Atpūta

Ārvalstnieki uz Siguldu brauc kā uz pēdējo pieturu cīņā ar ēdiena atkarību

Dienas Bizness, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem un tūristiem Sigulda saistās ar aktīvas atpūtas vietu krāšņu dabasskatu ielokā, jau pustūkstotis norvēģu un vēl vairāki desmiti cilvēku no citām Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm šajā pilsētā piedzīvojuši savas dzīves pagriezienu, «aizstūrējot» prom no ēdiena atkarības un aptaukošanos pavadošās slimību buķetes, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kuņģa apiešanas operācija - nopietna iejaukšanās cilvēka gremošanas sistēmā un vielmaiņā, daudziem ir pēdējais glābiņš, skaidro SIA Siguldas slimnīca valdes loceklis un galvenais ārsts Valdis Siļķe.

Aptaukošanās problēma strauji pieaugot arī Latvijā, aptuveni katrs desmitais bariatriskā ķirurga pacients esot vietējais iedzīvotājs. Smagākais svēris 240 kilogramu - tā bijusi gados jauna sieviete ar labu izglītību, kas vairs nespējusi pārvietoties, tāpēc savu biznesu vadījusi pa telefonu. Arī viņa sirgusi ar ēdiena atkarību. Tomēr kāpēc mainīt savu dzīvi uz Siguldu vairumā brauc tieši norvēģi? «Šos klientus palīdz piesaistīt mūsu sadarbības partneris - kāda turienes medicīnas tūrisma firma.» Sadarbība ir arī ar citām valstīm - Zviedriju, Lielbritāniju, Īriju un citām. Norvēģijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi uz Siguldu brauc gan cenas starpības dēļ - Latvijā operācija maksā piecus tūkstošus eiro, kas ir apmēram divreiz lētāk nekā citur, - gan labu atsauksmju dēļ. «Pirmie ārzemju pacienti pie mums brauca ar bažām, domājot, vai mēs te sēžam kokos, vai mums ir mašīnas. Klientu angažēšana un uzticības panākšana ir sarežģītākā daļa,» norāda V. Siļķe un paskaidro - daudz vieglāk pakalpojumu attīstīt nekā to pārdot.

Iespējams, Siguldas slimnīca nekļūtu par vienu no Latvijas medicīnas eksporta veiksmes stāstiem, ja nebūtu krīzes ietekmē 2009. gadā valdības īstenotās slimnīcu reformas.

Latvijas Bankas rīcībā esošie dati liecina, ka ārzemnieki ar veselības uzturēšanu saistītos braucienos pērn mūsu valstī atstājuši 15 miljonus eiro, kas ir līdz šim straujākais uzrāviens.

Visu rakstu Eksportē jaunu sākumu lasiet ceturtdienas, 20. novembra, laikrakstā Diena (10.-11.lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rīga ir gardēžu galamērķis, savukārt Jūrmalai vēl ir, kur augt

Jevgenija Puļķe, ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Siguldas slimnīcā tiks veikta tūkstošā bariatriskās ķirurģijas operācija, bet divarpus gados ar tehnoloģiju CyberKnife ir ārstēti 230 pacienti, ceturtdien, 21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

90% bariatrisko operāciju ir veiktas Norvēģijas iedzīvotājiem, arī puse onkoloģisko slimnieku bijuši ārvalstnieki. Pērn slimnīcas apgrozījums audzis par vienu miljonu eiro un sasniedzis četrus miljonus eiro. Lielākos ieņēmumus slimnīca gūst no dzemdību pakalpojumiem, kā arī bariatriskās ķirurģijas un steretaktiskās radioķirurģijas operācijām.

Siguldas slimnīcas attīstība notiek četros galvenajos virzienos – bariatriskajā ķirurģijā, dzemdību palīdzībā, rehabilitācijā un steretaktiskajā radioķirurģijā.

«Neliela slimnīca nevar pretendēt uz universālveikala statusu, jādara konkrētas lietas ļoti labā līmenī. Tāpēc attīstām dažādus virzienus. Slimnīcas īpašais piedāvājums ir bariatriskā ķirurģija – radikāla ārstēšanas metode aptaukošanās slimībai, kuras laikā tiek samazināts kuņģa tilpums,» skaidro Siguldas slimnīcas galvenais ārsts, valdes loceklis Valdis Siļķe. Aptaukošanās slimība pasaulē attīstās ļoti strauji, īpaši ASV, arī Lielbritānijā un ziemeļvalstīs. «Arī Latvijā ir cilvēki, kuru svars pārsniedz 200 kilogramus, kurus nākas operēt, jo viņi paši nespēj tikt galā ar savu masu. Viņi nespēj normāli funkcionēt un veikt elementāras lietas, piemēram, nomazgāties, apģērbties vai aiziet uz tualeti. Aptaukošanās samazina dzīves ilgumu un tās kvalitāti,» teic ārsts. Bariatriskās operācijās izmanto divas metodoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Wolt: Rīgā ēdienu piegādē ir cieņā Āzijas ēdieni

Anda Asere, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu skaits, ar ko sadarbojas ēdienu piegādes platforma "Wolt", 2019. gada beigās pieaudzis līdz 330, bet kurjeru skaits - līdz 1200.

Tas ir ievērojami vairāk nekā pirms gada, kad uzņēmums Rīgā sadarbojās ar 180 restorāniem un 700 kurjeriem. "2019. gadā mūsu bizness Baltijā turpināja augt un pārsniegt mūsu cerības un Rīga nebija izņēmums. Arvien vairāk un vairāk klientu ir atraduši savu ceļu pie "Wolt" pakalpojuma," teic Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas "Wolt" vadītāja Baltijā.

Paplašināt restorānu skaitu, no kuriem tiek veiktas piegādes, nozīmē plašākas izvēles klientiem, kas savukārt nozīmē vairāk darba kurjeriem. "Mēs priecājamies par izaugsmi un esam pateicīgi saviem klientiem," uzsver L. Ristala.

Šobrīd "Wolt" strādā 80 pilsētās 20 valstīs. "Divu gadu laikā pilsētu skaits, kurās "Wolt" pieejams, ir audzis vairāk nekā piecas reizes, " viņa piebilst. Uzņēmumam ir vairāk nekā četri miljoni reģistrēto lietotāju. "Wolt" globāli piedāvā ēdienu no deviņiem tūkstošiem restorānu, ko pie klientiem izvadā 20 tūkstoši kurjeru. Arī darbinieku skaits strauji aug. Noslēdzot 2018. gadu, "Wolt" komandā bija 108 darbinieki, bet 2019. gada nogalē to skaits sasniedza 700. Detalizētāku informāciju par biznesa apmēriem konkrētās valstīs uzņēmums neatklāj saistībā ar augsto konkurenci šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrās ēdināšanas uzņēmums McDonald's Rīgā testa režīmā sācis nodrošināt ēdiena piegādes, aģentūrai LETA sacīja McDonald's ģenerāldirektors Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis.

«McDonald's 1.martā testa versijā sāka ēdiena piegādi mājās noteiktos Rīgas reģionos, lai sagatavotos McDelivery uzsākšanai šī gada vidū,» teica McDonald's ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Janevskis norādīja, ka patlaban Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijā, kurā McDonald's testa režīmā veic ēdiena piegādes.

Viņš atzina, ka Latvijā arī pēc testa režīma noslēgšanās ēdiena piegāde, visticamāk, būs tikai Rīgā pieejams pakalpojums un Jelgavā šo pakalpojumu pagaidām nav plānots piedāvāt.

«McDonad's ir ļoti strikti piegādes standarti, kas nozīmē, ka ēdienu var piegādāt tikai tajās pilsētās, kur ir McDonald's restorāni,» sacīja kompānijas ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdiena piegādes platformā „Wolt” tagad ir iespējams pasūtīt SIA „Terra Restorāni” jaunā zīmola „Terra Meksika” ēdienu ar piegādi. Drīzumā šāda iespēja tiks nodrošināta arī jaunajā ēdiena piegādes platformā „Bolt Food” un SIA „Terra Restorāni” mājaslapā.

SIA „Terra Restorāni” līdzīpašniece Ilze Megne skaidro, ka jaunā un tikai ēdiena piegādes platformām paredzētā zīmola „Terra Meksika” ieviešanai ir divi iemesli. Pirmkārt, digitalizācija, kas šobrīd ir teju neizbēgama ēdināšanas nozares sastāvdaļa. Attīstības nolūkos uzņēmums nolēma sekot šai tendencei. „Ēdiena piegādes platformas mums sniedz iespēju testēt, ieviest un pilnveidot jaunas koncepcijas, neinvestējot ievērojamus līdzekļus fizisku restorānu atvēršanā. Savā ziņā tas mums ļauj strādāt elastīgi, līdzīgi kā jaunuzņēmumiem,” viņa teic.

Otrs iemesls ir jūtīgais darbaspēka jautājums un tā strauji augošās izmaksas. „Terra” visu gatavo paši un tas prasa lielus darbaspēka resursus. Alternatīva ir iegādāties pusfabrikātus, tādējādi samazinot ēdiena gatavošanā iesaistīto darbaspēku. Taču I. Megne uzsver, ka nav gatava kompromisam uz kvalitātes rēķina. „Mums svarīgi ir saviem viesiem nodrošināt augstvērtīgu ēdienu. Strādājot tikai piegādes formātā, atkrīt viesmīļu iesaiste kā klasiskā restorānā, kas attiecīgi samazina restorānam nepieciešamo darbaspēka apjomu,” viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas un restorāna Aparjods vadītāju Edmundu Siksni

Lelde Petrāne, 22.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu piegādes pakalpojumu uzņēmums Wolt piesaistījis 160 miljonus ASV dolāru (142 miljonu eiro) lielas investīcijas starptautiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Wolt, kura galvenā mītne ir Helsinkos, darbojas 15 valstīs un 50 pilsētās. Uzņēmums izmantos jauniegūto finansējumu, lai turpinātu investēt uzņēmējdarbības izaugsmē un paplašināšanā, kā arī, lai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus visās valstīs, kurās darbojas uzņēmums. Tāpat noteikts mērķis līdz 2020. gada beigām palielināt darbinieku skaitu par 1000. Jauniegūtais finansējums palielina Wolt piesaistītos naudas līdzekļus līdz 175 miljoniem ASV dolāru (155 miljoniem eiro).

Šīs investīcijas sastāv no divām iepriekš neizpaustām kārtām – nesen noslēgtā darījuma ar ICONIQ Capital par 130 miljonu ASV dolāru (115 miljonu eiro) lielu C sērijas finansējumu un iepriekš, 2018. gada janvārī, noslēgta darījuma ar 83North par B sērijas finansējumu 30 miljonu ASV dolāru (26 miljonu eiro) apmērā. Arī Highland Europe, EQT Ventures un Lifeline Ventures veica ieguldījumus investīciju kārtās. Wolt izmantos šo jauno finansējumu, lai turpinātu investēt uzņēmējdarbības izaugsmē un paplašināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pirmajiem Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu kopienas «EIT Food» jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursa «Inovāciju balva» uzvarētājiem Latvijā kļuvuši «Smart Packaging» un «SpirulinaNord,» informē Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU).

Biznesa ideju tālākai attīstībai tiek piešķirti granti kopumā 15 tūkstošu eiro apmērā.

«Inovāciju balva» (Innovation Prize) ir viena no «EIT Food» aktivitātēm, tā vērsta uz inovatīvu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību radīšanu pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām. Konkurss tiek rīkots septiņpadsmit Eiropas valstīs. RTU kļūstot par «EIT Food» partneri, «Inovāciju balvas» konkurss šogad pirmo reizi tika organizēts arī Latvijā.

«Smart Packaging» izmanto viedo sensoru sistēmas ēdiena iepakojumā, lai noteiktu ēdiena svaigumu un samazinātu pārtikas atkritumus vai veselības riskus, ko rada neprecīzi ēdiena derīguma termiņi. Ik gadu gandrīz deviņi miljoni tonnu ēdiena nonāk atkritumos neprecīzu derīguma termiņu dēļ, radot vairāk nekā 140 miljardu eiro lielus zaudējumus, norāda «Smart Packaging» līdzdibinātāja Solvita Kostjukova. Biznesa ideja tiek attīstīta ar Latvijas Universitātes zinātnieku atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

80% iedzīvotāju vēlas, lai ēdināšanas iestādes pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu

Žanete Hāka, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas vai sliktas, liecina uzņēmuma Lido un Zemkopības ministrijas veiktā pētījuma dati.

80% vēlas, lai ēdinātāji jeb kafejnīcas un restorāni pilnīgāk norādītu informāciju par ēdienu sastāvu, pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi un gatavošanas kvalitātes aspektiem (60%). Lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18-24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva.

«Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības,» pētījuma rezultātus komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilajai lietotnei ēdiena pasūtīšanai Qfer ir vairāk nekā 250 tūkstoši reģistrēto lietotāju un mēneša auditorija svārstās no 50 līdz 70 tūkstošiem.

Tipiskais Qfer lietotājs ir 25 līdz 31 gadu jauns rīdzinieks, kam seko 18 līdz 24 gadus jauni cilvēki. SIA Qfer vadītājs Artūrs Burņins stāsta, ka šis risinājums ir mērķēts uz biroja darbiniekiem, kuri ikdienā ir aizņemti un novērtē iespēju ietaupīt laiku, lai ieturētu maltīti darba laikā vai arī pēc tā. Lielākā daļa klientu – aptuveni 70% – izvēlas ēdienu līdzņemšanai. Aptuveni 30% pasūtījumu ir ar piegādi. Tā kā cilvēki bija sākuši interesēties, vai Qfer var piedāvāt arī piegādi, uzņēmums nolēma ieviest arī šādu pakalpojumu. Sākumā piegādi nodrošināja restorāni, bet, tā kā cilvēki uzdeva dažādus jautājumus, piemēram, cik tālu ir kurjers un pēc cik ilga laika piegādās, un bija jāiegulda resursi klientu atbalsta nodrošināšanā, Artūrs secināja, ka ar piegādi jānodarbojas pašiem. Šobrīd uzņēmumam ir 15 kurjeri. «Šīs ir platforma līdzīgi kā Taxify, un jebkurš var pieteikties par kurjeru, iziet apmācības un strādāt,» viņš saka. Qfer lietotāji to biežāk izmanto ēdiena līdzņemšanas pasūtīšanai, un Artūrs uzskata, ka pagaidām ēdiena piegāde vēl ir premium segmenta pakalpojums. Lai arī cenas kļuvušas pieejamākas, tas vēl nav kļuvis par ikdienišķu pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK prasa atbildīgi izturēties pret finanšu sektora problēmām; paredz ietekmi uz valsts budžetu

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pēdējos gados Jūrmalā uzbūvētajiem aptuveni 1620 dzīvokļiem šobrīd nav pārdoti 570, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā aplēsusi nekustamā īpašuma kompānija Baltic Sotheby’s International Realty. DB jau ziņoja, ka jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā viņiem iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tagad pēc izmaiņām Imigrācijas likumā, ģeopolitiskajā situācijā, valūtu svārstībām kaimiņvalstīs ārvalstnieku pirkšanas aktivitāte ir sarukusi.

Mazāk darījumu

«Tirgosim ilgi,» izpētot pieejamo oficiālo darījumu statistiku, secina Baltic Sotheby’s International Realty līdzīpašniece Ilze Mazurenko. Proti, šā gada pirmajā pusgadā (janvāris – jūnijs) Jūrmalā ir notikuši 17 darījumi ar dzīvokļiem, kuru cena bijusi no 100 līdz 250 tūkst. eiro (septiņos darījumos bija iesaistīti ārvalstnieki), tikpat darījumu – 17 – bijuši ar dārgākiem dzīvokļu īpašumiem, no kuriem 13 pirkumus veikuši ārvalstnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Ārvalstnieki aizvien vairāk valdēs un padomēs

Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13,6% uzņēmumu valdē darbojas ārvalstnieki, savukārt no visiem uzņēmumiem, kuros iecelta padome, ārvalstnieki amatu padomē ieņem 41% gadījumu

Tā liecina Lursoft dati par visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem. Kopumā tās ir 20 482 personas, kuras ieņem amatus 17 045 Latvijā reģistrētu uzņēmumu valdēs, un 1360 personas, kas darbojas kopumā 539 uzņēmumu padomēs, liecina pētījums. Ņemot vērā, ka starp valstī reģistrētajiem uzņēmumiem dominē tirdzniecības sektors, likumsakarīgi, ka liela daļa no ārvalstnieku vadītajiem uzņēmumiem darbojas tieši šajā sfērā. Lursoft rīcībā esošā informācija liecina, ka teju 2000 ārvalstnieku vadīto uzņēmumu, kuri norādījuši savu darbības nozari, informējuši, ka saimniecisko darbību veic vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl 1400 savu ikdienu saistījuši ar nekustamo īpašumu nozari, bet 822 uzņēmumi – ar mazumtirdzniecību. Viens no aspektiem, kādēļ ārvalstu pārstāvjiem tiek uzticēta uzņēmumu vadība, ir pārliecība, ka to starptautiskā pieredze palīdzēs sekmīgi attīstīt uzņēmumu, kāpinot finanšu rādītājus un piesaistot jaunus klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielajās pilsētās biežāk brauc ar auto nekā ar sabiedrisko transportu

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%). Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk (no 52 % līdz 75 %) nekā sievietes. Atšķirības starp vīriešu un sieviešu īpatsvaru, kuri ikdienā pārvietojas ar automašīnu, svārstās no astoņiem procentpunktiem Jēkabpilī līdz 27 procentpunktiem Ventspilī.

Veicot datu telpisku analīzi, CSP pārbaudīja, vai kādā no pilsētas daļām ir būtiski atšķirīgs iedzīvotāju īpatsvars no pilsētas vidējā, kas ikdienā pārvietojas ar automašīnu. Tādas atšķirības vērojamas Jēkabpilī un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas kompānija AS Lido sākusi atjaunot pirms trīs gadiem pārtraukto ēdiena piegādes pakalpojumu, informē Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Viņa norāda, ka sākotnēji Lido ēdienu piegāde tiks nodrošināta Vidzemes priekšpilsētā, taču nākamā gada sākumā plānots aptvert visu Rīgas teritoriju.

Auziņa neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt šī pakalpojuma atjaunošanā un paplašināšanā nākamā gada laikā. Viņa arī nenorāda, cik liels ir Lido autoparks, taču uzņēmums plāno, ka ikviens pasūtītājs savu maltīti saņems stundas laikā no pasūtījuma pieņemšanas brīža.

Ēdienu piegādes pakalpojuma veikšanu Lido sāka 1991.gadā un 20 gadus nodrošināja piegādi visiem rīdziniekiem.

«Pirms trīs gadiem nolēmām, ka vēlamies šim pakalpojumam pievērst īpašu uzmanību, lai sniegtu mūsu klientiem labāko piegādes jomā,» akcentē Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Katra trešā mājsaimniecība ēdiena pagatavošanai izmanto elektroenerģiju

Žanete Hāka, 04.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā 65 % patērēto energoresursu mājsaimniecības izmantoja apkurei, 18 % – karstā ūdens sagatavošanai, 8 % – ēdiena gatavošanai un 9 % – pārējām vajadzībām, tai skaitā elektroenerģija iekārtās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā mājsaimniecību energoresursu apsekojuma dati par iedzīvotāju energoresursu izmantošanas paradumiem.

Ēdiena gatavošanai mājsaimniecības pārsvarā patērēja elektroenerģiju (32,7 % mājsaimniecību), dabasgāzi (29,7 %) vai sašķidrināto naftas gāzi (24,1 %). Tikai neliela daļa mājsaimniecību (13,5 %) ēdiena pagatavošanai izmanto malku.

Apsekojuma dati rāda, ka 2015. gadā Latvijā mājsaimniecībā dzīvoja vidēji 2,4 cilvēki un vidējā apkurināmā platība bija 69 m2. Viena mājsaimniecība mēnesī patērēja vidēji 182 kilovatstundas (kWh) elektroenerģijas, kas ir par 11 kWh mazāk nekā 2010. gadā.

2015. gadā gandrīz katrā Latvijas mājsaimniecībā bija krāsu televizors (95,8 %), automātiskā veļas mazgājamā mašīna (89,0 %) un ledusskapis (97,8 %). Mājsaimniecībās būtiski audzis portatīvo datoru īpatsvars – no 24,0 % 2010. gadā līdz 48,1 % 2015. gadā –, bet stacionāro datoru īpatsvars samazinājies no 42,2 % 2010. gadā līdz 33,4 % 2015. gadā. Dažādu elektroierīču (elektriskās tējkannas, elektriskie veļas žāvētāji, saldētavas, trauku mazgājamās mašīnas) īpatsvars mājsaimniecībās turpina palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru