Jaunākais izdevums

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

"Šī ir starpdisciplināra programma, kurai līdzīgu grūti atrast pat visā Eiropā. Programmas absolventi ir speciālisti ne tikai IT jomā, bet viņiem ir arī dziļa izpratne par uzņēmējdarbību, socioloģiju un sabiedrību kopumā. Tas savukārt ļauj ne tikai īstenot ar IT saistītus projektus, bet arī modelēt tos, vadīt procesus un komandu, kā arī piedāvāt gan klientam, gan biznesam draudzīgus risinājumus. Programma izteikti virzīta uz inovācijām, kritisko un analītisko domāšanu, analīzi un problēmu risināšanas prasmēm," stāsta programmas "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" direktors Klaudio Rivera.

Absolvējot šo programmu, students iegūst bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnē, saņemot dubulto diplomu - RTU un LU. Studentiem ir iespēja pēdējo mācību gadu pavadīt ASV vai Norvēģijā, mācoties Bufalo Universitātē Ņujorkas štatā vai BI Norvēģijas Biznesa skolā un saņemt arī attiecīgās augstskolas diplomu.

Tomēr starptautisku gaisotni izjust iespēja ir ne tikai tiem, kuri izvēlēsies pēdējo gadu studēt ārvalstīs. RBS īpaši lepojas ar principu piesaistīt pasniedzējus ar būtisku starptautisku pieredzi, pie tam arī liela daļa pašu pasniedzēju rotācijas programmas ietvaros gadu pavada Bufalo universitātē, lai no turienes pārvestu labāko pedagoģisko praksi un ieskatu jomas inovācijās. Uz ASV devušies vai tuvākajos gados dosies kopumā apmēram 30 Latvijas pasniedzēji.

"Bufalo Universitāte ir viena no TOP 200 augstskolām pasaulē, kura īpašu prestižu iekarojusi inženierzinātņu jomā. Tā ir universitāte, kas ikdienā sastrādājas gan ar ASV valsts iestādēm kiberdrošības jautājumos, gan vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, "Yahoo". Tādējādi gan pasniedzēju rotācija, gan studentiem piedāvātā mācību iespēja ASV ir neatsverams ieguldījums izglītības kvalitātē," saka K. Rivera.

Lielākie darba tirgus izaicinājumi šobrīd ir globalizācija un nenoteiktība, uzskata programmas "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" direktors: "Mūsdienās biznesa cikls jebkurā uzņēmumā ir ļoti īss – plānošana daudzus gadus uz priekšu vairs nav iespējama. Cilvēkiem, kas nākotnē uzņēmumos būs vadītāji, jāpiemīt kapacitātei ļoti ātri pielāgoties, jo prioritātes var mainīties vienā mirklī. Jāpiemīt psiholoģiskajai noturībai, radošumam, sadarbības spējām. To visu jāņem vērā, arī veidojot mūsdienīgu izglītības programmu," uzskata K. Rivera.

Daudzfunkcionālu speciālistu trūkumu IT nozarē jau šobrīd īpaši izjūt finanšu nozares uzņēmumi. Piemēram, bankas, kurām mūsdienās sīvu konkurenci rada tā dēvēti FinTech uzņēmumi, IT izglītību guvuši vai vismaz zinoši šajā jomā ir pat ceturtā daļa bankas darbinieku.

Ar cerībām uz jaunu speciālistu parādīšanos darba tirgū lūkojas arī banka "BlueOrange", kas paredzējusi būtisku atbalstu programmas īstenošanai – kopumā vairāk nekā 37 000 eiro apmērā. Ar "BlueOrange" piešķirto finansējumu vairāki jaunieši Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programmā "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" var studēt bez maksas.

"Latvijā darba devēji ik gadu meklē apmēram 3000 jaunu darbinieku IT jomā, un šo uzņēmumu vidū ir arī "BlueOrange". Bankas attīstība un izaugsme nākotnē vistiešākajā veidā saistīta ne tikai ar spēju izmantot jaunākās tehnoloģijas, bet arī ar darbinieku inovāciju un sadarbības spējām, kā arī uz biznesu orientētu domāšanu. IT, vadības un biznesa sinerģija, kā arī starptautiskie lektori un pieredze, ko programmā ienes ASV Bufalo universitātes atbalsts, ir tie iemesli, kāpēc nolēmām atbalstīt šo programmu, un arī mūsu uzņēmums ar lielām cerībām lūkojas programmas absolventu virzienā," atzīst bankas "BlueOrange" galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Strauja tehnoloģiskā attīstība un ierastās darba organizācijas maiņa IT jomu padara par interesantu vietu, kur darboties un sevi pilnveidot, uzskata "BlueOrange" IT direktors (CIO) Andrejs Lavrinovičs.

"Arī šobrīd gan finanšu, gan jebkurā citā nozarē redzam daudz produktu, kas patiesībā klientam nav ērti lietošanā. Šādas situācijas rodas, ja IT speciālisti zina, kā uzrakstīt programmas kodu, bet viņiem pietrūkst padziļinātas izpratnes par pašu biznesu un to, ko no konkrētās programmas sagaida. Taču mūsdienās IT nenozīmē tikai prasmi programmēt – tā ir dziļāka izpratne par to, kā IT instrumentus efektīvi integrēt reāla biznesa reālos procesos. Ja uzņēmums vēlas ieviest kādu jaunu IT sistēmu, komandai jābūt izpratnei par uzņēmuma vajadzībām un iespējām, taču tāpat jādomā par šī produkta lietošanas ērtumu, praktiskumu un visām tām niansēm, par kurām pasūtītājs varbūt nemaz nav iedomājies.

Lai nodrošinātu radošumu, inovācijas un efektīvu darba procesu, "BlueOrange" IT komanda savā ikdienā izmanto jaunākās darba metodes, piemēram, scrum modeli un organizē darbu atbilstoši Agile metodoloģijai. Šādā darba modelī speciālistiem jāspēj pielāgoties, piedāvāt jaunus risinājumus un strādāt komandā. Gan finanšu, gan citās nozarēs IT šobrīd noteikti ir viena jomām, kas piedzīvo straujāko attīstību – tāpēc būs interesanti arī nākotnē," IT jomas studētgribētājus iedrošina A. Lavrinovičs.

Par BITL

Studiju ilgums: 4 gadi

Kvalifikācija: bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē

Studiju valoda: angļu

Datorzinību specializācijas:

Vadzinību specializācijas:

Dubultdiploms no RTU un LU. Iespēja iegūt ASV Bufalo Universitātes un Norvēģijas Biznesa skolas (BI) diplomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA “One Development”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 2,9 miljonu eiro apmērā, ir iegādājies un atjaunos vēsturisko ēku Raiņa bulvārī 27.

Ēkas renovācijas projekts paredz saglabāt un atjaunot ēkas fasādi un citus vēsturiskos elementus. Kopējās investīcijas projekta realizācijai sasniedz 5 miljonus eiro.

Izsolē par 2,3 miljoniem eiro pārdota Rakstnieku poliklīnikas ēka 

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē konkurencē starp 3 pretendentiem par 2,3...

Pēc nama atjaunošanas vēsturiskās sešstāvu ēkas piecos stāvos, saskaņā ar pašreizējo plānojumu, atradīsies kopumā 40 dzīvokļi platībā no 25 – 108 m2.

Renovācijas projekta ietvaros plānots saglabāt un atjaunot ēkas fasādes elementus, balkonus, dekoratīvās karnīzes un vīteņveida kāpnes, kurām ir īpaša vēsturiskā vērtība. Projektu plānots pilnībā pabeigt līdz 2022.gada beigām.

Vērtība, kas prasa naudu un iedziļināšanos 

Vēsturiskie nami nes sev līdzi lielu pievienoto vērtību – arhitektūru, vēsturi un...

“Nekustamo īpašumu tirgū šobrīd saglabājas nemainīgi augsts pieprasījums pēc dzīvojamajām platībām Rīgas centrā, savukārt piedāvājums ir ierobežots. Taču ēka Raiņa bulvārī 27 ir unikāla gan tās vēstures, gan atrašanās vietas dēļ, jo šajā rajonā pārdošanā esošu dzīvokļu praktiski nav. Mūsu mērķis ir radīt vienu no skaistākajiem renovētajiem projektiem Rīgas vēsturiskajā centrā un unikālu dzīvojamo projektu Raiņa bulvārī, jo tamlīdzīgs skats uz operu, pilsētas kanālu un parku nav no ne viena cita nama logiem. Ēkas vēsturisko elementu atjaunošana un saglabāšana būs viens no mūsu galvenajiem izaicinājumiem, kura veikšanā noteikti palīdzēs mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze vēsturisko namu renovācijā,” stāsta uzņēmuma “One Development” vadītājs Mihails Guščins.

Daudzstāvu ēku Raiņa ielā 27 būvēta 1874. gadā un to projektējis latviešu arhitekts, sabiedriskais darbinieks un viens no Rīgas Latviešu biedrības dibinātājiem J.F. Baumanis, kurš pazīstamas ar savām eklektiskā stila celtnēm Rīgas vēsturiskajā centrā un tā dēvētajā Rīgas bulvāru lokā. Ēkai Raiņa 27 bija nozīmīga loma arhitekta radošajā vīzijā, jo tā, līdz ar būvi Raiņa ielā 31, veido vienotu ansambli, lai izceltu viņa paša projektēto Lomonosova ģimnāziju Raiņa bulvārī 29. Šobrīd ēkas tuvumā atrodas Latvijas Universitāte, Rīgas valsts 1.ģimnāzija, vēstniecības un daudzas viesnīcas.

“Nekustamo īpašumu tirgus attīstībai ir būtiska ne tikai jaunu projektu radīšana, bet arī kvalitatīva vēsturisko īpašumu atjaunošana. Tas ir īpaši svarīgi galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, kas ir viena no mūsu valsts vizītkartēm. Tāpēc “BlueOrange” pēdējos gados mērķtiecīgi atbalsta gan jaunu projektu attīstību, gan pārdomātu un kvalitatīvu vēsturisko nekustamo īpašumu projektu realizāciju. Šogad vien, neskatoties uz kopējo piesardzību nekustamo īpašumu tirgū, “BlueOrange” nekustamo īpašumu nozarei ir atvēlējusi 19,8 milj EUR. Tie ir 18 377 m2 jaunu platību un 10 938 m2 renovētu platību,” norāda BlueOrange Kredītu pārvaldes vadītāja Marina Antonova.

Šis ir jau trešais projekts, kuru nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” realizēs ar bankas “BlueOrange” finansējumu.

Šī gada sākumā ir pabeigta Schoolhouse&Lofts ēkas atjaunošana Čaka ielā 30a, kuras pagalmā savulaik atradās meiteņu komercskola.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “One Development” specializējas vēsturisko ēku renovācijā, un līdz šim realizējis tādus projektus kā “Blaumaņa Residence”, “Miera Residence” un “Schoolhouse&Lofts”. Vienlaikus uzņēmums šobrīd īsteno arī savu pirmo nekustamā īpašuma jauno projektu – “Mežaparka vārti”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA “EcoLead” piesaistījis bankas “BlueOrange” finansējumu 4,36 miljonu eiro apmērā, kas tiks izlietots nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidei Kalnciemā.

Projektam piesaistot Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, kopējais investīciju apjoms pārsniedz 8 miljonus eiro. Lielākā daļa saņemtā finansējuma tiks izmantota pārstrādei paredzēto iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

Rūpnīcas vajadzībām tiks pielāgota industriālā ēka Kalnciema rūpnieciskajā zonā, Jelgavas ielā 21. Teritorijā šobrīd jau īstenoti rekonstrukcijas, teritorijas sakārtošanas un nepieciešamās infrastruktūras izveides darbi, kā arī uzstādītas pirmās iekārtas. Tuvāko mēnešu laikā rūpnīca plāno saņemt un uzstādīt metalurģijas krāsni un dažādu pārstrādes procesu īstenošanai nepieciešamās iekārtas. Rūpnīcas nodošana ekspluatācijā plānota 2022.gada 3. ceturksnī, un 2023. gada sākumā plānots uzsākt pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness, taču Latvijā privātajām skolām izdzīvot ir daudz grūtāk.

To intervijā DB norāda privātās profesionālās vidusskolas Victoria direktore Andžela Dubinska.

Viņa atklāj, ka uzņēmējdarbība izglītības jomā lielā mērā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valstī, kas Latvijā ne vienmēr ir spīdoša. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ privāto vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā šobrīd nesasniedz pat vienu simtu, bet privāto profesionālo vidusskolu skaits ik gadu samazinās.

Fragments no intervijas

Ņemot vērā to, ka esat privātā vidusskola, var droši teikt, ka izglītība ir jūsu bizness. Kā kopumā vērtējat izglītību no uzņēmējdarbības aspekta?

Valstīs ar attīstītāku ekonomiku izglītība ir ļoti labs bizness. Arī nostādnes no valsts puses nav spiedošas, bet tieši otrādi – šai jomai tiek dotas iespējas. Latvijā situācija ir nedaudz citāda – lai noturētos un ietu uz priekšu, privātajām skolām ir jāķeras pie salmiņiem. Jebkurā gadījumā es varu teikt, ka izglītība ir bizness, bet tas ir ļoti atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē, kurā vienmēr kāds apvainosies un, šķiet, neizbēgami tiks aizskartas kādas arvien marginālāko grupu jūtas, uzņēmējiem jāstaigā pa plānu ledu. Turklāt izskatās, ka veselu kampaņu pret jebkuru uzņēmumu gluži vai jebkurā mirklī var vērst politiskie ideologi un to līdzskrējēji.

Uzņēmuma "Rūjienas saldējums" "Melnītis" jeb "Blacky" izraisīja ažiotāžu sabiedrībā. Saldējuma ražotājs tika kaunināts par tik "rasistiski izdomātu nosaukumu".

Kopš ažiotāžas ir pagājis nedaudz vairāk nekā mēnesis, un uzņēmums nolēmis nākamo šī saldējuma partiju ražot ar nosaukumu "Black".

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. jūlija numurā:

  • viedokļi - ažiotāža ap "Rūjienas Saldējums" produktu "Melnītis"
  • aktuāli - briti neraujas uz vienošanos ar ES
  • tēma - saldējums nav politiska prece
  • izglītība - intervija ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā izglītības ekspertu Klaudio Riviera
  • izglītība - cer mainīt doktorantu skaitu
  • izglītība - izveido mācībspēku glābējkomandu "Mācītspēks"
  • izglītība - Latvijas Universitāte atver jaunu maģistra programmu "Epidemioloģija un medicīniskā statistika"
  • demogrāfija - iedzīvotāju skaita statistika
  • nekustamais īpašums - nekustamā īpašuma starpnieku likums stājas spēkā 1. augustā
  • elektromobilitāte - "Blue Shock Race" rada elektrokartingus
  • biznesa psiholoģija - krīze kā attīstības iespēja
  • pie stūres - "Ford Puma"
  • Pēteris Senkāns, SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko mikroautobusu iegādei, informē "Nordeka" pārstāvji.

"Nordeka" augustā sāks reģionālos pasažieru pārvadājumus ar elektriskajiem mikroautobusiem "Altas Novus Ecoline".

Autobusi ir būvēti uz "Mercedes Sprinter" modeļa bāzes. Attālums, ko elektriskie mikroautobusi spēj veikt ar pilnu uzlādi, ir 200 kilometri, un tiem kopskaitā patlaban ir pieejamas sešas uzlādes vietas "Nordeka" autobusu parka teritorijā - Bauskā un Rīgā.

"Lēmums startēt reģionālajos pasažieru pārvadājumos ar elektriskajiem mikroautobusiem apliecina mūsu stratēģisko tālredzību uzņēmuma attīstības plānošanā un gatavību sekmēt bezizmešu transporta izmantojumu sabiedriskajā transportā," pamato "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton investē 6,58 miljonus eiro ražotnes būvniecībā un attīstībā

Lelde Petrāne, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas higiēnas preču ražotājs "iCotton" ar bankas "BlueOrange" finansējumu un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atbalstu uzņēmuma attīstībā investējis 6,58 miljonus eiro.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēkas rekonstrukcijai un paplašināšanai, kā arī aprīkojuma iegādei. Līdz ar jauno iekārtu iegādi "iCotton" produktu klāstu papildinās sieviešu higiēnas preces, antibakteriālās salvetes un inovatīvas kokvilnas auduma izejvielas dažādu higiēnas preču un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanai.

Ražošanas ēkas rekonstrukcija un piebūves būvniecība palielinās uzņēmuma ražošanas platību par 1200m2, tādējādi "iCotton" industriālās teritorijas ražošanas un noliktavu kompleksa ēku kopējai platībai sasniedzot 27 000 m2.

Ēkas būvniecības un saskaņošanas projekta fāzi paredzēts īstenot līdz 2020.gada septembrim-oktobrim, savukārt jaunā aprīkojuma iekārtu iegādes termiņš ir 2020.gada novembris-decembris. Iekārtu iegādē tiks investēta piešķirtā finansējuma lielākā daļa jeb 5,23 milj. eiro. "BlueOrange" kopējais finansējuma apmērs "iCotton" šobrīd sasniedz 14,3 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu un ierosināto kriminālprocesu nācies pirms termiņa atdot kredītus, apliecināja uzņēmumā.

Pirmdien, 30.novembrī, dzēstas trīs konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" dotās ķīlas, kuru ņēmējs bija "BlueOrange Bank", liecina informācija "Firmas.lv".

Viena no ķīlām reģistrēta 2018.gada decembrī par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 675 000 eiro vērtībā, otra - 2019.gada martā par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 601 274 eiro un trešā - šā gada jūnijā par prasījuma maksimālo summu 1,490 miljoni eiro. Līdz ar dzēstajām komercķīlām "Adugs Production" nav nevienas aktīvas komercķīlas.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

Kā norādīja "Adugs Production" attīstības vadītāja Anna Lencberga, saistībā ar paziņojumiem par Zukula apcietināšanu komercķīlu ņēmējs vērsies pie "Adugs Production" par kredītu pirmstermiņa atdošanu. Konditorejas uzņēmums ar banku sadarbojies, skaidrojis uzņēmuma pozīciju, sniedzot visu visu nepieciešamo informāciju, lai sadarbību atjaunotu pilnā apjomā.

Komercķīlu dzēšana attiecas uz kredītu pirmstermiņa atdošanu bankai. Ir ieturēti uzņēmuma līdzekļi kredītu dzēšanai, pauda Lencberga.

"Tas rada apgrūtinājumu naudas plūsmai, bet nav kritiski uzņēmuma pastāvēšanai. Mēs ceram, ka vienojoties atgriezīsimies iepriekšējās sadarbības sliedēs. Šobrīd rūpnīcā strādājam ar pilnu jaudu, lai mazinātu situācijas sekas. Vienlaikus pārbaudām iekšējos procesus, uzrunājam ārējos auditorus, piemēram, personāla jomā, lai no krīzes izietu stiprāki," sacīja "Adugs Production" attīstības vadītāja.

Lencberga teica, ka uzņēmums pēdējo divu gadu laikā īstenojis rūpnīcas modernizāciju un darbības paplašināšanu ar mērķi veicināt konkurētspēju un apgūt jaunus eksporta tirgus, kopumā investējot 2,7 miljonus eiro. Uzstādītas jaunas ražošanas līnijas, izbūvēta ventilācijas sistēma un uzlaboti apstākļi darbiniekiem. Ražošanas modernizēšana finansēta no kompānijas ieņēmumiem un piesaistītā finansējuma no "BlueOrange Bank".

Kā ziņots, policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Policija aizturējusi, un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir šā konditorejas izstrādājumu ražotāja valdes priekšsēdētājs.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina apsūdzības noliedza, paužot viedokli, ka pret "Adugs" varētu būt noticis reiderisma mēģinājums un "konkurentu cīņa par lielveikalu plauktiem".

Par sadarbības pārtraukšanu ar šo uzņēmumu uz laiku jau paziņoja Latvijas mazumtirgotāji "Maxima Latvija", "Rimi", "Elvi Latvija", "top!" un "Citro". "Rimi" norādīja, ka šis lēmums attiecas uz visām Baltijas valstīm.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Adugs Production" apgrozījums 2019.gadā samazinājās par 1,4% un bija 12,842 miljoni eiro. Kompānija pēdējos trīs gadus strādājusi ar zaudējumiem, kas pārsniedz 500 000 eiro, tostarp 2019.gadā "Adugs Production" zaudējumi bija 523 134 eiro, 2018.gadā - 590 242 eiro, bet 2017.gadā - 547 831 eiro.

"Adugs Production" reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 67 050 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Kipras "Silobrands Limited", bet patiesais labuma guvējs - Zukuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #17

DB, 28.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ceļu un dzelzceļu infrastruktūras projektos visā Latvijā šogad un turpmākajos divos gados būs viens no būtiskiem ekonomikas "sildīšanas" instrumentiem Covid-19 krīzes pārvarēšanas periodā.

Ķekavas apvedceļa būve būs pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts Latvijā, kas tiks realizēts atbilstoši starptautiskajiem standartiem un praksei.

"Rail Baltica" projekts Latvijas tautsaimniecībā nesīs aptuveni divu miljardu eiro investīcijas, no kurām 85% finansē Eiropas Savienība.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 28. aprīļa numurā:

  • viedokļi - Covid-19 un ierobežojumu atcelšana
  • aktuāli - nozaru nodokļi valsts kopbudžetā
  • tēma - ieguldījumi ceļu infrastruktūrā; kā virzīsies "Latvijas Valsts ceļi", "Rail Baltica", "Latvijas Dzelzceļš" projekti
  • investors - nafta ārpus rāmjiem
  • atkritumu apsaimniekošana - pēc pandēmijas var pamosties plastmasas krīzē
  • izglītība Latvijā skaitļos un faktos
  • izglītība - saruks izglītības eksportspēja
  • izglītība - kā radīt jaunu televīzijas kanālu trijās nedēļās
  • kreditēšana - mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt
  • nekustamais īpašums - idejas aktīva dzīvesveida ciematam
  • e-komercija - kā no ziediem radīt "Deliv" pārtikas piegādi
  • bizness reģionos - ģimenes saimniecība z/s "Kliģeni"
  • tehnoloģijas - mājās palicējus piesaista TV
  • brīvdienu ceļvedis - Armands Muižnieks, dzīvesstila ekskursiju vadītājs un lektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvās dubultā diploma programmas datorzinātnēs un aviācijā

Krstīne Stepiņa, 26.06.2020

Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden.

FOTO LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un sakaru institūts un Rietumanglijas Universitāte ir nodibinājuši stratēģisko partnerību, kuras rezultātā taps dubultā diploma studiju programmas dažādās jomās, sākot ar datorzinātnēm un aviāciju.

Programmu absolventi iegūs pasaules līmeņa izglītību un plašas starptautiskās karjeras perspektīvas. Plānots, ka pirmajā programmā "Datorzinātne un programmatūras izstrāde" studentus uzņems jau šoruden. Studijas notiks angļu valodā, viena no galvenajām mācību tēmām būs mākslīgais intelekts.

Pirmajai studiju programmai sekos arī citas, kuras šobrīd izstrādā Transporta un sakaru institūta (TSI) Datorzinātņu un telekomunikāciju fakultāte un Rietumanglijas Universitātes (UWE, Bristole, Lielbritānija) Vides un tehnoloģiju fakultāte.

"Programmas būs adaptētas Latvijas apstākļiem, bet ietvers Lielbritānijas, un konkrēti Rietumanglijas Universitātes Bristolē, kvalitātes standartus, līmeni, pieredzi un zināšanas. Ar studentiem strādās pārsvarā vietējie pasniedzēji, bet UWE pārstāvji pastāvīgi uzraudzīs programmu kvalitāti, dos savu vērtējumu un ieteikumus. Mēs esam pārliecināti, ka šīs programmas būs labākās un kvalitatīvākās Latvijā un visā reģionā tādās jomās kā datorzinātnes, aviācijas transports, robotika, elektronika un citās inženierzinātņu nozarēs. Kvalitatīvu, modernu, starptautiski konkurētspējīgu programmu izveidošana palīdzēs TSI sasniegt augstskolas galveno mērķi – sagatavot jaunus kvalificētus speciālistus," ir pārliecināts TSI rektors Juris Kanels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pedagogi Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji

LETA, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji, teikts OECD ikgadējā izglītības pārskatā "Education at a Glance 2020".

Pēc pārskata datiem, Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro (19 635 ASV dolārus), kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs - 32 833 eiro (38 677 ASV dolāri). Tāda pati tendence ir arī pārējās izglītības pakāpēs - arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro (25 761 ASV dolāri), bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro (43 942 ASV dolāri) gadā.

Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro (24 714 ASV dolārus) gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro (46 225 ASV dolāri). Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro (49 778 ASV dolārus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 02.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu straujais dzīves ritms ir iemesls, kāpēc ir gandrīz neiespējami tikai augstskolas solā sagatavot studentu darba dzīvei.

Attīstība notiek daudz straujāk, nekā augstskolas spēj akreditēt programmas, un tā ir mīta uzturēšana – domāt, ka augstskolām ir jāpanāk šis ātrvilciens, ko sauc par tehnoloģiju attīstību un darba tirgus vajadzībām.

Pie šāda secinājuma ir nonākuši arī daudzi uzņēmēji un paši attīsta savos darbiniekos nepieciešamās prasmes.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 2. jūnija numurā:

  • viedokļi - situācija darba tirgū
  • viedokļi - studijas pandēmijas laikā
  • aktuāli - nepārvarama vara un pandēmija
  • numura tēma - izglītība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru