Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Piemērojot 85% tirgus vērtību kadastrālo vērtību bāzes izstrādē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums augs strauji daudzviet Latvijā. Tāpēc Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina izvērtēt NĪN nodokļa piemērošanu kopsakarībā ar valsts un pašvaldību attīstības mērķiem un ieviest tādu NĪN sistēmu, kas nerada riskus mājsaimniecību finansiālās situācijas pasliktināšanai, izveidojot visiem saprotamu, samaksājamu un prognozējamu NĪN.

Kā zināms, atbilstoši grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (spēkā no 2014.g. 30.oktobra) nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzi, apstiprina reizi divos gados visām nekustamo īpašumu grupām (lauku, dzīvojamās, rūpniecības, komercdarbības un sabiedriskā apbūve), un tai ir jāatbilst tirgus cenām 85% apmērā 1,5 gadus pirms bāzes piemērošanas. Pēc asi paustajiem viedokļiem par krasu NĪN maksājuma pieaugumu, pagaidām valdība kadastrālo vērtību un ar to saistāmā NĪN maksas izmaiņas ir «nolikusi uz bremzēm», paredzot, ka kadastrālo vērtību bāze 2017. gadā paliks tāda pati kā šogad.

Augstāks NĪN automātiski noved pie tā, ka mazāk naudas paliks precēm un pakalpojumiem, tātad uzņēmējiem, kas šīs vērtības saražo.

Uz finanšu ministra Andra Vilka uzsāktās diskusijas bāzes par nodokļu celšanas nepieciešamību DB pēc Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) un tā likmju salīdzināšanas Eiropā tagad ir pievērsies Nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Līdzīgi kā PVN gadījumā, kad nācās secināt – Latvijas ar pārtikas rūpniecību saistītie uzņēmumi (un arī patērētāji) cieš no tā, ka šeit samazināta PVN likme pārtikai atšķirībā no ļoti daudzām bagātām Eiropas Savienības valstīm netiek piemērota, arī ar NĪN pie mums ir daudz ačgārnību. Piemēram, vairākas ES turīgākās valstis, tādas kā Somija, Lielbritānija, Francija, Itālija, arī Īrija, Bulgārija un Ungārija zemi uzskata par ražošanas līdzekli, ko ar NĪN neapliek, secināts BDO Tax pētījumā. Uzņēmējs tikai nomaksā peļņas nodokli no produkcijas, ko uz savas zemes ir izaudzējis. Ja runājam par bagātajām Eiropas valstīm, tur zemniekiem pienākas arī lielākas subsīdijas no Eiropas Savienības nekā Latvijā. Toties mūsu likumdevēji ir parūpējušies, lai Latvijas zemniekiem NĪN būtu kārtīgi jāmaksā un vēl «jālēkā» līdzi dažnedažādām birokrātu radītām prasībām. Par kādu Latvijas ražotāju konkurētspēju mēs te gribam runāt?

Latvijas nodokļu politikā viena no karstākajām aktualitātēm ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Kā vienmēr, klātesošs ir jautājums, kā valsts budžetā kompensēt iespējamo nodokļu samazināšanu. Daudzi ekonomikas eksperti uzskata, ka to iespējams izdarīt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan NĪN pilnībā ir pašvaldību administrēts nodoklis, tomēr tā ieņēmumi pašvaldību budžetā ir nelieli salīdzinājumā ar ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), kas patlaban Latvijā veido lauvas tiesu ienākumu. Te arī veidojas pretruna starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām. FM uzskata, ka NĪN iekasēšanā vēl ir zināma rezerve, savukārt Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka tādas neesot iedzīvotāju zemās maksātspējas dēļ.

Pašlaik NĪN pamatlikme zemei ir 1,5% no kadastrālās vērtības (to iespējams palielināt gadījumos, ja nekustamais īpašums netiek apsaimniekots), savukārt dzīvojamām ēkām un dzīvokļiem 0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56 915 eiro, 0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 56 915 eiro, bet nepārsniedz 106 715 eiro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 106 715 eiro.

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Rīgas dome nākamgad plāno paplašināt to iedzīvotāju kategoriju skaitu, kam noteiktas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides. Pašlaik NĪN atvieglojumi Rīgā tiek piemēroti 14 nodokļu maksātāju kategorijām.

Nākamgad plānots palielināt NĪN atvieglojumu apmēru daudzbērnu ģimenēm līdz 90%, kā arī piešķirt NĪN atvieglojumus audžuģimenēm, aizbildņiem, personām, kuru aprūpē ir apgādnieku zaudējis bērns. Arī šiem iedzīvotājiem plānots noteikt NĪN atlaidi 90% no aprēķinātās summas, nosakot atvieglojumu maksimālo apmēru 600 Ls vienai personai, informē Rīgas dome.

NĪN atvieglojumu 90% apmērā plānots piemērot arī sabiedriskā labuma organizācijām, privātajiem muzejiem un Rīgas Latviešu biedrībai. NĪN aprēķina pamatā ir īpašuma kadastrālā vērtība, ko nosaka nevis pašvaldība, bet gan Valsts zemes dienests. Lai atvieglotu nodokļa nomaksu, Rīgā tiek piemēroti atvieglojumi mazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju kategorijām no 25% - 90% apmērā. Pēc Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes informācijas, atvieglojumi nākamgad varētu attiekties uz aptuveni 40 tūkst. nodokļa maksātāju.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi, par NĪN likuma grozījumu darba grupas secinājumiem informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš stāstīja, ka darba grupa izskatīja vairākus variantus, lai ierobežotu NĪN apmēra pieaugumu saistībā ar kadastrālo vērtību strauju pieaugumu atsevišķās teritorijās apbūves zemei un dzīvošanai paredzētiem īpašumiem. Tika izskatīts gan modelis piemērot vienotu nodokļa likmi ēkai un zemei, gan atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli ar zemi.

Analizējot šos piedāvājumus, tika konstatēts, ka abi piedāvājumi būtu sarežģīti administrējami, savukārt vienotas nodokļa likmes noteikšana radītu nodokļa sloga pieaugumu personām, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās, un samazinātu nodokļa slogu privātmājās, bet vienīgā mājokļa atbrīvošana no nodokļa radītu nodokļa sloga pieaugumu īres gadījumos un vienlaicīgi pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. «Piedāvājumi netika plaši atbalstīti, bet bija vairāki darba grupas locekļi, kas atbalstīja kādu no variantiem,»sacīja FM pārstāvis.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

Lemjot par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), likumdevējs savulaik uzskatīja par lielu sasniegumu pieņemto normu, ka pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kuram pienākas NĪN atlaide, bet kuram - ne.

Jau brīdī, kad šāda iecere vispār parādījās pie apvāršņa, DB brīdināja, ka, zinot Latvijas pašvaldību dzīves tradīcijas, atlaides tiks piešķirtas ne tik daudz tiem, kam tās tiešām pienāktos, cik, kā mēdz teikt, pēc deguniem. Tobrīd tā bija tikai hipotēze, bet šobrīd jau var sacīt - diemžēl mums bija taisnība. Proti, Jūrmalas pašvaldības vadība no nākamā gada iecerējusi visiem šajā kūrortpilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem NĪN samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem - arī daudzajiem miljonāriem.

Interesantākais šādam pavērsienam, protams, ir argumentācija - ja reāli vajadzētu izvērtēt, kam piešķirt, bet kam nepiešķirt atlaides, Jūrmalas domei nāktos pieņemt veselu armiju jaunu darbinieku. Labāk jau nu būtu teikuši tā - piejūras villu īpašnieki nekādi negrib šā nodokļa veidā maksāt daudzus tūkstošus latu gadā, tāpēc nākas piešķirt atlaides arī tiem, kuri NĪN nevar samaksāt. Varētu saprast, ja atlaides teju visiem īpašumiem automātiski tiktu piešķirtas kādā no depresīvajiem Latgales pagastiem, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis pārsvarā gadījumu ir tiešām nožēlojams, bet ne jau pilsētā ar dārgākajiem īpašumiem valstī.

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Pašvaldībām ir jābūt atbildīgākām pret saviem iedzīvotājiem, iekasējot nekustāmā īpašuma nodokli (NĪN), šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa norādīja, ka šobrīd darba grupa NĪN jautājumā atbalsta priekšlikumu, kas paredz uz diviem gadiem iesaldēt kadastrālo vērtību pieaugumu un Tieslietu ministrijai ir uzdots sakārtot šo sistēmu. Ministre norādīja, ka īpašumu kadastrālās vērtības ir ļoti atšķirīgas, kas atsevišķiem īpašumiem rada nesamērīgus NĪN maksājumus.

Reizniece-Ozola atgādināja, ka NĪN maksājumus nosaka pašvaldības un tām ir iespējas piešķirt atlaides. Tādejādi pašvaldībām būtu jākļūst atbildīgākām un jāpiešķir atlaides iedzīvotājiem, kas nespēj samaksāt augstos NĪN maksājumus.

Ministre arī informēja, ka, piemēram, pērn pašvaldības kopumā NĪN maksājumos papildus iekasēja 35 miljonus eiro, tostarp Rīgā vien tika iekasēti 26 miljoni eiro. Tādēļ pašvaldību vadītājiem būtu jābeidz uzvesties tik agresīvi, lai palielinātu ieņēmumus uz NĪN rēķina.

Palielinot īpašumu kadastrālo vērtību, nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jāpazemina divas līdz trīs reizes, kā arī jāmaina pašvaldību izlīdzināšanas sistēma, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un nerosinātu emigrāciju, uzskata Pierīgas pašvaldību apvienības vadītājs, Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (RA).

«Aicinu atbildīgos, kas modelē kadastrālās vērtības pieaugumu par 200-300% un likuma Par nekustamā īpašuma nodokli grozīšanu, ieklausīties pašvaldībās. Pašvaldības ir tuvāk iedzīvotājam, redz reālo situāciju un darīs visu, lai jaunās ģimenes pasargātu no nodokļu sloga pieauguma un tālāk paredzamās emigrācijas,» mudina Sprindžuks.

Ādažu domes vadītājs paredz, ka kadastrālās vērtības pieaugums, saglabājoties līdzšinējai NĪN likmei - 1,5% zemei un 0,2-0,6% ēkām no kadastrālās vērtības -, izraisīs būtisku nodokļa sloga pieaugumu un šī «sāpju sliekšņa pārkāpšana» radīšot iedzīvotāju pretreakciju - sadzīves ēku, vasarnīcu vai piebūvju nojaukšanu, īpašuma piespiedu pārdošanu, zemes sadalīšanu, zonējuma maiņu, detālplānojumu atcelšanu, ēku atkārtotu inventarizēšanu, lai uzrādītu lielāku nolietojumu un tamlīdzīgas darbības, lai tikai glābtos no izmaksām.

Nākamgad Rīgā ievērojami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies - zemes īpašniekiem, informē Rīgas dome. Nodokļa maksājums pieaugs arī mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei, patvaļīgas būvniecības objektiem. To paredz jaunie noteikumi par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanu un NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtību, ko sagatavojusi Rīgas Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Piemēram, kopējais maksājums (mājoklis un zeme) par 2istabu dzīvokļa īpašumu mikrorajonā 2015.gadā ir 49,74 eiro. 2016.gadā tas būs:

* tajā deklarētai ģimenei ar diviem bērniem : 16.80 eiro – samazinājums 32,94 eiro jeb 66,7%;

* tajā deklarētai ģimenei ar vienu bērnu : 28.00 eiro – samazinājums 21,74 eiro jeb 43,7%.

Spēkā paliek arī visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides (ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem , trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem u.c. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām).

Noteikumu projektā plānots zemei Rīgas administratīvajā teritorijā piemērot likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteikto likmi - 1,5%. Līdz šim, rēķinoties ar ekonomisko krīzi un 25% pieauguma ierobežojumu, kas bija noteikts ar likumu 2008. - 2011.gadā, tika piemērota likme 1% apmērā.

Nākamgad Rīgā ievērojami samazināsies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājums ģimenēm ar bērniem, bet palielināsies - zemes īpašniekiem, informē Rīgas dome. Nodokļa maksājums pieaugs arī mājokļiem bez deklarētiem iedzīvotājiem, nesakoptai zemei, patvaļīgas būvniecības objektiem. To paredz jaunie noteikumi par NĪN aprēķināšanu un NĪN atvieglojumu piešķiršanas kārtību, ko otrdien, 9.jūnijā, apstiprināja Rīgas domes deputāti.

Zemei Rīgas administratīvajā teritorijā tiks piemērots likumā Par nekustamā īpašuma nodokli noteiktā likme - 1,5%. Līdz šim, rēķinoties ar ekonomisko krīzi un 25% pieauguma ierobežojumu, kas bija noteikts ar likumu 2008. - 2011.gadā, tika piemērota likme 1% apmērā.

Lai sniegtu atbalstu ģimenēm ar bērniem, šai iedzīvotāju kategorijai tiks piemēroti papildus atvieglojumi. Ģimenēm ar vienu bērnu tie būs 50% apjomā, ģimenēm ar diviem bērniem – 70% apjomā.

Spēkā paliek arī visas pašlaik noteiktās nodokļa atlaides (ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem , trūcīgām un maznodrošinātām personām, vientuļiem pensionāriem, invalīdiem u.c. mazaizsargātām iedzīvotāju grupām).

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 29. septembrī atbalstīja grozījumus saistošajos noteikumos*, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides ilgtspējīgām ēkām, kā arī saglabāt nodokļa atvieglojumu ēkām, kuru fasādes elektrības taupības nolūkos naktīs vairs netiks izgaismotas.

Noteikumi paredz arī uzlabot elektronisko saziņu ar pašvaldību.

NĪN atvieglojumi 50% apmērā tiks piešķirti par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kurām piešķirts BREEAM International New construction un BREEAM Refurbishment and Fit-out, LEED BD +C, DGBN sertifikāts ar vismaz 55 % vērtējumu**. Norādītais sertifikācijas līmenis tiek piešķirts ilgtspējīgai apbūvei, kas veicina teritorijas attīstību un veido pārdomātu un kvalitatīvu vidi, kā arī virza Rīgas pašvaldību uz tās nosprausto energoefektivitātes un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Lai motivētu un veicinātu šādu būvju attīstīšanu un sniegtu atbalstu tiem nodokļa maksātājiem, kas turpmāk izvēlēsies savām ēkām nodrošināt starptautisku sertifikāciju, NĪN atvieglojumus piešķirs par jaunuzceltām vai pilnībā renovētām ēkām, kas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2024. gada 1. janvāra. Atvieglojumi par iepriekšminētajiem kritērijiem atbilstošām ēkām tiks piešķirti desmit gadus, sākot ar nākamo mēnesi pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sertifikāta stāšanās spēkā, bet ne ilgāk par sertifikāta derīguma termiņu.

Nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamā minimuma noteikšanu mājoklim neatbalsta ne politiķi, ne arī uzņēmēji, trūkstot arī precedentu.

Ideju par nepieciešamību noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamu mājokļa platību mēģina atdzīvināt Saskaņas centra deputāts Igors Pimenovs. Viņš likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» grozījumiem bija iesniedzis priekšlikumu – likumā noteikt, ka gadījumos, kad pašvaldības izmanto iespējas noteikt NĪN apmēru savos saistošajos noteikumos, ar nodokli netiek aplikta 20 kvadrātmetru liela dzīvojamā platība.

Šāds ar NĪN neapliekams «mājokļa minimums» attiektos uz katru konkrētā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā deklarētu personu, tādēļ, piemēram, gadījumā, ja mājoklī ir deklarētas piecas personas, ar nodokli neapliekamā platība sasniegtu 100 kvadrātmetrus. Šādu ideju par apsveramu atzīst Latvijas Pašvaldību savienība.

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Cīņa par vēlētāju un viņa naudu – droši vien tā varētu nodēvēt procesu, kas pēdējā laikā norisinās, atsevišķām pašvaldībām cenšoties panākt, lai tajās deklarētos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju.

Vistālāk šajā jomā droši vien ir gājusi Jūrmalas dome, kura ir izsūtījusi pilsētas mēra Gata Trukšņa pašrocīgi parakstītas vēstules apmēram 6000 iedzīvotājiem ar aicinājumu deklarēt savas dzīvesvietas tieši šajā kūrortpilsētā, pretī solot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaides 70% apmērā.

Jāteic, kā ir – labs darījums! It īpaši, ņemot vērā, cik lielas Jūrmalā ir nekustamā īpašuma cenas un tādējādi arī NĪN veidā maksājamās summas. Pašvaldībai no šādas iedzīvotāju pārvilināšanas ir vismaz trīs labumi.

Pirmkārt, iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) tiek tai pašvaldībai, kurā persona ir deklarēta, nevis tai, kurā strādā vai reāli dzīvo. Tātad pilnīgi mierīgi var veidoties situācija, ka gadījumā, ja ģimenei pieder dzīvoklis Rīgā, kurā tā reāli mitinās, un, piemēram, māja Jūrmalā, viens no tās locekļiem var teorētiski pārreģistrēties uz Jūrmalu, lai būtu iespēja maksāt mazāku IIN par īpašumu kūrortā.

Rīdziniekiem, kuri pagājušā gada nogalē nepaspēja deklarēt savu dzīvesvietu Rīgā, un kuriem līdz ar to šogad tiktu piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, tiks dota iespēja deklarēties līdz 29. februārim, ieskaitot, informē Rīgas dome.

Par šādu risinājumu šodien vienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

«Kopā ar ministriju esam raduši korektu risinājumu situācijai, kas izveidojās pagājušā gada nogalē, kad tehnisku iemeslu dēļ portālā www.latvija.lv nebija pieejams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojums Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana. Līdz ar to daļai rīdzinieku no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ nebija iespējams deklarēt dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā. Visiem, kas to nav paspējuši izdarīt, tagad dosim iespēju deklarēties savā īpašumā līdz 29. februārim un saglabāt NĪN atlaides. Tādējādi paziņojums par NĪN aprēķinu var tikt izsūtīts ar nelielu novēlošanos, pēc 15.februāra,» – norāda N.Ušakovs.

Nodokļu amnestijas pasākumi, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem apmaiņā pret tūlītēju parādu veidā iekrātu pamatsummas samaksu faktiski atbrīvoties no soda procentiem, bija labi iecerēts un gana ilgi lolots pasākums, kas šonedēļ beidzot ir sācies.

To, cik personu pieteiksies izmantot šādu iespēju, vēl laiks rādīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka šis pasākums potenciāli draud rezultēties ar kārtējās lietas skatīšanu Satversmes tiesā. Redz, visiem iedzīvotājiem tomēr ir tiesības uz to, lai dažādi likumi, to normas visiem tiktu piemērotas vienādi. Saistībā ar minēto nodokļu atbalsta pasākumu šis princips varētu arī palikt neievērots, jo cita starpā tas tiek attiecināts arī uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tātad runa ir par nodokli, kuru gan savulaik ieviesa valdība, taču piemērošanu faktiski nodeva pašvaldību rokās, ļaujot tām noteikt, kuriem iedzīvotājiem pienākas lielākas, bet kuriem - mazākas likmes. Tādējādi bija iecerēts panākt, ka NĪN dēļ problēmas nerastos sociāli maznodrošinātām ģimenēm, taču jau pašā fundamentā tika radītas divas problēmas. Pirmkārt, ļaujot pašvaldībām pašām izlemt, cik kam jāmaksā, tika pavērta laba iespēja tā dēvētajai draugu būšanai, spējai sarunāt un tamlīdzīgiem Latvijai raksturīgiem aspektiem. Respektīvi, tika radīta augsne tam, ka mazākas summas NĪN veidā var tikt aprēķinātas nevis tiem, kam tiešām šāds reveranss pienākas, bet gan tiem, «kam vajag». Otrkārt, vairāki eksperti jau ir norādījuši, ka nevajag aizmirst loģisko saikni - pašvaldību ienākumi ir tieši tik lieli, cik lielas summas tām izdodas iekasēt nodokļu, tostarp NĪN veidā. Tātad daļai pašvaldību pat ir pilnīgi vienalga, kā dzīvo cilvēki tajās, - galvenais, lai noteiktā datumā kasē ieplūstu nauda.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas nosaka, ka sankcijām pakļautiem īpašumiem nedrīkstēs piemērot pašvaldību atlaides nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN).

Likumā noteikts, ka attiecīgie NĪN atvieglojumi netiek piemēroti NĪN maksātājam par tam piederošu nekustamo īpašumu, attiecībā uz kuru zemesgrāmatā veikta aizlieguma atzīme saistībā ar pret to noteiktajām sankcijām.

Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārzinis informēs attiecīgo pašvaldību par īpašumiem, kam noteikta šāda aizlieguma atzīme. Pārzinim nepieciešamā informācija būs jānosūta pašvaldībām līdz 15.janvārim.

Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā ziņots, Finanšu ministrijas pārstāve iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē skaidroja, ka šodien Saeimā pieņemtās izmaiņas tiesiski skaidrāk norādīs, ka attiecībā uz sankcijām pakļautajiem minētās atlaides nepiemēros. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andris Šuvajevs (P) līdzīgi norādīja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir tiesības sankcijām pakļautiem īpašumiem nepiemērot attiecīgās atlaides, bet tagad Saeima to vēl skaidrāk nostiprinājusi likumā.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.