Mazais bizness

Arī kūciņu vēsture mēdz atkārtoties

Andrejs Vaivars, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, kļuva skaidrs, ka jāveido savs bizness.

Līdzīgi uzņēmējdarbības starta stāsts droši vien sākas daudzām dāmām Latvijā, un tāds tas bijis arī Ivetai Zāģerei – šobrīd jau M. Pūres beķerejas īpašniecei, vadītājai un arī bufetniecei vienā personā. Drīz vien pēc apjausmas par nevēlēšanos strādāt citu labā radusies ideja, ka Ogrē vajag atvērt kafejnīcu, turklāt nevis tādu, kur apēst karbonādi ar skābiem kāpostiem un ceptiem kartupeļiem, bet gan tādu, kurā ienākt, iedzert kafiju un uzkost kādu smalkmaizīti, pavadīt brīvo laiku. Bijis vēl kāds priekšnosacījums – šāda vieta noteikti nevarētu atrasties dzīvojamu māju masīvā kādā no deviņu stāvu namiem, tāpēc bija jāmeklē vieta pilsētas vēsturiskajā centrā. Un tāda atradās ēkā ar savu stāstu.

Pirmās brīvvalsts laikā namu, kuru izvēlējās Iveta, uzbūvēja maiznieks Mārtiņš Pūre, atvēra tur savu beķereju, un viņam ar maizes un bulciņu pārdošanu klājies tik labi, ka līdzās uzbūvēts neliels dzīvojamais nams. Arī padomju varas gados šī vieta bija labi zināma – tur atradās vienīgais pilsētas juvelieru veikals, kura piedāvājumā ietilpa astoņdesmito gadu stila zelta gredzeni, sudraba karotīte, pulksteņi.

Kafetērijas iekārtošanai palīdzējuši pāris būtiski faktori – Iveta ir māksliniece un viņas ģimenei allaž ir paticis vākt dažādas senas lietas. Tās izmantotas kafetērijas iekārtošanā – jauns šeit ir kases aparāts, saldējamās iekārtas un cepeškrāsnis, bet pārējais ir piedzīvojis vairākus gadu desmitus ilgu mūžu. Tas attiecas gan uz galdiem un krēsliem, gan arī klavierēm, kuras ir darba kārtībā, un apmeklētāju apskatei paredzētajiem žurnāliem.

Savukārt cilvēki te pārsvarā iegriežas nedēļas nogalēs, bet pirmdienu, gluži kā muzejos, jau ir paspēts pasludināt par brīvdienu, jo tad pircēju tā īsti nav. Kā šeit nekad nebūs? Nekad jau nevar teikt «nekad», saka Iveta, bet tad piebilst – tradicionālās virtuves ar siltajiem otrajiem ēdieniem nebūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nelielas konditorejas M. Pūres beķereja Ogrē kļuvusi par savējo tikšanās vietu, kur pie kūkas un kafijas tases ļauties arī dzīvās mūzikas valdzinājumam un dejot tango, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mazpilsētā mūs sāk uztvert par konkurentu, tas ir zināms rādītājs, ka esam izauguši no stadijas – šodien pastāv, rīt vairs ne,» smaida M. Pūres beķerejas (SIA Kūku darbnīca) īpašniece Iveta Zāģere. Pilsētas centrā uz gājēju ielas esošā kafejnīca izskatās kā pastkarte no pirmskara laikiem, kad Ogre bija pazīstams gaisa un peldu kūrorts, – Ulmaņlaika mēbeles, sīkiem ziediņiem rotātas kafijas krūzītes, porcelāna smukumnieciņi, glezniņas pie sienām, greznas lustras, veci žurnāli Atpūta, pieklusināta mūzika. Gada beigās tā svinēs trešo dzimšanas dienu. Un Iveta ir turējusi biznesa sākumā doto solījumu – karbonādes ar skābiem kāpostiem un citu silto ēdienu te patiešām nav. To vietā ir gardas kūciņas, smalkmaizītes, ar ogām dāsni aizdarīts saldējums, kafija, pieejama kāda glāze vīna vai konjaka. Un vēl ir smaidoši klienti – gan māmiņas ar bērniem, gan draudzenes, kuras atnākušas pie kafijas tases pačalot, gan jaunieši, kuri izvēlas dažādus kafijas dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Ogrē bija viens no Latvijas zināmākajiem kūrortiem. Slavens tas bija ar saviem baseiniem, publiskajām peldvietām un sanatorijām, taču neiztika arī bez izklaidēm. Brīvības ielas gājēju promenāde bija vieta, kur vienkopus atradās dažādas kafetērijas, restorāni un beķerejas.

Deviņdesmitajos gados šī vieta bija teju vai pamirusi, savukārt pēdējo desmit gadu laikā mazpamazām šeit atkal veras vaļā kafejnīciņas, veikaliņi, darbnīciņas. Turklāt tieši tā, kā nupat rakstīts – kafejnīciņas, nevis paprāvi krogi, un veikaliņi, nevis lielveikali.

Uz Brīvības ielas gājēju promenādes ir pulka dažādu kafejnīcu, bet vienu no tām reiz izvēlējās kāds vīrs, lai nosvinētu savas sievasmātes 75 gadu dzimšanas dienu, un par labu tieši šai vietai viņa izvēle galvenokārt krita nosaukuma dēļ – Senjorita Kukū. Nu jau zināmu laiku Vairāk saules īpašnieki savu biznesu šajā Ogres vietā ir pārdevuši, un par to liecina gan jauna izkārtne, gan lielā mērā arī iekārtojums, bet viens no diviem jaunās kafejnīcas līdzīpašniekiem un šefpavārs Jānis Haritons atzīst, ka joprojām ir situācijas, kad cilvēki atnāk, paēd un mēģina norēķināties ar Vairāk saules reiz izsniegtajām dāvanu vai atlaižu kartēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru