saistībā ar Līgo svētkiem. Daudzi ražotāji mēdz speciāli marķēt savu pārtikas produkciju gada nozīmīgāko svētku sakarā, un šādi marķēti produkti ir aktuāli, pievilcīgi īsu brīdi. Piemēram, Patentu valde ir atteikusi preču zīmes LĪGO reģistrāciju maizei un maizes izstrādājumiem, kā arī preču zīmes JĀŅU DESIŅAS reģistrāciju desām. Tāpat atteikta apzīmējuma LIELĀKAIS JĀŅU VAINAGS reģistrācija kultūras pasākumiem, jo šis vārdu salikums tieši un bez liekām pārdomām norāda, ka tiks pīts Jāņu vainags, kas būs lielāks par kādu citu līdz šim pīto Jāņu vainagu.»

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

2022. gada 30. augustā tika publiski izziņots, ka Ministru kabinets ir vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem. Jau iepriekš publiski ir daudz diskutēts par šī projekta nepieciešamību un tā ekonomiskajiem plusiem un mīnusiem, tāpat arī pret šāda termināļa izveidi ir iebilduši Saulkrastu iedzīvotāji. Līdz ar to daudziem lasītājiem aktuāls ir jautājums – kas tad īsti ir šis „nacionālo interešu objekts” un kādas priekšrocības sniedz šāds statuss?

Vispirms jau tiksim skaidrībā, no kura likuma izriet nacionālo interešu objekta definīcija, un kā tiek pieņemts lēmums par šāda objekta izveidi. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts: “Nacionālo interešu objekti — teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai.” Turpat tālāk arī norādīts, ka nacionālo interešu objektus un to izmantošanas nosacījumus nosaka, izveido un apstiprina Ministru kabinets. Savukārt priekšlikumus par nacionālo interešu objekta izveidošanu sagatavo un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kuru teritoriju ietekmēs šis objekts.

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Tuvojoties Līgo svētkiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ķimeņu siera ražotājiem un patērētājiem atgādina, ka produkta nosaukumu Jāņu siers drīkst izmantot tikai uzņēmumi, kas iekļauti Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā.

Šobrīd tādi ir seši ražotāji – Valmieras piens, Dundaga, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Straupe un Jaunpils pienotava.

Jāņu siers, tāpat kā salināta rudzu rupjmaize un sklandrauši, ir pagaidām vienīgie Latvijas produkti, kas reģistrēti kā produkti ar garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ). Tas nozīmē, ka tie ražojami pēc tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Iekļaujot produktus GTĪ reģistrā, tie tiek pasargāti no pakaļdarinājumiem, kas neatbilst tradicionālajai produkta ražošanas receptei un tehnoloģijai.

Eiropas GTĪ reģistrā iekļautu produktu var ražot jebkurš uzņēmums, kurš var pierādīt, ka ražošanā izmanto tradicionālo produkta ražošanas recepti un tehnoloģiju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Maxima Latvija vadības komandai pievienojusies Evita Januškeviča, kas pildīs uzņēmuma finanšu vadītājas (Chief Financial Officer) pienākumus.

Maxima Grupe ietvaros visiem uzņēmumiem, tai skaitā, Maxima Latvija, tika izveidota vienota struktūra, paredzot amatu – finanšu vadītājs (Chief Financial Officer), kura atbildībā ir plānošanas, analīzes un finanšu resursu departaments, grāmatvedības un IT departamenti. Latvijā finanšu vadītājas pienākumi uzticēti Evitai Januškevičai.

Maxima Latvija augstākās vadības komanda šobrīd ir pilnībā nokomplektēta un to pārstāv četri cilvēki – Andris Vilcmeiers, Maxima Latvija vadītājs, Viktors Troicins, Maxima Latvija komercdirektors, Kristīne Āboltiņa, Maxima Latvija operacionālā vadītāja, un Evita Januškeviča, Maxima Latvija finanšu vadītāja.

Latvijas Bankas padome veikusi grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 «Kredītu reģistra noteikumi». Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas.

Ar grozījumiem tiek pilnveidota personu elektroniskā apkalpošana, dodot iespēju fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, Kredītu reģistrā iekļautās ziņas, autentificējoties ar personas apliecību, saņemt elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv.

Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā.

Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laik.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Lielākais skaits no Latvijas Bankas (LB) Kredītu reģistrā iekļautajām spēkā esošajām saistībām ir patēriņa kredītiem un norēķinu karšu kredītiem

Banku pārstāvji akcentē, ka cerība uz aizdevumu ir arī personām, kas pirms daudziem gadiem reģistrētas kā parādnieki, taču savas saistības seguši un pēc tam par esošajām saistībām norēķinājušies regulāri. Kopumā no reģistrā iekļauto personu skaita ar spēkā esošām saistībām aktuāli saistību pārkāpumi reģistrēti 20,6% no kopējā personu skaita.

Labāk, ja zina

LB Kredītu reģistra dati liecina, ka 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tajā iekļauto personu kopskaits nebija būtiski mainījies. Reģistrā pērnā gada 31. decembrī bija ziņas par 713,1 tūkstoti personu ar spēkā esošām saistībām, tostarp 672,8 tūkstošiem fiziskajām personām rezidentiem, 30,8 tūkstošiem juridiskajām personām rezidentiem, 7,3 tūkst. fiziskajām personām nerezidentiem un 2,2 tūkst. juridiskajām personām nerezidentiem.

Ministru kabinets otrdien, 17. decembrī atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā", kas cita starpā paredz arī izveidot apsardzes komersantu reģistru, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Skrebele.

Plānots, ka līdz ar to tiks mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars apsardzes nozarē, kā arī veicināta godīga konkurence.

Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu "Reģistrētie apsardzes komersanti", kurā iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētākus informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.

Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu Reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiks reģistrēti Reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Šā gada 1.janvārī stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, nosakot šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, informē Uzņēmumu reģistrs.

Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus.

Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt 1 šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata.

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Pirmdien, 26.novembrī, visas Uzņēmumu reģistra reģionālās nodaļas ir slēgtas, informē UR.

Šodien nebūs pieejami arī Uzņēmumu reģistra e-pakalpojumi «Reģistrācija Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros», «Izziņu pieprasīšana no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem», «Komercķīlas e-pakalpojums», kā arī «Uzņēmumu reģistra izziņa par juridisko personu», «Uzņēmumu reģistra izziņa par fizikas personas maksātnespējas reģistra datiem», «Uzņēmumu reģistra izziņa par komercķīlu reģistra datiem» un «Uzņēmumu reģistra izziņa par laulāto mantisko attiecību reģistra datiem».

Tāpat uzņēmumi tiek aicināti dokumentus nesūtīt uz iestādes oficiālo e-pastu, jo šobrīd nestrādā arī iekšējas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja vairākus Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra sagatavotus likumprojektus, ar kuriem paredzēts būtiski samazināt administratīvo slogu.

Turpmāk uzņēmēji varēs nepieciešamos dokumentus iesniegt jebkurā Uzņēmumu reģistra nodaļā neatkarīgi no tā, kur reģistrēta uzņēmuma juridiskā adrese, savukārt Uzņēmumu reģistrā iesniedzamās pieteikumu veidlapas vairs netiks apstiprinātas ar Ministru kabineta noteikumiem, informē ministrija.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka pilnīga dokumentu aprites un apstrādes procedūru elektronizācija Uzņēmumu reģistra darbā nodrošinās būtisku pavērsienu administratīvā sloga un birokrātijas samazināšanā uzņēmējiem. Vienlaikus ministrs ir pārliecināts, ka Uzņēmumu reģistra ieviestie modernie tehnoloģiskie risinājumi dokumentu apritē un datu apmaiņā ar uzņēmējdarbības uzsākšanas, veikšanas un izbeigšanas procesā iesaistītajām valsts institūcijām pozitīvi ietekmēs Latvijas rādītājus tiesiskās vides novērtējumos dažādos starptautiskajos reitingos.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.